SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Turpmāk Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti nevarēs pilnībā atņemt rīcībspēju, vienīgi to ierobežot. To nosaka Saeimas ceturtdien, 29.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civillikumā un saistītajos likumos, ieviešot jaunu, starptautiskajām tiesību normām atbilstošu rīcībspējas regulējumu. Grozījumi bija nepieciešami, jo līdzšinējais Civillikums bija neatbilstošs Satversmei un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Saskaņā ar likuma jauno redakciju personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēju var ierobežot, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt šīs personas intereses. Šādā gadījumā personai likums paredz nodibināt aizgādnību. Likums paredz arī iespēju atsevišķos gadījumos nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma. Personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Likums paredz, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem...

Tiks piešķirts papildus finansējums darba tirgus prognozēšanas pētījumiem - kopumā 63 000 latu apmērā, no kuriem 9 000 latu novirzīs datorprogrammatūras licenču iegādei, savukārt 54 000 latu tiks ārzemju ekspertu algošanai darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas izstrādei. Plānots, ka tas nodrošinās augstāku darba tirgus pētījumu kvalitāti. To paredz Labklājības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.949 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.7.aktivitāti "Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība""", ko otrdien, 27.novembrī, atbalstīja valdība. Projektā starp aktivitātēm pārdalīts finansējums 9 tūkst.latu apmērā datorprogrammatūras licenču iegādei. Tādējādi Ekonomikas ministrijai būs iespējams labāk veikt pilnveidojamā vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas instrumentārija darbības nodrošināšanu un darba tirgus prognožu sagatavošanu. Tāpat projektā starp aktivitātēm pārdalīts finansējums 54 tūkst. latu apmērā darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas izstrādei – to ir plānots izlietot starptautisko ekspertu piesaistei īstermiņa...

Labklājības ministrija nolēmusi, ka 2013. gadā tiks saglabāts pašreizējais sociālās palīdzības sistēmu un sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas princips, pabalstus pilnībā finansējot no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā tas noteikts pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas. Panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, ka garantētais minimālais ienākums (GMI) 2013. gadā būs 35 latu apmērā (2012. gadā GMI pilngadīgai personai – 40 lati, bērnam – 45 lati). Līdz ar to Labklājības ministrija gatavo grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka GMI līmeni. Tāpat tiks turpināts darbs pie pasākumiem, kas veicinās iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, un arī turpmāk sekmēs GMI pabalstu saņēmēju skaita mazināšanos. Tādējādi pēc GMI pabalstiem nepieciešamā finansējuma no pašvaldību budžetiem 2013. gadā un to īpatsvara no kopējiem pašvaldību izdevumiem izvērtēšanas neesot pamata bažām, ka pašvaldības nespēs nodrošināt sociālos pabalstus nepietiekama finansējuma dēļ. Ministrija uzsver, ka 2013. gadā tiks sniegts papildu valsts budžeta atbalsts tām novadu pašvaldībām, kurām ir visierobežotākie finanšu resursi, kā arī pakāpeniski mazināta...

Ceturtdien, 22.novembrī, Saeima apturējusi Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk - ZZS) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredz ar likumu noteikt pensiju indeksācijas kārtību, pensijas palielinot atkarībā no inflācijas, kā arī pensijas lieluma, vienu vai divas reizes gadā. Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nobalsoja 37, bet pret bija 40 deputāti (atturējās 10). Grozījumi paredz pensiju likuma 26.pantu papildināt ar normu, ka valsts pensiju apmērs ir pārskatāms, ja patēriņa cenu indekss ir lielāks par skaitli "1". Šādā gadījumā: 1) valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (līdz 180 Ls), tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem; 2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (virs 180 Ls), tiek pārskatītas vienu reizi - 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa...

Cilvēkiem ar redzes traucējumiem būs vieglāk pieteikties atbalstam programmā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem". Šādas izmaiņas paredz valdībā otrdien, 2012.gada 20.novembrī, atbalstītie "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumos Nr.560 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.2.apakšaktivitāti "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem""". Ja cilvēkam ar redzes traucējumiem ir noteikta invaliditāte un to apliecina jaunā parauga invaliditātes apliecība, viņam ir jāiesniedz iesniegums Latvijas Neredzīgo biedrībā (LNB) par atbalsta saņemšanu. LNB pēc cilvēka rakstveida piekrišanas pati pieprasīs ziņas no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas par to, vai invaliditāte noteikta redzes traucējumu dēļ. Cilvēks ar redzes traucējumiem, kurš pretendēs uz atbalstu, arī pats varēs kopā ar iesniegumu LNB iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņam invaliditāte ir piešķirta redzes traucējumu dēļ. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuriem ir iepriekšējā parauga invaliditātes apliecība, kā tas jau ir bijis līdz šim, LNB būs jāiesniedz šīs apliecības...

Ceturtdien, 15.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2013. gadā". Tie noteic Labklājības ministrija (LM) aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% - darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,13%, kur darba devējs maksās 20,68 % , bet darba ņēmējs - 9,45 % (2012.gadā – 20,80 % un 9,50 %). Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2013.gadā iemaksu likme būs 32,55%, kur darba devējs maksās 22,35...

Ceturtdien, 15. novembrī, Saeimā tiks izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz palielināt vecāku pabalsta minimālo apmēru no 63 līdz 100 latiem. Vecāku pabalsta palielinājums paredzēts, sākot ar 2013. gada 1. janvāri. Likuma grozījumi paredz noteikt, ka vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 100 latu mēnesī. Pabalsta palielinājums skars ne tikai 2013. gadā piedzimušu bērnu vecākus, bet arī tos, kas sākuši saņemt pabalstu vēl šogad, un kuru pabalsta apmērs ir mazāks par minētajiem 100 latiem, turklāt līdz nākamā gada 1. aprīlim plānots izmaksāt arī starpības kompensāciju. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka minimālā vecāku pabalsta saņēmēji, uz kuriem tātad attieksies šīs izmaiņas, ir apmēram 9,2% no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem jeb 888 personas vidēji mēnesī. Likumprojekta autori uzskata, ka grozījumu īstenošana veicinās sociāli apdrošinātu ģimeņu ar bērniem vecumā līdz gadam labklājību, kā arī pozitīvi ietekmēs personu motivāciju legāli strādāt...

No nākamā gada plānots dubultot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 8.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", informē Labklājības ministrija. Iepriekšminētajiem cilvēkiem no nākamā gada palielināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka palielināsies arī vecāku nākotnes pensijas kapitāls par laiku, kad kopts bērns. Paredzēts, ka turpmāk pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20% apmērā no 100 latiem mēnesī. Nākamgad palielinātās sociālās iemaksas paredzēts veikt par 12 300 cilvēkiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam iemaksas pensiju apdrošināšanai no 50 latiem plānots veikt par...

Darba devējiem no nākamā gada varētu būt jāsniedz vēl precīzākas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem darbiniekiem. To paredz ceturtdien, 8.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Likumprojekta autori cer, ka izmaiņas, kas zināmā mērā palielinās administratīvo slogu komersantiem, palīdzēs VID efektīvāk cīnīties pret „aplokšņu algām”. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, ja darba devēji būs snieguši informāciju par nodarbināto profesijām un nostrādāto stundu skaitu, VID rīcībā būs precīza informācija par komersantu deklarēto vidējo darba samaksu stundā katrai profesijai, kā rezultātā VID nodokļu auditā varēs papildus noteikt darba samaksu no starpības starp vidējo rādītāju valstī un auditējamā komersanta deklarēto darba samaksas lielumu (starpība – iespējamā „aplokšņu alga”). Līdz šim Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts...

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem. "Statistika liecina, ka īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kuri ekonomiski jūtas pietiekami stabili. Turklāt šāda tendence iezīmējas jau ilgākā laika periodā. Tajā pašā laikā satraucoša iezīme ir tā, ka aptuveni 6000 sieviešu nestrādā un saņem nevis vecāku, bet gan bērna kopšanas pabalstu līdz bērna gada vecumam. Tas nozīmē, ka viņas pirms bērna piedzimšanas nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi šīs sievietes nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, jo paļaujas uz bērna tēvu vai valsti, nevis uz sevi un ienākumiem no algota...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) trešdien, 7. novembrī, izplatījusi paziņojumu, ka savienībā sākta diskusija ar tās dalīborganizācijām par iespējamu Saeimas atlaišanas rosināšanu. Kā pamats šādam, kardinālam solim tiek minēta valsts varas lielā ignorance pret sociālo partneru priekšlikumiem, vadošo valsts amatpersonu pēdējā laika izteikumi un Pensionāru federācijas paustās bažas par atbildīgas sociālās politikas likteni Latvijā. Patlaban LBAS vēl nav pieņēmusi lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, bet patlaban aicina savas dalīborganizācijas izteikt viedokli par šādu nepieciešamību. To var vērtēt kā taktisku soli un spiediena izdarīšanu uz valdību, lai panāktu tās lielāku ieklausīšanos LBAS priekšlikumos sociālajā jomā. „Latvijā ir nepieciešams radikāli mainīt esošo politiku, lai novērstu sociālo netaisnīgumu un krasi mazinātu nabadzību. Ir nepieciešama plaši izvērsta diskusija, kam ir jānoved pie tautai un Latvijai labvēlīga risinājuma”, paziņojis LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Savukārt Pensionāru federācija pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Pēc ministres intervijas žurnālam "Playboy", pensionāri uzskata, ka viņa atļāvusies cieņu aizskarošs un ciniskus apgalvojumus,...

Otrdien, 6. novembrī, valdības sēdē tiks izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai". Minētie noteikumi paredz, ka ar 2013.gada 1.jūliju nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek paaugstināts līdz 80 latiem. Patlaban nodokļu atvieglojums par apgādājamo ir 70 latu. Minētie noteikumi ir saistīti ar grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1097 „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, taču, tā kā grozījumu apjoms šajos noteikumos pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, tad normatīvā akta projekts tika sagatavots jaunā redakcijā. Atgādinām, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodokļu maksātājam paredzēti atvieglojumi par šādiem apgādājamiem: par nepilngadīgu bērnu, par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, par nestrādājošu laulāto, par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, par mazbērnu vai...

Latvijas Komercbanku asociācijas pagājušajā piektdienā, 26. oktobrī, organizētajā sanāksmē par Latvijas pensiju sistēmu izraisījās diskusijas par jautājumu, vai pensiju sistēmas otrā līmeņa finanses vajadzētu ieguldīt Latvijā, t.sk. infrastruktūras attīstībai. Video fragmentā - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas un sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperta Edgara Voļska komentāri: Video: plz.lv Skatiet arī: Pāvils Misiņš par TNS aptauju (video) Ilze Viņķele atzīstas izmisumā Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem. Valdis Zagorskis par pensiju sistēmu Eiropas Savienības kontekstā

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Vienu no prezentācijām sniedza Eiropas Komisijas sociālās aizsardzības eksperts Valdis Zagorskis, informējot par pensiju sistēmu perspektīvu Eiropas kontekstā. Zagorskis pastāstīja, kā Latvijas pensiju sistēma ir integrēta ES (kādas sociālās garantijas tā paredz) un galvenajos secinājumos uzsvēra, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pensijas, iedzīvotājiem visā Eiropā nāksies strādāt ilgāk. Video: plz.lv Skatiet arī: Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem.

Līdz šī gada beigām paredzēts izstrādāt plānošanas dokumentu "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.-2019.gadam", ziņo Labklājības ministrija (LM). Pamatnostādnēs būs noteikti galvenie rīcības virzieni un uzdevumi sociālo pakalpojumu dažādošanai, t.sk. jaunu pakalpojumu izveidei un esošo pakalpojumu pilnveidošanai. Pirms pamatnostādņu projekta virzīšanas izskatīšanai valdībā LM plāno organizēt to sabiedrisko apspriešanu. Šobrīd ir apkopoti apakšgrupu priekšlikumi, kas attiecas uz problēmu apzināšanu sociālo pakalpojumu jomā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, alternatīvo sociālo pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā) un to iespējamie risinājumi. Tāpat tikusi panākta vienošanās par rīcības virzieniem, kā turpmāk organizēt darbu sociālo pakalpojumu attīstībā, kādas darbības būtu jāveic turpmākajos gados, lai sociālie pakalpojumi maksimāli atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un sasniegtu pakalpojuma sniegšanas mērķi. Lai iepriekšminēto īstenotu, LM jūlijā izveidota darba grupa. Tajā darbojas pārstāvji no LM, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un valsts institūcijām, profesionāļi un sociālo pakalpojumu jomas eksperti. Vienlaikus veiksmīgākam darbam minētā darba grupa īslaicīgi sadalīta trīs apakšgrupās:...