SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar komisijas iniciatīvu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu. Komisijas priekšsēdētāja A.Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt uz apmēram 10...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 12. aprīļa sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – vienojās par vairākiem būtiskiem grozījumiem Darba likumā attiecībā uz virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu un darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Atbalstītie grozījumi līdzsvaro darba devēju un darba ņēmēju intereses un veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi. Pēc vairāku gadu ilgām sociālo partneru diskusijām NTSP vienojās virzīt tālāk jautājumu par virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu, atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās var noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru. LDDK...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai. Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa Partnerības aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā. Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts: "Vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē. Tādējādi...

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem. Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā. Vērtējot iedzīvotāju sniegtos priekšlikumus, DLC konstatēja, ka lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem. DLC secināja, ka priekšlikumu, kas izteikts kā vajadzība pēc jauna atbalsta veida no māmiņu tiesību un interešu aizstāvības organizācijas puses, valsts garantē ģimenēm jau 17 gadus, taču informācija un iespējas to izmantot nav bijušas pieejamas katram. DLC precizēja šī atbalsta būtību par to atbildīgajā Labklājības ministrijā un saņēma apstiprinājumu, ka esošais normatīvais...

Pēc 9 mēnešu ilgām diskusijām, kuras ilga no 2016.gada marta līdz pat decembrim, 2017.gada 8.martā Sociālā Samita laikā tika parakstīts pamatnolīgums par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kas parakstīja pamatnolīgumu? Darba ņēmējus pārstāvēja ETUC – Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), savukārt darba devējus pārstāvēja trīs organizācijas, kuras piedalījās arī pamatnolīguma parakstīšanā – BusinessEurope, CEEP (pārstāv sabiedriskā sektora darba devējus) un UEAPME (apvieno amatnieku organizācijas, mazos un vidējos uzņēmumus). Pamatnolīguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar demogrāfiskajām izmaiņām, laikā, kad Eiropas valstis sastopas ar iedzīvotāju novecošanos. Tā ir nepieciešamība veicināt lielāku izpratni par aktīvu novecošanos, strādājošo dzīves kvalitātes veicināšanu, starppaaudžu sadarbību, kā arī atbilde uz Eiropas Savienības politiku un darbībām. Pamatnolīgums aicina ieviest konkrētas aktivitātes un darbības nacionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību. Eiropas Sociālie partneri uzsver, ka pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanās vecums un darba devēji nepauž vēlmi to paaugstināt. Jāuzsver,...

Turpinot darbu pie pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Grozījumi papildina un precizē normatīvo regulējumu par pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanu izglītības iestādēs pieejamo finanšu resursu ietvaros. Ar grozījumiem IZM nosaka, ka arī pedagogiem, tāpat kā pārējiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbiniekiem, būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa zaudējumu. Šobrīd Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības likums nosaka, ka šo pabalstu var saņemt izglītības iestāžu darbinieki, kas nav pedagogi, tādējādi nostādot pedagogus nevienlīdzīgā situācijā. Tā kā pabalstu izmaksai izglītības iestāžu dibinātājiem nepieciešami finanšu līdzekļi, plānots noteikt pārejas periodu – izglītības iestādes dibinātājam pabalsti pedagogiem obligāti jāsāk izmaksāt no 2019.gada 1.septembra. Savukārt, ja līdzekļi šim mērķim jau ir pieejami, pabalstus varēs izmaksāt arī pirms noteiktā termiņa. Grozījumi Izglītības likumā attiecas uz visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldība pieejamo finanšu līdzekļu...

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) pētījuma "2. pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā” ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams. Turklāt 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas. LU BVEF lektore un pētniece Līga Leitāne: „Gandrīz visās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, 2.pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana jau sen ir ikdiena. Pensiju kapitāls var būt pārskaitīts uz mantinieka pensiju fondu vai izmaksāts naudā, lai aizsargātu aizgājēja tuviniekus. Latvijā šādas iespējas pašreiz nav, bet to atbalstītu lielais sabiedrības vairākums. Turklāt pārsteidzoši daudz respondentu uzskata, ka mantojamība būtu stimuls atteikties no algu saņemšanas aploksnēs.” Pētījuma autores ir LU BVEF pētnieces un lektores Larisa Bule, Kristīne Rozīte un Līga Leitāne. Pētījums ir veikts sadarbībā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību INDEXO. Kopš oktobra INDEXO izveidotā iniciatīva par 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamību portālā manabalss.lv piesaistījusi vairāk nekā 11 000 Latvijas...

No 2018.gada 1.marta par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada līdz 20 gadu vecumam pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs piemaksu. To paredz 2017.gada 22.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita, par kuriem ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts konkrētam pabalsta saņēmējam: ja pabalsts piešķirts par 2 bērniem – piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta būs 10 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 3 bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē: ja pabalsts piešķirts par 4 bērniem – 116 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 5 bērniem – 166 eiro mēnesī, utt. !!! Piemaksa netiek piešķirta par katru bērnu, bet viena piemaksa par kopējo bērnu skaitu, par kuriem saņem pabalstu. Kā varēs saņemt piemaksu? Iesniegums piemaksas piešķiršanai nav nepieciešams, jo...

Līdz ar š.g. 1.februāri atvērta radošo personu atbalsta pasākumu programma. Atbalsts profesionālām radošajām personām pieejams radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. “Latvijā ir 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netiek apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba, nav apmaksāts. Par atbalsta pasākumu nepieciešamību radošajām personām ir diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu gandarīta, ka beidzot ir pieņemti normatīvie akti, esam izcīnījuši nepieciešamo finansējumu un no šodienas Valsts Kultūrkapitāla fondā darbojas atbalsta mērķprogramma, kas ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā,...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, spēkā ir stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, kas paredz virkni ieguvumu senioriem. Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā no 2018. – 2020. gadam ir paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām, kas nozīmē arī pensiju apmēra palielināšanos. Savukārt, tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku atvieglojumu par apgādājamo, informē Finanšu ministrija. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, taču nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā pensijām ar IIN neapliekamais minimums ir paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs straujāk – 2019. gadā par vēl 20 eiro, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro mēnesī. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)). Svarīgi saprast, ka pensiju saņēmējiem...

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīva, kas paredz iespēju pensiju uzkrājumus pilnā mērā nodot mantiniekiem gadījumos, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma. Iniciatīvu 2017. gada oktobrī platformā ManaBalss.lv iesniedza uzņēmums INDEXO un tā ir savākusi 10 605 parakstus. "Plašais iniciatīvas atbalsts parāda - Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Ļoti ceram, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības viedokli. Pārmaiņas ne tikai uzlabos 2. pensiju līmeņa efektivitāti, bet arī motivēs Latvijas iedzīvotājus apzinīgi maksāt nodokļus," norāda Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis un uzņēmuma INDEXO izpilddirektors. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir uzdevusi Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nacionālā apvienība, partija “No Sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība atbalsta iniciatīvas ideju. Savu atbalstu iniciatīvai izteicis arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt ZZS, līdzīgi kā Vienotība, izsakās atturīgi, uzsverot, ka šo...

Labklājības ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā, par kurām iespējams informēt arī pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. No 2019. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās...

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Līdz ar to bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 215 eiro, no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro (pie 2018. gada minimālās darba algas – 430 eiro). To nosaka otrdien, 16. janvārī, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Audžuģimenes noteikumi””. Tā kā šo pabalstu izmaksā pašvaldības, tad atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem valsts piešķirs mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no finanšu pieauguma par pabalsta bērna uzturam apmēra palielināšanu. Pabalsts bērna uzturam noteikts analoģiski, kāds tas ir valstī noteikts attiecībā uz minimāliem uzturlīdzekļiem, kādu ik mēnesi ir pienākums vecākam nodrošināt katram bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršais (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļi dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2018.gada 1.janvāra tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu ir par bērnu līdz bērna 20 (iepriekš - līdz 19) gadu vecumam, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē (iepriekš - tikai tad, ja nesaņēma stipendiju) un nav stājies laulībā. VSAA starpību par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra, par kuru ir tiesības pabalstu saņemt, izmaksās ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad bērnam laika periodā līdz 2018.gada aprīlim aprit 19 gadi un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Izglītības iestādes izdota izziņa nav nepieciešama, jo VSAA informāciju saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas un pabalstu pārrēķinās bez pabalsta saņēmēja iesnieguma. No 2018.gada 1.marta ģimenes valsts pabalsta saņēmējam par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada vecuma līdz 20 gadiem būs piemaksa. Par diviem bērniem - 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro. Par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāka piemaksa...

Maksimālais iemaksu objekta apmērs 2018.gadā būs 55 000 eiro gadā. Par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu objekta maksimālo apmēru – 55 000 eiro gadā, jāmaksā solidaritātes nodoklis. Minimālais iemaksu objekta apmērs, kas 2018.gadā būs 5160 eiro gadā / 430 eiro mēnesī, attiecas uz pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām (izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus). No 2018.gada 1.janvāra ieviests jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu: pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada...