DARBA TIESĪBAS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus pieteikties NVA filiālēs, lai nodarbinātu tos NVA mērķa grupu bezdarbnieku, kuri pašreizējā ekonomiskajā situācijā atrodas nelabvēlīgā situācijā un kuriem līdz ar to ir grūtāk atrast darbu. Šī aktivitāte tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros. Ar minētā projekta palīdzību 2013.gada otrajā ceturksnī darba devējiem ir iespējams izveidot vairāk nekā 600 jaunas valsts līdzfinansētās darba vietas. Latvijas darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ņemot vērā, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu. Viens bezdarbnieks projektā var iesaistīties gadu, ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi gandarījumu par kompromisiem likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izstrādē, kas panākti sarunās Darba lietu trīspusējā apakšpadomē ar sociālo partneri Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Labklājības ministriju. Sarunās tikuši atbalstīti vairāk kā puse no priekšlikumiem, ko rosināja LDDK biedri, tādēļ LDDK aicinās Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Saeimas deputātus ņemt vērā saskaņoto pozīciju un diskutēt par jautājumiem, kuros vēl nav panākts kompromiss. Ja Ministru kabinets un Saeimas deputāti pieņemts sociālā dialoga ietvaros saskaņotos grozījumus, tiks sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata LDDK. Saskaņotie grozījumi paredz samazināt virsstundu apmaksu vai piemērot kompensējošo brīvdienu, tiks ierobežots donordienu skaits, kā arī ierobežota ikgadējā atvaļinājuma kompensācija, kas kopumā samazina darba devēju izmaksas par darbiniekiem. Tiks pagarināts arī disciplinārsodu noilguma termiņš, kas samazinās iespēju darbiniekiem izvairīties no atbildības par darba vietā veiktajiem disciplinārajiem pārkāpumiem, kā arī samazināti administratīvie šķēršļi uzteikuma paziņošanas procedūrai gadījumā, kad darbinieks ir pazudis. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone...

Ceturtdien, 14.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība””. Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu „Par maksātnespējas procedūrām”. Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.martā, tika atbalstīti grozījumi 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.179 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti „Atbalsts darba vietu radīšanai””, kas paredz piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, tādējādi programmas kopējo finansējumu palielinot līdz 7 miljoniem latu, kas ļaus kopumā atbalstīt gandrīz 600 jaunu darba vietu radīšanu. Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē "Atbalsts darbavietu radīšanai" turpinās līdz š.g. 28.martam, bet jau šobrīd prognozējams, ka komersantu interese par atbalsta saņemšanu ir lielāka par līdzšinējo programmas finansējumu (3 milj. LVL). Papildu finansējums aktivitātei "Atbalsts darbavietu radīšanai" piešķirts, pārdalot programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" neizmantoto finansējumu 4 milj. LVL apmērā. Projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba...

Rīt, 14. martā, kārtējā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) paredzēts izsludināt apjomīgus un būtiskus grozījumus Darba likumā. Likumprojekts vēl būs jāskata Ministru kabinetam, kā arī Saeimai vairākos lasījumos, taču jau patlaban iezīmējušies vairāki problēmu loki, kurus grozījumi Darba likumā varētu atrisināt. Grozījumi, piemēram, paredz pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona. Šī prasība būs attiecināma uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās. Likumprojekts paredz papildināt arī darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darba vietām. Izmaiņas likumā arī paredz, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, kuru darbinieks nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā. Šie grozījumi paši par sevi neuzliek darba devējam...

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, jaunieši lielākoties nav gatavi darba tirgum - bieži nepārzina savas darba tiesības, kas darba devējiem ļauj vieglāk ar viņiem manipulēt, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) veiktās aptaujas dati. Tieši šī savu tiesību nepārzināšana, kas nereti iet roku rokā ar jauniešiem tik raksturīgo pārgalvību, ievērojami paaugstina darba tiesību pārkāpumu un darba drošības riskus, ar ko viņi saskaras, nokļūstot darba vidē. LBAS veiktās aptaujas dati liecina, ka 42% respondentu vecumā no 15 līdz 25 gadiem paļautos uz darba devēja solījumiem un uzsāktu darbu bez līguma, 21% būtu gatavs atteikties no oficiāla darba līguma apmaiņā pret lielāku darba algu, bet teju katrs ceturtais nezina, ka visi individuālie darba veikšanai nepieciešamie aizsardzības līdzekļi darba devējam ir jānodrošina saviem darbiniekiem bez maksas. Atbildot uz jautājumu, cik svarīga viņiem ir darba drošība darba vietā, katrs otrais aptaujātais norāda, ka kopumā tā ir svarīga, taču atsevišķas darba normas ir pārāk striktas - daļu no...

Ceturtdien, 28. februārī, Vienlīdzīgas darba samaksas dienā, ko šogad visā Eiropas Savienībā atzīmēja jau trešo gadu, Labklājības ministrija (LM) izplatījusi paziņojumu, ka būtisks priekšnoteikums vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanā esot ne tikai sabiedrības informētības veicināšana, bet arī sadarbība ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai meklētu labākos risinājumus, kā darba algu atšķirības mazināt. Lai veicinātu informētību un analizētu situāciju Latvijā no dažādiem aspektiem, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā kopā ar ministriju un citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem meklēs risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai. Sieviešu darba samaksa Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums. Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai. Latvijā vidējā sieviešu un vīriešu mēneša darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir svārstījusies 15-19%...

Ja vidējais Eiropas Savienības (ES) vīrietis gada pirmos divus mēnešus būtu pavadījis atpūšoties un pie darba ķertos tikai 28.februārī, tad gada beigās viņš ar savu darbu vienalga būtu nopelnījis tikpat daudz kā vidējā sieviete, strādājot jau no gada pirmās dienas. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un meklētu risinājumus, ES jau trešo gadu tiek atzīmēta vienlīdzīga darba samaksas diena - šogad 28.februārī. Latvijā situācija ir mazliet labāka nekā vidēji ES - šeit atšķirība ir 15,5% (2010.gada dati - tie izmantoti arī ES līmeņa aprēķinos), kas nozīmē, ka sievietēm, lai nopelnītu tikpat, cik vīrieši, papildus būtu jāstrādā mazāk nekā ES vidējās 59 dienas. Taču atšķirībā no ES vidējā rādītāja (16,2%), kas pēdējos gados ir mazliet samazinājies, atalgojuma atšķirība Latvijā ir pieaugusi - 2009.gadā tā bija mazāka par 15%. Atšķirības nenozīmē, ka vīrieši un sievietes saņem atšķirīgu atalgojumu par identisku darbu, taču ļauj secināt, ka sievietes biežāk strādā zemāk atalgotās profesijās. Turklāt atšķirību mazināšanās Eiropas...

Otrdien, 26. februārī, valdība atbalstījusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"", kas paredz realizēt reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā”, kas paredz bezdarbniekiem, kas atrod darbu attālāk no dzīvesvietas, sniegt transporta vai mājokļa īres kompensāciju līdz 280 latiem (4 mēnešu periodā). Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums „Darbs Latvijā” sāks darboties šogad aprīlī. Tā mērķis ir sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri bez darba būs bijuši 6 mēnešus, un kas, būdami bezdarbnieka statusā, sameklēs darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vismaz 20 km attālumā). Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem piedāvās iespēju nodzīves vietas nokļūt līdz darbavietai, kas bez finansiāla atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai pat būtu neiespējami. Pasākums „Darbs Latvijā” iecerēts pilotprojekta veidā, lai noteiktu tā efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu. Pilotprojekta ietvaros atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur...

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts mērķētāks un piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas otrdien, 26.februārī, apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai...

Otrdien, 26. februārī, valdībā apstiprināti "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas paredz plašāku bezdarbnieka statusa saņēmēju loku, iekļaujot tajā arī imigrantus, kā arī jaunus bezdarbnieku motivēšanas pasākumus darba meklēšanai, piemēram, liekot bezdarbniekiem atskaitīties par darba meklēšanu. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus minētie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu. Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam. Ņemot vērā augšminēto, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 19.februārī, nolēma izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, nolēma darba grupā izstrādāt alternatīvu likumprojektu. „Iepazīstoties ar nozaru ministriju viedokļiem par iesniegto likumprojektu, nācās konstatēt, ka būtisko iebildumu skaits atsevišķos atzinumos pārsniedz likumprojektā iekļauto pantu skaitu un piedāvātais likuma teksts rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šis acīmredzot ir gadījums, kad alternatīva likumprojekta izstrāde prasīs mazāk laika nekā esošā teksta pilnveidošana ierastajā kārtībā — iesniedzot priekšlikumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas priekšsēdētāja piebilst, ka brīvprātīgā darba regulējuma nepieciešamība ne deputātiem, ne ministriju ierēdņiem nav jāpierāda, taču ir jāpanāk vienošanās par likuma saturu un jāveido pēc iespējas vienkāršs, lietotājam saprotams regulējums. Apspriežot iesniegto likumprojektu, vairāki deputāti un eksperti pauda bažas, vai piedāvātais likuma saturs sasniegs nosprausto mērķi un patiešām sekmēs brīvprātīgā darba veikšanu....

Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, paziņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS uzskata, ka politiķi nav rīkojušies pareizi un konsekventi, neratificējot hartas 4. panta 1. punktu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: “To varēja izdarīt ar zināmu pārejas periodu, kamēr tas tiek sasniegts, - tad mēs redzētu reālu valdības vēlmi kaut ko risināt un panākt, nevis tikai akceptēt to, ko mēs praktiski varam izdarīt ja ne šogad, tad nākamgad. Cienīgs darbs un cienīga alga ir Latvijā ļoti sasāpējusi problēma. LBAS šajā kontekstā vairākkārt valdībai ir norādījusi, ka mums nav darba samaksas politikas.” NAP sadaļā „Rīcības virziens „Cienīgs darbs”” minēts: „Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību...

Bezdarbniekiem tuvākajā laikā būs pieejamas papildus praktiskās apmācības pie darba devēja apstrādes rūpniecības, transporta un loģistikas, tūrisma, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos, izņemot apmācības nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai. Par to šonedēļ vienojās Labklājības ministrijas (LM) izveidotās Apmācību komisijas pārstāvji. Tāpat Apmācību komisija aktualizēja apmācību sarakstus bezdarbnieku profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Tas nozīmē, ka dažas tālākizglītības un pilnveides apmācību programmas bezdarbniekiem turpmāk vairs netiks piedāvātas. Piemēram, bezdarbniekiem nebūs iespējas apgūt nekustamā īpašuma aģenta, transportlīdzekļu krāsotāja u.c iemaņas. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē esošo bezdarbnieku ar iepriekšminētajām prasmēm ir vairāk, nekā saskaņā ar darba devēju prognozēm būs pieprasīti tuvākajā laikā. Tajā pašā laikā cilvēkiem būs iespēja iesaistīties jaunās neformālās izglītības apguves programmās, tostarp apgūt lietuviešu un igauņu valodas zināšanas, kas palielinās darbā iekārtošanās iespējas pierobežas teritorijā. LM uzsver, ka Apmācību komisijas lēmums ir nepieciešams, lai NVA varētu turpināt darbu pie minēto apmācību praktiskas ieviešanas....