SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar informatīvu kampaņu "Zaļā gaisma gados stiprajiem" aicina darba devējus novērtēt gados vecāku darbinieku priekšrocības un saņemt atbalstu darbinieku vecumā no 50 gadiem noturēšanai aktīvajā darba tirgū. Lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu darba devējiem un veicinātu ilgāku darba mūžu nodarbinātajiem, tiek paplašināts valsts atbalstu komersantiem un valsts, kā arī pašvaldību institūcijām, kas nodarbina personas vecumā no 50 gadiem. Informatīvās kampaņas mērķis ir mazināt iesīkstējušus stereotipus un uzsvērt gados vecāko nodarbināto priekšrocības darba tirgū, iedrošināt darba devējus un palīdzēt viņiem noturēt vecāka gadagājuma darbiniekus, kā arī stiprināt izpratni, ka gadi un tajos uzkrātā dzīves pieredze ir vērtīgs resurss. 2018. gada septembra laikā uzņēmumi, iestādes un pašvaldības, kas nodarbina darbiniekus vecumā no 50 gadiem, tiks aicināti pieteikties darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam. To veiks speciālistu komanda, kuras sastāvā ir darba aizsardzības speciālists, arodveselības ārsts, ergoterapeits un personālvadības speciālists. Izvērtējuma rezultātā katrs darba devējs saņems sava uzņēmuma vai...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus mājokļu garantijas programmā, kas paredz palielināt pieejamo garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, dot iespēju saņemt garantiju, ja ir gaidāms ģimenes pieaugums, kā arī pilnveidot esošos programmas nosacījumus. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr.95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" 16. augusta Valsts sekretāru sanāksmē ir nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Ministrijas virzītie grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, kā arī palielināt garantijas apmēru gadījumos, ja ģimenē jau ir vismaz viens bērns un ir gaidāms ģimenes pieaugums. Tāpat paredzētas izmaiņas, kas dotu iespēju valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai saņemt atkārtoti, gadījumos, kad pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ģimenē ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. Šāds nosacījums ļautu saņemt atkārtotu garantiju situācijās, kad dzīvojamās platības palielināšana saistīta ar ģimenes locekļu skaita pieaugumu, ir uzlabojusies atbalsta saņēmēja finansiālā situācija vai...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja 21. augustā atbalstīja jauna sociālā pabalsta ieviešanu, ienākumu kritērija paaugstināšanu pabalstu saņemšanai, kā arī pabalsta apmēra paaugstināšanu izglītības ieguvei. To paredz sagatavotie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”, kas nosaka pašvaldībā kārtību, kādā tiek izvērtēta ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību. “Pie patlaban spēkā esošajiem ienākumu kritērijiem Rīgā trūcīgo un maznodrošināto personu skaits samazinās, jo to ienākumi laika gaitā nedaudz pieaug, piemēram, tiek indeksētas pensijas, tomēr arī pieaug dzīves dārdzība. Tagad ir ļoti daudz personu, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz noteiktos kritērijus, bet viņi ir pakļauti nabadzības riskam. Tādēļ pienācis laiks paplašināt pabalstu saņēmēju loku, pielīdzināt pabalstu apmēru reālajiem izdevumiem, kā arī ieviest jaunus atbalsta pasākumus,” uzsver Sociālo jautājumu komitejas...

Ministru kabinets 14.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz grozījumus “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumos” Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+Ģimenes karte" lietotājiem. Šīs ģimenes varēs iegādāties autobusu biļetes par puscenu, bet skolēni un studenti no daudzbērnu ģimenēm – pat ar 90% atlaidi. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumos Nr.371 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" ar 2018.gada 1.septembri daudzbērnu ģimenes locekļiem, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un personu apliecinošu dokumentu, ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus 50% apmērā no brauciena biļetes pilnas cenas un 40% apmērā no abonementa biļetes cenas, izmantojot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā. Daudzbērnu ģimenes locekļiem, kas apmeklē vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes un kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un skolēna vai attiecīgi studenta apliecību, kā arī personu apliecinošu dokumentu (pasi...

Labklājības ministrija informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām tiks piemēros indekss 1,0590. Jaunums, ka ar šo gadu vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu...

Labklājības ministrija informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām tiks piemēros indekss 1,0590. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39...

Valdība 17. jūlija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"". Pētot situāciju pensiju fondu tirgū, Ekonomikas ministrija nolēmusi rosināt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, ņemot vērā ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas izdarīti 2017.gada 22.novembrī, noteikto komisiju samazinājumu, pastāv liela varbūtība, ka pensiju fondu pārvaldītāji var pieņemt lēmumu par labu nedaudz mazāk ienesīgām ilgtermiņā, taču īstermiņā lētākām globālajām investīcijām, gūstot tūlītēju izmaksu efektu, taču ciešot ilgtermiņa pensiju plāna ienesīgumam. Ņemot vērā analītisko izmaksu līmeņu atšķirības ieguldījumiem Latvijas ekonomikā un ārpus tās, Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu izmantot maksimālo komisiju griestus kā instrumentu, lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā. Attiecīgi rosināts veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā 11.panta 5.1 daļas 1.punktā, paredzot, ka : maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2.1% jeb 68.8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3.35 mljrd. eiro. Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 4.7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1.4% līdz 0.1%. Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (45.2%) un ieguldījumu fondu apliecībām (45.1%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4.4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par...

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Saskaņā ar izmaiņām fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, iepriekš...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.jūnijā otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. “Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamatojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem...

Valdība otrdien, 29. maijā, skatījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka vairākas izmaiņas. Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam: obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam; ziņojuma par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecinās uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaitīs attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Tāpat grozījumi paredz, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.” Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. “Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. “Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu. Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā...

No 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. No 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) Pilnajā veselības pakalpojumu grozā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) - ārstu speciālistu pakalpojumi - plašāki diagnostiskie izmeklējumi - medicīniskā aprūpe mājās - plānveida ārstniecības dienas stacionārā un slimnīcā...