DARBA TIESĪBAS

Saeima 14. decembrī konceptuāli atbalstīja ieplānotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Paredzēts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas. Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori. Lai grozījumi...

Ja darba devējam ar darba ņēmēju nepieciešams vienoties par izmaiņām darba līguma saturā, tam nepieciešamā procedūra ir atkarīga no tā, vai plānotās izmaiņas ir būtiskas vai nē, skaidro Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā. Tiesā ticis vērtēts gadījums, kad darba devējs vēlējās noformēt izmaiņas darbinieka pienākumos (nomainīt pamatdarbu ar papilddarbu) kā vienošanos par darba līguma grozījumiem. Darbinieks no tā atteicās, un darba devējs vienkārši izdeva attiecīgu rīkojumu. Tiesa lēma, ka šāda pāreja varēja notikt tikai vai nu Darba likuma 97. panta kārtībā (vienošanās) vai 98. panta kārtībā (kad darba devējs izsniedz uzteikumu, kam netiek prasīts darbinieka akcepts). Jāatceras, ka 98. pantā paredzēta visai detalizēta procedūra. Tas saistīts ar 101. pantu (uzteikumam jābūt kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem). Ja ir runa par uzteikumu, kas saistīts ar būtiskām izmaiņām, tad jāpiemēro procedūra, kas nepieciešams darbinieku skaita samazināšanai, atgādina K. Platā. Pirmkārt, jābūt vadības izmaiņām par nepieciešamajām izmaiņām. "Darba likuma...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....

No 12. jūlija stājušies spēkā 4. jūlijā valdībā pieņemtie Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK)2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz, ka arī “militārais darbinieks” ir iekļauts MK noteikumu Nr. 969 tvērumā, kā arī noteikt tiesisko pamatojumu tam, ka tiek atļauts nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība. Grozījums, kas paredz Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī. Līdz ar to noteikumos definēts, ka par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas (turpmāk − institūcija) vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, militārā darbinieka, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas...

Lai veicinātu darbaspēka pieejamību lauksaimniecībā un mazinātu administratīvo slogu, 6. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Vairākas izmaiņas likumā skar traktortehnikas vadītājus un šīs tehnikas ekspluatēšanu. Tiesības apturēt traktortehniku Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (4. panta 6.1 daļa un 25. panta pirmā daļa) no 2024. gada 1. janvāra ļauj Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersonām apturēt traktortehniku uz ceļiem tehniskās kontroles veikšanai un vienlaikus uzliek pienākumu traktortehnikas vadītājiem uzrādīt dokumentus pēc VTUA amatpersonas pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi, bez Valsts policijas (VP) darbinieku klātbūtnes. Pašlaik VTUA un VP amatpersonas traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem veic kopīgi, un šī kārtība spēkā būs līdz 2023. gada 31. decembrim. Dokumentu elektroniskā noformēšana Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā (11. panta 1.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 2. punkts un 21. panta trešā daļa) noteic, ka persona, izmantojot VTUA uzturētos un nodrošinātos...

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, norāda Valsts darba inspekcija (VDI). Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildat­vaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 24. maija līdz 30. maijam pieņem darba devēju pieteikumus papildu darba vietu izveidei skolēnu nodarbināšanai jūlijā un augustā vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros. Lai pieteiktos skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai, darba devējam jāaizpilda NVA tīmekļvietnē pieejamā pieteikuma forma un aizpildītais pieteikums kopā ar piedāvāto darba vietu sarakstu un darba pienākumu aprakstu jāiesniedz tai NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā plānots veidot darba vietu. Ja darba devējs vēlas veidot darba vietas skolēniem vairāku NVA filiāļu apkalpošanas teritorijās, tad parakstīts ar drošu elektronisko parakstu pieteikums ir jānosūta uz NVA oficiālo elektronisko adresi. NVA oficiālā e-adrese, kā arī filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to...

Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas. Sabiedrība par atklātību – Delna (turpmāk - Delna), ikdienā konsultējot iedzīvotājus par trauksmes celšanu, ir novērojusi dažādu iestāžu un uzņēmumu praksi, kā tiek vērtēti trauksmes cēlēju ziņojumi. Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tas ir iespējams, ja pēc iespējas biežāk saņemtie ziņojumi tiktu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt, atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādēļ Delna ir izstrādājusi “Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, kurā skaidro, kas atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumus un organizācijās jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus. Krista Asmusa, Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante skaidro: “Diemžēl praksē institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums...

Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas. Ceturtdien plenārsēdē Parlaments ar 427 balsīm “par”, 79 — “pret” un 76 deputātiem atturoties pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem atalgojuma noteikšanā turpmāk būs jāievēro dzimumneitrāli kritēriji un jāizmanto dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas. Šāda pieeja atvieglos atalgojuma līmeņu salīdzināšanu. Amatu nosaukumos un vakanču paziņojumos būs jāizmanto dzimumneitrāla valoda un, pieņemot cilvēkus darbā, būs jāraugās, lai šis process norisinātos nediskriminējoši. Ja uzņēmuma algu pārskats parādīs, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība sasniedz vai pārsniedz 5 %, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs kopīgi jāizvērtē uzņēmuma algas. Dalībvalstīm būs pienākums darba devējiem, kas noteikumus neievēros, piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, piemēram, naudas sodus. Darba ņēmējam, kam pārkāpuma rezultātā būs nodarīts kaitējums, būs tiesības pieprasīt kompensāciju. Pirmo reizi jaunajos noteikumos ir iekļautas nebināro personu tiesības un...

Valdībā 24. janvārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību". Tie nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Šobrīd plānots, ka kopējais kārtotāju skaits, lai nodrošinātu pārbaudes Krievijas Federācijas pilsoņiem Imigrācijas likuma noteiktajā termiņā, ir 17 865 cilvēki. Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas Federācijas pilsoņiem plānota laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. No 2023. gada 1. februāra līdz 24. martam personas varēs reģistrēties (iesniegt iesniegumu): elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko...

Valsts darba inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa: grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. To, cik stundas vai dienas nedēļā, var izvēlēties pats darbinieks. Par nepilnā darba laika noteikšanu jāvienojas rakstveidā, izdarot grozījumus darba līgumā. Pamatojoties uz Darba likuma 134. panta otro daļu, darba devējam iepriekšminēto darbinieku grupām nav tiesību atteikt noteikt nepilnu darba laiku. Jāņem vērā, ka nosakot nepilnu darba laiku, darba alga...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (13/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), un iesniegusi darba devēju izvirzītos priekšlikumus likumprojekta papildināšanai: LDDK aicināja Komisiju steidzami Likumprojektā iestrādāt pastāvīgu regulējumu attiecībā uz attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanu, jau sākot ar 2023.gadu, lai darba devējiem radītu tiesisko paļāvību un darbiniekiem varētu tikt turpināta attālināta darba izdevumu kompensēšana, kā arī šādu izdevumu kompensēšanu varētu plānot ilgtermiņā. LDDK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ar 2021.gada 1.augustu spēkā stājās izmaiņas Darba likuma 76.panta ceturtajā daļā: “(4) Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba...

Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama ikdienas situācijās, tā ir grūti pierādāma vai paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijas tiek diskriminēti. Taču makroekonomikas procesu iespaidā darba devēji šobrīd aktīvi transformē darba tirgu, mazinot gan tiešas, gan slēptas vecuma diskriminācijas izpausmes. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā. Pasākums, kas notika 24. novembrī pulcēja pretdiskriminācijas ekspertus, Saldus tehnikuma audzēkņus un senjorus. Pasākuma laikā dalībnieki runāja par vecuma diskrimināciju, stereotipizāciju, kā rīkoties, ja cilvēks tiek diskriminēts uz vecuma pamata un kā sadarbība starp jauniešiem un senioriem var mazināt vecuma diskrimināciju, tās izpausmes un sekas. Diskriminācija uz vecuma pamata ir atšķirīga attieksme pret cilvēku, ja tikai viņa vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Šajā gadījumā vecums nozīmē noteiktu gadu skaitu vai piederību pie noteiktas vecuma grupas, vai gluži vienkārši to, ka cilvēks ir jauns vai vecs. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas...

Latvijas Republikas Senātā izskatīšanā nonākuši vairāki strīdi, kuros Senāts novērojis darbinieku arodbiedrību nepienācīgu tiesību izmantošanu, nodrošinot darbinieku interešu pārstāvību darba strīdos. Vienā no izskatāmām lietām Senātam izlemjamais tiesību jautājums bija saistīts ar Darba likumā noteikto pienākumu darba devējam pirms arodbiedrības biedra atlaišanas prasīt arodbiedrības piekrišanu uzteikumam un arodbiedrības lomu dialogā ar darba devēju minētās normas kontekstā. Šī pienākuma izpildi Senāts vērtēja kontekstā ar sociālā dialoga procesu, kas pastāv starp valsti, darba devējiem, darbiniekiem un arodbiedrībām un kas ietver visu veidu sarunas un konsultācijas vai vienkāršu informācijas apmaiņu starp dialoga partneriem par kopējā interešu lokā esošiem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Senāts secināja, ka patiesas un pilnīgas informācijas sniegšana šādā situācijā ir darbinieka interesēs. Turklāt tieši pašai personai un attiecīgajai arodbiedrībai vislabāk zināms, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs un cik ilgi, kā arī kādas ziņas to var pierādīt. Tāpēc darba devēja vēršas pie darbinieka un/vai attiecīgās arodbiedrības, savukārt to pienākums ir savlaicīgi sniegt...