SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) "Jauniešu garantijas" ietvaros uzsāk atbalsta pasākuma "Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām)" īstenošanu un aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus - pieteikties NVA filiālēs visā Latvijā subsidēto darba vietu izveidei jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu. Pieņemot darbā NVA reģistrēto nelabvēlīgākā situācijā esošo jaunieti, darba devējs no NVA saņems dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, ko darba devējs noteiks pats. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru - 320 eiro. Tātad jaunieša alga var būt, piemēram, 700 eiro, bet NVA segs ne vairāk par 320 eiro. Savukārt, ja darba devējs pieņems darbā jaunieti ar invaliditāti, no NVA viņš saņems ikmēneša darba algas dotāciju vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā (320 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atgādina, ka šā gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0274, tiks palielinātas (indeksētas) visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 285 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 285 eiro, ar indeksu 1,0274 palielinās (indeksēs) tikai daļu no pensijas, tas ir 285 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas un atlīdzības ar indeksu 1,0274 tiks indeksētas neatkarīgi no to piešķirtā (pārrēķinātā) apmēra. Indeksācija attieksies uz vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieku zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējuma un atlīdzības par apgādnieka zaudējuma saņēmējiem, kuriem pensijas un atlīdzības piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2014.gada 30.septembrim. Pārskatot pensiju un atlīdzību, reizina piešķirto (pārrēķināto) pensijas vai atlīdzības apmēru ar 1,0274, bet, ja indeksē pensijas vai atlīdzības apmēra daļu - 285 eiro, tad ar indeksu reizina šo apmēru. Par pamatu indeksācijai tiek ņemts vērā tikai piešķirtais pensijas...

Turpmākajos gados atbalsts vistrūcīgākajām personām kļūs daudzveidīgākas - līdztekus jau ierastajām pārtikas pakām sociāli vismazāk aizsargātajai iedzīvotāju daļai no īpaša Eiropas Savienības fonda būs pieejamas arī gatavas maltītes un higiēnas preces. Savukārt skolēniem paredzēts nodrošināt individuālus mācību piederumus. To paredz Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodam vadības likums, ko aizvadītajā nedēļā konceptuāli atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām mērķis ir mazināt nabadzības ļaunākās formas, sniedzot palīdzību vistrūcīgākajām personām un mazinot to sociālo atstumtību. Ar fonda atbalstu iedzīvotājiem tiks nodrošināta nemateriāla palīdzība - pārtika un preces, kā arī sniegta informācija, konsultācijas un piedāvātas neformālas apmācības. Tiesības uz pārtikas un pamata materiālo palīdzību būs personām un ģimenēm, kuras pašvaldība atzinusi par trūcīgām, kā arī personām un ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijā. Pārtikas palīdzību ik gadu plānots sniegt 98 tūkstošiem iedzīvotāju, bet pamata materiālo palīdzību - 49 000 bērnu....

Iepriekš jau portālā esam informējuši, ka trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100 kilovatstundas, bet daudzbērnu ģimene - 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. To ceturtdien , 18.septembrī, akceptēja Saeima, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Tāpat paredzēts, ka elektrību par zemāku fiksētu cenu varēs iegādāties arī tās trūcīgās, maznodrošinātās vai daudzbērnu ģimenes, kuras nav noslēgušas līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju, piemēram, dzīvojamo telpu īrnieki. Par izlietoto elektroenerģiju virs attiecīgi 100 vai 300 kilovatstundām mēnesī būs jāmaksā tirgus cena. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā trūcīgas vai mazturīgas personas (ģimenes) statuss ir teju 130 000 personām un mājsaimniecībām, bet daudzbērnu ģimeņu skaits sasniedz 35 tūkstošus. Iegādāties elektroenerģiju par zemāku fiksētu cenu šīm mājsaimniecībām ļaus likumā noteiktais aizsargātā lietotāja statuss. Daudzbērnu ģimenei, kas vēlēsies saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, būs jāvēršas pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja, apliecinot atbilstību...

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis 18. septembrīparakstīja Ekonomikas ministrijas un Latvijas Komercbanku asociācijas sadarbības memorandu par atbalsta programmas mājokļa iegādei vai būvniecībai īstenošanu. "Atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir viens no demogrāfijas politikas elementiem. Ģimenei, kurā parādās bērns, parādās arī mājokļa jautājums, un ar katru nākamo bērnu tas kļūst arvien aktuālāks. Ceru, ka ar šī programma palīdzēs ģimenēm izšķirties par labu sava nākamā bērna laišanai pasaulē," saka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Memoranda mērķis ir sadarboties valsts atbalsta programmas dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai efektīvā ieviešanā un pilnveidē, lai uzlabotu ģimeņu dzīves apstākļus Latvijā, padarītu pieejamākus aizdevumus mājokļu uzlabošanai un stabilizētu Latvijas demogrāfisko situāciju. Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis norāda: "Esam gandarīti parakstīt šo sadarbības dokumentu, lai valsts atbalsta programma mājokļu apstākļu uzlabošanai ģimenēm virzītos uz reālu ieviešanu. Bankas ikdienā saskaras ar situāciju, ka ģimenei ir nepiemēroti dzīves apstākļi, taču kredīts to uzlabošanai arī nav pieejams,...

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū. Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanu. Projekts ceturtdien, 11.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka iepriekšminētiem cilvēkiem būs nodrošinātas subsidētās darbavietas pie darba devēja, nepieciešamības gadījumā tās būs pielāgotas cilvēku ar invaliditāti vajadzībām (atbilstoši ergoterapeita atzinumam). Bezdarbnieki minētajās darbavietās varēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, attiecīgi darba devēji arī saņems konsultācijas....

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas) un atlīdzības, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksācijā piemēros indeksu 1,0274, informē Labklājības ministrija (LM). Tiks palielinātas (indeksētas) tikai tās pensijas un atlīdzības vai to daļas, kas nepārsniedz 285 eiro. Tātad pensijām un atlīdzībām, kas mazākas par 285 eiro, indeksēs visu apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras lielākas par 285 eiro, indeksēs daļu no pensijas vai atlīdzības jeb 285 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, 1.grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas un atlīdzības indeksēs neatkarīgi no to piešķirtā (pārrēķinātā) apmēra. Indeksācija attiecas uz vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējuma un atlīdzības par apgādnieka zaudējuma saņēmējiem, kuriem pensijas un atlīdzības piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2014.gada 30.septembrim. Pārskatot pensiju un atlīdzību, piešķirto (pārrēķināto) pensijas vai atlīdzības apmēru vai daļu, kas...

Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Likuma grozījumi paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai jāpublisko un jādzēš ziņas par parādnieku. Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Pirmdien, 8. septembrī Saeimā iesniegts likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku sociālo nodrošinājumu", kurš izstrādāts kopā ar 1991.gada "Barikāžu dalībnieku biedrību" . Likumprojektu parakstījuši deputāti Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Dāvis Stalts, Juris Vectirāns, Romualds Ražuks un tas paredz 70 eiro piemaksu tiem barikāžu dalībniekiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Viens no likumprojekta idejas autoriem R. Ražuks uzsver, ka līdzīgi tika darīts Latvijā pēc 1919-1920.g.g. neatkarības cīņām, sniedzot materiālu atbalstu to dalībniekiem brīvprātīgajiem. Ka 1991.g. barikāžu dalībnieki būtu pielīdzināmi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ar tām pašām sociālām garantijām un pabalstu pie valsts vecuma pensijas. Pēc sakotnējiem aprēķiniem tas izmaksātu ap 8 miljoni eiro gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta, no kura tiek maksāts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis kategoriski nepiekrīt veselības finansēšanai no sociālā budžeta, tādējādi graujot stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem. "Protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr, neizvērtējot ekonomisko ietekmi un sekas, nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. Tas būtu kā ar cirvi sist pa pulksteņa mehānismu," uzsver ministrs. Šāda nostāja ministram radusies pēc Ministru kabinetā 4.septembrī notikušās Ministru prezidentes un veselības ministra pienākumu izpildītājas Laimdotas Straujumas izveidotās darba grupas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai starpposma rezultātu prezentācijas. Tās laikā ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Veselības nozares Stratēģisko padomi, nozares profesionāļus un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus iepazīstināja ar izstrādāto modeli veselības aprūpes nozares finansēšanai un priekšlikumiem sadarbības uzlabošanai starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Darba grupas vadītāja Ilze Viņķele iepazīstināja ar piedāvājumu veidot jauktu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā iekļautos gan valsts budžeta dotācija, gan līdzekļi no iedzīvotāju veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi sociālo iemaksu...

2014.gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 10% jeb 168 miljoniem eiro, t.sk. gandrīz trešdaļu jeb 55.8 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Jūnija beigās 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1.85 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Gada pirmajos sešos mēnešos visi ieguldījumu plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, kas bija līdzīgs dažādās ieguldījumu plānu grupās. Konservatīvo ieguldījumu plānu sešu mēnešu ienesīgums jūnija beigās bija no 0.9% līdz 5.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2.2% līdz 3.9%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1.3% līdz 4.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 7.6% un jūnija beigās sasniedza 45.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 843.9 milj. eiro, t.sk. 513.1 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 38.6 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.7 milj. eiro - akcijās, 9.6 milj. eiro - ieguldījumu...

Lai pievērstu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību bērnu medicīniskā uztura kompensēšanas problēmai un tās iespējamiem risinājumiem, 27. augustā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, notiks diskusija. Latvijā regulāri teju pussimtam bērnu ar invaliditāti ir nepieciešami speciāli ārstnieciski ēdināšanas maisījumi, no kuriem ir atkarīga bērnu dzīves kvalitāte, veselība, labsajūta, ārstēšanās rezultāti un pat dzīves ilgums, taču valsts pārvaldes institūcijas nevar atrast mehānismu un līdzekļus ārstnieciskā uztura kompensēšanai. Diskusijā piedalīsies bērnu vecāki, mediķi un pārstāvji no atbildīgajām valsts institūcijām, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības, ziedot.lv. Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība kopā ar sadarbības partneriem ir vairākkārt vērsusies atbildīgajās institūcijās, tomēr risinājums vēl arvien nav atrasts, valsts pārvaldei aizbildinoties ar dažādiem ierobežojošiem aspektiem, tikmēr ģimenes lūdz ziedotāju atbalstu vai medicīnisko uzturu pērk par saviem līdzekļiem. Kā liecina Biedrības apkopotie dati, vienam paliatīvās aprūpes pacientam mājās enterālo maisījumu apmaksai nepieciešami vidēji 200 EUR mēnesī. Paliatīvajā aprūpē bērni ir ar ļoti nopietnām onkoloģiskām, neiroloģiskām, ģenētiskām un citām saslimšanām, smagā funkcionālā stāvoklī....

Latvijas Celtnieku arodbiedrība (LCA) jau daudzu gadu garumā runā par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Latvijā 2006.gadā tika noslēgta nozares ģenerālvienošanās starp LCA un Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas noteica minimālā atalgojuma standartus būvniecības nozarē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Ģenerālvienošanās darbība attiecās tikai uz Būvnieku asociācijas biedriem, kas radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus būvuzņēmumu starpā. Krīzes laikā - 2009.gadā - darba devēju organizācija pārstāja pildīt ģenerālvienošanās paredzētās prasības, un uz šo brīdi tās darbība ir apturēta. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere: „Arī šobrīd būvniecības nozares sociālie partneri LCA un LBA diskutē par vienošanās noslēgšanu. Grūtības rada darba devēju organizācijas šī brīža mazais pārstāvības procents. Tas neļauj noslēgt nozares koplīgumu erga omnes, kura noslēgšanai tiesību akti paredz prasību darba devēju organizācijai pārstāvēt 50% no nozarē strādājošiem vai 60% no nozares apgrozījuma. Tomēr Darba likums (DL) paredz, ka Ģenerālvienošanos var slēgt arī darba devēju organizāciju apvienības, tas liecina, ka nepieciešama darba devēju organizāciju apvienošanās un...

Labklājības ministrijas (LM), Veselības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji no 18.augusta līdz 21.augustam dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Bergenu (Norvēģija), kur diskutēs par sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Valsts administrācija līdzfinansētā projekta Zināšanu un labās prakses apmaiņa deinstitucionalizācijas jautājumos ietvaros notiks diskusija par sociālās aprūpes pāreju no institūcijām uz sabiedrībā balstītu un daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Latvijā sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšana (deinstitucionalizācija) ir izvirzīta kā rīcības virziens plānošanas dokumentā Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam. Tas paredz attīstīt kvalitatīvus, individualizētus pakalpojumus dzīvesvietā, kas nodrošina klientu iziešanu no institūcijām vai novērš nonākšanu tajās. Līdz ar to nepieciešams pārvirzīt resursus no ilgstošās aprūpes institūcijām uz jauniem, sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tāpat plānota tādu vispārējo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis, veselība un transports. Lai sagatavotos šī procesa ieviešanai, līdz 2014.gada beigām...

Otrdien, 12.augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienests) telpās tikās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, arodbiedrību un NMP dienesta pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par izdienas pensijām noteiktām NMP dienesta darbinieku grupām. NMP dienests, sadarbībā ar arodbiedrībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai prezentēja sagatavoto likumprojektu par NMP dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistītā personāla izdienas pensijām. Ņemot vērā riskus, ar ko ikdienā sastopas NMP dienesta brigādes darbinieki (smagumu pārvietošana, bioloģiskie riski, nakts darbs, paaugstināta atbildība, psihoemocionālais stress un pārslodze u.c.), A.Barča izteica atbalstu likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Priekšsēdētāja to uzskata par ļoti pamatotu un izrādīja gatavību likumprojektu aizstāvēt koalīcijā. Likuma virzīšanai saņemts pozitīvs atzinums arī no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, uz izdienas pensijām var pretendēt atsevišķās profesijās strādājošie, kas veic darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālas iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas, var...