DARBA TIESĪBAS

Ministru kabinets 26. marta sēdē vērtēja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurā cita starpā paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu, kurā bezdarbnieki var stāties īslaicīgās darba attiecībās, ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu. Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Tāpat rosinātie likuma grozījumi paredz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt darba devējam iesniegt papildu informāciju vai skaidrojumu par pieteikto vakanci un tās saturu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, lai saņemtu atļauju nodarbināt Latvijā ārzemnieku trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā...

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem. Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares. Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību...

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā. Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda...

Skolēni 3. septembrī uzsāks savas skolas gaitas, kas ir ļoti svarīga diena ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Mācību gada pirmajā dienā daudzi vecāki vēlas doties uz skolu ar saviem bērniem, jo īpaši ar pirmklasniekiem. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) audzēkņu vecākiem pirmajā skolas dienā neparedz, toties vecāki šajā dienā var izmantot vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs pirmajā skolas dienā vai citā dienā. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. Var arī atsevišķi vienoties darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas. Lai fiksētu to, ka interesentam ir iecere uzsākt saimniecisko darbību, MKN ietverta prasība, ka, lai remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kļūtu par remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņēmēju, tam ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam. T.i., projekta iesniegumu var iesniegt gan fiziska persona, kura plāno uzsākt saimniecisko darbību, gan arī nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodokļu maksātājs. Tāpat tiek ietverts nosacījums, ka...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē 2018. gada jūlija sākumā bija vairāk nekā 20 tūkstoši aktuālo brīvo darba vietu. NVA reģistrētās vakances darba meklētāji var redzēt NVA CV un vakanču portālā (https://cvvp.nva.gov.lv), kas lietotājiem ir pieejams bez maksas. NVA CV un vakanču portālā publicētas ne vien darba devēju patstāvīgi tiešsaistē reģistrētās vakances, bet arī tās brīvās darba vietas, kuras darba devēji ir pieteikuši NVA filiālēs. Darba devējam reģistrēšanās CV un vakanču portālā sniedz iespēju bez maksas publicēt sava uzņēmuma vakances NVA datu bāzē un meklēt nepieciešamos speciālistus, ietaupot laiku, jo, lai pieteiktu vakanci, nav jādodas uz NVA filiāli. Darba devēji CV un vakanču portālā sev nepieciešamo darbinieku var meklēt dažādos veidos: atlasot pretendentus pēc darbības jomas, darba pieredzes, izglītības. Sistēma nodrošina arī automatizētu vakanču un darba meklētāju CV datu salāgošanu tiešsaistē, piedāvājot klienta profilam atbilstošāko vakanču atrašanu un darba devējiem vakances prasībām atbilstošāko CV atlasi. Portāls nodrošina darba devēju un darba meklētāju...