SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām sociālajā jomā no nākamā gada. No 2018. gada 1. janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim. Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad...

Saeimas akceptu22. novembrī guvis Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais, jaunais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kā arī Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas attiecas uz visiem autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. Līdz ar to noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas, ko administrēs Valsts Kultūrkapitāla fonds, izveide un darbība. Par radošo personu paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka personām, kurām ārsts ir izsniedzis E-veselības sistēmā reģistrētu e-darbnespējas (e-DNL) lapu B, VSAA irjāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumā obligāti jānorāda e-DNL numurs, kas jāpajautā ārstam. Visērtāk aizpildīt iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. E-iesniegumu var izmantot tad, ja ārsts E-veselības sistēmā ir reģistrējis un noslēdzis e-DNL, bet nevar izmantot, ja ir izsniegta papīra formāta darbnespējas lapa B. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļai adresētu iesniegumu, izmantojot standarta veidlapu vai brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, var iesniegt arī: personīgi; nosūtot pa pastu; elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu; valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, ar kuriem VSAA ir noslēgts līgums. Ja ārsts noslēdzis E-darbnespējas lapu, iesniegumam papīra darbnespējas lapu B pievienot nav nepieciešams, jo VSAA pabalsta piešķiršanai izmantos informāciju par noslēgtajām darbnespējas lapām B, kas saņemta elektroniski no E-veselības sistēmas. Ar VSAA pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu var iepazīties...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Saeima trešdien, 22.novembrī, ar jaunu likumu noteica radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Regulējums paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Viena persona varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā. Jaunais likums attieksies uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi. Regulējums noteic, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi...

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar likuma grozījumiem plānots atcelt likumā iepriekš iestrādāto normu, kas paredz sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga turpmāk būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. “Šī iecere bija vērsta pret negodprātīgiem pabalstu saņēmējiem, lai novērstu gadījumus, kad, manipulējot ar sociālajām iemaksām, atsevišķi cilvēki saņem ienākumiem...

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā ManaBalss.lv jau parakstījuši 5 000 cilvēku. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājums nonāk viņa mantiniekiem. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību - šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 - 7 milj. eiro gadā. Salīdzinājumam - 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. eiro. Kad iniciatīvu portālā ManaBalss.lv parakstīs 10 000 atbalstītāji, tā tiks iesniegta Saeimā.

Labklājības ministrija rosinājusi atcelt normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. To paredz 17.oktobrī Ministru kabinetā izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Līdz ar to no 2018.gada 1.janvāra nemainīsies paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtība. Tas nozīmē, ka spēkā būs līdzšinējā kārtība - vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs minēto atvaļinājumu un pārejošas darba nespējas dienas personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, jo ir piešķirts: grūtniecības un dzemdību atvaļinājums; atvaļinājums bērna tēvam; atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu; bērna kopšanas atvaļinājums; pārejoša darba nespēja. Grozījumi tapuši, Labklājības ministrijai izvērtējot tiesiskos riskus un ietekmi uz pabalstu apmēru, kā arī ņemot vērā vecāku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizācijas ieteikumus un priekšlikumus. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Labklājības nozares nozīmīgākie pasākumi 2018. gadā ir ģimenes valsts pabalsta palielināšana, atbalsts audžuģimenēm un adoptētājiem, dažādu sociālo programmu attīstība: tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana. Šiem prioritārajiem pasākumiem paredzēti 39,3 miljoni eiro. Lielākā daļa no nepieciešamā papildu finansējuma nākamajam gadam – 28,2 milj. eiro – paredzēti ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstu. Konkrētu piedāvājumu paredzēts piedāvāt tuvākā laikā, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimā. Audžuģimeņu un adoptētāju atbalstam būs 2,96 miljoni eiro. No nākama gada 1. janvāra pabalsts bērna uzturam audžuģimenē minimālais apmērs palielināts līdz 215 eiro līdz 6 gadu vecumam, 258 eiro no 7 gadiem. Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par 1 bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par 2 bērniem – 222 eiro, bet par 3 un vairāk bērniem – 274 eiro. Ieguvums būs sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana par audžuģimeņu vecākiem – pensijai, pret bezdarbu, invaliditāti. Līdz šim...

Rīgas domes Labklājības departaments aicina trūcīgos un maznodrošinātos rīdziniekus līdz 31.oktobrim pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. Pabalsta apmērs ir 35,57 eiro katram skolēnam. Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei, un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192,09 eiro katram ģimenes loceklim, kā arī atbilst pārējiem saistošo noteikumu "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" kritērijiem. Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu, savukārt sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma. Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem līdz 31.oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz rakstisks iesniegums un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Laika periodā no 1.jūnija līdz 30.septembrim pabalsts izglītības ieguvei izmaksāts 1237 rīdziniekiem 44 000 eiro...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu. Likumprojekta tālāku virzību 3. oktobra sēdē apstiprināja valdība. Likumprojektā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas izveidi un darbību. Likumprojekts paredz regulēt radošās personas statusa piešķiršanu tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumprojekts nosaka, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kura rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz 3 gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē, kura ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums neizmaksāt pabalstu par septiņām bērna slimošanas dienām, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās 14 dienas pabalsta saņemšanai. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka slimības pabalsts par viena slima bērna kopšanu pie nepārtrauktas saslimšanas ir izmaksājams tikai par četrpadsmit dienām, neatkarīgi no tā, vai bērnu visā slimošanas laikā kopj viens no vecākiem, vai abi vecāki pēc kārtas. Tā ir pašu vecāku izvēle, vai bērna kopšanu uzņemas viens vai pēc kārtas abi vecāki. Likumdevējs likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.panta otrajā daļā ir noteicis konkrētu laika periodu, par kuru sociāli apdrošinātajai personai tiek piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts par slima bērna kopšanu, un tās ir četrpadsmit dienas, ja bērns kopts mājās. Savukārt no Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 7.punkta izriet, ka slimības pabalsts...

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**. Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība;...

Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga 2018. gadā tiks paaugstināta līdz 430 eiro, no 2018. gada 1. janvāra un turpmākajos trīs gados pakāpeniski pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijas Republikā. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs 2017. gadā bērniem līdz 7 gadu vecumam ik mēnesi ir 95 eiro, bērniem pēc 7 gadu vecuma – 114 eiro, taču no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam paredzēts pakāpenisks valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums: 2018. gadā paredzēts, ka bērnam līdz 7 gadu vecumam tie būs 98,90 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 118,25 eiro ik mēnesi. 2019. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam – 103,20 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 122,55 eiro ik mēnesi. 2020. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam...

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS "Latvijas Pasts”, kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs. Sākot no nākamā gada janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS "Latvijas Pasts”. Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86 400, ir vecuma pensijas saņēmēji. VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni. Savukārt, lai vienkāršotu...