SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tā kā raksts sagatavots decembrī, skatīt arī jaunāko regulējumu. Saeima 10. decembrī pieņēma likuma grozījumus "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kuri stājās spēkā 18. decembrī un paredz piešķirt vecāku pabalstus ārkārtējās situācijas laikā. Ja piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā — 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, bet krīzes radīto apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura dēļ nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās vecāku pabalsta izmaksu iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Šo pabalstu varēs turpināt saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām, ja vecāki nevar atgriezties darbā vai negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Pašreiz ārkārtējā situācija ir noteikta no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim. Šāda norma likumā...

Slimības palīdzības pabalstu par bērna vecumā līdz 10 gadiem pieskatīšanu vecāki var pieprasīt arī par Covid-19 infekcijas radītās situācijas dēļ pagarinātā brīvlaika periodu. Šajā gadījumā, pieprasot pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), nav nepieciešama izglītības iestādes izziņa, ka bērns nedrīkst apmeklēt skolu. VSAA atgādina, ka no 2020.gada 30.novembra ir iespēja pieteikties slimības palīdzības pabalstam bērna pieskatīšanai, ja ar Covid–19 infekciju saistīto apstākļu dēļ bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti. VSAA piešķir pabalstu par kalendārajām dienām, aprēķinot to 60 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas periods, par kuru piešķir pabalstu. Slimības palīdzības pabalsta saņemšanai no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots. Pabalstu piešķir par periodu, par kuru ir izglītības iestādes izziņa un darba devēja apliecinājums vai aprūpes centra izziņa. Pabalstu var saņemt viens...

Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, kuri līdz 2020.gada 31.decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē un turpina to darīt, un kuriem ir izpildījušies nosacījumi Latvijas pensijas piešķiršanai (sasniegts nepieciešamais pensionēšanās vecums, uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u.c.), arī pēc 2021.gada 1.janvāra, t.i., kad beidzas Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) pārejas periods, var pieprasīt Latvijas pensiju par Latvijas apdrošināšanas periodiem. Šādu iespēju paredz AK izstāšanās līgums no ES. AK dzīvojošie pieprasījumu Latvijas pensijai var iesniegt ar AK kompetentās iestādes (International Pension Centre, The Pension Service 11) starpniecību, nosūtīt pieprasījumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) elektroniski ar drošu elektronisku parakstu, izmantot www.latvija.lv pieejamos iesnieguma veidus. Pensijas saņemšanai jānorāda kredītiestādes konts Apvienotajā Karalistē. Savukārt Latvijā dzīvojošie AK pilsoņi, kuriem līdz 2020.gada 31.decembrim ir uzkrāti apdrošināšanas periodi AK, ar pieprasījumu AK pensijas piešķiršanai var vērsties VSAA vai AK kompetentajā iestādē. Lai nodrošinātu pensiju piešķiršanu, VSAA un AK kompetentā iestāde...

No 2021. gada 1. janvāra mainās vairāku valsts izmaksājamo pabalstu apmērs, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš ieguvis traumu saistībā ar kaulu lūzumu un nav sasniedzis 14 gadu vecumu, varēs saņemt ilgāk – līdz darba nespējas 30. dienai. Mainās nosacījumi ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai par bērnu ar invaliditāti. Ja bērnam noteikta invaliditāte, tad par šo bērnu ģimenes valsts pabalstu ir tiesības saņemt: no invaliditātes noteikšanas dienas, ja tā noteikta pirms bērns sasniedzis viena gada vecumu, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, vai bērns mācās. Pabalstu pēc šiem nosacījumiem VSAA piešķirs par periodu no 2021. gada 1. janvāra, bet no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam pienākošos summu izmaksās līdz 2021. gada 1. aprīlim. Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir, nenogaidot līdz bērna astotajai dzīves dienai, kā tas bija līdz šim. Atgādinām, ka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2021. gadā pensijas vecums ir 64 gadi, bet priekšlaicīgi pensionējoties – 62 gadi. Paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs, kas atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža: ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi, minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 149,60 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 179,30 eiro: ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir 16 un vairāk gadi, minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, palielinot to par 2,72 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, personām ar invaliditāti kopš bērnības – par 3,26 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu. Minimālās vecuma pensijas par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.aprīlim VSAA izmaksās apmērā, kāds bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021.gada maijam VSAA veiks minimālo pensiju pārskatīšanu, un starpību par periodu no 1.janvāra līdz 30.aprīlim izmaksās vienlaikus ar 2021.gada maija pensiju. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām 2021.gadā ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-109/2020; A420132016), ar kuru bija noraidīts prasījums par vecuma pensijas piešķiršanu personai, kura dzīvo ASV un kurai ir ASV pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Senāts atzina, ka tiesai no jauna ir jāvērtē lietas apstākļi un 1992. gada 5. novembra Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu (turpmāk – Divpusējais līgums). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts atzina, ka tiesai, izlemjot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sociālo tiesību jomā, procesuālās ekonomijas nolūkā ir pašai jāizvērtē tādi apstākļi, kas nepastāvēja laikā, kad iestāde lēma par administratīvā akta izdošanu. Izskatāmajā gadījumā Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā to, ka pieteicēja bija lūgusi piešķirt vecuma pensiju no konkrēta datuma – no tā brīža, kad iestājas tiesību normā noteiktais priekšnoteikums prasītā labuma piešķiršanai. Tāpat Senāts atzina,...

Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar tiem līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarināts termiņš, kādā piešķir un izmaksā bezdarbnieka palīdzības pabalstu personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt četrus mēnešus. Tāpat līdz 2021.gada 30.jūnijam plānots pagarināt termiņu, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, ja persona par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata. Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, iespēju saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tāpat Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts par steidzamu atzītais grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz bezdarbniekiem iespēju strādāt īslaicīgu darbu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Šāda...

Ja cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, bet atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, tad viņam atlīdzību izmaksā avansā, kura apmērs nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība"”, kas ceturtdien, 17. decembrī, pieņemti valdības sēdē precizē to, ka apdrošināšanas atlīdzības avansa apmēra noteikšanā tiek izmantots tas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem tie, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem nav tiesību uz valsts pensiju. Šis pabalsts no 2021.gada 1.janvāra noteikts 109 eiro (līdz šim 64,03 eiro). Noteikumi arī paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas...

No 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods. Attiecībā uz minimālo vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pārejas perioda noteikumi nosaka, ka par laiku no 1.janvāra līdz 30. aprīlim šīs pensijas, kas nosakāmas minimālās pensijas apmērā, izmaksās pēc aprēķiniem, kādi bija noteikti līdz 2020. gada 31. decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam tiks veikts šo minimālo pensiju pārrēķins, un starpību (naudu par iepriekšējiem mēnešiem kopš janvāra) izmaksās vienlaikus ar 2021. gada maija pensiju. Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pārejas noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. decembrī pirms otrā – galīgajā - lasījuma atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Plānots, ka deputāti galīgajā lasījumā grozījumus skatīs Saeimas ārkārtas sēdē 10. decembrī. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī,...

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī, paredz likumprojekts. Vecāku pabalstu neizmaksās, ja persona veiks saimniecisko darbību un gūs ienākumus vai tai būs piešķirts dīkstāves pabalsts, teikts likumprojekta anotācijā. Deputāti likumprojektu...

Saeimā 26.novembrī steidzamajā otrajā un gala lasījumā pieņemtais grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka COVID-19 izplatības laikā sociāli apdrošinātai personai būs terminētas tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, informē Labklājības ministrija. Slimības palīdzības pabalstu izmaksās tiem, kam jākavē darbs, pieskatot bērnu. Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam. Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas....

Saeima 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā ”Par sociālo drošību”. Tie definē minimālo ienākumu sliekšņus, noteic to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likuma grozījumi saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro.Tie ir iespējami zemākie ienākumi, pie kura iedzīvotājiem ir sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no 2021. gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai...

Personām, kurām no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam būs izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā kā kontaktpersonai, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā. Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību, un uzskata, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: "Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos." Tāpat, tā kā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK...