DARBA TIESĪBAS

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā. Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda...

Skolēni 3. septembrī uzsāks savas skolas gaitas, kas ir ļoti svarīga diena ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Mācību gada pirmajā dienā daudzi vecāki vēlas doties uz skolu ar saviem bērniem, jo īpaši ar pirmklasniekiem. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) audzēkņu vecākiem pirmajā skolas dienā neparedz, toties vecāki šajā dienā var izmantot vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs pirmajā skolas dienā vai citā dienā. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. Var arī atsevišķi vienoties darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas. Lai fiksētu to, ka interesentam ir iecere uzsākt saimniecisko darbību, MKN ietverta prasība, ka, lai remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kļūtu par remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņēmēju, tam ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam. T.i., projekta iesniegumu var iesniegt gan fiziska persona, kura plāno uzsākt saimniecisko darbību, gan arī nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodokļu maksātājs. Tāpat tiek ietverts nosacījums, ka...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē 2018. gada jūlija sākumā bija vairāk nekā 20 tūkstoši aktuālo brīvo darba vietu. NVA reģistrētās vakances darba meklētāji var redzēt NVA CV un vakanču portālā (https://cvvp.nva.gov.lv), kas lietotājiem ir pieejams bez maksas. NVA CV un vakanču portālā publicētas ne vien darba devēju patstāvīgi tiešsaistē reģistrētās vakances, bet arī tās brīvās darba vietas, kuras darba devēji ir pieteikuši NVA filiālēs. Darba devējam reģistrēšanās CV un vakanču portālā sniedz iespēju bez maksas publicēt sava uzņēmuma vakances NVA datu bāzē un meklēt nepieciešamos speciālistus, ietaupot laiku, jo, lai pieteiktu vakanci, nav jādodas uz NVA filiāli. Darba devēji CV un vakanču portālā sev nepieciešamo darbinieku var meklēt dažādos veidos: atlasot pretendentus pēc darbības jomas, darba pieredzes, izglītības. Sistēma nodrošina arī automatizētu vakanču un darba meklētāju CV datu salāgošanu tiešsaistē, piedāvājot klienta profilam atbilstošāko vakanču atrašanu un darba devējiem vakances prasībām atbilstošāko CV atlasi. Portāls nodrošina darba devēju un darba meklētāju...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem. “Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos. Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra...

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda...

Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā. Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. "Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi," norāda tiesībsargs. "Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus." Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma?" retoriski vaicā tiesībsargs. Tāpat J.Jansons norādījis, ka...

Turpmāk gadījumos, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to. To nosaka otrdien, 22. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja...

Pēc Ministru kabinetā notikušās Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdes 12. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tai izdevās nosargāt darbiniekiem un arodbiedrības biedriem svarīgās garantijas Darba likuma 68. un 110. pantā. NTSP dienas kārtībā bija Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas ziņojumi par iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. Ir nosargāta Darba likuma 68. panta norma par virsstundu apmaksu 100% apjomā. Kā kompromisu LBAS un pārējie sociālie partneri atbalstīja Ekonomikas ministrijas noformulētos grozījumus Darba likuma 68.pantā, kas paredz: ja ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valstī noteiktās minimālās darba algas un būtisku stundas vai dienas likmes paaugstinājumu nozarē, tad šī ģenerālvienošanās var samazināt piemaksas apmēru par virsstundu darbu. Taču piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Saglabājas arī Darba likuma 110. pantā noteiktais, ka arodbiedrības biedru nevar atbrīvot no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrību, un vienīgais LBAS kompromiss šajā jautājumā ir, ka darbiniekam ir...