SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, paziņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS uzskata, ka politiķi nav rīkojušies pareizi un konsekventi, neratificējot hartas 4. panta 1. punktu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: “To varēja izdarīt ar zināmu pārejas periodu, kamēr tas tiek sasniegts, - tad mēs redzētu reālu valdības vēlmi kaut ko risināt un panākt, nevis tikai akceptēt to, ko mēs praktiski varam izdarīt ja ne šogad, tad nākamgad. Cienīgs darbs un cienīga alga ir Latvijā ļoti sasāpējusi problēma. LBAS šajā kontekstā vairākkārt valdībai ir norādījusi, ka mums nav darba samaksas politikas.” NAP sadaļā „Rīcības virziens „Cienīgs darbs”” minēts: „Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību...

Saeima ceturtdien, 14.februārī, otrajā galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu (84 deputāti par, neviens - pret vai atturas) pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru daļēji tika ratificēta Pārskatītā Eiropas Sociālā harta. Hartā tā arī netika ratificēts diskusijas raisījušais ceturtais pants, kas paredz strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, gan arī vairāki citi panti. Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tiesa gan, hartas ratificēšana ir tikai formāla. Tā neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi jaunu Arodbiedrību likumu, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kopumā likumprojekta trīs nodaļās ietverti sešpadsmit panti. Pirmajā nodaļā iekļauti 10 panti par vispārīgiem jautājumiem, t.sk., likuma mērķi, arodbiedrību jēdziena definīciju, arodbiedrību tiesiskā satura definīciju, u.c. Otrajā nodaļā ietverti trīs panti, kuros noteikta arodbiedrību kompetence un darbība. Trešajā nodaļā regulēti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektu atbilstoši 2012.gada 31.janvāra Ministru kabineta uzdevumam LM izstrādāja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kā arī likumā Par arodbiedrībām, kas ir pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā no 1991.gada 2.janvāra.

Plānots, ka ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klienti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) varēs sazināties arī elektroniski, ne tikai pa pastu. Šādas izmaiņas paredz Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta", kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik sociālās aprūpes centros mītošie cilvēki iesniegumus VSAA par pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskaitījumu valsts sociālās aprūpes centra kontā var nosūtīt tikai pa pastu vai iesniegt personiski. Turpmāk klienti vai viņu aizgādņi, kuriem ir elektroniskais paraksts, šo iesniegumu varēs iesniegt arī elektroniski. Jaunā kārtība samazinās administratīvo slogu un atvieglos saziņu ar Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošo iestādi. LM rīcībā esošā informācija liecina, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās uzturas vairāk nekā 11 tūkstoši klientu. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo klientu ir ar smagu invaliditāti vai...

Situācija sociālās apdrošināšanas budžetā pamazām uzlabojas, lai gan 2012.gadā izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus, raksturojot sociālā budžeta izpildi pagājušajā gadā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Kopumā 2012.gadā sociālā budžeta ieņēmumi bija 1,35 mld.latu, izdevumi - 1,40 mld.latu, no tiem pensijām - 1,08 mld.latu. „Sociālās apdrošināšanas budžetā ir saskatāmas nelielas, tomēr pozitīvas izmaiņas, jo pakāpeniski pieaug sociāli apdrošināto cilvēku skaits. Vienlaikus saistībā ar to, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga palielinājusies minimāli, pensiju un pabalstu apmērs būtiski nav pieaudzis. Iepriekšminētais vēlreiz pierāda: lai visus sociālā budžeta izdevumus varētu nosegt no strādājošo iemaksām, sistēmā ir nepieciešams pietiekams skaits cilvēku, kuri legāli strādā un saņem legālus ienākumus," uzsver LM valsts sekretāre. Statistika liecina, ka pērn sociālās apdrošināšanas budžetā sociālās iemaksas veica 945,7 tūkst. cilvēki. 2012. gadā, salīdzinājumā ar 2011.gadu, par 11 latiem pieaugusi vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, sasniedzot 418,33 latus pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā 35,7% no darbiniekiem iemaksas veic no ienākumiem līdz...

Pirmdien, 11. februārī, valdošā koalīcija vienojusies ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Labklājības ministre Ilze Viņķele pirms tam bija izplatījusi paziņojumu, ka Labklājības ministrija atbalsta šī panta ratifikāciju. I. Viņķele tomēr norāda, ka izpildīt hartā iekļauto pantu, kas paredz, ka valsts veiks pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi, Latvijai būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp gandrīz visām valsts ministrijām. „Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un pildot eiro ieviešanas nosacījumus", sacījusi Viņķele. Viņa uzskata, ka hartas 30. panta ratifikāciju jāskata arī jaunveidojamās Nevienlīdzības mazināšanas darba grupas kontekstā, jo tās pamatuzdevums būtu priekšlikumu izstrāde turpmākas koordinētas rīcības nodrošināšanai. Tomēr joprojām netiek minēts, ka būtu plānots ratificēt hartas 4. pantu, kas paredz, ka "visiem strādājošajiem ir tiesības...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, lems par to, vai atzīt strādājošo tiesības uz cilvēka dzīves cienīgu atalgojumu - otrajā un galīgajā lasījumā balsojot par likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, kuru Labklājības ministrija ierosinājusi ratificēt tikai daļēji. Galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Autopārvadājumu likumā un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz piemērot Eiropas Savienības regulu, nodrošinot vienotu autobusu pasažieru minimālo tiesību apjomu. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā skatīs Militārā dienesta likuma grozījumus, kas precizēs karavīru pienākumus un atbildību, tiesības lietot speciālos līdzekļus, pieņemšanu profesionālajā dienestā, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas noteikumus un atvaļināšanas kārtību. Saeima skatīs arī grozījumus Bibliotēku likumā, lai precizētu finansēšanas modeli bibliotēku elektroniskās informācijas resursu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei. Ceturtdienas sēdē pirmajā lasījumā Saeima lems par konceptuālu atbalstu grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas veicinās izglītības iestāžu iekšējo koleģiālo institūciju sakārtošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldību, iestādes darbiniekiem...

Satversmes tiesa vakar, 31. janvārī, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-09-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkts un tā 1. apakšpunkts nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas pirms likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju — pirms 1997. gada 1. janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, ja papildināts līdz 1996. gada 1. janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa. Šādas pensijas pārrēķināmas pēc noteiktas formulas, ņemot vērā pēdējo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas, apdrošināšanas stāža...

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti otrdien, 29.janvārī, konceptuāli vienojās, ka ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei . Apakškomisija rosināja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sadarbībā ar Latvijas Komercbanku Asociāciju (LKA) izstrādāt iespējamos programmas darbības virzienus. "Tieši labvēlīga vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par labu jaunas ģimenes veidošanai, tāpēc Latvijā ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei. Viens no atbalsta mehānismiem varētu būt īpaši īres dzīvokļi jaunajām ģimenēm, jo šobrīd īrēt dzīvokli sanāk dārgāk nekā pirkt. Tāpat būtu intensīvāk jāattīsta dzīvokļu hipolīzinga pakalpojumi," sēdē uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka ir jāapsver iespēja sniegt valsts atbalstu jaunajām ģimenēm hipotekārā kredīta pirmās iemaksas veikšanai, jo šis ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādei. Ģimenei ar vidējiem ienākumiem ir nepieciešami 11 gadi, lai sakrātu pirmo iemaksu divu istabu dzīvokļa iegādei, norādīja LKA pārstāvis Kazimirs Šļakota. Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere...

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba...

Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk - ZZS) deputāti 24.janvārī iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredz pensiju indeksācijas kārtību iestrādāt likumā. Likums stātos spēkā 2013.gada 1.septembrī. ZZS sagatavotie grozījumi paredz likuma "Par valsts pensijām" 26.pantu papildināt ar normu, ka valsts pensiju apmērs ir pārskatāms, ja faktisko patēriņa cenu indekss ir lielāks par skaitli "1". Šādā gadījumā: 1) valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (līdz 180 Ls), tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem; 2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (virs 180 Ls), tiek pārskatītas vienu reizi - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu. Likuma līdzšinējās redakcijas 26.pants nosaka, ka valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu...

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna algu līdz 600 latiem, savu nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku, nekā viņu pašreizējā alga, liecina Bankas Citadele veikta socioloģiskā aptauja. Interesanti, ka aptaujas rezultātos vērojama sakarība - jo augstāku algu aptaujātie pelna, jo mazāks īpatsvars no viņiem savu pensiju vēlētos lielāku par šo algu. Tā, piemēram, no iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, tikai 55% vēlas pensiju virs 600 latiem; savukārt no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, pensiju virs 400 latiem vēlas saņemt 80%, bet no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% vēlas pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, pilnīgi visi vēlētos saņemt lielāku pensiju. Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem. Aptaujas rezultāti sniedz...

Otrdien, 22. janvārī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība", kas paredz, ka izdienas pensiju saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2013.gada 1.marta līdzšinējo A4 formāta izziņu vietā izsniegs bezmaksas apliecības, nodrošinot šiem cilvēkiem iespējas saņemt komersantu vai citu iestāžu paredzētos atvieglojumus. Apliecības būs derīgas līdz brīdim, kamēr cilvēks būs sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Iepriekšminētais attieksies uz tiem cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām", nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Izdienas pensijas saņēmēja apliecības šogad varēs saņemt ne tikai tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri pensijā dodas šogad, bet arī tie 4,5 tūkst. cilvēki, kuriem izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem piešķirtas līdz 2011.gadam, kā arī 740 bijušie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, kuriem izdienas...

Plānots, ka vecāki, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti, varēs vieglāk pieteikties valsts vecuma pensijai ar atvieglotiem noteikumiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", ko ceturtdien, 2013.gada 17.janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Noteikumos arī paredzēts noteikt, ka Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) pilngadīgajiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu sniegs atzinumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nepieciešamību. Vecāki vai aizbildņi, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti vismaz astoņus gadus laikā no bērna dzimšanas līdz viņa 18 gadu sasniegšanai, var doties pensijā piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas (pašlaik tie ir 62 gadi), ja viņu kopējais darba stāžs ir vismaz 25 gadi. Precizētā atzinuma saņemšanas kārtība ļaus vecākiem vieglāk pierādīt tiesības uz paātrinātu pensiju, jo VDEĀVK izsniegts atzinums par bērna veselības stāvokļa iespējamu atbilstību invaliditātei būs...