SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Līdz šī gada 31.decembrim no valsts budžeta turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, paredz 4. augustā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pie šī pabalsta papildus var saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā. Tāpat izmaiņas likumā noteic, ka paliatīvā aprūpē esošo bērnu un viņu ģimenes locekļu valsts apmaksātais psihosociālās rehabilitācijas...

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, pabalstu periodus pielīdzinās tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

Saeima 15. jūnijā 1. lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projektu. To izstrādājusi Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jaunais regulējum paredz ieviest vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotāji varētu nekavējoties uzzināt, kādi atvieglojumi viņiem ir pieejami. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus. Patlaban ik gadu tiek izsniegts ap 63 000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām. Regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru saņemšanas brīdī nepieciešams identificēt atvieglojuma saņēmēju vai atvieglojuma saņēmējam izsniegto identifikācijas līdzekli, lai nodrošinātu precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi un izmantotā atvieglojuma datu uzskaiti. Tas netiks piemērots atvieglojumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu, kā arī...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmā “Balsts” turpinās pieteikumu pieņemšana mājokļu iegādes vai būvniecības atbalstam daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus vēl līdz šā gada 30.jūnijam subsīdijai var pieteikties tās ģimenes, kuras bankas hipotekāro kredītu saņēmušas laika posmā no 2020.gada 1.jūlija līdz novembra beigām. ALTUM Privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis: “Subsīdiju programma “Balsts” daudzbērnu ģimenēm valdībā tika apstiprināta pagājušā gada jūlijā, savukārt pēc praktiskā sagatavošanas perioda iedzīvotājiem atvērās novembra beigās. Daudzbērnu ģimenes, kuras atbilst nosacījumiem un iegādājās mājokli konkrētajā piecu mēnešu periodā, vēl līdz 30.jūnijam var paspēt pieteikties subsīdijas saņemšanai bankā, kurā saņemts hipotekārais aizdevums. Subsīdija ļaus daļēji dzēst hipotekārā kredīta pamatsummu. Vienlaikus programma darbojas un turpinās darboties, pieņemot pieteikumus jaunu mājokļu iegādei vai būvniecībai. Daudzbērnu ģimenes par subsīdijas saņemšanu aicinām interesēties bankās.” Kopš pagājušā gada novembra subsīdiju “Balsts” saņēmušas jau 300 daudzbērnu ģimenes par kopējo summu 2,5 miljoni eiro. Vidējā subsīdijas summa ir 8300 eiro. Pusei no piešķirtajām subsīdijām piesaistīta arī ALTUM garantija. Viena...

Šā gada 1. jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, informējam, ka dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu. Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1. jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem. Savukārt, atbilstoši 2020. gada 24....

Valdība 27. maijā apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību", kas paredz noteikt jaunu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas metodiku invaliditātes pensijas piešķiršanai, kas stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja personai piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir bijusi 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas formulas: Vi = (A1+ A2 + .. +A36) : 36, kur Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2 .. – 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga. Savukārt gadījumā, ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga ir reģistrēta mazāk par 36 mēnešiem (iemesli - bērnu kopšanas atvaļinājums, dīkstāve, slimība, bezdarbs u.c.), bet vismaz vienu mēnesi ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas...

Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 20. maijā panākta vienošanās, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023. gada 1. janvāra būs jāveic katru gadu. Tas saskan ar LM jau iepriekšējos gados virzīto iniciatīvu un Satversmes tiesas lemto – būtiski palielināt vairākus minimālo ienākumu sliekšņus gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem, kas ļauj palielināt ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir viszemākie. Sarunu gaitā LPS rosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par šo jautājumu varētu tikt uzsāktas, runājot par iespējamiem nosacījumiem un kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai, piemēram, pašvaldību plānoto ieņēmumu samazinājums un trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums. Abas puses vienojās turpināt sarunas par līdzfinansējumu šā gada septembrī. Tika pārrunāti arī jautājumi par sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgu attīstību un vienādu sociālo pakalpojumu pieejamību valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības. Sanāksmes dalībnieki...

Labklājības ministrija (LM) piekrīt Tiesībsarga viedoklim un rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsta izmaksu plānots uzdot iestādēm, kuras piešķir un izmaksā izdienas pensijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), Aizsardzības ministrijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, kā arī Satversmes aizsardzības birojam. Par šādām plānotajām izmaiņām likumā teikts Ministru kabineta vēstulē Tiesībsargam. Vēstuli otrdien, 18. maijā izskatīja un atbalstīja valdības sēdē. Saeima martā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteica to personu loku, kuriem izmaksā vienreizējo 200 eiro pabalstu. Attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu tika noteikts izmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta. Citiem izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu netika paredzēts izmaksāt, jo izdienas pensija pēc savas būtības jau ir speciāla sociālā garantija. Jāatzīmē, ka izdienas pensiju piešķir un...

Saeima 6. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita...

Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija. No šā gada 1. janvāra ir paaugstināti minimālo valsts pensiju un nodrošinājuma pabalsta apmēri, tādējādi nosakot augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Kopumā izmaņas ietekmē aptuveni 115 000 cilvēku. Tāpēc, lai sagatavotos jauno apmēru izmaksai un veiktu pielāgojumus IT sistēmās, no šā gada janvāra līdz aprīlim bija noteikts pārejas periods – minimālo pensiju un nodrošinājuma pabalstu izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam, kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim. Minimālās valsts pensijas vecuma invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā, sākot ar 2021. gada maiju tiks izmaksātas jaunajā minimālajā apmērā. Vienlaikus kopā ar maija pensiju iedzīvotāji saņems pensijas starpību par periodu no janvāra līdz aprīlim. Tāpat pārrēķins tiks veikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, un...

No 2021.gada 1.jūlija tiks dubultots pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu. Turpmāk tas būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu. Pabalsta palielināšanu paredz grozījums Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai””, kas otrdien, 20. aprīlī pieņemts valdības sēdē. Šī gada 1. janvārī valstī bija reģistrēti 3395 aizbildņi, kuru aizbildniecībā atradās 4276 bērni. Saskaņā ar Civillikumu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tāpat aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu paredzēts aizbilstamā pamatvajadzību nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuriem izmaksātais valsts atbalsts ieturēts parādu dzēšanai, aicināti nekavējoties sazināties ar savu tiesu izpildītāju un iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai naudu atgūtu, informē Labklājības ministrija. Radusies situācija, ka daļa cilvēku, kuriem pienākušies pabalsti, savus tiesu izpildītājus par to neinformēja. Līdz ar to viņiem izmaksātā nauda novirzīta parāda dzēšanai. Lai atgūtu tiesu izpildītāja ieturēto valsts atbalstu, jārīkojas nekavējoties – pēc iespējas ātrāk jāiesniedz tiesu izpildītāja pieprasītā informācija, piemēram, bankas konta izdruka, kas apliecina pabalsta saņemšanu. Lemjot par vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnu un vienreizēju 200 eiro atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, tika noteikts, ka no šiem pabalstiem netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī tos neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai. Tomēr, lai atbalstu nenovirzītu parādu dzēšanai, atbalsta saņēmējam par gaidāmo maksājumu bija jāinformē tiesu izpildītājs un jānorāda konts, kurā tas tiks ieskaitīts. Tas bija jādara, jo zvērinātam tiesu izpildītājam nav...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā...

Valsts turpinās izmaksāt piemaksas pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Par to vienojās valdība 1. aprīļa sēdē, piešķirot šīm izmaksām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to pagarināts arī periods, par kādu tiks izmaksāta šī piemaksa pie dīkstāves atbalsta. Ievērojot piemaksas saņēmēju dinamiku 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, tiek prognozēts, ka plānotais piemaksu saņēmēju skaits līdz 30. jūnijam varētu būt septiņu tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri mēnesī saņems piemaksu par aptuveni 10 tūkstošiem bērnu.