SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.

Lai veicinātu vienotu un precīzu informācijas sagatavošanu par pensiju izmaksu prognozēm attiecībā uz prognozēto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi un 2021. gada 28. decembrī apstiprinājusi noteikumus Nr. 177 “Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm”. Lai nodrošinātu, ka 3. pensiju līmeņa dalībnieki saņem informāciju par prognozēto uzkrāto papildpensiju, noteikumos iekļautas vienotas prasības pensiju izmaksas prognožu sagatavošanai. Katrs privātais pensiju fonds, kurš ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju par tā darbinieku dalību attiecīgajā pensiju plānā, ikvienam pensiju plāna dalībniekam sagatavo pārskatu par papildpensiju, kurā iekļauj arī informāciju par pensiju izmaksu prognozēm. Noteikumi nosaka vispārējas prasības un pamatprincipus, kas jāņem vērā, sagatavojot informāciju par pensiju izmaksu prognozēm uzkrāšanas perioda beigās. Tie iekļauj vienotus makroekonomiskos rādītājus un to avotus, attiecīgā pensiju plāna darbību raksturojošos rādītājus un pensiju plāna dalībnieka individuālos datus, kurus izmanto prognožu aprēķiniem. Noteikumu prasības...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās personas, vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz vienreizējo atbalstu varēs pretendēt 187 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt 2022.gadā. Tam būs nepieciešami līdzekļi 92...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 1.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd likumā noteikts, ka...

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt līdzšinējo slimības lapu apmaksas kārtību, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Likuma grozījumi saistīti ar 2022.gada valsts budžetu. No nākamā gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022.gada gada 31.martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (B...

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, piešķirs slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz ceturtdien, 4.novembrī, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz grozījumi. Līdz šim visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā plānots parādniekiem saglabājamos līdzekļus par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikt 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Šobrīd parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabā līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat ar grozījumiem iecerēts Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Plānots, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot iespēju dokumentus iesniegt tiesā un saņemt arī papīra formā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā līdzšinējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, tā piešķiršanu un aprēķinu. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja pārtrauktas darba attiecības un: Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. • Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī. • Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk, un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī. Personai, kura atrodas...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31.decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11 slimības dienu, noteic likumprojekts. Šobrīd...

Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz šī gada beigām būs sasniedzis 60 gadu vecumu un būs pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī. To paredz pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru ceturtdien, 21. oktobrī, pieņēma Saeima. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, jo īpaši vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā. Personu grupā, kurām ir tiesības uz pabalstu 20 eiro mēnesī, būs arī tie, kas vakcināciju pret Covid-19 veica pirms likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja šie cilvēki līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedz 60 gadu vecumu. Šo pabalstu piešķirs arī tiem 60 gadus sasniegušiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu par...

No 2021.gada 25.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim cilvēkiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuri ir saņēmušas medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid – 19, piešķirs slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu. To paredz grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka, ja vakcinētajiem, pārslimojušiem, vai tiem, kuri ir saņēmuši medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, ir izsniegta darbnespēja lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona atgūs darbspējas. Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas...