SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Līdz ar to bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 215 eiro, no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro (pie 2018. gada minimālās darba algas – 430 eiro). To nosaka otrdien, 16. janvārī, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Audžuģimenes noteikumi””. Tā kā šo pabalstu izmaksā pašvaldības, tad atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem valsts piešķirs mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no finanšu pieauguma par pabalsta bērna uzturam apmēra palielināšanu. Pabalsts bērna uzturam noteikts analoģiski, kāds tas ir valstī noteikts attiecībā uz minimāliem uzturlīdzekļiem, kādu ik mēnesi ir pienākums vecākam nodrošināt katram bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršais (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļi dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2018.gada 1.janvāra tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu ir par bērnu līdz bērna 20 (iepriekš - līdz 19) gadu vecumam, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē (iepriekš - tikai tad, ja nesaņēma stipendiju) un nav stājies laulībā. VSAA starpību par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra, par kuru ir tiesības pabalstu saņemt, izmaksās ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad bērnam laika periodā līdz 2018.gada aprīlim aprit 19 gadi un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Izglītības iestādes izdota izziņa nav nepieciešama, jo VSAA informāciju saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas un pabalstu pārrēķinās bez pabalsta saņēmēja iesnieguma. No 2018.gada 1.marta ģimenes valsts pabalsta saņēmējam par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada vecuma līdz 20 gadiem būs piemaksa. Par diviem bērniem - 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro. Par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāka piemaksa...

Maksimālais iemaksu objekta apmērs 2018.gadā būs 55 000 eiro gadā. Par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu objekta maksimālo apmēru – 55 000 eiro gadā, jāmaksā solidaritātes nodoklis. Minimālais iemaksu objekta apmērs, kas 2018.gadā būs 5160 eiro gadā / 430 eiro mēnesī, attiecas uz pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām (izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus). No 2018.gada 1.janvāra ieviests jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu: pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada...

Ar 2018. gada 1. janvāri stājies spēkā nosacījums par kvalifikācijas periodu slimības pabalstam. Tas nozīmē, ka tiesības uz slimības pabalstu būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas perioda nosacījums neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu, ka slimības pabalstu varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Slimības pabalsts ir viens no sociālās apdrošināšanas riska gadījumiem, kur, veicot sociālās iemaksas, sociāli apdrošinātā persona saņem ienākumu atvietojumu slimības gadījumā. Gadījumos, kad darbnespēja iestājusies vienlaicīgi ar darba ņēmēja statusa iegūšanu, personai vēl nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Piemēram: darbinieks saslims pirmajās darba dienās. Tā kā viņam nebūs attiecīgais...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka arī pēc 1.janvāra, kad ārstniecības personas uzsākušas obligātu E-veselības sistēmas lietošanu, ir nepieciešams iesniegums, lai pieprasītu VSAA slimības vai maternitātes pabalstu. VSAA informāciju par elektroniskajām darbnespējas lapām B var iegūt no E-veselības sistēmas tikai tad, kad ir saņemts personas iesniegums pabalsta piešķiršanai. Kā rīkoties, ja vēlas saņemt VSAA pabalstu: Kad ārsts E-veselības sistēmā noslēdzis darbnespējas lapu B, noskaidrojiet tās reģistrācijas numuru. Numurs nepieciešams, lai, izmantojot e-iesniegumu, persona norādītu konkrēto lapu, par kuru vēlas pieprasīt pabalstu, ja ir vairākas. Numurs jānorāda obligāti, kad tiek izmantots iesniegums papīra veidā. 2. Iesniedziet iesniegumu VSAA. Visērtāk ir iesniegumu nosūtīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Ātrākais ceļš – mājaslapas www.vsaa.lv sadaļā „elektroniskie pakalpojumi”, izvēloties ,,E-Iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai” un nospiežot ikonu „e”. Ja nav iespējams nosūtīt elektroniski, joprojām tiks pieņemti arī personīgi VSAA klientu apkalpošanas centros vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros iesniegtie, kā...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2018.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 3 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 3 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2018.gadā, kapitāla indekss, kuru izmantos pensijas sākuma kapitāla un periodā no 1996.gada līdz 2016.gadam uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai, būs 1,0786. 2018.gadā tiks pārskatītas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, veicot piemēroto kapitāla indeksu izlīdzināšanu. Pensiju pārskatīšana notiks automātiski, iesniegums nav nepieciešams. Ja, pārskatot pensiju, pensijas apmērs palielināsies, pensijas starpību no 2018.gada 1.janvāra VSAA izmaksās ne vēlāk kā septembrī. 2018. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 250 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs, – 23%. No 2018.gada 1.jūlija palielinās piemaksas pie valsts pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stāža gadu...

No 2018. gada 1. marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro utt. To nosaka otrdien, 19. decembrī, valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību””. Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu...

Valdības sēdē 12. decembrī izskatīti un akceptēts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"", kas paredz, ka no 2018. gada par 3,20 eiro pieaugs garantētais minimālais ienākuma (turpmāk – GMI) līmenis un attiecīgi no patlaban esošā 49,80 eiro personai mēnesī, tiks palielināts līdz 53 eiro. Ņemot vērā, ka GMI pabalsta mērķis galvenokārt ir nodrošināt vajadzību pēc pārtikas, tad tika ņemts vērā inflācijas pieaugums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. GMI līmenis tiek izmantots GMI pabalsta apmēra aprēķināšanai katrai ģimenei (personai) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. GMI pabalstu piešķir par laikaposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss. Kā norāda Labklājības ministrija, pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām. Nākamgad pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kas ļaus precīzāk novērtēt...

No 2018. gada 1. janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu, būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro. To paredz 12. decembrī valdībā pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu””. Savukārt par divu bērnu aprūpi tiks piemērots koeficients 1,3, bet par trīs un vairāk bērnu aprūpi - tiek piemērots koeficients 1,6. Tādējādi audžuģimenei, kura aprūpēs divus bērnus, atlīdzības apmērs būtu 222 eiro mēnesī, bet audžuģimenei ar trīs bērniem un vairāk - 274 eiro mēnesī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Latvijā uz 2017. gada septembri atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēma 466 audžuģimenes. No 2018. gada 1. janvāra palielināsies arī atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, ko paredz valdības sēdē pieņemtā „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu...

Labklājības ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām sociālajā jomā no nākamā gada. No 2018. gada 1. janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim. Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad...

Saeimas akceptu22. novembrī guvis Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais, jaunais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kā arī Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas attiecas uz visiem autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. Līdz ar to noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas, ko administrēs Valsts Kultūrkapitāla fonds, izveide un darbība. Par radošo personu paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka personām, kurām ārsts ir izsniedzis E-veselības sistēmā reģistrētu e-darbnespējas (e-DNL) lapu B, VSAA irjāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumā obligāti jānorāda e-DNL numurs, kas jāpajautā ārstam. Visērtāk aizpildīt iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. E-iesniegumu var izmantot tad, ja ārsts E-veselības sistēmā ir reģistrējis un noslēdzis e-DNL, bet nevar izmantot, ja ir izsniegta papīra formāta darbnespējas lapa B. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļai adresētu iesniegumu, izmantojot standarta veidlapu vai brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, var iesniegt arī: personīgi; nosūtot pa pastu; elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu; valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, ar kuriem VSAA ir noslēgts līgums. Ja ārsts noslēdzis E-darbnespējas lapu, iesniegumam papīra darbnespējas lapu B pievienot nav nepieciešams, jo VSAA pabalsta piešķiršanai izmantos informāciju par noslēgtajām darbnespējas lapām B, kas saņemta elektroniski no E-veselības sistēmas. Ar VSAA pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu var iepazīties...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Saeima trešdien, 22.novembrī, ar jaunu likumu noteica radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Regulējums paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Viena persona varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā. Jaunais likums attieksies uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi. Regulējums noteic, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi...

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar likuma grozījumiem plānots atcelt likumā iepriekš iestrādāto normu, kas paredz sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga turpmāk būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. “Šī iecere bija vērsta pret negodprātīgiem pabalstu saņēmējiem, lai novērstu gadījumus, kad, manipulējot ar sociālajām iemaksām, atsevišķi cilvēki saņem ienākumiem...

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā ManaBalss.lv jau parakstījuši 5 000 cilvēku. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājums nonāk viņa mantiniekiem. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību - šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 - 7 milj. eiro gadā. Salīdzinājumam - 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. eiro. Kad iniciatīvu portālā ManaBalss.lv parakstīs 10 000 atbalstītāji, tā tiks iesniegta Saeimā.