SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Aizvadītais gads pensiju uzkrājumu jomā bijis veiksmīgs - pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaits sasniedzis turpat 1,2 miljonus, būtiski pieaudzis aktīvu apjoms, pārsniedzot 1 miljarda latu robežu, bet vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku pensiju 2.līmeņa plānos pārsniedz 860 latus, kas ir par 100 latiem vairāk nekā 2011.gadā. Kā liecina SEB bankas apkopotā informācija par pensiju 2.līmeņa dalībniekiem, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pastāvīgs dalībnieku pieaugums, un uz 2012.gada decembra beigām pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies jau 1 miljons 194 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,16% vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt SEB pārvaldīto pensiju 2.līmeņa dalībnieku procentuālais pieaugums bijis lielāks nekā nozarē - uz 2012.gada decembra beigām savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu SEB pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem bija uzticējuši 263 121 klients, kas ir par 9,53% vairāk nekā 2011.gadā. SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: „Ņemot vērā, ka visiem iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, pensiju 2.līmenis ir obligāts, nozarē dalībnieku pieaugums saistīts ar jaunu...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

2013. gadā paredzēts realizēt vairākas iniciatīvas sociālā atbalsta jomā ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vardarbībā cietušajiem bērniem un bezdarbniekiem, informē Labklājības ministrija. Vairākas aktivitātes labklājības nozarē Latvijā īstenos pirmo reizi. Bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem un pieaugušajiem ar I un II grupas invaliditāti pašvaldībās būs pieejami asistenta pakalpojumi līdz 40 stundām nedēļā. Asistents palīdzēs ārpus mājas: nokļūt vietā, kur cilvēks mācās, strādā, saņem pakalpojumus vai veic sabiedriskās aktivitātes. Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie dati liecina, ka šo pakalpojumu ik mēnesi varētu saņemt aptuveni 540 bērni ar invaliditāti, 1100 pieaugušie ar I grupas invaliditāti un 854 pieaugušie ar II grupas invaliditāti. Šī pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta paredzēti 1,86 milj. latu. Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā būs jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Pieaugušajiem būs jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK)...

Saeimas Preses dienests apkopojis un publicējis būtiskas un mazāk būtiskas likumu izmaiņas, kas stājušās spēkā no 2013. gada 1. janvāra: Samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis No 2013.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme tiek samazināta no 25 uz 24 procentiem. Darbaspēka nodokļu reforma Latvijā tiek veikta ar mērķi Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Likmes samazināšana likumā ir paredzēta arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme tiks samazināta līdz 22 procentiem, bet 2015.gadā saruks līdz 20 procentiem. Minimālais vecāku pabalsts – Ls 100 Minimālais vecāku pabalsta apmērs pieaugs no 63 līdz 100 latiem, paredz grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma demogrāfijas situācijas risināšanā, kas paredz, ka minimālais atbalsts visiem vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, no nākamā gada būs 100 lati. Laulāties varēs arī brīvā dabā Stāsies spēkā...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, kas stājas spēkā 2013.gadā. Tās skar valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā. No 2013.gada 1.janvāra: Nestrādājošiem vecākiem dubultosies bērna kopšanas pabalsts (no 50 līdz 100 Ls) par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam. Bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir nodarbināti 6 līdz 10 nodarbinātie, visus darba aizsardzības speciālista pienākumus varēs veikt ne tikai speciālisti ar augstāko izglītību darba aizsardzībā, bet arī speciālisti ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženier­zinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs, kas apguvuši darba aizsardzības apmācību 160 stundu apjomā. 2013.gada 1.pusgadā: LM sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru pilotprojekta veidā sāks īstenot reģionālās mobilitātes pasākumu "Darbs Latvijā". Pasākums paredzēts, lai sniegtu finansiālu atbalstu bezdarbniekiem, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā. Atbalstu cilvēks, kurš būs atradis darbu, varēs izmantot nodarbinātības sākuma periodā transporta izmaksu un arī dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aizvadītajā sesijā sagatavojusi izmaiņas vairākos sociālās jomas darbu regulējošos likumos, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā viens no komisijas paveiktajiem darbiem tiek minēts rastais finansējums, lai no nākamā gada iedzīvinātu Invaliditātes likumā iekļautos jauninājumus un nodrošinātu asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem. Tāpat no jaunā gada tiek samazināti krīzes laikā noteiktie ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai – „griesti” tagad ir dubultoti. No 2013. gada no diviem līdz četriem procentiem plānots palielināt iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī. To plānots celt arī turpmāk, līdz 2016.gadā likme sasniegs sešus procentus. Izmaiņas būs arī attiecībā uz bezdarbniekiem. Ar nākamo gadu visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam. Aizvadītajā sesijā Saeima pieņēmusi arī vairākus komisijas sagatavotus likumprojektus. Grozīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, paredzot, ka...

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka no 2013.gada 1.janvāra vecāki, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus, varēs saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu 93 latus mēnesī, kā arī saglabāt vietu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. No 2013.gada 1.janvāra stājas spēkā Rīgas domes 2011. gada 19. maija saistošo noteikumu Nr.123 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju" grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas. Proti, 93 latu Rīgas domes līdzfinansējumu piešķirs, ja bērns ir vismaz pusotru gadu vecs, bērna un vismaz viena vecāka dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības datu bāzē ir jābūt informācija, ka bērns ir uzņemts un apgūst pirmsskolas izglītības programmu kādā no privātajiem bērnudārziem, turklāt šim bērnudārzam ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar RD IKSD par pašvaldības līdzfinansēta pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanu. Vecāki, kuri jau tagad saņem Rīgas domes 93 latu līdzfinansējumu, saņems to arī turpmāk, līdz brīdim, kamēr mazulis ir privātā bērnudārza audzēknis. Turklāt...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas palīdzēs risināt situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Patlaban ir gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, personas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav savlaicīgi sniedzis VID ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām. Tādēļ likums paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu...

Valdība pieņēmusi lēmumu samazināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni vienam cilvēkam, apstiprinot noteikumu projektu "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni". Tie paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, GMI vienam cilvēkam būs 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM). Pašvaldībām būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem. LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim personām piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts. GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim. No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. GMI pabalsta...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka GMI nav pabalsts, bet gan garantētais minimālais ienākumu līmenis, kuru nodrošina gan pats cilvēks, gan valsts, gan pašvaldības. Valsts katru gadu pārskata GMI līmeni sadarbībā ar pašvaldību viedokli pārstāvošo organizāciju - Latvijas Pašvaldību savienību saistībā ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu. GMI pabalstu piešķir ģimenei vai mājsaimniecībai, kura atzīta par trūcīgu un kuras ienākumi nesasniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni. GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeņu summu katram mājsaimniecības loceklim un mājsaimniecībā ietilpstošo cilvēku kopējiem ienākumiem mēnesī. Pašvaldībām ir tiesības savu finansiālo iespēju robežās noteikt arī citu, augstāku GMI līmeni, kuru pašvaldības sociālais dienests piemēro pabalsta apmēra aprēķināšanai. Šobrīd Ministru kabinets ir noteicis, ka augstāku GMI līmeni pašvaldības var noteikt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem. Saskaņā ar likumu Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu pašvaldībām ir tiesības un pienākums vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz...

Valdība otrdien, 18. decembrī, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", kas paredz no 2013. gada dubultot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu. Šiem vecākiem no nākamā gada palielināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Turpmāk pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 % apmērā no 100 latiem mēnesī, kā arī no 100 latiem mēnesī veiks iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Nākamgad palielinātās sociālās iemaksas veiks par 12 300 cilvēkiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam iemaksas pensiju apdrošināšanai no 50 latiem veiks par cilvēkiem, kuri veic algotos pagaidu sabiedriskos...

Pirmdien, 17. decembrī, Ministru Kabineta komitejas sēdē tiks skatīts medijos jau skandalozu slavu ieguvušais MK noteikumu projekts "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", kas paredz samazināt garantētā minimālā ienākuma pabalstu no pašreizējiem 45 līdz 35 latiem. Jauno noteikumu projekta mērķis ir līdzsvarot pašvaldību finanšu iespējas, nodrošinot GMI pabalsta izmaksu situācijā, kad tiek pārtraukts valsts līdzfinansējums, kā arī palielinot pašvaldību atbildību iedzīvotāju sociālo vajadzību nodrošināšanā. Pašvaldībām paredzētas tiesības noteikt augstāku GMI līmeni (maksimāli līdz 90 latiem) dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši ievērojot bērnu, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju intereses. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs rīcības brīvība izlemt, kuriem iedzīvotājiem nepieciešams lielāks GMI atbalsts par minimālajiem 35 latiem. Jaunie noteikumi nesamazinās līdzšinējo pabalsta saņēmēju saņemto pabalstu apmēru, jo tie paredz, ka "personām, kurām pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķirts līdz 2012.gada 31.decembrim, ņemot vērā garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, pabalsta apmērs netiek pārskatīts, ja nav mainījušies citi apstākļi, kas...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada novembra beigās bija 10,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA). Bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,1% punktu, bet absolūtos skaitļos bezdarbnieku skaits sarucis par 1256. Kopumā NVA uzskaitē 2012.gada novembra sākumā bija 105 670, novembra beigās – 104 414 bezdarbnieki. Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada novembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 6,8%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā – 21,2%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis novembrī bija 11,2%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā – 12,8%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis novembrī bijis šāds: Rīgā – 6,4%, Jelgavā – 7,9%, Ventspilī – 7,9%, Valmierā – 8,1%, Liepājā – 9,6%, Daugavpilī – 10,5%, Jūrmalā – 10,6%, Jēkabpilī – 14,9%, Rēzeknē – 19,9%. Bezdarbnieka statusu 2012.gada novembrī zaudēja 10 967 cilvēki, no viņiem 5 321 bezdarbnieks statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 4 660 bezdarbniekiem statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā...

Labklājības ministrija 2013.gadā īstenos vairākas budžeta prioritātes - realizēs vairākus demogrāfijas pasākumus, sniegs atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un palielinās darbinieku algas sociālās aprūpes centros strādājošiem. Savukārt, lai cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba, nebūtu jāvēršas pēc sociālās palīdzības, no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, tādējādi ļaujot ilgāk izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgāk. Tāpat Labklājības ministrija 2013.gadā rūpēsies, lai cilvēki, kuri saņem pensijas un pabalstus, tos saņemtu laikā un noteiktā apmērā. Vairāk par Labklājības ministrijas nākamā gada prioritātēm informē Ieva Jaunzeme, Labklājības ministrijas valsts sekretāre: Video: Labklājības ministrija

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, krietni palielinājies darbā bojāgājušo darbinieku skaits. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 48 nodarbinātie (11 gadījumos iemesls, iespējams, ir dabīgā nāve), kamēr pērn visa gada laikā nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 34 darbinieki, ceturtdien, 13. decembrī, informējis Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) direktors Renārs Lūsis. Smagos nelaimes gadījumos šogad kopumā cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā smagus miesas bojājumus bija guvis 191 nodarbinātais. Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, liecina Darba inspekcijas statistika. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi. Katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Šogad būtiski pieauguši būvniecības apjomi, tādēļ joprojām būvniecība ir pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita. Tāpat šogad pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75 % vairāk nekā...