PERSONĀLS

No 2024. gada 1. janvāra būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstinās uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro. To paredz Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē panākta vienošanās. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo - 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi - 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis samazinātā - 50% apmērā. Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) 22. septembrī rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un...

Ministru kabinets (MK) 19. septembrī atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas nozīmē, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) tiks samazināta par 60%. Par attiecīgajiem likumprojekta grozījumiem steidzamības kārtā jālemj Saeimai. Budžeta komisija aicinājusi likumprojektu iekļaut 21. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem maksas samazinājums tiktu ietverts jau oktobrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos, un to piemērotu līdz 31. decembrim, proti, pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā. Kompensācija attiektos uz visiem lietotājiem – neatkarīgi no tā, cik liels ir mājsaimniecībā esošais elektroenerģijas jaudas pieslēgums. Tāpat AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā arī atbildīgās ministrijas izvērtē alternatīvus risinājumus mājsaimniecības elektroenerģijas kopīgo izmaksu stabilizēšanai pēc 2023. gada 31. decembra. KEM ministrs Kaspars Melnis: “Šobrīd esam augstas inflācijas periodā, kurā komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumi mājsaimniecībām nereti ir īpaši jūtami. Valdības piedāvātā risinājuma mērķis ir samazināt...

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Lielākas darba samaksas atšķirības 2022. gadā bija privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%). Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida...

Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības interesentus, ideju autorus un jau esošus sociālos uzņēmējus pieteikties bezmaksas e-apmācību kursam “Sociālās uzņēmējdarbības skola”, kurā tiks sniegtas daudzpusīgas zināšanas veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai. Deviņu tiešsaistes lekciju ciklā dažādu jomu eksperti īsi un kodolīgi sniegs noderīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par tādām sociālajā uzņēmējdarbībā nozīmīgām tēmām kā sociālās uzņēmējdarbības pamati, biznesa plāna veidošana un esošu plānu pārskatīšana, sociālās ietekmes radīšana un apzināšana, finanšu pārvaldība, uzņēmuma zīmols un pārdošana, ārējā un vizuālā komunikācija, digitālais mārketings. Apmācības noslēgsies ar divām mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām – biznesa krīzes pārvarēšana un radošums. Īpaši vērtīgi būs tas, ka lekciju saturu papildinās sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti par konkrēto uzņēmējdarbības aspektu. Apmācību dalībniekiem būs iespēja arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Apmācību kurss norisināsies tiešsaistes platformā Zoom trīs nedēļu garumā - no 18. septembra līdz 6. oktobrim. Lekcijas notiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās, no plkst.12.00 līdz 13.00. Dalībniekiem ir iespēja...

Latvijas augstskolu visu kursu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem, var tai pieteikties, paredz 6. septembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Tāpat tiks palielināts arī šīs stipendijas apjoms – no 160 eiro uz 175 eiro mēnesī. Pieteikties “Studētgods” stipendijai 2023./2024. mācību gadam var līdz 20. septembrim, izmantojot Latvija.lv pakalpojumu “Studētgods”. Sākot ar 2021./2022. studiju gadu, sociālo stipendiju “Studētgods" 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā sāka piešķirt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri imatrikulēti 1. semestrī. No 2022. gada septembra “Studētgods” saņēmēju lokam pievienojās divas jaunas studējošo grupas – bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie jaunieši un personas ar I vai II invaliditātes grupu. Līdz ar to līdz šim stipendijai varēja pieteikties pilna laika klātienē studējošie koledžas un bakalaura studiju līmeņa 1. un 2. kursa studenti no daudzbērnu ģimenēm, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie un...

Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vēl tikai līdz 2023. gada 30. septembrim Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) var pieteikties ergoterapeita pakalpojumam un saņemt vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei. Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu. Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai? 1. solis Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā. 2. solis Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”. Eiropas...

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem. Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas...

Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku. Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas. “Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar papildu atvaļinājuma dienām, kas, lai arī ir īstermiņa labums, noteikti dod pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Savukārt raugoties uz ilgtermiņa labumiem – mācību iespējas darbiniekiem, tāpat kā ilgtermiņa uzkrājumi ir ieguldījums viņu un arī uzņēmuma nākotnē. Rūpes par darbinieku labklājību ilgtermiņā ir sociāli atbildīga darba devēja pienākumos un interesēs, jo palīdz talantu piesaistē...

Reģistrējot darba ņēmēju, kuram nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs sadaļā “Ziņas par darba ņēmējiem” aizpilda aili “Personas dzimšanas dati”, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pēc tam darba devējs vēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu, pievienojot informāciju par citas valsts izsniegtu identifikācijas kodu/numuru vai personas kodu, dzīvesvietas adresi vai kontaktadresi, kuru var izmantot saziņai, valstspiederību, dzimumu un personu apliecinoša dokumenta datus: pases vai ID kartes numuru, derīguma termiņu (no, līdz), dokumenta izdošanas vietu un izdošanas datumu, izdevējvalsti. VID piešķir darba ņēmējam unikālu reģistrācijas numuru, kuru darba devējs izmanto personas koda vietā. Minēto iesniegumu par unikālā reģistrācijas numura piešķiršanu VID var nosūtīt, izmantojot EDS piedāvāto dokumentu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai “Sarakste ar VID”. Pēc unikālā reģistrācijas numura saņemšanas jāiesniedz precizētas ziņas par darba ņēmējiem, papildinot deklarēto ierakstu ar šo numuru.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tiekoties ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi un veselības ministri, izcēla prioritāros pasākumus labklājības un ekonomikas jomās. LDDK ieskatā ir būtiski, lai jaunās valdības veidošanas process nekavētu valstij un uzņēmējdarbībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Ar cilvēkkapitāla attīstību saistītie priekšlikumi jau iepriekš ir apspriesti gan ministriju veidotās darba grupās, gan atzinumu un iebildumu formā iesniegti Tiesību aktu portālā pie attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, norāda LDDK. “Darbaspēka pieejamība (mērķēti pasākumi to piesaistei), tā atbilstoša kvalifikācija un produktivitāti veicinoša darba vide ir pamats Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Tas palīdzēs veicināt uzņēmumu eksportspēju, paaugstināt produktivitāti un piesaistīt investīcijas. Diemžēl jaunās valdības veidošanas process ir atstājis uz pauzes Latvijas ekonomikas uzrāvienam tik nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Ir svarīgi atdalīt politiskos procesus no valsts stratēģiskajiem attīstības procesiem un nodrošināt uzsākto politiku plānošanās pēctecību. Cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai nepieciešamas steidzamas izmaiņas gan izglītības un veselības, gan labklājības un ekonomikas jomās, tāpēc uzskatām par savu pienākumu skaļi paust darba devēju prioritātes, lai...

Šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie dati. Būvlaukumos – 26% visu nelaimes gadījumu darbā 2022. gadā 21%, bet 2023. gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā norāda VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā. Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic...

Ministru kabinets (MK) 22. augustā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”. Visām aizsargāto lietotāju grupām atbalsts elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai ir palielināts 5 eiro apmērā. Aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro; daudzbērnu ģimenei – 25 eiro. Vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada 4. ceturkšņa nav būtiski kritusies, tāpēc palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas rēķina segšanai sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Atbalsts tiks nodrošināts jau piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros, izmantojot atlikumu no piešķirtā kopējā valsts atbalsta finansējuma aizsargātajiem lietotājiem, norādīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Papildu atbalsts tiks ietverts jau septembra rēķinā par patērēto elektroenerģiju augustā. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā 160 tūkst. aizsargāto lietotāju. Patlaban...

Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē. MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....