SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) pētījuma "2. pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā” ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams. Turklāt 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas. LU BVEF lektore un pētniece Līga Leitāne: „Gandrīz visās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, 2.pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana jau sen ir ikdiena. Pensiju kapitāls var būt pārskaitīts uz mantinieka pensiju fondu vai izmaksāts naudā, lai aizsargātu aizgājēja tuviniekus. Latvijā šādas iespējas pašreiz nav, bet to atbalstītu lielais sabiedrības vairākums. Turklāt pārsteidzoši daudz respondentu uzskata, ka mantojamība būtu stimuls atteikties no algu saņemšanas aploksnēs.” Pētījuma autores ir LU BVEF pētnieces un lektores Larisa Bule, Kristīne Rozīte un Līga Leitāne. Pētījums ir veikts sadarbībā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību INDEXO. Kopš oktobra INDEXO izveidotā iniciatīva par 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamību portālā manabalss.lv piesaistījusi vairāk nekā 11 000 Latvijas...

No 2018.gada 1.marta par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada līdz 20 gadu vecumam pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs piemaksu. To paredz 2017.gada 22.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita, par kuriem ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts konkrētam pabalsta saņēmējam: ja pabalsts piešķirts par 2 bērniem – piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta būs 10 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 3 bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē: ja pabalsts piešķirts par 4 bērniem – 116 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 5 bērniem – 166 eiro mēnesī, utt. !!! Piemaksa netiek piešķirta par katru bērnu, bet viena piemaksa par kopējo bērnu skaitu, par kuriem saņem pabalstu. Kā varēs saņemt piemaksu? Iesniegums piemaksas piešķiršanai nav nepieciešams, jo...

Līdz ar š.g. 1.februāri atvērta radošo personu atbalsta pasākumu programma. Atbalsts profesionālām radošajām personām pieejams radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. “Latvijā ir 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netiek apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba, nav apmaksāts. Par atbalsta pasākumu nepieciešamību radošajām personām ir diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu gandarīta, ka beidzot ir pieņemti normatīvie akti, esam izcīnījuši nepieciešamo finansējumu un no šodienas Valsts Kultūrkapitāla fondā darbojas atbalsta mērķprogramma, kas ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā,...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, spēkā ir stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, kas paredz virkni ieguvumu senioriem. Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā no 2018. – 2020. gadam ir paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām, kas nozīmē arī pensiju apmēra palielināšanos. Savukārt, tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku atvieglojumu par apgādājamo, informē Finanšu ministrija. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, taču nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā pensijām ar IIN neapliekamais minimums ir paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs straujāk – 2019. gadā par vēl 20 eiro, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro mēnesī. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)). Svarīgi saprast, ka pensiju saņēmējiem...

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīva, kas paredz iespēju pensiju uzkrājumus pilnā mērā nodot mantiniekiem gadījumos, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma. Iniciatīvu 2017. gada oktobrī platformā ManaBalss.lv iesniedza uzņēmums INDEXO un tā ir savākusi 10 605 parakstus. "Plašais iniciatīvas atbalsts parāda - Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Ļoti ceram, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības viedokli. Pārmaiņas ne tikai uzlabos 2. pensiju līmeņa efektivitāti, bet arī motivēs Latvijas iedzīvotājus apzinīgi maksāt nodokļus," norāda Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis un uzņēmuma INDEXO izpilddirektors. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir uzdevusi Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nacionālā apvienība, partija “No Sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība atbalsta iniciatīvas ideju. Savu atbalstu iniciatīvai izteicis arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt ZZS, līdzīgi kā Vienotība, izsakās atturīgi, uzsverot, ka šo...

Labklājības ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā, par kurām iespējams informēt arī pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. No 2019. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās...

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Līdz ar to bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 215 eiro, no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro (pie 2018. gada minimālās darba algas – 430 eiro). To nosaka otrdien, 16. janvārī, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Audžuģimenes noteikumi””. Tā kā šo pabalstu izmaksā pašvaldības, tad atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem valsts piešķirs mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no finanšu pieauguma par pabalsta bērna uzturam apmēra palielināšanu. Pabalsts bērna uzturam noteikts analoģiski, kāds tas ir valstī noteikts attiecībā uz minimāliem uzturlīdzekļiem, kādu ik mēnesi ir pienākums vecākam nodrošināt katram bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršais (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļi dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2018.gada 1.janvāra tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu ir par bērnu līdz bērna 20 (iepriekš - līdz 19) gadu vecumam, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē (iepriekš - tikai tad, ja nesaņēma stipendiju) un nav stājies laulībā. VSAA starpību par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra, par kuru ir tiesības pabalstu saņemt, izmaksās ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad bērnam laika periodā līdz 2018.gada aprīlim aprit 19 gadi un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Izglītības iestādes izdota izziņa nav nepieciešama, jo VSAA informāciju saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas un pabalstu pārrēķinās bez pabalsta saņēmēja iesnieguma. No 2018.gada 1.marta ģimenes valsts pabalsta saņēmējam par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada vecuma līdz 20 gadiem būs piemaksa. Par diviem bērniem - 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro. Par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāka piemaksa...

Maksimālais iemaksu objekta apmērs 2018.gadā būs 55 000 eiro gadā. Par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu objekta maksimālo apmēru – 55 000 eiro gadā, jāmaksā solidaritātes nodoklis. Minimālais iemaksu objekta apmērs, kas 2018.gadā būs 5160 eiro gadā / 430 eiro mēnesī, attiecas uz pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām (izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus). No 2018.gada 1.janvāra ieviests jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu: pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada...

Ar 2018. gada 1. janvāri stājies spēkā nosacījums par kvalifikācijas periodu slimības pabalstam. Tas nozīmē, ka tiesības uz slimības pabalstu būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas perioda nosacījums neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu, ka slimības pabalstu varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Slimības pabalsts ir viens no sociālās apdrošināšanas riska gadījumiem, kur, veicot sociālās iemaksas, sociāli apdrošinātā persona saņem ienākumu atvietojumu slimības gadījumā. Gadījumos, kad darbnespēja iestājusies vienlaicīgi ar darba ņēmēja statusa iegūšanu, personai vēl nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Piemēram: darbinieks saslims pirmajās darba dienās. Tā kā viņam nebūs attiecīgais...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka arī pēc 1.janvāra, kad ārstniecības personas uzsākušas obligātu E-veselības sistēmas lietošanu, ir nepieciešams iesniegums, lai pieprasītu VSAA slimības vai maternitātes pabalstu. VSAA informāciju par elektroniskajām darbnespējas lapām B var iegūt no E-veselības sistēmas tikai tad, kad ir saņemts personas iesniegums pabalsta piešķiršanai. Kā rīkoties, ja vēlas saņemt VSAA pabalstu: Kad ārsts E-veselības sistēmā noslēdzis darbnespējas lapu B, noskaidrojiet tās reģistrācijas numuru. Numurs nepieciešams, lai, izmantojot e-iesniegumu, persona norādītu konkrēto lapu, par kuru vēlas pieprasīt pabalstu, ja ir vairākas. Numurs jānorāda obligāti, kad tiek izmantots iesniegums papīra veidā. 2. Iesniedziet iesniegumu VSAA. Visērtāk ir iesniegumu nosūtīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Ātrākais ceļš – mājaslapas www.vsaa.lv sadaļā „elektroniskie pakalpojumi”, izvēloties ,,E-Iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai” un nospiežot ikonu „e”. Ja nav iespējams nosūtīt elektroniski, joprojām tiks pieņemti arī personīgi VSAA klientu apkalpošanas centros vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros iesniegtie, kā...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2018.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 3 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 3 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2018.gadā, kapitāla indekss, kuru izmantos pensijas sākuma kapitāla un periodā no 1996.gada līdz 2016.gadam uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai, būs 1,0786. 2018.gadā tiks pārskatītas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, veicot piemēroto kapitāla indeksu izlīdzināšanu. Pensiju pārskatīšana notiks automātiski, iesniegums nav nepieciešams. Ja, pārskatot pensiju, pensijas apmērs palielināsies, pensijas starpību no 2018.gada 1.janvāra VSAA izmaksās ne vēlāk kā septembrī. 2018. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 250 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs, – 23%. No 2018.gada 1.jūlija palielinās piemaksas pie valsts pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stāža gadu...

No 2018. gada 1. marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro utt. To nosaka otrdien, 19. decembrī, valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību””. Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu...

Valdības sēdē 12. decembrī izskatīti un akceptēts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"", kas paredz, ka no 2018. gada par 3,20 eiro pieaugs garantētais minimālais ienākuma (turpmāk – GMI) līmenis un attiecīgi no patlaban esošā 49,80 eiro personai mēnesī, tiks palielināts līdz 53 eiro. Ņemot vērā, ka GMI pabalsta mērķis galvenokārt ir nodrošināt vajadzību pēc pārtikas, tad tika ņemts vērā inflācijas pieaugums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. GMI līmenis tiek izmantots GMI pabalsta apmēra aprēķināšanai katrai ģimenei (personai) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. GMI pabalstu piešķir par laikaposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss. Kā norāda Labklājības ministrija, pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām. Nākamgad pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kas ļaus precīzāk novērtēt...

No 2018. gada 1. janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu, būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro. To paredz 12. decembrī valdībā pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu””. Savukārt par divu bērnu aprūpi tiks piemērots koeficients 1,3, bet par trīs un vairāk bērnu aprūpi - tiek piemērots koeficients 1,6. Tādējādi audžuģimenei, kura aprūpēs divus bērnus, atlīdzības apmērs būtu 222 eiro mēnesī, bet audžuģimenei ar trīs bērniem un vairāk - 274 eiro mēnesī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Latvijā uz 2017. gada septembri atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēma 466 audžuģimenes. No 2018. gada 1. janvāra palielināsies arī atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, ko paredz valdības sēdē pieņemtā „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu...