SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Pirmdien, 11. februārī, valdošā koalīcija vienojusies ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Labklājības ministre Ilze Viņķele pirms tam bija izplatījusi paziņojumu, ka Labklājības ministrija atbalsta šī panta ratifikāciju. I. Viņķele tomēr norāda, ka izpildīt hartā iekļauto pantu, kas paredz, ka valsts veiks pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi, Latvijai būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp gandrīz visām valsts ministrijām. „Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un pildot eiro ieviešanas nosacījumus", sacījusi Viņķele. Viņa uzskata, ka hartas 30. panta ratifikāciju jāskata arī jaunveidojamās Nevienlīdzības mazināšanas darba grupas kontekstā, jo tās pamatuzdevums būtu priekšlikumu izstrāde turpmākas koordinētas rīcības nodrošināšanai. Tomēr joprojām netiek minēts, ka būtu plānots ratificēt hartas 4. pantu, kas paredz, ka "visiem strādājošajiem ir tiesības...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, lems par to, vai atzīt strādājošo tiesības uz cilvēka dzīves cienīgu atalgojumu - otrajā un galīgajā lasījumā balsojot par likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, kuru Labklājības ministrija ierosinājusi ratificēt tikai daļēji. Galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Autopārvadājumu likumā un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz piemērot Eiropas Savienības regulu, nodrošinot vienotu autobusu pasažieru minimālo tiesību apjomu. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā skatīs Militārā dienesta likuma grozījumus, kas precizēs karavīru pienākumus un atbildību, tiesības lietot speciālos līdzekļus, pieņemšanu profesionālajā dienestā, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas noteikumus un atvaļināšanas kārtību. Saeima skatīs arī grozījumus Bibliotēku likumā, lai precizētu finansēšanas modeli bibliotēku elektroniskās informācijas resursu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei. Ceturtdienas sēdē pirmajā lasījumā Saeima lems par konceptuālu atbalstu grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas veicinās izglītības iestāžu iekšējo koleģiālo institūciju sakārtošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldību, iestādes darbiniekiem...

Satversmes tiesa vakar, 31. janvārī, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-09-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkts un tā 1. apakšpunkts nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas pirms likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju — pirms 1997. gada 1. janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, ja papildināts līdz 1996. gada 1. janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa. Šādas pensijas pārrēķināmas pēc noteiktas formulas, ņemot vērā pēdējo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas, apdrošināšanas stāža...

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti otrdien, 29.janvārī, konceptuāli vienojās, ka ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei . Apakškomisija rosināja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sadarbībā ar Latvijas Komercbanku Asociāciju (LKA) izstrādāt iespējamos programmas darbības virzienus. "Tieši labvēlīga vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par labu jaunas ģimenes veidošanai, tāpēc Latvijā ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei. Viens no atbalsta mehānismiem varētu būt īpaši īres dzīvokļi jaunajām ģimenēm, jo šobrīd īrēt dzīvokli sanāk dārgāk nekā pirkt. Tāpat būtu intensīvāk jāattīsta dzīvokļu hipolīzinga pakalpojumi," sēdē uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka ir jāapsver iespēja sniegt valsts atbalstu jaunajām ģimenēm hipotekārā kredīta pirmās iemaksas veikšanai, jo šis ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādei. Ģimenei ar vidējiem ienākumiem ir nepieciešami 11 gadi, lai sakrātu pirmo iemaksu divu istabu dzīvokļa iegādei, norādīja LKA pārstāvis Kazimirs Šļakota. Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere...

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba...

Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk - ZZS) deputāti 24.janvārī iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredz pensiju indeksācijas kārtību iestrādāt likumā. Likums stātos spēkā 2013.gada 1.septembrī. ZZS sagatavotie grozījumi paredz likuma "Par valsts pensijām" 26.pantu papildināt ar normu, ka valsts pensiju apmērs ir pārskatāms, ja faktisko patēriņa cenu indekss ir lielāks par skaitli "1". Šādā gadījumā: 1) valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (līdz 180 Ls), tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem; 2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (virs 180 Ls), tiek pārskatītas vienu reizi - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu. Likuma līdzšinējās redakcijas 26.pants nosaka, ka valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu...

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna algu līdz 600 latiem, savu nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku, nekā viņu pašreizējā alga, liecina Bankas Citadele veikta socioloģiskā aptauja. Interesanti, ka aptaujas rezultātos vērojama sakarība - jo augstāku algu aptaujātie pelna, jo mazāks īpatsvars no viņiem savu pensiju vēlētos lielāku par šo algu. Tā, piemēram, no iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, tikai 55% vēlas pensiju virs 600 latiem; savukārt no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, pensiju virs 400 latiem vēlas saņemt 80%, bet no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% vēlas pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, pilnīgi visi vēlētos saņemt lielāku pensiju. Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem. Aptaujas rezultāti sniedz...

Otrdien, 22. janvārī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība", kas paredz, ka izdienas pensiju saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2013.gada 1.marta līdzšinējo A4 formāta izziņu vietā izsniegs bezmaksas apliecības, nodrošinot šiem cilvēkiem iespējas saņemt komersantu vai citu iestāžu paredzētos atvieglojumus. Apliecības būs derīgas līdz brīdim, kamēr cilvēks būs sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Iepriekšminētais attieksies uz tiem cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām", nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Izdienas pensijas saņēmēja apliecības šogad varēs saņemt ne tikai tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri pensijā dodas šogad, bet arī tie 4,5 tūkst. cilvēki, kuriem izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem piešķirtas līdz 2011.gadam, kā arī 740 bijušie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, kuriem izdienas...

Plānots, ka vecāki, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti, varēs vieglāk pieteikties valsts vecuma pensijai ar atvieglotiem noteikumiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", ko ceturtdien, 2013.gada 17.janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Noteikumos arī paredzēts noteikt, ka Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) pilngadīgajiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu sniegs atzinumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nepieciešamību. Vecāki vai aizbildņi, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti vismaz astoņus gadus laikā no bērna dzimšanas līdz viņa 18 gadu sasniegšanai, var doties pensijā piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas (pašlaik tie ir 62 gadi), ja viņu kopējais darba stāžs ir vismaz 25 gadi. Precizētā atzinuma saņemšanas kārtība ļaus vecākiem vieglāk pierādīt tiesības uz paātrinātu pensiju, jo VDEĀVK izsniegts atzinums par bērna veselības stāvokļa iespējamu atbilstību invaliditātei būs...

Arī strādājošie (gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā turpmāk varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes perioda vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām - šādas ir Labklājības ministrijas (LM) darba prioritātes 2013.gadā. Īstenojot iepriekšminētās prioritātes, LM prognozē, ka šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits, palielināsies vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināsies atbalsts strādājošiem cilvēkiem ar bērniem, kā arī samazināsies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. "Viena no būtiskākajām prioritātēm ir mazināt tos šķēršļus, kas neļauj cilvēkam atgriezties darbā. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu zīmi. Pērn darbu atrada vairāk kā 75 tūkst. cilvēku, un mēs kā vienīgo attīstības iespēju redzam turpmāku cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociāli apdrošināto personu vidū. Tas dos iespēju cilvēkiem pašiem nopelnīt iztikas līdzekļus un nebūt atkarīgiem no sociālās palīdzības. Protams, LM rūpju lokā joprojām paliks tie cilvēki, kas par sevi nevar parūpēties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," uzsver LM valsts sekretāre Ieva...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", kas nosaka, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam paliek nemainīgs. Noteikumu projekts paredz, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 50 latu un katram bērnam no 7 - 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 60 latu. Atgādinām, ka 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kuri paredz izteikt jaunā redakcijā Civillikuma 179.panta piekto daļu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz ar to zaudējusi spēku tā Civillikuma 179.panta...

Turpmāk, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā vairs neieskaitīs vienu un to pašu darba vai tam pielīdzināto periodu, kas uzkrāts bijušajā PSRS līdz 1990.gada 31.decembrim. To nosaka Saeimā ceturtdien, 10.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais likums „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Līguma mērķis ir novērst gadījumus, kad personai, kura pirms neatkarības atjaunošanas strādājusi gan Latvijā, gan Lietuvā un arī citās bijušās PSRS republikās un kurai pensiju piešķir abas minētās valstis, uzkrātos apdrošināšanas periodus citās bijušās PSRS republikās apdrošināšanas stāžā ieskaita gan Latvijas, gan Lietuvas kompetentās iestādes atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem. Tas nepamatoti ļauj saņemt pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm. Līgums attiecas uz personām, kuras pensionēsies pēc līguma spēkā stāšanās un kuras ir Latvijas pilsoņi un ir uzkrājušas bijušā PSRS darba un tam pielīdzinātos periodus. Savukārt uz nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem attiecas tikai...