DARBA TIESĪBAS

Lai veicinātu jauniešu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai aktīvās nodarbinātības pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Šogad NVA sadarbībā ar 180 biedrībām un nodibinājumiem jau ir izveidojusi 494 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem, kuri savas profesionālās spējas izmēģina un darba pieredzi iegūst tādās profesijās kā sociālās palīdzības organizators, aprūpētājs, asistents personām ar invaliditāti, informācijas un datu ievades operators, administrators, asistents, projekta koordinators un citas. NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka: "Piedaloties jauniešu bezdarbnieku brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā, biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt palīdzīgas rokas savu uzdevumu veikšanai un mērķa sasniegšanai, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību, kas ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības labā. Iesaistīties šajā NVA pasākumā var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums. Pieteikums jāiesniedz un brīvprātīgā darba vietas jāpiesaka tajā NVA filiālē, kuras teritorijā tās tiks izveidotas. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām...

2013.gada 1.ceturksnī situācija darba tirgū turpināja uzlaboties – gada griezumā pieauga nodarbinātība un samazinājās bezdarbs, ziņo Ekonomikas ministrija. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013.gada 1.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits (15-74 gadi), salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 4,7% un bija 898,3 tūkstoši. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits atbilstošajā periodā palielinājās par 0,6% un bija 1030,2 tūkstoši. Straujāku pieaugumu joprojām ierobežo negatīvās demogrāfijas tendences. 2013.gada 1.ceturksnī bez darba bija 131,9 tūkstoši cilvēku jeb 12,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Gada griezumā ir samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. 2013.gada 1.ceturksnī 74,8 tūkstoši jeb 56,7% no kopējā darba meklētāju skaita bija ilgstošie bezdarbnieki (bez darba ilgāk par 1 gadu), kas ir par 17,1 % mazāk nekā pirms gada. Ekonomikas ministrija prognozē, ka pozitīvas tendences darba tirgū būs vērojamas arī nākamajos šī gada ceturkšņos. Vienlaikus vājais ārējais pieprasījums un sarežģītā situācija eirozonā noteiks ekonomikas izaugsmes tempu pakāpenisku...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iepazinās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu slēdzieniem par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm un finanšu stabilitāti un secina, ka daudzas ekspertu ieteiktās lietas ir arodbiedrību uzmanības lokā jau vairākus gadus, tās neskaitāmas reizes ir rosinātas valdībai, kā arī izteiktas tiem pašiem SVF ekspertiem. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana nevar būt pašmērķis, tā samazina pašvaldību ienākumus, liedzot iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz dažādiem pabalstiem. Kamēr valdība ar pašvaldībām nav vienojusies par kompensācijas mehānismu, pie tam, apstākļos, kad daļu iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek plānots novirzīt veselības aprūpei, runāt par IIN samazināšanu ir neapdomīgi." LBAS vienmēr ir prasījusi celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām ar mērķi tuvā nākotnē sasniegt iztikas minimumu, un vienlaikus samazināt IIN likmi. Tas būtu arī veids, kā ieinteresēt darba devējus darbiniekiem maksāt lielākas algas un valstij lielākus nodokļus. Eiropas Komisijas eksperti savukārt ir norādījuši, ka Latvijā cilvēki kļuvuši vienlīdzīgāki, bet nabadzīgāki. LBAS...

Darba lietu trīspusējās apakšpadomes sēdē 9. maijā tikās Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Labklājības ministrijas pārstāvji, lai apspriestu strīdīgos grozījumus Darba likumā, informē LBAS. Visvairāk nesaskaņu pusēm ir par 110. pantu – vai nepieciešama saskaņošana ar arodbiedrību, ja darba devējs grib uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram. LM saskaņošanas laikā nāca klajā ar priekšlikumu, ka saskaņošana ar arodbiedrību pirms atbrīvošanas no darba nepieciešama tikai vēlētām arodbiedrības amatpersonām, pārējos gadījumos darba devējam būtu nepieciešams tikai konsultēties ar arodbiedrību. LBAS stingri pastāvēja par 110. panta atstāšanu Darba likumā. Pirms sēdes LDDK un LBAS bija vienojušās par Darba likuma 68. pantu, ka piemaksas par virsstundu darbu var aizstāt ar kompensējošu atpūtu, ja tā ir paredzēts koplīgumā. Taču sēdes laikā darba devēji šo kompensējošās atpūtas principu vēlējušies paredzēt daudz plašāk jau darba līgumā, kam arodbiedrības nepiekrita. Arī LM nostājās darba devēju pusē, jo koplīgumu pārklājums esot nepietiekams. LBAS savukārt norādīja,...

Šobrīd saņemti 39 bezdarbnieku pieteikumi dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā "Darbs Latvijā". 27 iesniegumi ir atbalstīti, 8 noraidīti, bet pārējo pretendentu atbilstība mobilitātes pabalsta saņemšanas nosacījumiem vēl tiek izvērtēta, ziņo NVA. Pasākuma "Darbs Latvijā" mērķis ir veicināt komersantu nodarbināto personu reģionālo mobilitāti, nodrošinot finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur ir pieprasījums pēc konkrētā cilvēka iegūtās izglītības un profesionālās pieredzes, izņemot darba vietas Rīgā. NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka: "Lielākā darbaspēka virzība šobrīd notiek reģionu robežās, mobilitātes pasākuma dalībnieki gatavi braukt uz darbu, piemēram, no Jaunpils novada uz Tukuma novadu, no Kārsavas - uz Ciblu, no Limbažiem uz Aloju, no Rīgas uz Pierīgu. Finanšu atlīdzība transporta izdevumiem pieteikta 35 iesniegumos, tikai 4 pieteikumi iesniegti īres izdevumu segšanai, tas nozīmē, ka cilvēki īpaši novērtē iespēju braukt uz darba...

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija otrdien, 7.maijā, nolēma nosūtīt nozaru ministrijām atzinuma sniegšanai divus deputātu sagatavotus likumprojektus. Viens no tiem paredz nodrošināt tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu visiem vecākiem, kuri uzsāk strādāt līdz bērna viena gada vecumam. Savukārt otrs likumprojekts paredz jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pirmajā darbavietā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas finansēt no valsts budžeta. „Ņemot vērā, ka abiem likumprojektiem prognozējama finansiālā ietekme, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu nosūtīsim tos atzinuma sniegšanai Labklājības ministrijai (LM) un Finanšu ministrijai, lai deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas būtu pilna informācija par šo iniciatīvu izmaksām un atbilstību nozares politikai,” informē par likumprojektu virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt...

Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) asistentu praksēs jaunieši - bezdarbnieki varēs iesaistīties par gadu ilgāk – līdz 2014.gada 30.jūnijam. Tas ļaus apmācībās piedalīties vēl papildus 100 jauniešiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.181 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.3. apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" trešo kārtu"", ko otrdien, 2013.gada 30.aprīlī, atbalstīja valdība. Līdz šim bija plānots, ka projektu „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” īstenos līdz 2013.gada 30.jūnijam, kopumā aktivitātē iesaistot 300 jauniešus. Projekta īstenošana līdz šim bijusi ļoti sekmīga. LM rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 2013.gada martam projektā pavisam iesaistījušies 311 jaunieši – bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem ar augstāko izglītību. No viņiem 239 jaunieši jau ir pabeiguši dalību projektā. 192 jeb 80% no jauniešiem, kas ir pabeiguši dalību projektā, pēc prakses NVA stājušies darba tiesiskajās attiecībās....

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk. Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu. Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks,...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu "veselības pārbaudi" jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti. Ilgtspējas indeksa autori un īstenotāji - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un KIAI - atzīst, ka dalībuzņēmumi ar katru gadu kļūst aizvien sakārtotāki, apliecinot labāku izpratni par ilgtspējīgu biznesa attīstību. Neraugoties uz to, līdz šim uzņēmumi visvājāko sniegumu ir uzrādījuši tieši darba vides sadaļā, kurā tiek analizētas to īstenotās aktivitātes darbinieku attīstībai, kā arī drošības un labsajūtas sekmēšanai darbā. Šogad Ilgtspējas indeksā piedalās 72 Latvijas uzņēmumi, kuru kopējais darbinieku skaits pārsniedz 30 000. Lai noskaidrotu, vai un kā šī novērtējuma dalībuzņēmumu sniegums gan darba...

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka šogad pirmdiena, 6.maijs, būs brīvdiena. To paredz likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Proti, ja svētku dienas - 4.maijs un 18.novembris - ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Vienlaikus LM atgādina, ka pērn valdība pieņēma lēmumu 2013.gadā pārcelt divas darba dienas decembrī - pirmdienu, 23.decembri, pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, bet pirmdienu, 30.decembri, - uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Pārceļot šīs darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenēm tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) pieteikties NVA filiālēs valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei, lai nodarbinātu tos NVA mērķa grupu bezdarbniekus, kuri pašreizējā ekonomiskajā situācijā atrodas nelabvēlīgākā situācijā un kuriem līdz ar to ir grūtāk atrast darbu. NVA mērķa grupu bezdarbniekos ietilpst šādi bezdarbnieki: kuriem iepriekšējos 6 mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs (vismaz 6 mēnešus ir bezdarbnieka statuss); aizpildīto pieteikumu iesniedzot NVA filiālē, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu (ja pieteikums ir aizpildīts elektroniski, to var nosūtīt arī pa pastu filiālei, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu). NVA filiāle pieņems darba devēju pieteikumus un organizēs Aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas sēdi, kurā pieteikumi tiks izskatīti un pieņemts lēmums apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA filiāle paziņos darba devējam un pozitīvās atbildes...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. NVA uzskaitē 2013. gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās - 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem. 2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c. 2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 10.aprīlī, 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba meklēšanas atbalsta pasākumi”, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...