SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd. LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai. Savukārt VSAA slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Vienlaicīgi ministrija piedāvā, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2017.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 349 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 349 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 8,78 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 349 eiro, ar indeksu 1,0439 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 349 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 15,32 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0439 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Piemēram, ja pensija ir 200 eiro, bet klāt tai ir piemaksa 15 eiro, tad indeksēs...

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi Finanšu ministriju paredzēt, ka pie diasporas pensionāru atgriešanās Latvijā tiek aizsargāts Eiropas valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Saskaņā ar ELA aplēsēm tas valstij IIN ieņēmumos papildus ienestu ap 0,1% no IKP, bet pirktspēja pieaugtu par 0,3-0,6% no IKP. Valsts šādas tiesības jau paredzējusi remigrējošajiem pensionāriem no ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas. "Lai stiprinātu valsts izaugsmi, nepieciešama diasporas mērķtiecīga iesaiste tautsaimniecībā un gudrs nodokļu instrumentu pielietojums remigrācijas veicināšanai. ELA priekšlikums Latvijā aizsargāt Eiropas pensiju neapliekamo minimumu ir ar pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu, bet arī ar cilvēcisku seju - mudinot Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mūsu mīļajā zemē," uzsver ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Saskaņā ar LU pētījumu datiem, pirmspensijas un pensijas vecumā pašlaik ir 8-10% no ap 370000 Latvijas piederīgajiem ārvalstīs (ap 240000 Eiropā), un šī proporcija aug. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no bijušās mītnes valsts remigrants uz Latviju atvestu vidēji 10 000 eiro gadā. Šāds ir...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Veselības ministrijas centienus nodrošināt pēc iespējas plašāku un ātrāku e-veselības ieviešanu, jo uzskata, ka tikai tas palīdzēs izsekot budžeta tēriņiem medicīnas jomā, pakalpojumu pieprasījumam un patiesajām izmaksām. Uzņēmēju biedrība aicina arī ārstus būt atbildīgiem pret valsts finansējumu, sākot lietot izstrādāto sistēmu. LTRK uzskata, ka primāri un nekavējoties ir jākoncentrējas uz e-veselības sistēmas ieviešanu darbībā, tā nodrošinot pēc iespējas plašāku un ātrāku sistēmas ieviešanu nozares lietotājiem, ģimenes ārstiem, farmācijas uzņēmumiem, pacientiem un veselības aprūpes iestādēm. "Mēs uzskatām, ka e-veselības sistēmas ieviešana uzlabos kopējo darbaspēka veselības stāvokli, veicinot iedzīvotāja kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem veselības datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīves veidu," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Uzņēmēju organizācija ir pārliecināta, ka tiks paaugstināta veselības aprūpe un veselības aprūpes iestāžu darba efektivitāte, nodrošinot ārstiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem....

No 2018. gada 1.janvāra pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jānosaka katram klientam, kas saņem, vai pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu, aprūpes līmenis un atbilstoši šim līmenim jāpiemeklē un jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums. To nosaka Ministru kabineta "Sociālās aprūpes pakalpojumu noteikumi”, kas ceturtdien, 20.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā personas saņem sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā un institūcijā, kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai, no valsts budžeta finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju, kā arī klienta aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu finansēšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz pakāpeniski palielināt nepieciešamo speciālistu skaitu valsts sociālās aprūpes centros, lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu un uzlabotu personu ar smagiem garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti. Aprūpes līmeņu ieviešanas nepieciešamība izriet no virzības uz sabiedrībā balstītiem, pēctecīgiem un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošiem sociāliem pakalpojumiem, kā arī,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9. klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un VSAA to neizmaksā par jūliju un augustu. Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālāsizglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts. Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās...

Eiropas Komisija plāno izveidot jaunu pensiju produktu kategoriju un Eiropas patērētāji drīz varēs izmantot priekšrocības, ko dod lielāka izvēle pensijas uzkrājumu veidošanā. Paredzēts sniegt pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis ir sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus. PEPP būs vienas un tās pašas standarta pazīmes neatkarīgi no tā, kur ES tie tiks pārdoti, un tos varēs piedāvāt plašs pakalpojuma sniedzēju klāsts, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, bankas, arodpensiju fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un aktīvu pārvaldītāji. Tie papildinās esošās valsts nodrošinātās, aroda un valsts privātās pensijas, bet neaizstās un nesaskaņos valstu privāto pensiju režīmus. Komisija šodien arī iesaka dalībvalstīm piemērot šim produktam tādu pašu nodokļu režīmu kā līdzīgiem jau pastāvošiem valsts produktiem, šādi nodrošinot PEPP labas starta pozīcijas. Jaunie produkti arī nostiprinās Komisijas plānu par kapitāla tirgu savienību...

Lai veicinātu iekļaujošu nodarbinātību un sociāli atbildīgu darba vidi, laikā no 2014. līdz 2020. gadam Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā tiek īstenoti septiņi dažādi Eiropas Sociālā fonda projekti, kuros aktīvas līdzdalības iespējas paredzētas Latvijas uzņēmējiem. Projektos paredzēts gan finansiāls, gan praktisks un informatīvs atbalsts, lai darba devējiem būtu izdevīgāk pieņemt darbā tās cilvēku grupas, kurām pašu spēkiem var būt grūti atrast darbu. Īpašs atbalsts paredzēts, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, cilvēku ar invaliditāti, gados vecāku cilvēku, vientuļo vecāku vai jauniešu bez pietiekamas pieredzes un darba tirgū pieprasītas izglītības nodarbināšanai. Mikro, mazajiem un vidējiem bīstamo nozaru uzņēmumiem paredzēts palīdzēt uzlabot darba drošību. Tāpat paredzēts stiprināt sociālo uzņēmumu nozari Latvijā, atbalstot cilvēku izvēli veidot tādus uzņēmumus, kas ļauj ne vien pelnīt, bet arī risināt sabiedrībai svarīgus sociālus jautājumus, piemēram, dodot darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Projektos pieejamais atbalsts, dalības nosacījumi un arī norises laiks ir atšķirīgi, tāpēc darba devēji – gan komercsabiedrības, gan nevalstiskas organizācijas – ir aicināti...

Ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pagājušajā gadā auguši lēnāk nekā sociālās apdrošināšanas izdevumi, tomēr kopējais ieņēmumu apjoms vēl pārsniedzis kopējos izdevumus, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrējamo valsts budžeta programmu izpildi 2016.gadā". Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016. gadā bija 2 338,6 milj. eiro, izdevumi – 2 290,8 milj. eiro. Sociālās apdrošināšanas kopbudžeta naudas līdzekļu atlikums palielinājies no 459,0 milj. eiro gada sākumā līdz 506,8 milj. eiro pārskata perioda beigās. Šādu rezultātu ietekmēja ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 47,8 milj. eiro apmērā. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 44,4 milj. eiro (+1,9%). Ieņēmumu proporcijas 2016.gadā ir saglabājušās iepriekšējā gada apmērā - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos no ~90% un citu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa kopējos ieņēmumos ~10%. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas izdevumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 87,7 milj. eiro (+4,0%). Galvenās izdevumu pozīcijas bijuši izdevumi pensiju...

Labklājības ministrija (LM) rosinās veikt grozījumu likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumos, atceļot normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. Proti, iecerēts atcelt normu, kas paredzēja no 2018.gada 1.janvāra personai, kurai iemaksu algas noteikšanas perioda daļā, iemaksu alga nebūs slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, aprēķinot pabalstu, iemaksu algu par šo perioda daļu noteikt no valstī noteiktās mēneša vidējās iemaksu algas 40 procentu apmēra (vecāku un slimības pabalstam) vai 70 procentu apmēra (maternitātes un paternitātes pabalstam). LM pie šāda lēmuma nonākusi, vairākkārt uzklausot vecāku organizāciju un māmiņu grupas pārstāvju viedokli. Kopīgās darba sarunās ar nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši tām, kas apvieno jaunās māmiņas, ir secināts, ka konsultācijas ir jāturpina arī pie pabalstu aprēķina metodikas izmaiņām, lai rastu labāko risinājumu. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, no 2020.gada...

Labklājības ministrijas rīkotajā diskusija "Sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumi", kuru 24.maijā atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs, bija veltītas Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumu izzināšanai, pievēršoties arī tādiem jautājumiem kā jaunas darba formas, mikrouzņēmumi, demogrāfiskā attīstība, kā arī sabiedrības gaidām saistībā sociālās apdrošināšanas sistēmu un gatavībai par to maksāt. Kopumā no sistēmiskā viedokļa Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta kā ilgtspējīga, kas tika atzīts arī diskusijā. Tomēr būtisks izaicinājums ir pensiju adekvātums, jo 30 procenti sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji tās maksā no minimālās vai pat zemākas algas, savukārt 13,6 procenti atvieglotā režīmā. Papildus ietekmi uz sociālo apdrošināšanu atstāj arī ēnu ekonomika. Tāpat parādās jaunas darba formas, kas nākotnē arvien vairāk ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, jo vairs tik skaidri nebūs nodalāmas darba devēja un darbinieka attiecības. Runātāji arī konstatēja, ka mikrouzņēmumu nodokļu režīms noteiktā apmērā ir veicinājis jaunu darba vietu rašanos, īpaši šī režīma ieviešamas sākumperiodā, kā arī stimulējis uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas. Taču...

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs. Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa - sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā "virtuāla" kapitāla veidā. Uz Pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu "reālas" naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu. Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas...

Veicot revīziju Labklājības ministrijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks joprojām tiek paplašināts, būtiski pieaugot arī to izmaksai nepieciešamajam finansējumam. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 milj. eiro, bet 2021. gadā būs nepieciešami jau 75 milj. eiro. Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet to nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji ir 592 eiro....

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums. 2016. gadā pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro. Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 48% fokusējās...

No 2017.gada 1.aprīļa ir palielināts apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālais apmērs katram bērnam: līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) – 92,50 EUR; līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 EUR; no septiņu gadu vecuma – 111,00 EUR. Apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus apgādnieka zaudējuma gadījumā, kas piešķirti vai pārrēķināti līdz 2017.gada 31.martam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķinās par periodu no 2017.gada 1.aprīļa un starpību par šo periodu izmaksās līdz 2017.gada 30.septembrim. Izmaksas kārtību nosaka likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 71.punkts, „Valsts sociālo pabalstu likuma” pārejas noteikumu 20.punkts un likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pārejas noteikumu 19.punkts. Atbalsta apmēru un tā pārskatīšanas kārtību apgādnieku zaudējušiem bērniem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi Nr.156 „Noteikumi par apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts...