SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna algu līdz 600 latiem, savu nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku, nekā viņu pašreizējā alga, liecina Bankas Citadele veikta socioloģiskā aptauja. Interesanti, ka aptaujas rezultātos vērojama sakarība - jo augstāku algu aptaujātie pelna, jo mazāks īpatsvars no viņiem savu pensiju vēlētos lielāku par šo algu. Tā, piemēram, no iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, tikai 55% vēlas pensiju virs 600 latiem; savukārt no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, pensiju virs 400 latiem vēlas saņemt 80%, bet no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% vēlas pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, pilnīgi visi vēlētos saņemt lielāku pensiju. Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem. Aptaujas rezultāti sniedz...

Otrdien, 22. janvārī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība", kas paredz, ka izdienas pensiju saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2013.gada 1.marta līdzšinējo A4 formāta izziņu vietā izsniegs bezmaksas apliecības, nodrošinot šiem cilvēkiem iespējas saņemt komersantu vai citu iestāžu paredzētos atvieglojumus. Apliecības būs derīgas līdz brīdim, kamēr cilvēks būs sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Iepriekšminētais attieksies uz tiem cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām", nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Izdienas pensijas saņēmēja apliecības šogad varēs saņemt ne tikai tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri pensijā dodas šogad, bet arī tie 4,5 tūkst. cilvēki, kuriem izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem piešķirtas līdz 2011.gadam, kā arī 740 bijušie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, kuriem izdienas...

Plānots, ka vecāki, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti, varēs vieglāk pieteikties valsts vecuma pensijai ar atvieglotiem noteikumiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", ko ceturtdien, 2013.gada 17.janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Noteikumos arī paredzēts noteikt, ka Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) pilngadīgajiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu sniegs atzinumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nepieciešamību. Vecāki vai aizbildņi, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti vismaz astoņus gadus laikā no bērna dzimšanas līdz viņa 18 gadu sasniegšanai, var doties pensijā piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas (pašlaik tie ir 62 gadi), ja viņu kopējais darba stāžs ir vismaz 25 gadi. Precizētā atzinuma saņemšanas kārtība ļaus vecākiem vieglāk pierādīt tiesības uz paātrinātu pensiju, jo VDEĀVK izsniegts atzinums par bērna veselības stāvokļa iespējamu atbilstību invaliditātei būs...

Arī strādājošie (gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā turpmāk varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes perioda vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām - šādas ir Labklājības ministrijas (LM) darba prioritātes 2013.gadā. Īstenojot iepriekšminētās prioritātes, LM prognozē, ka šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits, palielināsies vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināsies atbalsts strādājošiem cilvēkiem ar bērniem, kā arī samazināsies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. "Viena no būtiskākajām prioritātēm ir mazināt tos šķēršļus, kas neļauj cilvēkam atgriezties darbā. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu zīmi. Pērn darbu atrada vairāk kā 75 tūkst. cilvēku, un mēs kā vienīgo attīstības iespēju redzam turpmāku cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociāli apdrošināto personu vidū. Tas dos iespēju cilvēkiem pašiem nopelnīt iztikas līdzekļus un nebūt atkarīgiem no sociālās palīdzības. Protams, LM rūpju lokā joprojām paliks tie cilvēki, kas par sevi nevar parūpēties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," uzsver LM valsts sekretāre Ieva...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", kas nosaka, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam paliek nemainīgs. Noteikumu projekts paredz, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 50 latu un katram bērnam no 7 - 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 60 latu. Atgādinām, ka 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kuri paredz izteikt jaunā redakcijā Civillikuma 179.panta piekto daļu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz ar to zaudējusi spēku tā Civillikuma 179.panta...

Turpmāk, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā vairs neieskaitīs vienu un to pašu darba vai tam pielīdzināto periodu, kas uzkrāts bijušajā PSRS līdz 1990.gada 31.decembrim. To nosaka Saeimā ceturtdien, 10.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais likums „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Līguma mērķis ir novērst gadījumus, kad personai, kura pirms neatkarības atjaunošanas strādājusi gan Latvijā, gan Lietuvā un arī citās bijušās PSRS republikās un kurai pensiju piešķir abas minētās valstis, uzkrātos apdrošināšanas periodus citās bijušās PSRS republikās apdrošināšanas stāžā ieskaita gan Latvijas, gan Lietuvas kompetentās iestādes atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem. Tas nepamatoti ļauj saņemt pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm. Līgums attiecas uz personām, kuras pensionēsies pēc līguma spēkā stāšanās un kuras ir Latvijas pilsoņi un ir uzkrājušas bijušā PSRS darba un tam pielīdzinātos periodus. Savukārt uz nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem attiecas tikai...

Aizvadītais gads pensiju uzkrājumu jomā bijis veiksmīgs - pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaits sasniedzis turpat 1,2 miljonus, būtiski pieaudzis aktīvu apjoms, pārsniedzot 1 miljarda latu robežu, bet vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku pensiju 2.līmeņa plānos pārsniedz 860 latus, kas ir par 100 latiem vairāk nekā 2011.gadā. Kā liecina SEB bankas apkopotā informācija par pensiju 2.līmeņa dalībniekiem, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pastāvīgs dalībnieku pieaugums, un uz 2012.gada decembra beigām pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies jau 1 miljons 194 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,16% vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt SEB pārvaldīto pensiju 2.līmeņa dalībnieku procentuālais pieaugums bijis lielāks nekā nozarē - uz 2012.gada decembra beigām savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu SEB pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem bija uzticējuši 263 121 klients, kas ir par 9,53% vairāk nekā 2011.gadā. SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: „Ņemot vērā, ka visiem iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, pensiju 2.līmenis ir obligāts, nozarē dalībnieku pieaugums saistīts ar jaunu...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

2013. gadā paredzēts realizēt vairākas iniciatīvas sociālā atbalsta jomā ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vardarbībā cietušajiem bērniem un bezdarbniekiem, informē Labklājības ministrija. Vairākas aktivitātes labklājības nozarē Latvijā īstenos pirmo reizi. Bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem un pieaugušajiem ar I un II grupas invaliditāti pašvaldībās būs pieejami asistenta pakalpojumi līdz 40 stundām nedēļā. Asistents palīdzēs ārpus mājas: nokļūt vietā, kur cilvēks mācās, strādā, saņem pakalpojumus vai veic sabiedriskās aktivitātes. Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie dati liecina, ka šo pakalpojumu ik mēnesi varētu saņemt aptuveni 540 bērni ar invaliditāti, 1100 pieaugušie ar I grupas invaliditāti un 854 pieaugušie ar II grupas invaliditāti. Šī pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta paredzēti 1,86 milj. latu. Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā būs jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Pieaugušajiem būs jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK)...

Saeimas Preses dienests apkopojis un publicējis būtiskas un mazāk būtiskas likumu izmaiņas, kas stājušās spēkā no 2013. gada 1. janvāra: Samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis No 2013.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme tiek samazināta no 25 uz 24 procentiem. Darbaspēka nodokļu reforma Latvijā tiek veikta ar mērķi Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Likmes samazināšana likumā ir paredzēta arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme tiks samazināta līdz 22 procentiem, bet 2015.gadā saruks līdz 20 procentiem. Minimālais vecāku pabalsts – Ls 100 Minimālais vecāku pabalsta apmērs pieaugs no 63 līdz 100 latiem, paredz grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma demogrāfijas situācijas risināšanā, kas paredz, ka minimālais atbalsts visiem vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, no nākamā gada būs 100 lati. Laulāties varēs arī brīvā dabā Stāsies spēkā...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, kas stājas spēkā 2013.gadā. Tās skar valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā. No 2013.gada 1.janvāra: Nestrādājošiem vecākiem dubultosies bērna kopšanas pabalsts (no 50 līdz 100 Ls) par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam. Bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir nodarbināti 6 līdz 10 nodarbinātie, visus darba aizsardzības speciālista pienākumus varēs veikt ne tikai speciālisti ar augstāko izglītību darba aizsardzībā, bet arī speciālisti ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženier­zinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs, kas apguvuši darba aizsardzības apmācību 160 stundu apjomā. 2013.gada 1.pusgadā: LM sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru pilotprojekta veidā sāks īstenot reģionālās mobilitātes pasākumu "Darbs Latvijā". Pasākums paredzēts, lai sniegtu finansiālu atbalstu bezdarbniekiem, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā. Atbalstu cilvēks, kurš būs atradis darbu, varēs izmantot nodarbinātības sākuma periodā transporta izmaksu un arī dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aizvadītajā sesijā sagatavojusi izmaiņas vairākos sociālās jomas darbu regulējošos likumos, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā viens no komisijas paveiktajiem darbiem tiek minēts rastais finansējums, lai no nākamā gada iedzīvinātu Invaliditātes likumā iekļautos jauninājumus un nodrošinātu asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem. Tāpat no jaunā gada tiek samazināti krīzes laikā noteiktie ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai – „griesti” tagad ir dubultoti. No 2013. gada no diviem līdz četriem procentiem plānots palielināt iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī. To plānots celt arī turpmāk, līdz 2016.gadā likme sasniegs sešus procentus. Izmaiņas būs arī attiecībā uz bezdarbniekiem. Ar nākamo gadu visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam. Aizvadītajā sesijā Saeima pieņēmusi arī vairākus komisijas sagatavotus likumprojektus. Grozīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, paredzot, ka...