DARBA TIESĪBAS

Tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei 27.jūnijā un 28.jūnijā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola izplatījusi paziņojumu, kurā asi iestājas pret Eiropas līderu nevēlēšanos steidzami risināt sociālās problēmas Eiropā. Savā paziņojumā viņa norāda, ka, klausoties dažu Eiropas vadītāju izteikumos, varētu domāt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, tomēr tas ir tālu no patiesības, jo miljoni eiropiešu joprojām dzīvo smagos apstākļos un cieš no dzīves līmeņa pasliktināšanās. Lai gan politikas veidotāji runā par Eiropas sociālās dimensijas svarīgumu, viņu īstenotās politikas tikai pastiprina taupības režīmus. Vienkāršie iedzīvotāji joprojām maksā par krīzi - pieaug sociālā spriedze, pastiprinās nelīdztiesība, nabadzība un bezdarbs, kā arī ksenofobija un tolerances zudums, kas ietekmēs jauno eiropiešu dzīves vēl daudzus turpmākos gadus. Tas dramatiski mazina atbalstu Eiropas Savienībai, jo tikai 30% eiropiešu par ES atsaucas pozitīvi. Tomēr Eiropas līderi neko vai tikpat kā neko nav izdarījuši, lai stiprinātu sociālo Eiropu. Pirms gada ETUC publicēja un sāka virzīt Eiropas Sociālo paktu, norādot nepieciešamos pasākumus,...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Šonedēļ Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas. Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību - atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas. Sākotnējā informācija liecina, ka mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū....

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 13.jūnijā, kā steidzami galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā. Darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs - jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem - pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu. Vienlaikus par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā....

Lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu. Bezdarbnieku profilēšanu plānots sākt no 2013.gada 1.septembra. Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus tiek ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības jeb darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Tie paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" otrā lasījuma redakcijas. Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu. Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju...

Latvijas Galvassāpju biedrības veiktā aptauja liecina, ka 4,8 % respondentu vairākas reizes nedēļā cieš no spēcīgām galvas sāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka gandrīz 5% ir mazs skaitlis, tomēr eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, kas liecina par nepieciešamību veikt dažāda veida pasākumus, lai cilvēkus izglītotu. Īpaši jāizglīto ir darba devēji, lai veicinātu viņu izpratni par migrēnas kā slimības nopietnību. Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja, profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā. "Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku," komentē Logina. Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netiktos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda, ka,...

Otrdien, 11. jūnijā, valdības sēdē tiks skatīts Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā", kurā ministrija rosina palielināt minimālās algas apmēru ar nākamo gadu no pašreizējiem 200 līdz 225 latiem mēnesī. Ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā minimālā neto alga ir 146,08 Ls, un 2013.gada martā tā sastāda 82,6% no iztikas minimuma. Ziņojumā arī minēts, ka Ekonomikas ministrija par labāku atzīst mazliet lēnāku minimālās algas celšanu - līdz 220 latiem mēnesī, kas sākotnēji bija arī LM piedāvājums, bet vēlāk Finanšu ministrija ar LM vienojusies, ka var pielikt klāt vēl piecus latus. Ziņojums informē arī par plāniem mainīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma apjomu, kā arī turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. No 2014.gada tiek piedāvāts ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, neapliekamais minimums ir 84 Ls (120 eiro), bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba...

Risku izvērtēšana ir viens no būtiskākajiem sākuma punktiem drošas un ilgtspējīgas darba vides izveidē, taču daudziem uzņēmumiem - jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - trūkst zināšanu un resursu kvalitatīva izvērtējuma veikšanai. Ņemot vērā uzņēmēju interesi, Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) šogad piedāvā papildu seminārus uzņēmējiem reģionos, kuros iepazīstinās ar bezmaksas darba vides risku vērtēšanas programmu, ko patlaban izmanto jau vairāk nekā 800 Latvijas uzņēmumu. Pirmdien, 10.maijā, bezmaksas seminārs norisinājās Mārupē, savukārt otrdien uzņēmēji un darba aizsardzības speciālisti ar bezmaksas programmu www.darbariski.lv tiks iepazīstināti Rēzeknē. Līdzīgi pasākumi šogad notikuši Smiltenē un Dobelē LDDK reģionālo vizīšu ietvaros. Projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" vadītāja Marija Simonova: "Elektroniskā risku vērtēšanas programmatūra ir veids, kā veicināt gan darba devēju, gan par darba aizsardzības jautājumiem atbildīgo personu izpratni par situāciju konkrētajā uzņēmumā. Esam gandarīti, ka arvien vairāk uzņēmēju reģionos apzinās nepieciešamību rūpēties par darba vides risku apzināšanu un nodarbināto...

Neraugoties uz to, ka kopējā situācija nodarbinātības jomā Latvijā uzlabojas, ik gadu reģistrēto darba tiesību un darba drošības noteikumu pārkāpumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sestdien, 8. jūnijā, ar dalību Madonas pilsētas svētkos uzsāks informatīvu izstāžu ciklu Latvijas reģionos, kura laikā skaidros iedzīvotājiem viņu darba tiesības un darba drošības noteikumus. „Kaut arī vecā labā patiesība vēsta, ka likumi ir rakstīti, lai tos ievērotu, ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad tas netiek darīts. Īpaši bieži pārkāpumi tiek fiksēti darba tiesību jomā – darba ņēmēji nepārzina savas tiesības, bet darba devēji mēdz neievērot šīs tiesības,” skaidro LBAS projektu vadītāja Inga Svirska. „Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ir ļoti svarīgi, lai ikviens no mums savā darba vietā justos droši – novērtēts un aizsargāts. Tāpēc mūsu ekspertu komanda šogad dosies nelielā tūrē pa Latvijas reģioniem,...

Latvijas ekonomikas izaugsmei un nodarbinātības veicināšanai nepieciešams nodrošināt pārdomātu un prognozējamu nodokļu politiku, kura sekmēs jaunu darbu vietu radīšanu, norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš pēc komisiju kopsēdes trešdien, 5.jūnijā, kurā deputāti diskutēja par darba tirgus ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību Latvijā. Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām balstās uz lētā darbaspēka priekšrocību. Taču, attīstoties šādā veidā, Latvijas nozares un uzņēmumi diezgan ātri var ciest zaudējumu brīvā tirgus konkurencē. Vienīgais risinājums ir nekavējoties attīstīt valstī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un īstenot labvēlīgu darbaspēka nodokļu politiku, uzsver J. Ozoliņš. „Tā dēvētais „zemo algu slazds” ir viens no lielākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem. Lai izkļūtu no tā, viens no izšķirošajiem soļiem ir darbaspēka kvalifikācijas celšana. Tas ietver vairākus attīstības virzienus – sākot ar jaunu speciālistu sagatavošanu un bezdarbnieku pārkvalificēšanu un beidzot ar jaunu labāk apmaksātu darbavietu radīšanu, kuru savukārt sekmē labvēlīga un paredzama darbaspēka nodokļu politika,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij. Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju.” Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Arodbiedrību likumu. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem. Jaunajā likumā skaidri noteikta t.s. arodbiedrību brīvība negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, kā arī precīzi noteikta arodbiedrību dibināšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit. Jauns regulējums ir paredzēts arī attiecībā uz arodbiedrības nosaukumu un reģistrēšanu un uz tās struktūrvienību tiesisko statusu. Likumprojekta otrajā nodaļā ietverts arodbiedrību kompetences un darbības regulējums. Tas paredz, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 4.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Bezdarbnieku profilēšanu plānots uzsākt no 2013.gada 1.septembra. Līdztekus likuma grozījumi paredz ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu "Darba meklēšanas atbalsta pasākumi", lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas...

Lai radītu iespēju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Likumprojekts paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt par atpūtas dienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā. Turklāt tas būs spēkā jau šīsvasaras dziesmu svētkos - grozījumi paredz izņēmumu attiecībā uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, papildinot likumu ar pārejas noteikumiem, lai jau šogad darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta – 8.jūliju – noteiktu par atpūtas dienu un, ņemot vērā šī gada jūlija kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāti, to pārceltu uz šī gada 23.novembri. Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgst...

Šodien, 4. jūnijā, valdība skatīs iespēju ieviest elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas, lemjot par atbalstu noteikumu projektam "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa". Noteikumu projekts paredz, ka pēc gada - sākot ar 2014.gada 1.jūniju - algas nodokļa grāmatiņa pastāvēs tikai elektroniska dokumenta formā (līdzšinējās papīra grāmatiņas vairs nebūs derīgas, bet būs jāuzglabā vēl vismaz 5 gadus). Algas nodokļa grāmatiņa būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), un to uzturēs Valsts ieņēmumu dienests. Sākotnēji bija paredzēts elektroniskās nodokļu grāmatiņas ieviest jau ar nākamā gada 1. janvāri, taču nolemts šo datumu par pusgadu atlikt gan eiro ieviešanas dēļ, kas arī, kā zināms, notiks 1. janvārī, gan tāpēc, ka elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana prasa laikietilpīgus informācijas sistēmu pielāgošanas darbus. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt elektroniski informāciju par personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam būs elektroniski vai papīra formā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegums par elektroniskās...