SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeima 2018. gada 26. aprīlī veica grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Attiecīgi no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmērs. Daļai pensionāru notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija? No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus,...

Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes. Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augstāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību. Šādu specifisku virsstundu darba samaksas atrunu rosinām attiecināt tikai uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, proti, tādu, kas ir noslēgta Darba likuma 18. panta ceturtās daļas kārtībā, proti, tādu ģenerālvienošanos, kuru noslēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk kā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ir kura ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus...

Saeimas deputāti un sociālās nozares lietpratēji kopīgi strādās darba grupā, lai pārskatītu atbalsta mehānismus cilvēkiem, kuri saņem minimālo valsts garantēto ienākumu. To otrdien, 8.maijā, nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija aicinās visas Saeimas frakcijas deleģēt savus pārstāvjus darba grupai. “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko saņem vismazāk aizsargātās personas, nav pieaudzis jau daudzus gadus, un tas neapšaubāmi ir iemesls, lai pārskatītu valsts nodrošināto minimālo ienākumu apmēru,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā uzsver komisijas vadītāja, darba grupas darba kārtībā galvenokārt būs jautājumi par atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuri invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nav uzkrājuši darba stāžu un nevar saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vienlaikus darba grupas tvērums būs visai plašs – deputāti plāno vērtēt arī valsts un pašvaldību lomu mazāk nodrošināto personu atbalsta sistēmā, kā arī skatīt valsts atbalsta mehānismus kopsakarībā ar dažādiem invaliditātes aspektiem. Deputāti vienojās skatīt arī Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus minimālo ienākumu palielināšanai, kas cita starpā paredz...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar komisijas iniciatīvu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu. Komisijas priekšsēdētāja A.Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt uz apmēram 10...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 12. aprīļa sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – vienojās par vairākiem būtiskiem grozījumiem Darba likumā attiecībā uz virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu un darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Atbalstītie grozījumi līdzsvaro darba devēju un darba ņēmēju intereses un veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi. Pēc vairāku gadu ilgām sociālo partneru diskusijām NTSP vienojās virzīt tālāk jautājumu par virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu, atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās var noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru. LDDK...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai. Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa Partnerības aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā. Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts: "Vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē. Tādējādi...

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem. Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā. Vērtējot iedzīvotāju sniegtos priekšlikumus, DLC konstatēja, ka lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem. DLC secināja, ka priekšlikumu, kas izteikts kā vajadzība pēc jauna atbalsta veida no māmiņu tiesību un interešu aizstāvības organizācijas puses, valsts garantē ģimenēm jau 17 gadus, taču informācija un iespējas to izmantot nav bijušas pieejamas katram. DLC precizēja šī atbalsta būtību par to atbildīgajā Labklājības ministrijā un saņēma apstiprinājumu, ka esošais normatīvais...

Pēc 9 mēnešu ilgām diskusijām, kuras ilga no 2016.gada marta līdz pat decembrim, 2017.gada 8.martā Sociālā Samita laikā tika parakstīts pamatnolīgums par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kas parakstīja pamatnolīgumu? Darba ņēmējus pārstāvēja ETUC – Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), savukārt darba devējus pārstāvēja trīs organizācijas, kuras piedalījās arī pamatnolīguma parakstīšanā – BusinessEurope, CEEP (pārstāv sabiedriskā sektora darba devējus) un UEAPME (apvieno amatnieku organizācijas, mazos un vidējos uzņēmumus). Pamatnolīguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar demogrāfiskajām izmaiņām, laikā, kad Eiropas valstis sastopas ar iedzīvotāju novecošanos. Tā ir nepieciešamība veicināt lielāku izpratni par aktīvu novecošanos, strādājošo dzīves kvalitātes veicināšanu, starppaaudžu sadarbību, kā arī atbilde uz Eiropas Savienības politiku un darbībām. Pamatnolīgums aicina ieviest konkrētas aktivitātes un darbības nacionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību. Eiropas Sociālie partneri uzsver, ka pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanās vecums un darba devēji nepauž vēlmi to paaugstināt. Jāuzsver,...

Turpinot darbu pie pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Grozījumi papildina un precizē normatīvo regulējumu par pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanu izglītības iestādēs pieejamo finanšu resursu ietvaros. Ar grozījumiem IZM nosaka, ka arī pedagogiem, tāpat kā pārējiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbiniekiem, būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa zaudējumu. Šobrīd Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības likums nosaka, ka šo pabalstu var saņemt izglītības iestāžu darbinieki, kas nav pedagogi, tādējādi nostādot pedagogus nevienlīdzīgā situācijā. Tā kā pabalstu izmaksai izglītības iestāžu dibinātājiem nepieciešami finanšu līdzekļi, plānots noteikt pārejas periodu – izglītības iestādes dibinātājam pabalsti pedagogiem obligāti jāsāk izmaksāt no 2019.gada 1.septembra. Savukārt, ja līdzekļi šim mērķim jau ir pieejami, pabalstus varēs izmaksāt arī pirms noteiktā termiņa. Grozījumi Izglītības likumā attiecas uz visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldība pieejamo finanšu līdzekļu...

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) pētījuma "2. pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā” ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams. Turklāt 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas. LU BVEF lektore un pētniece Līga Leitāne: „Gandrīz visās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, 2.pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana jau sen ir ikdiena. Pensiju kapitāls var būt pārskaitīts uz mantinieka pensiju fondu vai izmaksāts naudā, lai aizsargātu aizgājēja tuviniekus. Latvijā šādas iespējas pašreiz nav, bet to atbalstītu lielais sabiedrības vairākums. Turklāt pārsteidzoši daudz respondentu uzskata, ka mantojamība būtu stimuls atteikties no algu saņemšanas aploksnēs.” Pētījuma autores ir LU BVEF pētnieces un lektores Larisa Bule, Kristīne Rozīte un Līga Leitāne. Pētījums ir veikts sadarbībā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību INDEXO. Kopš oktobra INDEXO izveidotā iniciatīva par 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamību portālā manabalss.lv piesaistījusi vairāk nekā 11 000 Latvijas...

No 2018.gada 1.marta par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada līdz 20 gadu vecumam pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs piemaksu. To paredz 2017.gada 22.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita, par kuriem ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts konkrētam pabalsta saņēmējam: ja pabalsts piešķirts par 2 bērniem – piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta būs 10 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 3 bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē: ja pabalsts piešķirts par 4 bērniem – 116 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 5 bērniem – 166 eiro mēnesī, utt. !!! Piemaksa netiek piešķirta par katru bērnu, bet viena piemaksa par kopējo bērnu skaitu, par kuriem saņem pabalstu. Kā varēs saņemt piemaksu? Iesniegums piemaksas piešķiršanai nav nepieciešams, jo...

Līdz ar š.g. 1.februāri atvērta radošo personu atbalsta pasākumu programma. Atbalsts profesionālām radošajām personām pieejams radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. “Latvijā ir 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netiek apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba, nav apmaksāts. Par atbalsta pasākumu nepieciešamību radošajām personām ir diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu gandarīta, ka beidzot ir pieņemti normatīvie akti, esam izcīnījuši nepieciešamo finansējumu un no šodienas Valsts Kultūrkapitāla fondā darbojas atbalsta mērķprogramma, kas ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā,...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, spēkā ir stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, kas paredz virkni ieguvumu senioriem. Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā no 2018. – 2020. gadam ir paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām, kas nozīmē arī pensiju apmēra palielināšanos. Savukārt, tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku atvieglojumu par apgādājamo, informē Finanšu ministrija. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, taču nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā pensijām ar IIN neapliekamais minimums ir paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs straujāk – 2019. gadā par vēl 20 eiro, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro mēnesī. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)). Svarīgi saprast, ka pensiju saņēmējiem...

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīva, kas paredz iespēju pensiju uzkrājumus pilnā mērā nodot mantiniekiem gadījumos, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma. Iniciatīvu 2017. gada oktobrī platformā ManaBalss.lv iesniedza uzņēmums INDEXO un tā ir savākusi 10 605 parakstus. "Plašais iniciatīvas atbalsts parāda - Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Ļoti ceram, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības viedokli. Pārmaiņas ne tikai uzlabos 2. pensiju līmeņa efektivitāti, bet arī motivēs Latvijas iedzīvotājus apzinīgi maksāt nodokļus," norāda Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis un uzņēmuma INDEXO izpilddirektors. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir uzdevusi Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nacionālā apvienība, partija “No Sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība atbalsta iniciatīvas ideju. Savu atbalstu iniciatīvai izteicis arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt ZZS, līdzīgi kā Vienotība, izsakās atturīgi, uzsverot, ka šo...

Labklājības ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā, par kurām iespējams informēt arī pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. No 2019. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās...