SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods no četriem mēnešiem pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, informē Labklājības ministrija. Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts: 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, VSAA pagarina pabalsta izmaksas periodu bez personas iesnieguma. līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies arī no 9. novembra – līdz 2021. gada 30. jūnijam jāiesniedz VSAA iesniegums, lai izmaksas laiku pagarinātu par diviem mēnešiem. Personām, kurām periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) – bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods paliek iepriekš noteiktais, proti, ne ilgāks par četriem mēnešiem.

Pensionāriem un personām ar invaliditāti vienreizējās 200 eiro pabalsta izmaksas tiks veiktas ceturtdien, 1. aprīlī, informē Labklājības ministrija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksās kopā ar ikmēneša pensiju vai pabalstu. Pirmie maksājumu saņems tie, kuriem izmaksas datums ir svētku diena, 5.aprīlis, jo jau 1.aprīlī ikmēneša maksājums kopā ar 200 eiro pabalstu nonāks saņēmēju kontos. Savukārt Latvijas Pasts nodrošinās piegādi dzīvesvietā. Pārējie maksājumi tiks veikti aprīlī līdz 26.datumam. No cilvēkiem, kuri ikmēneša pensiju, atlīdzību vai pabalstu saņem dzīvesvietā, papildu maksa par 200 eiro pabalsta piegādi netiks ieturēta. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021. gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. VSAA...

Saeima 25. martā, kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem, iepriekš noteikto četru mēnešu vietā, pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, pamatojot likuma grozījumu, likumprojekta anotācijā atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020.gada 9.novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās...

Valdības sēdē 24. martā izskatīts un akceptēts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””. Tas vēl jāizskata un par to jābalso Saeimā. Likumprojekts paredz, ka No 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) piešķiršanas kārtība un apmērs. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, un tas neparedzēs izmaksāt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. No 2022. gada 1.janvāra iecerēts, ka par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems ĢVP 225 eiro apmērā. Pie pašlaik spēkā esošās ĢVP sistēmas viņi saņem 134.28 eiro. Tas nozīmē, ka...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu (2020. gada 9. novembri) un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji. Pabalsta izmaksas perioda pagarinājumu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas ceturtdien, 18. martā, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimā. Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim (ieskaitot) – šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Saeima 11.martā kā steidzamus pieņēma likuma grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas Covid-19 krīzes laikā paredz visiem pensionāriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām izmaksāt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā. Pabalstu saņems vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kā arī personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atlīdzību par darbspēju vai apgādnieka zaudējumu. Vienreizējo pabalstu izmaksās arī par bērniem ar invaliditāti, kā arī bērniem un pilngadīgām personām, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu saņems personas, kurām attiecīgo pensiju vai pabalstu ir tiesības saņemt laika posmā no 1. marta līdz izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējā pabalsta izmaksa notiks automātiski, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) visām mērķgrupām to izmaksās aprīlī. Pabalstu piegādās saņēmēja dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Ja tiesības uz vienreizējo pabalstu personai radušās no 1.marta, VSAA bez personas iesnieguma to piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 9. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam. Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu, atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts...

Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu, kurai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021. gada 10. februāra lēmumu ir ticis atteikts apgrozāmo līdzekļu atbalsts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas nosaka, ka: “Atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.” Persona pauž uzskatu, ka minētā norma ir netaisnīga, jo paredz vērtēt uzņēmumu peļņu un nomaksātos nodokļus pirmās ārkārtas situācijas apstākļos, kad uzņēmējiem objektīvi kritās apgrozījums un nodokļu nomaksas apmērs, kas attiecīgi arī ietekmē vidējo nodokļa apmēru mēnesī pirms otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī. Konkrētajā gadījumā IK pirmās ārkārtējās situācijas laikā saņēma dīkstāves pabalstu - nomaksātais nodokļu apmērs 0, bet 2020. gada 3.ceturksnī nodokļos samaksāts 988 eiro, kas vidēji 6 mēnešu griezumā nozīmē, ka nodokļu nomaksa budžetā ir zem 200...

Saeima lēmusi izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu ģimenēm par katru bērnu. To šī gada 31. martam veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šāds atbalsts par katru bērnu pienākas tam vecākam, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu, vai arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Minētais lēmums par šāda finansiāla atbalsta piešķiršanu ir radījis daudz dažādu jautājumu, kas skar šī atbalsta saņemšanas nianses. Svarīgākās skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane: “Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tādējādi, gadījumos, kad vecākiem rodas domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vecākam, kurš bērnu neaudzina. VSAA neizšķir vecāku strīdus un nav tiesīga pārtraukt...

Valdība 18. februārī atbalstījusi grozījumu projektu likumā "Par Valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz sociālās apdrošināšanas stāžā iekļaut arī dīkstāves un cita veida ar "Covid-19" krīzi saistīto pabalstu izmaksas periodus. Lai izmaiņas stātos spēkā, likums vēl būs jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka valsts ir noteikusi ierobežojumus komercdarbībai un noteikto ierobežojumu dēļ gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie negūst ienākumus no nodarbinātības, tad, lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, un, lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, t.i., bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnuizmaksās: līdz 31.martam personām, kuras piešķirto pabalstu saņem laika posmā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim: bērna kopšanas pabalstspar bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Atbalsta saņemšanai iesniegums nav nepieciešams. 500 eiro par katru bērnu VSAA ieskaitīs automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu. Atbalsta maksājumi nenotiks vienlaikus ar ikmēneša pabalstu un par katru bērnu VSAA veiks atsevišķu maksājumu, tāpēc saņemšanas datumi par katru bērnu var atšķirties. 30 dienu laikā pēc bērna kopšanas pabalsta vai ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas, ja periodā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim personai piešķirts maternitātes pabalsts un bērns piedzims līdz 6.aprīlim. Piemērs. Sievietei piešķirts maternitātes pabalsts no 2021.gada 15.februāra līdz 2021.gada 12.aprīlim. Bērns piedzimis 2021.gada...

Finanšu ministra vadības darba grupā atbalstīts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums par slimības palīdzības pabalsta plašāku pieejamību, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies, un ir pagarināti iepriekš noteiktie ierobežojumi. LM aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī iespēju veikt savus darba pienākumus. Darba devēji un darbinieki savstarpēji vienojoties varētu pielāgot darba laika organizēšanas jautājumus, vai arī pārskatīt darba procesus. Ja šādi pielāgojumi objektīvu apstākļu dēļ nav iespējami, tad LM aicina izvērtēt iespēju savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu. LM atgādina, ka atbilstoši Darba likumam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu...

Saskaņā ar Izstāšanās līgumu Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri līdz 2020.gada 31.decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē (AK) un turpina dzīvot un strādāt AK arī pēc 2021.gada 1.janvāra, varēs turpināt saņemt AK piešķirtos pabalstus, t.sk., ģimenes pabalstus, kā arī saglabās tiesības saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 noteikumiem pieprasīt citus pabalstus. Piemēram, pārtraucot darba attiecības AK, šīs personas varēs pieprasīt arī AK piešķirtā bezdarbnieka pabalsta eksportu, atgriežoties Latvijā un meklējot šeit darbu. Izmaiņas būs tiem Eiropas Savienības (ES) un AK pilsoņiem, kuri no 2021.gada 1.janvāra pārvietosies no ES uz AK un otrādi. Šo personu tiesības sociālās drošības jomā noteiktas Tirdzniecības un sadarbības līguma protokolā par sociālās drošības koordinēšanu (turpmāk – Protokols). Protokols neparedz bezdarbnieka pabalsta eksportu. Līdz ar to tiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pēc 2021.gada 1.janvāra vēlēsies doties darba meklējumos uz AK un kuriem būs piešķirts bezdarbnieka pabalsts Latvijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vairs neizsniegs U2 dokumentu. Protokolu nepiemēro ģimenes pabalstiem...

Pašnodarbinātā persona saņēmusi 500 eiro NVA dotāciju komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Dotācija saņemta septembrī, bet izlietota noteiktiem mērķiem tiek oktobrī un novembrī (pamatlīdzekļu un iekārtu iegāde, kas norakstās pakāpeniski ar nolietojumu). Vai septembra pašnodarbinātā sociālajā atskaitē jāliek šī summa un jāmaksā sociālās iemaksas? Atbilde Attiecībā uz NVA saņemto dotāciju un pašnodarbinātā VSAOI — likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 2.1 daļa paredz, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverta vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Līdz ar to uzskatu, ka saņemtā vienreizējā dotācija, nosakot pašnodarbinātās personas iemaksu objektu par septembri, nav jāņem vērā. 14.pants Obligāto iemaksu objekts 21 Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 8.janvārī, neatbalstīja valdības sagatavoto pozīciju par priekšlikumiem direktīvai saistībā ar minimālās algas kritēriju noteikšanu Eiropas Savienībā (ES), liekot atbildīgajiem Labklājības ministrijas (LM) ierēdņiem to pārstrādāt un iesniegt jaunu. Deputāti nepiekrita ministrijas vērtējumam, ka, iespējams, ar šādu direktīvu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips. “Eiropas Savienība grib rast vienotu pieeju kritērijiem un procesiem minimālās algas veidošanai katrā dalībvalstī. Runa ir par minimālās algas sistēmu kopumā, nevis par konkrētu atalgojuma ciparu, tādēļ šajā gadījumā subsidiaritātes princips nebūtu apšaubāms. Aicinām valdību nevis sēt šaubas, bet būt atvērtiem Eiropas līmeņa diskusijai par minimālās algas veidošanas kritērijiem,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, piebilstot, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā un vienota pieeja kritērijiem minimālās algas veidošanā varētu palīdzēt arī Latvijā risināt gadu desmitiem ilgušo nevienlīdzības jautājumu. Subsidiaritātes princips noteic, ka ES regulē kaut ko tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt...