SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka no 2013.gada 1.janvāra vecāki, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus, varēs saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu 93 latus mēnesī, kā arī saglabāt vietu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. No 2013.gada 1.janvāra stājas spēkā Rīgas domes 2011. gada 19. maija saistošo noteikumu Nr.123 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju" grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas. Proti, 93 latu Rīgas domes līdzfinansējumu piešķirs, ja bērns ir vismaz pusotru gadu vecs, bērna un vismaz viena vecāka dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības datu bāzē ir jābūt informācija, ka bērns ir uzņemts un apgūst pirmsskolas izglītības programmu kādā no privātajiem bērnudārziem, turklāt šim bērnudārzam ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar RD IKSD par pašvaldības līdzfinansēta pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanu. Vecāki, kuri jau tagad saņem Rīgas domes 93 latu līdzfinansējumu, saņems to arī turpmāk, līdz brīdim, kamēr mazulis ir privātā bērnudārza audzēknis. Turklāt...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas palīdzēs risināt situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Patlaban ir gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, personas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav savlaicīgi sniedzis VID ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām. Tādēļ likums paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu...

Valdība pieņēmusi lēmumu samazināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni vienam cilvēkam, apstiprinot noteikumu projektu "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni". Tie paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, GMI vienam cilvēkam būs 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM). Pašvaldībām būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem. LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim personām piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts. GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim. No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. GMI pabalsta...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka GMI nav pabalsts, bet gan garantētais minimālais ienākumu līmenis, kuru nodrošina gan pats cilvēks, gan valsts, gan pašvaldības. Valsts katru gadu pārskata GMI līmeni sadarbībā ar pašvaldību viedokli pārstāvošo organizāciju - Latvijas Pašvaldību savienību saistībā ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu. GMI pabalstu piešķir ģimenei vai mājsaimniecībai, kura atzīta par trūcīgu un kuras ienākumi nesasniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni. GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeņu summu katram mājsaimniecības loceklim un mājsaimniecībā ietilpstošo cilvēku kopējiem ienākumiem mēnesī. Pašvaldībām ir tiesības savu finansiālo iespēju robežās noteikt arī citu, augstāku GMI līmeni, kuru pašvaldības sociālais dienests piemēro pabalsta apmēra aprēķināšanai. Šobrīd Ministru kabinets ir noteicis, ka augstāku GMI līmeni pašvaldības var noteikt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem. Saskaņā ar likumu Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu pašvaldībām ir tiesības un pienākums vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz...

Valdība otrdien, 18. decembrī, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", kas paredz no 2013. gada dubultot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu. Šiem vecākiem no nākamā gada palielināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Turpmāk pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 % apmērā no 100 latiem mēnesī, kā arī no 100 latiem mēnesī veiks iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Nākamgad palielinātās sociālās iemaksas veiks par 12 300 cilvēkiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam iemaksas pensiju apdrošināšanai no 50 latiem veiks par cilvēkiem, kuri veic algotos pagaidu sabiedriskos...

Pirmdien, 17. decembrī, Ministru Kabineta komitejas sēdē tiks skatīts medijos jau skandalozu slavu ieguvušais MK noteikumu projekts "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", kas paredz samazināt garantētā minimālā ienākuma pabalstu no pašreizējiem 45 līdz 35 latiem. Jauno noteikumu projekta mērķis ir līdzsvarot pašvaldību finanšu iespējas, nodrošinot GMI pabalsta izmaksu situācijā, kad tiek pārtraukts valsts līdzfinansējums, kā arī palielinot pašvaldību atbildību iedzīvotāju sociālo vajadzību nodrošināšanā. Pašvaldībām paredzētas tiesības noteikt augstāku GMI līmeni (maksimāli līdz 90 latiem) dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši ievērojot bērnu, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju intereses. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs rīcības brīvība izlemt, kuriem iedzīvotājiem nepieciešams lielāks GMI atbalsts par minimālajiem 35 latiem. Jaunie noteikumi nesamazinās līdzšinējo pabalsta saņēmēju saņemto pabalstu apmēru, jo tie paredz, ka "personām, kurām pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķirts līdz 2012.gada 31.decembrim, ņemot vērā garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, pabalsta apmērs netiek pārskatīts, ja nav mainījušies citi apstākļi, kas...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada novembra beigās bija 10,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA). Bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,1% punktu, bet absolūtos skaitļos bezdarbnieku skaits sarucis par 1256. Kopumā NVA uzskaitē 2012.gada novembra sākumā bija 105 670, novembra beigās – 104 414 bezdarbnieki. Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada novembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 6,8%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā – 21,2%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis novembrī bija 11,2%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā – 12,8%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis novembrī bijis šāds: Rīgā – 6,4%, Jelgavā – 7,9%, Ventspilī – 7,9%, Valmierā – 8,1%, Liepājā – 9,6%, Daugavpilī – 10,5%, Jūrmalā – 10,6%, Jēkabpilī – 14,9%, Rēzeknē – 19,9%. Bezdarbnieka statusu 2012.gada novembrī zaudēja 10 967 cilvēki, no viņiem 5 321 bezdarbnieks statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 4 660 bezdarbniekiem statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā...

Labklājības ministrija 2013.gadā īstenos vairākas budžeta prioritātes - realizēs vairākus demogrāfijas pasākumus, sniegs atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un palielinās darbinieku algas sociālās aprūpes centros strādājošiem. Savukārt, lai cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba, nebūtu jāvēršas pēc sociālās palīdzības, no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, tādējādi ļaujot ilgāk izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgāk. Tāpat Labklājības ministrija 2013.gadā rūpēsies, lai cilvēki, kuri saņem pensijas un pabalstus, tos saņemtu laikā un noteiktā apmērā. Vairāk par Labklājības ministrijas nākamā gada prioritātēm informē Ieva Jaunzeme, Labklājības ministrijas valsts sekretāre: Video: Labklājības ministrija

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, krietni palielinājies darbā bojāgājušo darbinieku skaits. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 48 nodarbinātie (11 gadījumos iemesls, iespējams, ir dabīgā nāve), kamēr pērn visa gada laikā nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 34 darbinieki, ceturtdien, 13. decembrī, informējis Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) direktors Renārs Lūsis. Smagos nelaimes gadījumos šogad kopumā cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā smagus miesas bojājumus bija guvis 191 nodarbinātais. Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, liecina Darba inspekcijas statistika. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi. Katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Šogad būtiski pieauguši būvniecības apjomi, tādēļ joprojām būvniecība ir pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita. Tāpat šogad pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75 % vairāk nekā...

Labklājības ministrija (LM) 2013.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. Tas noteikts otrdien, 11.decembrī, valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta "Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2013. gadā". Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% - darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,13%, kur darba devējs maksās 20,68 % , bet darba ņēmējs - 9,45 % (2012.gadā – 20,80 % un 9,50 %). Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2013.gadā iemaksu likme būs 32,55%, kur darba devējs maksās 22,35 %, bet darba ņēmējs – 10,20 %...

Otrdien, 11.decembrī, valdībā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri", kas paredz, ka ikviens cilvēku tirdzniecībā cietušais cilvēks kriminālprocesa laikā varēs saņemt sev nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus, informē Labklājības ministrija (LM). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana saskaņota ar Eiropas Savienības direktīvas 2011/36/ES prasībām. Līdz šim cilvēku tirdzniecības upuriem nebija iespējas saņemt pakalpojumu kriminālprocesa laikā tādā apjomā, lai tas pilnībā atbilstu minētās direktīvas prasībām. Tā paredz dalībvalstu pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka upuriem tiek sniegta palīdzība un atbalsts pirms kriminālprocesa, tā laikā un attiecīgu laiku pēc tā pabeigšanas. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2013.gada 6.aprīlis. Pārņemot direktīvas prasības, noteikts, ka cilvēks, kas nesaņem juridisko palīdzību saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, kriminālprocesa laikā varēs saņemt psihosociālu palīdzību un individuālas speciālistu konsultācijas (jurista, sociālā darbinieka, psihologa), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu...

Tiesībsargs Juris Jansons ir sagatavojis ziņojumu un nosūtījis to Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, Eiropas Komisijas viceprezidentei, Eiropas komisārei tieslietu, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviānai Redingai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijai, Pamattiesību aģentūrai un Starptautiskam Ombudu Institūtam. Ziņojumā tiesībsargs vērš starptautisko partneru uzmanību, ka Eurostat aprēķinātais nabadzības riska slieksnis Latvijā 2011.gadā bija 147 lati (jeb 209 eiro) mēnesī vienai personai. Savukārt veicot pavisam vienkāršus aprēķinus, ir iespējams secināt, ka aptuveni 170,8 tūkstoši jeb 8,5% Latvijas iedzīvotāju: pensionāri un personas ar invaliditāti, kas cilvēktiesību kontekstā uzskatāmas par mazāk aizsargātākām iedzīvotāju grupām, kurām nepieciešams īpašs valsts atbalsts, Latvijā ir pakļautas nabadzības riskam. Ziņojumā iekļauta informācija arī par minimālo darba algu un reģistrēto bezdarbu. Tādēļ tiesībsargs aicina atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas savas kompetences ietvaros izmantot Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās tiesības un pilnvaras, lai iespējami novērstu sociālo tiesību pārkāpumus dalībvalstu rīcībā. Ziņojums...

Ja līdz šim valsts nodrošināja sociālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem tikai darbspējīgā vecumā, tad turpmāk šāds, valsts apmaksāts pakalpojums pienāksies visām nodarbinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem - to paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likuma grozījumi nosaka arī pašvaldībām par pienākumu atrast dzīvesvietu personām, kurām vairs nav nepieciešami ilgstošās sociālās aprūpes iestādes pakalpojumi, bet kuras nevar atgriezties iepriekšējā miteklī. Par izmitināšanu būs atbildīga tā pašvaldība, kuras teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, bet, ja to nevar noskaidrot, tad rūpes jāuzņemas pašvaldībai, kurā ir personas pēdējā konstatējamā atrašanās vieta. Tomēr likuma grozījumi pārceļ no nākamā gada plānoto valsts finansēto sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem - tagad plānots, ka tā būs pieejama tikai no 2015. gada. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Saeima ceturtdien, 6.decembrī, izskatīs kopumā 17 jautājumus. Galīgajā lasījumā tiks lemts par jauno Ēku energoefektivitātes likumu un grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Jaunais Ēku energoefektivitātes likums paredz veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī nodrošināt sabiedrībai informāciju par ēku enerģijas patēriņu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā savukārt noteic, ka valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi darbspēju atjaunošanai būs pieejami visām nodarbinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem. Līdzšinējā likuma redakcija paredzēja, ka valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem tikai darbspējīgā vecumā. Deputāti šodien lems arī par konceptuālu atbalstu jaunam regulējumam „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un grozījumiem ar to saistītajos likumos, kas paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Parlamenta 6. decembra darba kārtībā...

Fiziskās personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, turpmāk nedrīkstēs diskriminēt ne tikai personas dzimuma, rases un etniskās piederības, bet arī invaliditātes, seksuālās orientācijas un politiskās, reliģiskās vai citas pārliecības dēļ. Tas noteikts Saeimas ceturtdien, 29.novembrī, pieņemtajā jaunajā Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā. Jaunais likums nacionālajos normatīvajos aktos ievieš Eiropas Savienības direktīvas normas. Likums aizliedz diskriminēt saimnieciskās darbības veicēju gan attiecībā uz personas pieeju saimnieciskajai darbībai, gan uz iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces un tos piedāvāt. Saimnieciskās darbības veicēji jaunā likuma izpratnē ir gan pašnodarbinātas personas, gan individuāli komersanti un individuāla uzņēmuma īpašnieki, ciktāl likums uz viņiem attiecas kā uz fiziskajām personām. Jaunais likums ir būtisks topošajām un jaunajām māmiņām. Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību laikā un laikā, kamēr sieviete baro bērnu ar krūti. Likumā arī precizēts, kāda attieksme ir uzskatāma par diskrimināciju. Piemēram, tieša diskriminācija ir...