DARBA TIESĪBAS

Valsts sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludinātais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”, paredz, ka 2020. gadā 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, varētu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada...

Saeimas deputāti, ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka, sākot ar 2019.gada 1.septembri, ārzemniekiem, kam piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būs tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Pašlaik noteikts, ka ārzemju studenti var strādāt līdz 20 stundām nedēļā. Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas nepieciešamas, lai sakārtotu ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumus, jo faktiski viņi jau pašlaik strādā vairāk, nekā paredz likums. Iecerētās izmaiņas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, kā arī novērst pārkāpumus nodarbinātības jomā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēka, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz mazināt administratīvo slogu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbības partneriem, kā arī ieviest vairākas citas izmaiņas. Likuma grozījumi vērsti uz NVA pamatdarbības procesu digitalizāciju, lai mazinātu papīra dokumentu apriti. Paredzēts, ka darba devēji, apmācību pakalpojumu sniedzēji un citi sadarbības partneri līgumu izpildi pamatojošos dokumentus varēs iesniegt elektroniski tīmekļa portālā, tā ietaupot laiku un resursus. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Latvijā sniedz personāla atlases pakalpojumus, paredzēts atteikties no šādu uzņēmumu licencēšanas. Pēdējo 10 gadu laikā nav reģistrēta neviena darba meklētāja sūdzība par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn bija reģistrēti 29 uzņēmumi, kuriem izsniegta licence tikai personāla atlases pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licencēšanas prasība tiks saglabāta uzņēmumiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs. Likumprojekts precizē laika periodu, kura ietvaros, saglabājot bezdarbnieka statusu, personai ir tiesības strādāt (iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā...

Šogad piešķirts papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajai skolēnu vasaras nodarbinātības programmai, kas ļaus iesaistīt par tūkstoš skolēnu vairāk nekā 2018. gadā. To paredz 23. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Kopumā skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums sasniedz 1,6 miljonus eiro, iesaistot kopumā 6300 skolēnu. Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, papildus motivēs tieši skolēnu ar invaliditāti iesaisti vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā 430 eiro. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs. Plānots, ka šogad vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti. Tāpat precizēti citi nosacījumi, piemēram, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra, ja tas vadīs darbu skolēnam ar...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu...

Ministru kabinets 26. marta sēdē vērtēja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurā cita starpā paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu, kurā bezdarbnieki var stāties īslaicīgās darba attiecībās, ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu. Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Tāpat rosinātie likuma grozījumi paredz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt darba devējam iesniegt papildu informāciju vai skaidrojumu par pieteikto vakanci un tās saturu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, lai saņemtu atļauju nodarbināt Latvijā ārzemnieku trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā...

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem. Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares. Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību...

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...