SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas) un atlīdzības, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksācijā piemēros indeksu 1,0274, informē Labklājības ministrija (LM). Tiks palielinātas (indeksētas) tikai tās pensijas un atlīdzības vai to daļas, kas nepārsniedz 285 eiro. Tātad pensijām un atlīdzībām, kas mazākas par 285 eiro, indeksēs visu apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras lielākas par 285 eiro, indeksēs daļu no pensijas vai atlīdzības jeb 285 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, 1.grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas un atlīdzības indeksēs neatkarīgi no to piešķirtā (pārrēķinātā) apmēra. Indeksācija attiecas uz vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējuma un atlīdzības par apgādnieka zaudējuma saņēmējiem, kuriem pensijas un atlīdzības piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2014.gada 30.septembrim. Pārskatot pensiju un atlīdzību, piešķirto (pārrēķināto) pensijas vai atlīdzības apmēru vai daļu, kas...

Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Likuma grozījumi paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai jāpublisko un jādzēš ziņas par parādnieku. Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Pirmdien, 8. septembrī Saeimā iesniegts likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku sociālo nodrošinājumu", kurš izstrādāts kopā ar 1991.gada "Barikāžu dalībnieku biedrību" . Likumprojektu parakstījuši deputāti Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Dāvis Stalts, Juris Vectirāns, Romualds Ražuks un tas paredz 70 eiro piemaksu tiem barikāžu dalībniekiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Viens no likumprojekta idejas autoriem R. Ražuks uzsver, ka līdzīgi tika darīts Latvijā pēc 1919-1920.g.g. neatkarības cīņām, sniedzot materiālu atbalstu to dalībniekiem brīvprātīgajiem. Ka 1991.g. barikāžu dalībnieki būtu pielīdzināmi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ar tām pašām sociālām garantijām un pabalstu pie valsts vecuma pensijas. Pēc sakotnējiem aprēķiniem tas izmaksātu ap 8 miljoni eiro gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta, no kura tiek maksāts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis kategoriski nepiekrīt veselības finansēšanai no sociālā budžeta, tādējādi graujot stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem. "Protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr, neizvērtējot ekonomisko ietekmi un sekas, nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. Tas būtu kā ar cirvi sist pa pulksteņa mehānismu," uzsver ministrs. Šāda nostāja ministram radusies pēc Ministru kabinetā 4.septembrī notikušās Ministru prezidentes un veselības ministra pienākumu izpildītājas Laimdotas Straujumas izveidotās darba grupas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai starpposma rezultātu prezentācijas. Tās laikā ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Veselības nozares Stratēģisko padomi, nozares profesionāļus un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus iepazīstināja ar izstrādāto modeli veselības aprūpes nozares finansēšanai un priekšlikumiem sadarbības uzlabošanai starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Darba grupas vadītāja Ilze Viņķele iepazīstināja ar piedāvājumu veidot jauktu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā iekļautos gan valsts budžeta dotācija, gan līdzekļi no iedzīvotāju veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi sociālo iemaksu...

2014.gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 10% jeb 168 miljoniem eiro, t.sk. gandrīz trešdaļu jeb 55.8 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Jūnija beigās 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1.85 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Gada pirmajos sešos mēnešos visi ieguldījumu plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, kas bija līdzīgs dažādās ieguldījumu plānu grupās. Konservatīvo ieguldījumu plānu sešu mēnešu ienesīgums jūnija beigās bija no 0.9% līdz 5.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2.2% līdz 3.9%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1.3% līdz 4.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 7.6% un jūnija beigās sasniedza 45.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 843.9 milj. eiro, t.sk. 513.1 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 38.6 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.7 milj. eiro - akcijās, 9.6 milj. eiro - ieguldījumu...

Lai pievērstu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību bērnu medicīniskā uztura kompensēšanas problēmai un tās iespējamiem risinājumiem, 27. augustā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, notiks diskusija. Latvijā regulāri teju pussimtam bērnu ar invaliditāti ir nepieciešami speciāli ārstnieciski ēdināšanas maisījumi, no kuriem ir atkarīga bērnu dzīves kvalitāte, veselība, labsajūta, ārstēšanās rezultāti un pat dzīves ilgums, taču valsts pārvaldes institūcijas nevar atrast mehānismu un līdzekļus ārstnieciskā uztura kompensēšanai. Diskusijā piedalīsies bērnu vecāki, mediķi un pārstāvji no atbildīgajām valsts institūcijām, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības, ziedot.lv. Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība kopā ar sadarbības partneriem ir vairākkārt vērsusies atbildīgajās institūcijās, tomēr risinājums vēl arvien nav atrasts, valsts pārvaldei aizbildinoties ar dažādiem ierobežojošiem aspektiem, tikmēr ģimenes lūdz ziedotāju atbalstu vai medicīnisko uzturu pērk par saviem līdzekļiem. Kā liecina Biedrības apkopotie dati, vienam paliatīvās aprūpes pacientam mājās enterālo maisījumu apmaksai nepieciešami vidēji 200 EUR mēnesī. Paliatīvajā aprūpē bērni ir ar ļoti nopietnām onkoloģiskām, neiroloģiskām, ģenētiskām un citām saslimšanām, smagā funkcionālā stāvoklī....

Latvijas Celtnieku arodbiedrība (LCA) jau daudzu gadu garumā runā par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Latvijā 2006.gadā tika noslēgta nozares ģenerālvienošanās starp LCA un Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas noteica minimālā atalgojuma standartus būvniecības nozarē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Ģenerālvienošanās darbība attiecās tikai uz Būvnieku asociācijas biedriem, kas radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus būvuzņēmumu starpā. Krīzes laikā - 2009.gadā - darba devēju organizācija pārstāja pildīt ģenerālvienošanās paredzētās prasības, un uz šo brīdi tās darbība ir apturēta. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere: „Arī šobrīd būvniecības nozares sociālie partneri LCA un LBA diskutē par vienošanās noslēgšanu. Grūtības rada darba devēju organizācijas šī brīža mazais pārstāvības procents. Tas neļauj noslēgt nozares koplīgumu erga omnes, kura noslēgšanai tiesību akti paredz prasību darba devēju organizācijai pārstāvēt 50% no nozarē strādājošiem vai 60% no nozares apgrozījuma. Tomēr Darba likums (DL) paredz, ka Ģenerālvienošanos var slēgt arī darba devēju organizāciju apvienības, tas liecina, ka nepieciešama darba devēju organizāciju apvienošanās un...

Labklājības ministrijas (LM), Veselības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji no 18.augusta līdz 21.augustam dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Bergenu (Norvēģija), kur diskutēs par sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Valsts administrācija līdzfinansētā projekta Zināšanu un labās prakses apmaiņa deinstitucionalizācijas jautājumos ietvaros notiks diskusija par sociālās aprūpes pāreju no institūcijām uz sabiedrībā balstītu un daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Latvijā sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšana (deinstitucionalizācija) ir izvirzīta kā rīcības virziens plānošanas dokumentā Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam. Tas paredz attīstīt kvalitatīvus, individualizētus pakalpojumus dzīvesvietā, kas nodrošina klientu iziešanu no institūcijām vai novērš nonākšanu tajās. Līdz ar to nepieciešams pārvirzīt resursus no ilgstošās aprūpes institūcijām uz jauniem, sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tāpat plānota tādu vispārējo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis, veselība un transports. Lai sagatavotos šī procesa ieviešanai, līdz 2014.gada beigām...

Otrdien, 12.augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienests) telpās tikās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, arodbiedrību un NMP dienesta pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par izdienas pensijām noteiktām NMP dienesta darbinieku grupām. NMP dienests, sadarbībā ar arodbiedrībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai prezentēja sagatavoto likumprojektu par NMP dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistītā personāla izdienas pensijām. Ņemot vērā riskus, ar ko ikdienā sastopas NMP dienesta brigādes darbinieki (smagumu pārvietošana, bioloģiskie riski, nakts darbs, paaugstināta atbildība, psihoemocionālais stress un pārslodze u.c.), A.Barča izteica atbalstu likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Priekšsēdētāja to uzskata par ļoti pamatotu un izrādīja gatavību likumprojektu aizstāvēt koalīcijā. Likuma virzīšanai saņemts pozitīvs atzinums arī no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, uz izdienas pensijām var pretendēt atsevišķās profesijās strādājošie, kas veic darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālas iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas, var...

Lai uzlabotu dzelzceļa nozares darbinieku sociālo aizsardzību, Satiksmes ministrija (SM) rosina pilnveidot atsevišķu dzelzceļa profesiju sociālo garantiju mehānismu, paredzot papildu iemaksu veikšanu šo darbinieku pensiju fondos. To paredz SM izstrādātie grozījumi Dzelzceļa likumā, ko otrdien, 12.augustā, atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā. Tāpat grozījumi paredz pilnvarojumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiktu to dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstu, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensiju uzkrājumu veidošana privātajā pensiju apdrošināšanā darbinieku pirmspensijas sociālajai aizsardzībai, papildpensiju uzkrājumu izmaksu periodiskumu un ilgumu, kā arī šo darbinieku vecumu, no kura rodas tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām. Vairāku dzelzceļa nozares darbinieku kategorijām, piemēram, lokomotīvju mašīnistiem, mašīnistu palīgiem, vilcienu dispečeriem u.c. darbiniekiem, kuri tiešā veidā ietekmē kustības drošību, veselības stāvoklim un psihofizioloģiskajām spējām ir noteiktas paaugstinātas veselības un kvalifikācijas prasības. Šo kategoriju darbiniekiem ir palielināts risks zaudēt darbu, jo viņu veselības stāvoklis neatbilst nepieciešamajām prasībām, un šis...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums", tādējādi nodrošinot fonda vadībai nepieciešamo pamata tiesisko regulējumu. Likumprojekts ceturtdien, 7.augustā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektā noteikti fonda vadībā un īstenošanā iesaistīto institūciju pienākumi un tiesības. Proti, lai nodrošinātu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldību un kontroli, procesā iesaistītas vairākas institūcijas - LM, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Finanšu ministrija. LM būs fonda vadošā un sertifikācijas iestāde. Savukārt Finanšu ministrija šī fonda vadības sistēmā darbosies kā revīzijas iestāde. SIF kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju (pašvaldību un nevalstisko organizāciju) atlasi. Partnerorganizācijas būs tās, kas izdalīs pārtiku vai preces iedzīvotājiem un īstenos informatīvas, konsultatīvas vai praktiskas sadzīves prasmes veicinošas aktivitātes. SIF atbildībā būs fonda ieviešanas uzraudzība un kontrole. Tāpat SIF organizēs pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iepirkumu, slēgs līgumus/vienošanās par fonda atbalstīto darbību īstenošanu, piemēram, noteikta skaita un...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu iedzīvotāju minimālā ienākuma līmeni, kas būtu 129 eiro. Minētais līmenis paredzēts LM izstrādātajā Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, ko ceturtdien, 7.augustā, izsludina Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl būs jālemj valdībai. Līdz ar minimālā līmeņa noteikšanu valstī rosināts veikt pārmaiņas darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmā, kā arī minimālo pensiju jomā. Šobrīd Latvijā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro. Nabadzības situācija valstī kopumā aizvien ir kritiska. Tāpēc, nosakot minimālā ienākumu līmeni, būtiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arī kopumā mazinot ienākumu nevienlīdzību. Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir aptuveni 7 reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, kas rada būtisku ienākumu nevienlīdzību. "Ekonomiskās krīzes periods ir bijis laiks, kuru esam analizējuši un guvuši būtiskus secinājumus par nepieciešamo atbalstu cilvēkiem bezizejas situācijā. Lai gan valstī tika izveidots sociālās drošības tīkls, kas...

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus no 2015.gada 1.janvāra papildu informēs par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 5.augustā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. Tomēr, ja shēmas dalībniekus neapmierina neviens ieguldījumu plāns, citas alternatīvas, kā otrā pensiju līmeņa līdzekļus novirzīt savas pensijas uzkrājumam, tik un tā joprojām nebūs. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus,...

Kopumā vienpadsmit dažādu jaunu pasākumu nodrošināšanai sociālajā jomā 2015.gadā papildu būtu nepieciešami 11,9 milj. eiro. Tas paredzēts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumos par nākamajā gadā īstenojamām jaunajām politikas iniciatīvām, par kurām 1.augustā LM informēja Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Vairāk nekā 500 tūkst. eiro nepieciešami, lai 2015.gadā sekmīgi nodrošinātu 2 jaunu pakalpojumu īstenošanu - sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem jeb varmākām. Minēto pakalpojumu īstenošana jau ir noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Savukārt Tehnisko palīglīdzekļu (tiflotehniskas un surdotehnikas) klāsta pilnveidošanai nākamgad nepieciešami apmēram 454 tūkst. eiro. Ņemot vērā, ka valsts nodrošinātās tiflotehnikas un surdotehnikas saraksts kopš tā izveidošanas 2009.gadā nav pārskatīts, ir jāpalielina esošo valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsts cilvēkiem ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem, papildinot to ar 13 jauniem un moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Lai nodrošinātu vairākos Latvijai saistošos ES līmeņa dokumentos noteiktās prasības bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darbam, nākamgad ir nepieciešams uzsākt apmēram 1 818...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka skolēniem, kuri vēlas strādāt vēl trešajā vasaras mēnesī, un viņu vecākiem ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, kas saistīti ar nodokļu maksāšanas kārtību un atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemērošanu. Lai novērstu nepatīkamo situāciju, ka vecākiem valstij jāatmaksā bērna nodarbinātības laikā nepamatoti piemērotie nodokļu atvieglojumi, turpmāk, tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiks automātiski pārtraukta. Savukārt pēc tam, kad skolēns būs pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns būs jāatjauno apgādībā. No 2014.gada 1.jūnija tas ir izdarāms elektroniski, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu. Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu režīms ir skolēna darba devējam – 1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, 2) darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai 3) lauksaimnieks. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt: no algas darba devējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 24 % un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu...