SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētajos mūžizglītības pasākumos turpmāk būs lielāka iespēja iesaistīties bezdarba riskam visvairāk pakļautajiem: nodarbinātiem un pašnodarbinātiem cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 25 - 44 gadiem (ieskaitot), kuri atbilst vismaz vienam kritērijam: c ilvēkam ir noteikta invaliditāte; ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem; cilvēks ir atzīts par trūcīgu. Tas ļaus mērķtiecīgāk atbalstīt strādājošos, kuriem ir lielākais risks palikt bez darba. Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai", ko 26.februārī atbalstīja valdība. Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā mūžizglītības projektā varēja piedalīties un saņemt pilnu kupona vērtību cilvēki no 25 gadu vecuma. Tagad pilnas vērtības kuponu varēs saņemt cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte vai, ja cilvēks ir pirmspensijas vecumā (atlikuši ne vairāk kā 5 gadi līdz pensijas vecumam). Tāpat kuponu pilnā vērtībā piešķirs cilvēkiem, kuriem ir...

Otrdien, 26. februārī, valdība atbalstījusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"", kas paredz realizēt reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā”, kas paredz bezdarbniekiem, kas atrod darbu attālāk no dzīvesvietas, sniegt transporta vai mājokļa īres kompensāciju līdz 280 latiem (4 mēnešu periodā). Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums „Darbs Latvijā” sāks darboties šogad aprīlī. Tā mērķis ir sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri bez darba būs bijuši 6 mēnešus, un kas, būdami bezdarbnieka statusā, sameklēs darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vismaz 20 km attālumā). Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem piedāvās iespēju nodzīves vietas nokļūt līdz darbavietai, kas bez finansiāla atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai pat būtu neiespējami. Pasākums „Darbs Latvijā” iecerēts pilotprojekta veidā, lai noteiktu tā efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu. Pilotprojekta ietvaros atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur...

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts mērķētāks un piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas otrdien, 26.februārī, apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai...

Otrdien, 26. februārī, valdībā apstiprināti "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas paredz plašāku bezdarbnieka statusa saņēmēju loku, iekļaujot tajā arī imigrantus, kā arī jaunus bezdarbnieku motivēšanas pasākumus darba meklēšanai, piemēram, liekot bezdarbniekiem atskaitīties par darba meklēšanu. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus minētie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu. Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam. Ņemot vērā augšminēto, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad...

Finanšu ministrijas paustā iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2014. gada samazinot IIN līdz 22% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem ceļot līdz 98 latiem, viennozīmīgi, būtu ieguvums iedzīvotājiem, kuriem ir zemi vai pat minimāli ienākumi un palīdzētu veiksmīgāk plānot savas personīgās finanses, uzskata Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Institūta aprēķini rāda, ka strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo darba algu Latvijā 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem. Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug...

Labklājības ministrija (LM) izplatījusi paziņojumu, ka arī šogad Latvijā turpinoties samazināties trūcīgo cilvēku skaits - janvārī, salīdzinot ar 2012.gada decembri, tas esot sarucis par vēl 934 cilvēkiem. Ja 2012.gada janvārī par trūcīgiem bija atzīti 160 110 cilvēki, tad gada laikā šis rādītājs samazinājies par 51,5 tūkstošiem cilvēku, proti, 2013.gada janvārī trūcīgas personas statuss bijis spēkā 108 661 cilvēkam. Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās 2013.gada janvārī izlietoti 3,88 miljoni latu, no kuriem 928 tūkstoši latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 1,7 milj. latu - dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem šā gada janvārī izlietoti 1,26 miljoni latu. LM ir plānojusi veikt virkni pasākumu, kas ļaus darbspējīgajiem iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū un samazinās nepieciešamību vērsties pēc pašvaldību atbalsta GMI līmeņa nodrošināšanai. 2013.gadā paredzēts ieviest vairākus aktīvās nodarbinātības pasākumus, piemēram, reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā", atbalstu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, darbnīcas jauniešiem. Sekmīgi īstenojot iepriekšminēto, LM prognozē, ka jau šogad pieaugs...

Ceturtdien, 21.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks kopā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem prezentēja sociālās nevienlīdzības mazināšanas iespējas, kā arī informēja par priekšlikumiem minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanai nākamo gadu budžeta kontekstā. "Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmeni mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja ieteiktā nodokļu sloga un sociālās nevienlīdzības mazināšanas nozīmi: "Šādi mēs tieši ietekmēsim to...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 19.februārī, nolēma izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, nolēma darba grupā izstrādāt alternatīvu likumprojektu. „Iepazīstoties ar nozaru ministriju viedokļiem par iesniegto likumprojektu, nācās konstatēt, ka būtisko iebildumu skaits atsevišķos atzinumos pārsniedz likumprojektā iekļauto pantu skaitu un piedāvātais likuma teksts rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šis acīmredzot ir gadījums, kad alternatīva likumprojekta izstrāde prasīs mazāk laika nekā esošā teksta pilnveidošana ierastajā kārtībā — iesniedzot priekšlikumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas priekšsēdētāja piebilst, ka brīvprātīgā darba regulējuma nepieciešamība ne deputātiem, ne ministriju ierēdņiem nav jāpierāda, taču ir jāpanāk vienošanās par likuma saturu un jāveido pēc iespējas vienkāršs, lietotājam saprotams regulējums. Apspriežot iesniegto likumprojektu, vairāki deputāti un eksperti pauda bažas, vai piedāvātais likuma saturs sasniegs nosprausto mērķi un patiešām sekmēs brīvprātīgā darba veikšanu....

Labklājības ministrija paziņojusi, ka Tiesībsargu neinteresējot tās paveiktais saistībā ar situācijas uzlabošanu valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientiem. Ar šādu paziņojumu ministrija nākusi klajā dienu pēc tam, kad Tiesībsarga biroja mājaslapā tika publicēta informācija par Tiesībsarga iesniegto ārkārtas ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Valsts sociālās aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. „Tiesībsargs, paziņojot, ka visos valsts sociālās aprūpes centros ir pārkāpumi ar medikamentu lietošanu, publiski apvainojis valsts sociālās aprūpes centros strādājošos. Vienlaikus savā atzinumā Tiesībsargs uzsver, ka secinājumi pamatā nav vērtējami saistībā ar VSAC strādājošo darbinieku darba kvalitāti, bet gan norāda uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām. Uzskatu, ka nav iespējams izdarīt vispārinātus secinājumus par vairāk kā 4500 cilvēkiem valsts sociālās aprūpes centros, vienā dienā apmeklējot vienu filiāli, jo katrā no filiālēm dzīvo vairāk nekā 150 klientu," uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. LM tomēr sola, ka nodos izvērtēšanai Veselības inspekcijai Tiesībsarga iesniegtos faktus par medikamentu lietošanu VSAC,...

Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, paziņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS uzskata, ka politiķi nav rīkojušies pareizi un konsekventi, neratificējot hartas 4. panta 1. punktu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: “To varēja izdarīt ar zināmu pārejas periodu, kamēr tas tiek sasniegts, - tad mēs redzētu reālu valdības vēlmi kaut ko risināt un panākt, nevis tikai akceptēt to, ko mēs praktiski varam izdarīt ja ne šogad, tad nākamgad. Cienīgs darbs un cienīga alga ir Latvijā ļoti sasāpējusi problēma. LBAS šajā kontekstā vairākkārt valdībai ir norādījusi, ka mums nav darba samaksas politikas.” NAP sadaļā „Rīcības virziens „Cienīgs darbs”” minēts: „Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību...

Saeima ceturtdien, 14.februārī, otrajā galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu (84 deputāti par, neviens - pret vai atturas) pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru daļēji tika ratificēta Pārskatītā Eiropas Sociālā harta. Hartā tā arī netika ratificēts diskusijas raisījušais ceturtais pants, kas paredz strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, gan arī vairāki citi panti. Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tiesa gan, hartas ratificēšana ir tikai formāla. Tā neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi jaunu Arodbiedrību likumu, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kopumā likumprojekta trīs nodaļās ietverti sešpadsmit panti. Pirmajā nodaļā iekļauti 10 panti par vispārīgiem jautājumiem, t.sk., likuma mērķi, arodbiedrību jēdziena definīciju, arodbiedrību tiesiskā satura definīciju, u.c. Otrajā nodaļā ietverti trīs panti, kuros noteikta arodbiedrību kompetence un darbība. Trešajā nodaļā regulēti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektu atbilstoši 2012.gada 31.janvāra Ministru kabineta uzdevumam LM izstrādāja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kā arī likumā Par arodbiedrībām, kas ir pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā no 1991.gada 2.janvāra.

Plānots, ka ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klienti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) varēs sazināties arī elektroniski, ne tikai pa pastu. Šādas izmaiņas paredz Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta", kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik sociālās aprūpes centros mītošie cilvēki iesniegumus VSAA par pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskaitījumu valsts sociālās aprūpes centra kontā var nosūtīt tikai pa pastu vai iesniegt personiski. Turpmāk klienti vai viņu aizgādņi, kuriem ir elektroniskais paraksts, šo iesniegumu varēs iesniegt arī elektroniski. Jaunā kārtība samazinās administratīvo slogu un atvieglos saziņu ar Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošo iestādi. LM rīcībā esošā informācija liecina, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās uzturas vairāk nekā 11 tūkstoši klientu. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo klientu ir ar smagu invaliditāti vai...

Situācija sociālās apdrošināšanas budžetā pamazām uzlabojas, lai gan 2012.gadā izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus, raksturojot sociālā budžeta izpildi pagājušajā gadā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Kopumā 2012.gadā sociālā budžeta ieņēmumi bija 1,35 mld.latu, izdevumi - 1,40 mld.latu, no tiem pensijām - 1,08 mld.latu. „Sociālās apdrošināšanas budžetā ir saskatāmas nelielas, tomēr pozitīvas izmaiņas, jo pakāpeniski pieaug sociāli apdrošināto cilvēku skaits. Vienlaikus saistībā ar to, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga palielinājusies minimāli, pensiju un pabalstu apmērs būtiski nav pieaudzis. Iepriekšminētais vēlreiz pierāda: lai visus sociālā budžeta izdevumus varētu nosegt no strādājošo iemaksām, sistēmā ir nepieciešams pietiekams skaits cilvēku, kuri legāli strādā un saņem legālus ienākumus," uzsver LM valsts sekretāre. Statistika liecina, ka pērn sociālās apdrošināšanas budžetā sociālās iemaksas veica 945,7 tūkst. cilvēki. 2012. gadā, salīdzinājumā ar 2011.gadu, par 11 latiem pieaugusi vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, sasniedzot 418,33 latus pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā 35,7% no darbiniekiem iemaksas veic no ienākumiem līdz...