SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimā 26.novembrī steidzamajā otrajā un gala lasījumā pieņemtais grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka COVID-19 izplatības laikā sociāli apdrošinātai personai būs terminētas tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, informē Labklājības ministrija. Slimības palīdzības pabalstu izmaksās tiem, kam jākavē darbs, pieskatot bērnu. Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam. Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas....

Saeima 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā ”Par sociālo drošību”. Tie definē minimālo ienākumu sliekšņus, noteic to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likuma grozījumi saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro.Tie ir iespējami zemākie ienākumi, pie kura iedzīvotājiem ir sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no 2021. gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai...

Personām, kurām no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam būs izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā kā kontaktpersonai, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā. Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību, un uzskata, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: "Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos." Tāpat, tā kā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK...

Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tas ir zemākais iespējamais ienākumu slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. To paredz 28.oktobrī Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālo drošību”. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jālemj Saeimai. Likumprojekts paredz noteikt, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro...

(LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK ieskatā šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams arī šobrīd. Iepriekš noteiktās ārkārtas situācijas laikā pieņemtais regulējums darba nespējas lapu apmaksai būtiski veicināja vīrusa zemāku izplatību, kā arī bija viens no atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēja ar vīrusu izraisīto ekonomisko seku mazināšanā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valsts komepensētas darba nespējas lapas vismaz daļēji risinātu uzņēmēju izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai.” Vienlaikus LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz darba spēka nodokļu Latvijā nekonkrētspēju starp Baltijas valstīm. Attiecībā par darba nespējas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2020.gada 1.janvāra ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, tai skaitā priekšlaicīgo, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībniekiem ir izvēle uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot citas izvēlētas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Ir arī iespēja šo naudu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Ja izvēlas ieskaitīt budžetā, tad iesniegums nav nepieciešams, jo VSAA to izpildīs visos gadījumos, kad nebūs personas iesnieguma. Diemžēl nereti ir gadījumi, kad pensiju 2.līmeņa dalībnieks nomirst pirms pensijas piešķiršanas, neizmantojis iespēju pensiju 2.līmeņa uzkrājumu atstāt saviem tuviniekiem. Kopš 1.janvāra miruši 3 949 pensiju 2.līmeņa dalībnieki, bet tikai nepilni 8% no viņiem bija norādījuši VSAA, kā rīkoties ar viņu uzkrāto pensijas kapitālu. Summas, ko būtu varējuši saņemt mantinieki svārstās no 22,41 eiro (minimālais uzkrātais kapitāls, ko var novēlēt) līdz pat vairākiem...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Valdība 20. oktobrī pieņēmusi grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā (grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība"), kas stājušies spēkā jau šodien, 21. oktobrī. Izmaiņas paredz, ka vairākos gadījumos, lai saņemtu darbnespējas lapu, turpmāk nebūs jādodas klātienē pie ģimenes ārsta. Pirmkārt, grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja bērns saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu saslimšanām, vecāki var saņemt darbnespējas lapu attālināti - tiem nav jāierodas ar bērnu pie ģimenes ārsta uz klātienes apskati. Šāda darbnespējas lapa ir derīga trīs dienas - ja šajā laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, tad, lai slimības lapu pagarinātu, ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē. Lai mazinātu negodprātīgu situācijas izmantošanu, grozījumi paredz attālinātas darbnespējas lapas izsniegšanu tikai pie nosacījuma, ka ārsts vai ārsta palīgs ir guvis pārliecību par saslimšanu un var to pamatot pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Gadījumā, ja ārstam vai ārsta palīgam ir šaubas...

Labklājības jomai 2021. gada budžetā tiks piešķirts par 225,8 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, no kuriem jaunu iniciatīvu īstenošanai plānots novirzīt vairāk nekā 93 miljonus. Tostarp tiks celti minimālo ienākumu sliekšņi. Lai īstenotu iniciatīvas par minimālo ienākumu sliekšņu celšanu, nākamgad tiks tērēti 70,7 miljoni eiro. Plānots, ka minimālā vecuma pensijas aprēķina bāzi no nākamā gada cels uz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (personām ar invaliditāti 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā), kas garantēs, ka minimālā pensija Latvijā būs ne mazāka par 149,6 eiro. Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža gads. Invaliditātes pensija 1. grupas invalīdiem kopš bērnības palielināsies no 196,3 uz 260,8 eiro, 2. grupai no 171,77 uz 228,2 eiro, 3. grupai no 122,69 uz 163 eiro. Pārējiem invalīdiem - 1. grupai no 128 uz 217,6 eiro, 2. grupai no 112 uz 190,4 eiro, bet 3. grupai no 80 uz 136 eiro mēnesī. Savukārt valsts...

Uzturlīdzekļu parāda lietas turpmāk varētu nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem - to paredz Ministru kabineta 13. oktobra sēdē valdības atbalstītais Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Ministrija rosina noteikt arī papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu nemaksātājiem - liegt spēlēt azartspēles. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. UGF apkopotā statistika liecina, ka 2020. gada septembrī UGF administrācija izmaksāja uzturlīdzekļus 28 518 iesniedzējiem un ar fonda izmaksātajiem uzturlīdzekļiem nodrošināja 38 988 bērnus, izmaksājot uzturlīdzekļus 4 639 972 eiro apmērā. Regresa kārtībā UGF administrācijai septembrī izdevās atgūt iepriekš izmaksātos uzturlīdzekļus 1 087 948 eiro apmērā. Septembrī UGF administrācijā tika saņemti vēl 1 158 jauni iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu. Kad var pieprasīt uzturlīdzekļus no UGF? Atgādinām, ka ar UGF līdzekļiem tiek nodrošināti bērni līdz...

Katru gadu no 1.oktobra līdz 15.decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu nākamajā gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Ņemot vērā ar epidemioloģisko situāciju saistītos ierobežojumus un to, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm, ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, VSAA iesaka pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt attālināti: Iesniegumu var nosūtīt elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar drošu elektronisko parakstu (derīgs arī ārvalstī izsniegts), vai autentificējoties portālā latvija.lv, izvēloties “Iesniegums iestādei”. Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. Iesniegumu var nosūtīt pa pastu. Pa pastu nosūtītam iesniegumam obligāti nepieciešams pievienot notariālā apliecinājuma oriģinālu. Iesniegumu var iesniegt arī pilnvarota persona, uzrādot pilnvaru. Arī šajā gadījumā iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, persona par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties...

Labklājības ministrija (LM) informē, ka tā 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi jaunu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu, tostarp arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju paaugstināšanai. Valdības sēdē 30. septembrī izskatīta un akceptēta grozījumu 11 likumprojektos pakete. Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību. Tai jāgarantē, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība. Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes. Valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas,...

Veicot pensiju indeksāciju, arī šogad 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Ar pensiju indeksāciju nodrošina piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas kritumu, lai netiktu zaudēta tās vērtība. Ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu. Kā šogad tiks indeksētas pensijas? Šoruden tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 454 eiro. Piemēram, ja cilvēks saņem 500 eiro lielu pensiju, viņam 1. oktobrī indeksēs 454 eiro, bet atlikušos 46 eiro – nē. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas? Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...