PERSONĀLS

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 21. novembrī pieņēma priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošo nozaru profesionāļiem. Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, EP uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā. Nozare, kurā nodarbināti 3,8% ES darbaspēka un kura veido 4,4% no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels risks, ka mākslinieku darbs būs nepietiekami apmaksāts vai nebūs neapmaksāts. Tāpat šīs nozares profesionāļi vairāk pakļauti ļaunprātīgai fiktīvai pašnodarbinātībai un autortiesību piespiedu izpirkuma līgumiem. Tekstā norādīts, ka jaunas problēmas varētu radīt arī digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Likumdošanas iniciatīva Parlaments aicina veidot ES sistēmu, kurā apvienoti likumdošanas un neleģislatīvie instrumenti, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus un radītu līdzvērtīgus apstākļus...

Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012. gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz 16. novembrī Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012. gada. Piemaksu izmaksu plānots uzsākt no nākama gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Iecerēts, ka sākot ar 2029. gadu, visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim....

Valdības sēdē 14. novembrī pieņemtie Labklājības ministrijā sagatavotie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro. Šāds grozījums noteikumos bija nepieciešams, jo, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Pieņemtie noteikumi attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars...

Valdībā pastiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 636 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas noteikumi"" paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 412 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro. Pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību - pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus grozījumi paredz zemu ienākumu ģimenēm ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) tiesību uz bērnu pārtikas atbalstu pagarināšanu līdz 2024....

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informāciju par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Noteiktas arī prasības shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā apstrādāt šo informāciju. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", kas otrdien, 7. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un šā konta izraksta saturu un sniegšanas formu. Grozījumi izveidoti, lai veicinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību,...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums...

Elektronisko pakalpojumu pieprasīšana un saņemšana ir nozīmīga ne tikai cilvēku ikdienas dzīvē, bet arī dažādu uzņēmumu un iestāžu darbībā. Bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros cilvēkiem var rasties nepieciešamība apliecināt savu identitāti veidā, kas pielīdzināms personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības) uzrādīšanai klātienē. Tāpat darba pienākumi var būt saistīti ar tīmekļvietnēm, kuru izmantošanai nepieciešama lietotāja autentifikācija, piemēram, izmantojot sociālos tīklus vai citur tiešsaistē izveidotus kontus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Autentifikācija ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem Elektroniskās identitātes apliecināšanai Latvijā ir pieejami vairāki kvalificēti identifikācijas līdzekļi - gan nacionālie līdzekļi eID karte un lietotne eParaksts mobile, gan Smart-ID. Minētie līdzekļi ir droši un atbilst eIDAS regulas prasībām. Tā kā šāda identitātes apliecināšana bieži vien ir būtisks priekšnosacījums elektronisko pakalpojumu saņemšanai, un tam nav iespējams piemeklēt alternatīvu risinājumu, kas paredz darbinieka personas datu izmantošanu mazākā apjomā, darba devējs var lūgt darbiniekam apliecināt savu elektronisko identitāti darba vajadzībām un tas nav...

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...

29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā beigsies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Attiecīgi pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Labklājības ministrija saskaņošanai valdībā virza grozījumu Ministru kabineta noteikumos*, kas paredz minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada līdz 700 eiro. Minimālās algas paaugstināšanu līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra nosaka jau 2022. gada 25. novembrī pieņemtie grozījumi Darba likuma pārejas noteikumos. "Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti," minimālās algas palielināšanas pozitīvos faktorus uzskaita grozījuma projekta autori tā anotācijā. Tiesa gan, pārējās Baltijas valstīs minimālās algas...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) 2023. gada deviņos mēnešos no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 1 108 514 eiro 49 maksātnespējīgo uzņēmumu 601 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Šajā summā ietilpst juridiskās personas maksātnespējas depozīts (Maksātnespējas likuma 62. panta 72. daļa un likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta trešā daļa) un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība par darbinieku prasījumu iesniegšanu (likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta otrā daļa). Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šogad bija 1 842 eiro. Salīdzinoši 2022. gada deviņos mēnešos MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 495 363 eiro 40 maksātnespējīgo uzņēmumu 352 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa pagājušā gada deviņos mēnešos bija 1 407 eiro. Kopā 2023. gada deviņos mēnešos pieņemti 813 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai, par labojumiem lēmumā un par administratīvās lietas...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Ja darba devējam ar darba ņēmēju nepieciešams vienoties par izmaiņām darba līguma saturā, tam nepieciešamā procedūra ir atkarīga no tā, vai plānotās izmaiņas ir būtiskas vai nē, skaidro Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā. Tiesā ticis vērtēts gadījums, kad darba devējs vēlējās noformēt izmaiņas darbinieka pienākumos (nomainīt pamatdarbu ar papilddarbu) kā vienošanos par darba līguma grozījumiem. Darbinieks no tā atteicās, un darba devējs vienkārši izdeva attiecīgu rīkojumu. Tiesa lēma, ka šāda pāreja varēja notikt tikai vai nu Darba likuma 97. panta kārtībā (vienošanās) vai 98. panta kārtībā (kad darba devējs izsniedz uzteikumu, kam netiek prasīts darbinieka akcepts). Jāatceras, ka 98. pantā paredzēta visai detalizēta procedūra. Tas saistīts ar 101. pantu (uzteikumam jābūt kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem). Ja ir runa par uzteikumu, kas saistīts ar būtiskām izmaiņām, tad jāpiemēro procedūra, kas nepieciešams darbinieku skaita samazināšanai, atgādina K. Platā. Pirmkārt, jābūt vadības izmaiņām par nepieciešamajām izmaiņām. "Darba likuma...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts. Šāda kārtība par pakalpojumu izmaksu personas kontā ir noteikta likumos “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Valsts sociālo pabalstu likumā” un citos. Izmantojot citai fiziskai personai (piemēram, ģimenes loceklim) piederošu kontu, ir risks, ka VSAA maksājums netiks saņemts, jo svarīgi, lai konta īpašnieka vārds sakrīt ar VSAA maksājuma saņēmēja vārdu. Ja, pieprasot VSAA pakalpojumu, VSAA ir iesniegti dati par citai personai piederošu kontu, aicina nekavējoties to mainīt, norādot VSAA maksājumu saņemšanai savu personīgo kredītiestādes kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot e-adresi, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstājot jebkurā VSAA nodaļā dokumentu kastītē. Iesniegums konta maiņai jāiesniedz savlaicīgi. Pēc...