SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar likuma grozījumiem plānots atcelt likumā iepriekš iestrādāto normu, kas paredz sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga turpmāk būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. “Šī iecere bija vērsta pret negodprātīgiem pabalstu saņēmējiem, lai novērstu gadījumus, kad, manipulējot ar sociālajām iemaksām, atsevišķi cilvēki saņem ienākumiem...

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā ManaBalss.lv jau parakstījuši 5 000 cilvēku. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājums nonāk viņa mantiniekiem. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību - šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 - 7 milj. eiro gadā. Salīdzinājumam - 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. eiro. Kad iniciatīvu portālā ManaBalss.lv parakstīs 10 000 atbalstītāji, tā tiks iesniegta Saeimā.

Labklājības ministrija rosinājusi atcelt normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. To paredz 17.oktobrī Ministru kabinetā izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Līdz ar to no 2018.gada 1.janvāra nemainīsies paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtība. Tas nozīmē, ka spēkā būs līdzšinējā kārtība - vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs minēto atvaļinājumu un pārejošas darba nespējas dienas personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, jo ir piešķirts: grūtniecības un dzemdību atvaļinājums; atvaļinājums bērna tēvam; atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu; bērna kopšanas atvaļinājums; pārejoša darba nespēja. Grozījumi tapuši, Labklājības ministrijai izvērtējot tiesiskos riskus un ietekmi uz pabalstu apmēru, kā arī ņemot vērā vecāku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizācijas ieteikumus un priekšlikumus. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Labklājības nozares nozīmīgākie pasākumi 2018. gadā ir ģimenes valsts pabalsta palielināšana, atbalsts audžuģimenēm un adoptētājiem, dažādu sociālo programmu attīstība: tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana. Šiem prioritārajiem pasākumiem paredzēti 39,3 miljoni eiro. Lielākā daļa no nepieciešamā papildu finansējuma nākamajam gadam – 28,2 milj. eiro – paredzēti ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstu. Konkrētu piedāvājumu paredzēts piedāvāt tuvākā laikā, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimā. Audžuģimeņu un adoptētāju atbalstam būs 2,96 miljoni eiro. No nākama gada 1. janvāra pabalsts bērna uzturam audžuģimenē minimālais apmērs palielināts līdz 215 eiro līdz 6 gadu vecumam, 258 eiro no 7 gadiem. Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par 1 bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par 2 bērniem – 222 eiro, bet par 3 un vairāk bērniem – 274 eiro. Ieguvums būs sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana par audžuģimeņu vecākiem – pensijai, pret bezdarbu, invaliditāti. Līdz šim...

Rīgas domes Labklājības departaments aicina trūcīgos un maznodrošinātos rīdziniekus līdz 31.oktobrim pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. Pabalsta apmērs ir 35,57 eiro katram skolēnam. Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei, un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192,09 eiro katram ģimenes loceklim, kā arī atbilst pārējiem saistošo noteikumu "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" kritērijiem. Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu, savukārt sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma. Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem līdz 31.oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz rakstisks iesniegums un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Laika periodā no 1.jūnija līdz 30.septembrim pabalsts izglītības ieguvei izmaksāts 1237 rīdziniekiem 44 000 eiro...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu. Likumprojekta tālāku virzību 3. oktobra sēdē apstiprināja valdība. Likumprojektā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas izveidi un darbību. Likumprojekts paredz regulēt radošās personas statusa piešķiršanu tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumprojekts nosaka, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kura rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz 3 gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē, kura ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums neizmaksāt pabalstu par septiņām bērna slimošanas dienām, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās 14 dienas pabalsta saņemšanai. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka slimības pabalsts par viena slima bērna kopšanu pie nepārtrauktas saslimšanas ir izmaksājams tikai par četrpadsmit dienām, neatkarīgi no tā, vai bērnu visā slimošanas laikā kopj viens no vecākiem, vai abi vecāki pēc kārtas. Tā ir pašu vecāku izvēle, vai bērna kopšanu uzņemas viens vai pēc kārtas abi vecāki. Likumdevējs likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.panta otrajā daļā ir noteicis konkrētu laika periodu, par kuru sociāli apdrošinātajai personai tiek piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts par slima bērna kopšanu, un tās ir četrpadsmit dienas, ja bērns kopts mājās. Savukārt no Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 7.punkta izriet, ka slimības pabalsts...

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**. Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība;...

Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga 2018. gadā tiks paaugstināta līdz 430 eiro, no 2018. gada 1. janvāra un turpmākajos trīs gados pakāpeniski pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijas Republikā. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs 2017. gadā bērniem līdz 7 gadu vecumam ik mēnesi ir 95 eiro, bērniem pēc 7 gadu vecuma – 114 eiro, taču no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam paredzēts pakāpenisks valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums: 2018. gadā paredzēts, ka bērnam līdz 7 gadu vecumam tie būs 98,90 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 118,25 eiro ik mēnesi. 2019. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam – 103,20 eiro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21* gadu vecuma sasniegšanai – 122,55 eiro ik mēnesi. 2020. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam...

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS "Latvijas Pasts”, kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs. Sākot no nākamā gada janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS "Latvijas Pasts”. Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86 400, ir vecuma pensijas saņēmēji. VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni. Savukārt, lai vienkāršotu...

Lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd. LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai. Savukārt VSAA slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Vienlaicīgi ministrija piedāvā, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2017.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 349 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 349 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 8,78 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 349 eiro, ar indeksu 1,0439 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 349 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 15,32 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0439 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Piemēram, ja pensija ir 200 eiro, bet klāt tai ir piemaksa 15 eiro, tad indeksēs...

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi Finanšu ministriju paredzēt, ka pie diasporas pensionāru atgriešanās Latvijā tiek aizsargāts Eiropas valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Saskaņā ar ELA aplēsēm tas valstij IIN ieņēmumos papildus ienestu ap 0,1% no IKP, bet pirktspēja pieaugtu par 0,3-0,6% no IKP. Valsts šādas tiesības jau paredzējusi remigrējošajiem pensionāriem no ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas. "Lai stiprinātu valsts izaugsmi, nepieciešama diasporas mērķtiecīga iesaiste tautsaimniecībā un gudrs nodokļu instrumentu pielietojums remigrācijas veicināšanai. ELA priekšlikums Latvijā aizsargāt Eiropas pensiju neapliekamo minimumu ir ar pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu, bet arī ar cilvēcisku seju - mudinot Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mūsu mīļajā zemē," uzsver ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Saskaņā ar LU pētījumu datiem, pirmspensijas un pensijas vecumā pašlaik ir 8-10% no ap 370000 Latvijas piederīgajiem ārvalstīs (ap 240000 Eiropā), un šī proporcija aug. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no bijušās mītnes valsts remigrants uz Latviju atvestu vidēji 10 000 eiro gadā. Šāds ir...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Veselības ministrijas centienus nodrošināt pēc iespējas plašāku un ātrāku e-veselības ieviešanu, jo uzskata, ka tikai tas palīdzēs izsekot budžeta tēriņiem medicīnas jomā, pakalpojumu pieprasījumam un patiesajām izmaksām. Uzņēmēju biedrība aicina arī ārstus būt atbildīgiem pret valsts finansējumu, sākot lietot izstrādāto sistēmu. LTRK uzskata, ka primāri un nekavējoties ir jākoncentrējas uz e-veselības sistēmas ieviešanu darbībā, tā nodrošinot pēc iespējas plašāku un ātrāku sistēmas ieviešanu nozares lietotājiem, ģimenes ārstiem, farmācijas uzņēmumiem, pacientiem un veselības aprūpes iestādēm. "Mēs uzskatām, ka e-veselības sistēmas ieviešana uzlabos kopējo darbaspēka veselības stāvokli, veicinot iedzīvotāja kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem veselības datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīves veidu," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Uzņēmēju organizācija ir pārliecināta, ka tiks paaugstināta veselības aprūpe un veselības aprūpes iestāžu darba efektivitāte, nodrošinot ārstiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem....