DARBA TIESĪBAS

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija otrdien, 7.maijā, nolēma nosūtīt nozaru ministrijām atzinuma sniegšanai divus deputātu sagatavotus likumprojektus. Viens no tiem paredz nodrošināt tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu visiem vecākiem, kuri uzsāk strādāt līdz bērna viena gada vecumam. Savukārt otrs likumprojekts paredz jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pirmajā darbavietā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas finansēt no valsts budžeta. „Ņemot vērā, ka abiem likumprojektiem prognozējama finansiālā ietekme, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu nosūtīsim tos atzinuma sniegšanai Labklājības ministrijai (LM) un Finanšu ministrijai, lai deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas būtu pilna informācija par šo iniciatīvu izmaksām un atbilstību nozares politikai,” informē par likumprojektu virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt...

Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) asistentu praksēs jaunieši - bezdarbnieki varēs iesaistīties par gadu ilgāk – līdz 2014.gada 30.jūnijam. Tas ļaus apmācībās piedalīties vēl papildus 100 jauniešiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.181 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.3. apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" trešo kārtu"", ko otrdien, 2013.gada 30.aprīlī, atbalstīja valdība. Līdz šim bija plānots, ka projektu „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” īstenos līdz 2013.gada 30.jūnijam, kopumā aktivitātē iesaistot 300 jauniešus. Projekta īstenošana līdz šim bijusi ļoti sekmīga. LM rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 2013.gada martam projektā pavisam iesaistījušies 311 jaunieši – bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem ar augstāko izglītību. No viņiem 239 jaunieši jau ir pabeiguši dalību projektā. 192 jeb 80% no jauniešiem, kas ir pabeiguši dalību projektā, pēc prakses NVA stājušies darba tiesiskajās attiecībās....

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk. Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu. Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks,...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu "veselības pārbaudi" jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti. Ilgtspējas indeksa autori un īstenotāji - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un KIAI - atzīst, ka dalībuzņēmumi ar katru gadu kļūst aizvien sakārtotāki, apliecinot labāku izpratni par ilgtspējīgu biznesa attīstību. Neraugoties uz to, līdz šim uzņēmumi visvājāko sniegumu ir uzrādījuši tieši darba vides sadaļā, kurā tiek analizētas to īstenotās aktivitātes darbinieku attīstībai, kā arī drošības un labsajūtas sekmēšanai darbā. Šogad Ilgtspējas indeksā piedalās 72 Latvijas uzņēmumi, kuru kopējais darbinieku skaits pārsniedz 30 000. Lai noskaidrotu, vai un kā šī novērtējuma dalībuzņēmumu sniegums gan darba...

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka šogad pirmdiena, 6.maijs, būs brīvdiena. To paredz likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Proti, ja svētku dienas - 4.maijs un 18.novembris - ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Vienlaikus LM atgādina, ka pērn valdība pieņēma lēmumu 2013.gadā pārcelt divas darba dienas decembrī - pirmdienu, 23.decembri, pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, bet pirmdienu, 30.decembri, - uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Pārceļot šīs darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenēm tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) pieteikties NVA filiālēs valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei, lai nodarbinātu tos NVA mērķa grupu bezdarbniekus, kuri pašreizējā ekonomiskajā situācijā atrodas nelabvēlīgākā situācijā un kuriem līdz ar to ir grūtāk atrast darbu. NVA mērķa grupu bezdarbniekos ietilpst šādi bezdarbnieki: kuriem iepriekšējos 6 mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs (vismaz 6 mēnešus ir bezdarbnieka statuss); aizpildīto pieteikumu iesniedzot NVA filiālē, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu (ja pieteikums ir aizpildīts elektroniski, to var nosūtīt arī pa pastu filiālei, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu). NVA filiāle pieņems darba devēju pieteikumus un organizēs Aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas sēdi, kurā pieteikumi tiks izskatīti un pieņemts lēmums apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA filiāle paziņos darba devējam un pozitīvās atbildes...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. NVA uzskaitē 2013. gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās - 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem. 2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c. 2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 10.aprīlī, 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba meklēšanas atbalsta pasākumi”, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Tiesībsargs Juris Jansons trešdien, 3. aprīlī, izplatījis paziņojumu, kurā kritizē arodbiedrību nespēju efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kā arī pārmet valdībai, ka tā nerūpējas par darba ņēmēju tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. "Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi", uzskata tiesībsargs. "Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku. Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu...

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir „nelabvēlīgākā situācijā” uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, taču ne īsāku par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"". Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus. LM uzsver, ka 6 mēneši ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta. Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts...

Labklājības ministrija (LM) plāno pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas procesā. Tie paredz gan attīstīt un pilnveidot elektronisko pakalpojumu pieejamību komersantiem, gan vienkāršot prasības darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem. Minēto nosaka grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumos Nr.458 „Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”, ko ceturtdien, 28.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Grozījumi paredz vienkāršot licences saņemšanas procedūru, tādējādi mazinot administratīvo slogu komersantiem. Proti, plānots, ka komersantam turpmāk nebūs pienākums izņemt licenci 30 darbdienu laikā pēc NVA paziņojuma saņemšanas. Tāpat NVA vairs nevarēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja pārbaudē konstatēs, ka licences saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par licences izsniegšanu nebūs izņēmis licenci. Savukārt, ja mēneša laikā pēc komersanta iesnieguma saņemšanas NVA nepieņems un nepaziņos lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt licenci, komersanti varēs uzskatīt, ka licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai ir piešķirta un...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)pagājušonedēļ sākusi īstenot atbalsta pasākumu „Darbs Latvijā”, nodrošinot saviem klientiem finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Atbalsta pasākumā iesaistītajiem cilvēkiem kompensēs transporta tēriņus braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ vai dzīvokļa īres izdevumus. Paredzēts, ka atbalsta saņēmējs pirmajos četros darba mēnešos varēs saņemt kopā ne vairāk kā 280 latus. „Šī mobilitātes programma ļaus sarosīties un palīdzēs tiem bezdarbniekiem, kas nevarēja līdz šim pieņemt darba piedāvājumu, jo pietrūka naudas nokļūšanai uz darba vietu. Cilvēkam, iesaistoties šajā programmā būs jāizlemj, vai viņš ik dienu vēlēsies doties uz darbu, izmantojot savu transporta līdzekli vai sabiedrisko transportu vai īrēt mītnes vietni. Svarīgākais – ka cilvēkam būs paplašinātas iespējas izvēlēties darbu tepat Latvijā, nepametot tuviniekus!” norāda Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka. Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas. Izņemot, ja galvaspilsētā...

Otrdien, 19. martā, valdība lems par jauniešu iesaistīšanu izglītošanā par darba drošību un darba tiesiskajām attiecībām, skatot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"". Likumprojekts paredz, ka MK 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”” paredzētajām apakšaktivitātes mērķa grupām (darba devēji, darbinieki, komercdarbības uzsācēji, darba devēji, uz kuriem attiecas prasības, kas noteiktas normatīvajā aktā par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju) jāpievieno arī mērķa grupa "potenciālie darba ņēmēji (t.sk. jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem)". Kā minēts grozījuma anotācijā, tieši jaunieši bieži mēdz ciest nelaimes gadījumos darba vietā - saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju, 33% no nelaimes gadījumos darba vietā cietušajiem ir jaunie darbinieki,...