SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 1.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat...

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt līdzšinējo slimības lapu apmaksas kārtību, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Likuma grozījumi saistīti ar 2022.gada valsts budžetu. No nākamā gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75...

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, piešķirs slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz ceturtdien, 4.novembrī, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā plānots parādniekiem saglabājamos līdzekļus par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikt 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Šobrīd parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabā līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā līdzšinējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, tā piešķiršanu un aprēķinu. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja pārtrauktas darba attiecības un: Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. • Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt...

Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz šī gada beigām būs sasniedzis 60 gadu vecumu un būs pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī. To paredz pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru ceturtdien, 21. oktobrī, pieņēma Saeima. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, jo īpaši vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā. Personu grupā, kurām ir tiesības uz pabalstu...

No 2021.gada 25.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim cilvēkiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuri ir saņēmušas medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid – 19, piešķirs slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu. To paredz grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka, ja vakcinētajiem, pārslimojušiem, vai tiem, kuri ir saņēmuši medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, ir izsniegta darbnespēja lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz...

Nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim. To paredz Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Par šo likuma normu vēl ir jānobalso Saeimai. Šādas normas atcelšana sekmēs senioru materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt arī pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja pati persona to vēlas un saskata to kā...

Valdības sēdē 31. augustā tika izskatītas un pieņemtas Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas noteic prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas attīstība tiek plānota piecos rīcības virzienos: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tā ietvaros tiks ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu...

Jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāks studijas 2021. gada rudens semestrī, būs iespēja pieteikties stipendijai “Studētgods”, kas noteikta 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā. To paredz 17. augustā valdībā apstiprinātie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". Uz stipendiju varēs pretendēt ikviens students, kas būs imatrikulēts 1.kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās vai atjaunosies studijās 2021.gada rudens semestrī pēc studiju pārtraukuma koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē. Stipendijas piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Tā, centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā jābūt ne zemākiem...

Labklājības ministrija informē, ka 2021. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 470 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 470 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 470 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā...

Līdz šī gada 31.decembrim no valsts budžeta turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, paredz 4. augustā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi...

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ...