DARBA TIESĪBAS

Jaunākā tiesībsarga pasūtījumā gatavotā aptauja liecina, ka mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis. Kas ir aprūpētāja atvaļinājums? Kopš 2022. gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. To noteic Darba likums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām. Ko rāda aptauja? Aptauja spilgti apliecina iedzīvotāju zemo informētību par jauno atvaļinājuma veidu. Tikai 29% iedzīvotāju ir informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to nav dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29...

Laba komunikācija darba vidē ir ne tikai vērtīga prasme, bet arī būtiska nepieciešamība mūsdienu mainīgajā darba pasaulē. Cieņpilnas un veiksmīgas komunikācijas rezultātā mēs varam panākt efektīvus rezultātus, radot atbalstošu un iekļaujošu darba vidi, kurā ikviens darbinieks jūtas novērtēts un spēj atklāti izteikt savu viedokli. Kāpēc efektīva komunikācija darbavietā ir būtiska un kā to veicināt – par to šajā rakstā. Sarunāšanās prasmju pilnveidošana nav viegls uzdevums, taču to apgūstot, var atrast kopīgu valodu ar ikvienu. Prasme komunicēt var būtiski ietekmēt gan uzņēmuma, gan tā darbinieku profesionālo attīstību neatkarīgi no tā, vai tas ir pieredzējis uzņēmuma vadītājs vai darbinieks, kurš tikai uzsācis savu profesionālo karjeru. Lai uzņēmumi efektīvi funkcionētu, ir nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt komunikācijas procesus ieklausoties darbinieku vajadzībās un meklējot labāko veidu, kā darbiniekiem tikt sadzirdētiem. Kāpēc ir būtiski nodrošināt efektīvu komunikāciju darbavietā Ilgtermiņa sasniegumi uzņēmumā ir labas komunikācijas un saliedētas komandas darba rezultāts, tāpēc efektīvas komunikācijas un iekļaujošas darba...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba sludinājuma saturam ir jāatbilst Darba likuma 32. pantā noteiktajām prasībām, atgādina Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 32. panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Saskaņā ar Darba likuma 56. panta ceturto daļu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu. Kā norādīts likuma, ar kuru ieviesta Darba likuma 32. panta otrā prim daļa, anotācijā: “Lai [..] pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, [..] turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad,...

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu jautājumu kontekstā. Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara, iedvesmas nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru u.c. ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir "aiziets zināmās galējībās", un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un līdzatbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar atkārtoti noskaidroja šogad veiktajā pētījumā. Iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā 2/5 darba ņēmēju skatījumā (42%) darbinieka labbūtība galvenokārt tomēr...

Latvijas standarta sistēmā ir reģistrēts jauns ISO standarts “Cilvēkresursu vadība. Dažādība un iekļaušana”, kas sniedz vadlīnijas uzņēmumiem, valsts institūcijām un nevaldības organizācijām dažādības un iekļaušanas jautājumu vadībai, kā arī nevienlīdzības novēršanai. Latvijas standarta izveidi un reģistrēšanu iniciēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Zaiga Pūce, SIF sekretariāta direktore: “Standarts cilvēkresursu dažādības un iekļaušanas jautājumos ir fundamentāls atbalsta instruments un laba ceļa karte dažādības vadības ieviešanā un kvalitātes nodrošināšanā organizācijās. Nacionālie standarti dažādības vadībā jau tiek aktīvi izmantoti vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Francijā un Islandē. Priecājos, ka arī Latvija sekos labākajiem piemēriem, jo cilvēkresursu trūkuma un globālā tirgus daudzveidības apstākļos dažādības un iekļaušanas jautājumi ir uz palikšanu.” Latvijas standarts ir balstīts uz Starptautiskās standartizācijas organizācijas (turpmāk – ISO) cilvēkresursu vadības standartu dažādības un iekļaušanas jomā. Tas palīdz organizācijām veidot sistemātisku darbu, lai novērstu nevienlīdzību organizāciju vadības sistēmās, politikā, procesos un praksē, cilvēku apzinātos un neapzinātos aizspriedumos un uzvedībā, kā arī...

Lai veicināt izpratni par dažādības un iekļaušanas nozīmi darba vidē un sabiedrībā, Eiropas Komisija ir pasludinājusi maiju par Dažādības mēnesi. Tā laikā uzņēmumi un organizācijas visā Eiropā tiek aicinātas apvienot spēkus, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei darba vidē un sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina Latvijas darba devējus paust savu nostāju un atbalstu atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai, iesaistoties Eiropas Dažādības mēneša iniciatīvā. Tas iespējams, gan organizējot aktivitātes darbiniekiem, gan plašākai sabiedrībai pieejamus pasākumus, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par dažādību. Tās var būt izglītojošas lekcijas, tiešsaistes tikšanās un darbnīcas, ekspertu diskusijas, pasākumi un aktivitātes sadarbībā ar nevaldības organizācijām vai pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros darba devēji dalās savā pieredzē, kā organizācijā ikdienā veicināt iekļaušanu un dažādību. Šogad Eiropas Dažādības mēneša vadmotīvs ir nākotnes sniegtās iespējas nodarbinātībā un darba devēju spēja pielāgoties pārmaiņām. Būtiskākie šo pārmaiņu virzītājspēki ir digitalizācija un automatizācija, mākslīgā intelekta lomas pieaugums, sabiedrības novecošanās, darbaspēka...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā. Nodarbinātības statuss Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru. Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības. Regulēta algoritmu pārvaldība Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina...

Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023”, Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%. Eiropas dzimumu līdztiesības institūta veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības indekss 2023” Latvija ieguva 61,5 punktus no 100, ar to ierindojoties 19. vietā ES. Pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgi vērtējumi – Lietuvā 64,1 punkts, Igaunijā – 60,2 punkti, bet augstākos rādītājus šajā pētījumā uzrādījušas Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Spānija. “Sieviešu solidaritātes diena ir kā pietura, kad apstāties un nopietnāk palūkoties uz dzimumu līdztiesības situāciju. Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē tikai atalgojumu vai augstāko amatu ieņemšanas statistiku. Manuprāt, patiesai līdztiesībai ir jābūt visās dzīves jomās –...

Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu...

Saeima 14. decembrī konceptuāli atbalstīja ieplānotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Paredzēts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas. Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori. Lai grozījumi...

Ja darba devējam ar darba ņēmēju nepieciešams vienoties par izmaiņām darba līguma saturā, tam nepieciešamā procedūra ir atkarīga no tā, vai plānotās izmaiņas ir būtiskas vai nē, skaidro Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā. Tiesā ticis vērtēts gadījums, kad darba devējs vēlējās noformēt izmaiņas darbinieka pienākumos (nomainīt pamatdarbu ar papilddarbu) kā vienošanos par darba līguma grozījumiem. Darbinieks no tā atteicās, un darba devējs vienkārši izdeva attiecīgu rīkojumu. Tiesa lēma, ka šāda pāreja varēja notikt tikai vai nu Darba likuma 97. panta kārtībā (vienošanās) vai 98. panta kārtībā (kad darba devējs izsniedz uzteikumu, kam netiek prasīts darbinieka akcepts). Jāatceras, ka 98. pantā paredzēta visai detalizēta procedūra. Tas saistīts ar 101. pantu (uzteikumam jābūt kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem). Ja ir runa par uzteikumu, kas saistīts ar būtiskām izmaiņām, tad jāpiemēro procedūra, kas nepieciešams darbinieku skaita samazināšanai, atgādina K. Platā. Pirmkārt, jābūt vadības izmaiņām par nepieciešamajām izmaiņām. "Darba likuma...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....

No 12. jūlija stājušies spēkā 4. jūlijā valdībā pieņemtie Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK)2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz, ka arī “militārais darbinieks” ir iekļauts MK noteikumu Nr. 969 tvērumā, kā arī noteikt tiesisko pamatojumu tam, ka tiek atļauts nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība. Grozījums, kas paredz Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī. Līdz ar to noteikumos definēts, ka par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas (turpmāk − institūcija) vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, militārā darbinieka, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas...

Lai veicinātu darbaspēka pieejamību lauksaimniecībā un mazinātu administratīvo slogu, 6. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Vairākas izmaiņas likumā skar traktortehnikas vadītājus un šīs tehnikas ekspluatēšanu. Tiesības apturēt traktortehniku Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (4. panta 6.1 daļa un 25. panta pirmā daļa) no 2024. gada 1. janvāra ļauj Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersonām apturēt traktortehniku uz ceļiem tehniskās kontroles veikšanai un vienlaikus uzliek pienākumu traktortehnikas vadītājiem uzrādīt dokumentus pēc VTUA amatpersonas pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi, bez Valsts policijas (VP) darbinieku klātbūtnes. Pašlaik VTUA un VP amatpersonas traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem veic kopīgi, un šī kārtība spēkā būs līdz 2023. gada 31. decembrim. Dokumentu elektroniskā noformēšana Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā (11. panta 1.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 2. punkts un 21. panta trešā daļa) noteic, ka persona, izmantojot VTUA uzturētos un nodrošinātos...