SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Ministru kabinets 14.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz grozījumus “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumos” Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+Ģimenes karte" lietotājiem. Šīs ģimenes varēs iegādāties autobusu biļetes par puscenu, bet skolēni un studenti no daudzbērnu ģimenēm – pat ar 90% atlaidi. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumos Nr.371 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" ar 2018.gada 1.septembri daudzbērnu ģimenes locekļiem, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un personu apliecinošu dokumentu, ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus 50% apmērā no brauciena biļetes pilnas cenas un 40% apmērā no abonementa biļetes cenas, izmantojot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā. Daudzbērnu ģimenes locekļiem, kas apmeklē vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes un kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un skolēna vai attiecīgi studenta apliecību, kā arī personu apliecinošu dokumentu (pasi...

Labklājības ministrija informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām tiks piemēros indekss 1,0590. Jaunums, ka ar šo gadu vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu...

Labklājības ministrija informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām tiks piemēros indekss 1,0590. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39...

Valdība 17. jūlija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"". Pētot situāciju pensiju fondu tirgū, Ekonomikas ministrija nolēmusi rosināt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, ņemot vērā ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas izdarīti 2017.gada 22.novembrī, noteikto komisiju samazinājumu, pastāv liela varbūtība, ka pensiju fondu pārvaldītāji var pieņemt lēmumu par labu nedaudz mazāk ienesīgām ilgtermiņā, taču īstermiņā lētākām globālajām investīcijām, gūstot tūlītēju izmaksu efektu, taču ciešot ilgtermiņa pensiju plāna ienesīgumam. Ņemot vērā analītisko izmaksu līmeņu atšķirības ieguldījumiem Latvijas ekonomikā un ārpus tās, Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu izmantot maksimālo komisiju griestus kā instrumentu, lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā. Attiecīgi rosināts veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā 11.panta 5.1 daļas 1.punktā, paredzot, ka : maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2.1% jeb 68.8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3.35 mljrd. eiro. Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 4.7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1.4% līdz 0.1%. Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (45.2%) un ieguldījumu fondu apliecībām (45.1%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4.4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par...

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Saskaņā ar izmaiņām fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, iepriekš...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.jūnijā otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. “Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamatojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem...

Valdība otrdien, 29. maijā, skatījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka vairākas izmaiņas. Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam: obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam; ziņojuma par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecinās uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaitīs attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Tāpat grozījumi paredz, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.” Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. “Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. “Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu. Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā...

No 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. No 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) Pilnajā veselības pakalpojumu grozā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) - ārstu speciālistu pakalpojumi - plašāki diagnostiskie izmeklējumi - medicīniskā aprūpe mājās - plānveida ārstniecības dienas stacionārā un slimnīcā...

Saeima 2018. gada 26. aprīlī veica grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Attiecīgi no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmērs. Daļai pensionāru notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija? No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus,...

Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes. Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augstāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību. Šādu specifisku virsstundu darba samaksas atrunu rosinām attiecināt tikai uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, proti, tādu, kas ir noslēgta Darba likuma 18. panta ceturtās daļas kārtībā, proti, tādu ģenerālvienošanos, kuru noslēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk kā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ir kura ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus...

Saeimas deputāti un sociālās nozares lietpratēji kopīgi strādās darba grupā, lai pārskatītu atbalsta mehānismus cilvēkiem, kuri saņem minimālo valsts garantēto ienākumu. To otrdien, 8.maijā, nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija aicinās visas Saeimas frakcijas deleģēt savus pārstāvjus darba grupai. “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko saņem vismazāk aizsargātās personas, nav pieaudzis jau daudzus gadus, un tas neapšaubāmi ir iemesls, lai pārskatītu valsts nodrošināto minimālo ienākumu apmēru,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā uzsver komisijas vadītāja, darba grupas darba kārtībā galvenokārt būs jautājumi par atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuri invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nav uzkrājuši darba stāžu un nevar saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vienlaikus darba grupas tvērums būs visai plašs – deputāti plāno vērtēt arī valsts un pašvaldību lomu mazāk nodrošināto personu atbalsta sistēmā, kā arī skatīt valsts atbalsta mehānismus kopsakarībā ar dažādiem invaliditātes aspektiem. Deputāti vienojās skatīt arī Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus minimālo ienākumu palielināšanai, kas cita starpā paredz...