SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.jūnijā otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. “Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamatojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem...

Valdība otrdien, 29. maijā, skatījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka vairākas izmaiņas. Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam: obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam; ziņojuma par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecinās uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaitīs attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Tāpat grozījumi paredz, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.” Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. “Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. “Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu. Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā...

No 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. No 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) Pilnajā veselības pakalpojumu grozā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) - ārstu speciālistu pakalpojumi - plašāki diagnostiskie izmeklējumi - medicīniskā aprūpe mājās - plānveida ārstniecības dienas stacionārā un slimnīcā...

Saeima 2018. gada 26. aprīlī veica grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Attiecīgi no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmērs. Daļai pensionāru notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija? No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus,...

Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes. Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augstāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību. Šādu specifisku virsstundu darba samaksas atrunu rosinām attiecināt tikai uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, proti, tādu, kas ir noslēgta Darba likuma 18. panta ceturtās daļas kārtībā, proti, tādu ģenerālvienošanos, kuru noslēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk kā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ir kura ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus...

Saeimas deputāti un sociālās nozares lietpratēji kopīgi strādās darba grupā, lai pārskatītu atbalsta mehānismus cilvēkiem, kuri saņem minimālo valsts garantēto ienākumu. To otrdien, 8.maijā, nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija aicinās visas Saeimas frakcijas deleģēt savus pārstāvjus darba grupai. “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko saņem vismazāk aizsargātās personas, nav pieaudzis jau daudzus gadus, un tas neapšaubāmi ir iemesls, lai pārskatītu valsts nodrošināto minimālo ienākumu apmēru,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā uzsver komisijas vadītāja, darba grupas darba kārtībā galvenokārt būs jautājumi par atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuri invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nav uzkrājuši darba stāžu un nevar saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vienlaikus darba grupas tvērums būs visai plašs – deputāti plāno vērtēt arī valsts un pašvaldību lomu mazāk nodrošināto personu atbalsta sistēmā, kā arī skatīt valsts atbalsta mehānismus kopsakarībā ar dažādiem invaliditātes aspektiem. Deputāti vienojās skatīt arī Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus minimālo ienākumu palielināšanai, kas cita starpā paredz...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar komisijas iniciatīvu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu. Komisijas priekšsēdētāja A.Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt uz apmēram 10...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 12. aprīļa sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – vienojās par vairākiem būtiskiem grozījumiem Darba likumā attiecībā uz virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu un darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Atbalstītie grozījumi līdzsvaro darba devēju un darba ņēmēju intereses un veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi. Pēc vairāku gadu ilgām sociālo partneru diskusijām NTSP vienojās virzīt tālāk jautājumu par virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu, atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās var noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru. LDDK...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai. Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa Partnerības aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā. Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts: "Vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē. Tādējādi...

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem. Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā. Vērtējot iedzīvotāju sniegtos priekšlikumus, DLC konstatēja, ka lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem. DLC secināja, ka priekšlikumu, kas izteikts kā vajadzība pēc jauna atbalsta veida no māmiņu tiesību un interešu aizstāvības organizācijas puses, valsts garantē ģimenēm jau 17 gadus, taču informācija un iespējas to izmantot nav bijušas pieejamas katram. DLC precizēja šī atbalsta būtību par to atbildīgajā Labklājības ministrijā un saņēma apstiprinājumu, ka esošais normatīvais...

Pēc 9 mēnešu ilgām diskusijām, kuras ilga no 2016.gada marta līdz pat decembrim, 2017.gada 8.martā Sociālā Samita laikā tika parakstīts pamatnolīgums par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kas parakstīja pamatnolīgumu? Darba ņēmējus pārstāvēja ETUC – Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), savukārt darba devējus pārstāvēja trīs organizācijas, kuras piedalījās arī pamatnolīguma parakstīšanā – BusinessEurope, CEEP (pārstāv sabiedriskā sektora darba devējus) un UEAPME (apvieno amatnieku organizācijas, mazos un vidējos uzņēmumus). Pamatnolīguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar demogrāfiskajām izmaiņām, laikā, kad Eiropas valstis sastopas ar iedzīvotāju novecošanos. Tā ir nepieciešamība veicināt lielāku izpratni par aktīvu novecošanos, strādājošo dzīves kvalitātes veicināšanu, starppaaudžu sadarbību, kā arī atbilde uz Eiropas Savienības politiku un darbībām. Pamatnolīgums aicina ieviest konkrētas aktivitātes un darbības nacionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību. Eiropas Sociālie partneri uzsver, ka pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanās vecums un darba devēji nepauž vēlmi to paaugstināt. Jāuzsver,...

Turpinot darbu pie pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Grozījumi papildina un precizē normatīvo regulējumu par pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanu izglītības iestādēs pieejamo finanšu resursu ietvaros. Ar grozījumiem IZM nosaka, ka arī pedagogiem, tāpat kā pārējiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbiniekiem, būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa zaudējumu. Šobrīd Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības likums nosaka, ka šo pabalstu var saņemt izglītības iestāžu darbinieki, kas nav pedagogi, tādējādi nostādot pedagogus nevienlīdzīgā situācijā. Tā kā pabalstu izmaksai izglītības iestāžu dibinātājiem nepieciešami finanšu līdzekļi, plānots noteikt pārejas periodu – izglītības iestādes dibinātājam pabalsti pedagogiem obligāti jāsāk izmaksāt no 2019.gada 1.septembra. Savukārt, ja līdzekļi šim mērķim jau ir pieejami, pabalstus varēs izmaksāt arī pirms noteiktā termiņa. Grozījumi Izglītības likumā attiecas uz visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldība pieejamo finanšu līdzekļu...