DARBA TIESĪBAS

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij. Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju.” Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Arodbiedrību likumu. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem. Jaunajā likumā skaidri noteikta t.s. arodbiedrību brīvība negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, kā arī precīzi noteikta arodbiedrību dibināšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit. Jauns regulējums ir paredzēts arī attiecībā uz arodbiedrības nosaukumu un reģistrēšanu un uz tās struktūrvienību tiesisko statusu. Likumprojekta otrajā nodaļā ietverts arodbiedrību kompetences un darbības regulējums. Tas paredz, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 4.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Bezdarbnieku profilēšanu plānots uzsākt no 2013.gada 1.septembra. Līdztekus likuma grozījumi paredz ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu "Darba meklēšanas atbalsta pasākumi", lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas...

Lai radītu iespēju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Likumprojekts paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt par atpūtas dienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā. Turklāt tas būs spēkā jau šīsvasaras dziesmu svētkos - grozījumi paredz izņēmumu attiecībā uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, papildinot likumu ar pārejas noteikumiem, lai jau šogad darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta – 8.jūliju – noteiktu par atpūtas dienu un, ņemot vērā šī gada jūlija kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāti, to pārceltu uz šī gada 23.novembri. Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgst...

Šodien, 4. jūnijā, valdība skatīs iespēju ieviest elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas, lemjot par atbalstu noteikumu projektam "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa". Noteikumu projekts paredz, ka pēc gada - sākot ar 2014.gada 1.jūniju - algas nodokļa grāmatiņa pastāvēs tikai elektroniska dokumenta formā (līdzšinējās papīra grāmatiņas vairs nebūs derīgas, bet būs jāuzglabā vēl vismaz 5 gadus). Algas nodokļa grāmatiņa būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), un to uzturēs Valsts ieņēmumu dienests. Sākotnēji bija paredzēts elektroniskās nodokļu grāmatiņas ieviest jau ar nākamā gada 1. janvāri, taču nolemts šo datumu par pusgadu atlikt gan eiro ieviešanas dēļ, kas arī, kā zināms, notiks 1. janvārī, gan tāpēc, ka elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana prasa laikietilpīgus informācijas sistēmu pielāgošanas darbus. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt elektroniski informāciju par personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam būs elektroniski vai papīra formā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegums par elektroniskās...

Latvijas Republikas Labklājības ministrija un Pasaules Banka pirmdien, 3. jūnijā, prezentēja pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pētījumā analizētas iespējas, kā apkarot ilgtermiņa bezdarbu valstī un tas ietver atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir tie, kuriem nav bijis darba vai tas bijis nestabils? Vai ir pierādījumi, ka bezdarbnieki ir atkarīgi no pabalstiem? Kādas ir iespējas ar nodokļu un pabalstu sistēmu palielināt aizsardzību un radīt stimulus strādāt? Kā darbojas nodarbinātības un apmācības programmas? Latvijā pēc 2008.gada krīzes vērojama ekonomiskās situācijas atveseļošanās, tomēr darba tirgus vēl nav pilnībā atguvies. Bezdarba līmenis joprojām ir 13,1 procentu līmenī, nodarbinātība - aptuveni 63,8 procenti, kas ir zemāk nekā pirms krīzes. Pastāvot mazam darbavietu piedāvājumam, 50 procenti bezdarbnieku bez darba ir vairāk nekā gadu. Pētījums atklāj, ka cilvēki, kuriem bijis nestabils darbs vai tas nav bijis laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam, pārstāv dažādas demogrāfiskās grupas: tie ir 50 un vairāk...

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit. Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā, tad, zūdot darbinieka tiesībām uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd arī tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Šāda interpretācija neatbilst neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanas mērķim un būtībai. Saistībā ar darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, kurā aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana, Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas. Darba inspekcija aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par to, kas konkrētajās darba vietā var kaitēt bērna veselībai un drošībai. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas obligātās veselības pārbaudes un šādām personām tā jāveic līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. 2012.gadā notika viens nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgu personu, kurš guva smagas traumas, savukārt 2011.gadā divas nepilngadīgas personas guva nesmagas traumas, veicot darba pienākumus. Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā. Darba inspekcija 2012.gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti otrdien, 28.maijā, vienojās aicināt Labklājības ministriju vērtēt iespēju izveidot apmaksātu aprūpes pakalpojumu strādājošiem vecākiem bērna slimības gadījumā. Apakškomisija Labklājības ministriju arī lūgs vērtēt iespēju šāda pakalpojuma finansēšanai novirzīt naudu, ko valsts maksā vecākiem par pašreizējo darbnespējas lapu B. „Bieži vien ir situācijas, kad vecāki nevar palikt mājās pie slima bērna un nevar arī paši samaksāt auklei, kas aprūpētu slimnieku. Tāpēc šāds risinājums, B lapu aizvietojot ar aprūpes pakalpojumu, dotu iespēju vecākiem nekavēt darbu,” akcentē apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Apakškomisijas sēdē, pārrunājot līdzšinējās iespējas darba devējiem atbalstīt jaunos vecākus pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, deputāti uzsvēra, ka patlaban daudzos uzņēmumos jau ir domāts par dažādām bērnu pieskatīšanas formām un elastīgāku darba režīmu jaunajiem vecākiem. Tāpat tika uzsvērts, ka virknē uzņēmumu izveidotās bērnu pieskatīšanas vietas vai rotaļu istabas strādā neoficiāli, jo reģistrēt šādus pakalpojumus traucējot administratīvās prasības, kā arī bažas par pastiprinātu...

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējo ierakstu skatīt šeit. Asins un asins komponentu donori Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 74.pantā, ierobežojot apmaksāto atpūtas dienu skaitu, kas darbiniekam, kurš ir asins donors, pienākas pēc katras asins nodošanas reizes. Lai veicinātu sabiedrībai nepieciešamo asins donoru kustību, Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis, un piešķirt apmaksātu atpūtas dienu pēc katras šādas asins nodošanas reizes. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā (piemēram, pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam). Asinis vīriešiem atļauts nodot ne vairāk kā 5 reizes gadā, bet sievietēm – ne vairāk kā 3 - 4 reizes gadā. Asins donoriem pielīdzināti ir arī asins komponentu (plazma, trombocīti un eritrocīti) donori. Asins komponentus ir atļauts nodot līdz pat 24 reizēm gadā (trombocītaferēze). Rezultātā darbinieks, kurš...

Ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināts starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". VSS nolemts atbalstīt iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumprojekta 69.panta ceturtās daļas redakciju, paredzot, ka pēc darbinieka pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā. Tāpat lemts, ka nepieciešams atkārtoti kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību izvērtēt likumprojekta 90.panta trešās daļas normatīvo regulējumu, kas paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Atgādinām, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru (darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo) organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses un doktrīnas atziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Darba likums kā nozīmīgākais darba tiesību avots ir spēkā jau vairāk kā desmit gadus (spēkā no 2002.gada 1.jūnija). Darba tiesības attīstās pietiekami dinamiski (jo īpaši starptautiskā kontekstā) gan attiecībā uz...

Godinot tos darba devējus, kuru darbības politika un pakalpojumi ir draudzīgi bērniem un ģimenēm, piektdien, 24.maijā, Ilgstpējas indeksa 2013 noslēguma pasākumā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens 12 uzņēmumiem pasniedza apliecības par Ģimenei draudzīga komersanta statusa saņemšanu. Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma AS „Latvenergo”,AS „SEB banka”,SIA „Grifs AG”, SIA „Nestle Latvija”, SIA „Statoil Fuel& Retail Latvia”, SIA „Rimi Latvia”, SIA „PricewaterhouseCoopers”, AS „Swedbank”, SIA „Eletrolux Latvia Ltd.”, „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, SIA „VTU Valmiera”, Pašvaldības SIA „Ventspils reiss”. Atlasītie uzņēmumi saņēma īpašu apliecību un uzlīmi, kas apstiprina, ka šajā uzņēmumā īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Uzņēmēji ieguvuši tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu gadu izmantot savā interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos. Statusu piešķir uz gadu. Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir uzņēmuma orientācija uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darba vietā, uz klientu orientētu...

Ceturtdien, 23. maijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība organizēja konferenci “Sociālo partneru un valdības dialogs: mīti un realitāte”, kurā tika runāts par to, cik veiksmīgs līdz šim bijis valdības, darba devēju un darba ņēmēju trīspusējais dialogs. Tas ticis vērtēts firmas "McCann Consulting" veiktā socioloģiskajā pētījumā, kura atziņas nav pārāk iepriecinošas nedz LBAS, nedz Latvijas Darba Devēju konfederācijai - abu organizāciju ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek vērtēta kā vāja. LBAS viceprezidents Egils Baldzēns norāda, ka bieži politiķi lēmumus ir pieņēmuši jau pirms trialoga ar darba devējiem un arodbiedrībām, un, lai sociālo dialogu padarītu efektīvāku, biežāk jāizmanto arī alternatīvas sava viedokļa paušanas formas - kā protesti un streiki. "McCann Consulting" pētījumā kā kritika LBAS sociālā dialoga virzienā tika uzsvērts gan publiskā komunikācija un tēls, gan proaktivitātes trūkums, gan emocionālu argumentu izmantošana diskusijās ar partneriem. Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova pēdējo pārmetumu noraidīja, sakot, ka sliktas lietas bieži tiek izdarītas tieši bez emocijām, kā piemēru...

Bezdarbnieki, kuri vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes programmā „Darbs Latvijā”, varēs to veikt ātrāk, negaidot sešu mēnešu termiņu bezdarbnieka statusā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2013.gada 23.maijā. Šīs izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pašlaik cilvēki, kuri vēlas iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, to var darīt tikai tad, ja viņiem vismaz sešus mēnešus ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piešķirts bezdarbnieka statuss. Plānots, ka turpmāk viņi varēs strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus arī tad, ja bezdarbnieka statuss būs īsāks par 6 mēnešiem, ja vien viņi nav iepriekš strādājuši vismaz gadu. Līdzīgi atvieglojumi noteikti cilvēkiem, kas vēlēsies strādāt citā pašvaldībā reģionālās mobilitātes programmas „Darbs Latvijā”...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Atalgojuma informācijas aģentūru, kas ir CV Online izveidota analītiska struktūrvienība ar mērķi sistemātiski sekot līdzi un apzināt atalgojuma dinamiku visā Baltijā, maijā uzsāk līdz šim vērienīgāko atalgojuma pētījumu Latvijā, kurā tiks apzināta gan faktiskā situācija darba tirgū, gan atbilstība starp darba devēju un darba ņēmēju vēlmēm un iespējām, kā arī – prognozējamās atalgojuma izmaiņas tautsaimniecībā un atsevišķās tās nozarēs. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Uzņēmējdarbībā viens no būtiskākajiem panākumu priekšnoteikumiem ir iespēja plānot ilgtermiņā un prognozēt gan savas nozares, gan tautsaimniecības attīstību. Tas, protams, attiecas arī uz darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Patlaban pieejamā informācija par atalgojuma līmeni Latvijā ataino vēsturisku informāciju, taču partnerībā ar Atalgojuma informācijas aģentūru īstenotais pētījums sniegs plašu un padziļinātu informāciju par reālo situāciju darba tirgū patlaban, kā arī – par nākotnes prognozēm.” Arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga norāda, ka personālvadībā ļoti būtiska ir operatīva informācijas pieejamība un apmaiņa un...