PERSONĀLS

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” ar ko plānots ieviest kārtību, kādā valdes locekļi izmanto tiesības doties atvaļinājumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos, atvaļinājumos bērna tēvam un citai personai, atvaļinājumos adoptētājam. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, tāpēc Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Tieslietu ministrija aicina ikvienu interesentu, kurš ir ieinteresēts valdes locekļu atvaļinājumu regulējuma izstrādē vai vēlas iesaistīties likumprojekta pilnveidošanā, līdz šī gada 2. februārim dalīties ar viedokli un ieteikumiem par likumprojektā paredzētajiem risinājumiem, sniedzot to Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai iesaistoties publiskajā apspriešanā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem. ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu: klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; personas ar invaliditāti; klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē otrdien, 16.janvārī, sprieda, kā uzņēmējiem atvieglot darbaspēka piesaisti no ārvalstīm. Pēc deputātu aicinājuma Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja apakškomisiju par plānotajiem pasākumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei. Galvenās jomas, kur patlaban tiek piesaistīts ārvalstu darbaspēks, ir transporta un būvniecības nozare, kā arī darbaspēka meklēšana. Pārsvarā tiek piesaistīts mazkvalificētais darbaspēks. Izstrādāti vairāki grozījumi regulējumā, kas būtiski uzlabos un atvieglos uzņēmējiem darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, tostarp atalgojuma ziņā – iecerēts, ka uzaicinātajam darbiniekam būs jānodrošina vidējais atalgojums nozarē, apakškomisijai pauda Ekonomikas ministrija. Plānots ieviest “zaļā koridora” principu investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem. Tas paredzētu vairākas priekšrocības godprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, samazinot administratīvo slogu un paātrinot administratīvos saskaņošanas procesus. Šobrīd formalitāšu sakārtošana var aizņemt 160 un vairāk dienas, deputātiem norādīja ministrija. Ekonomikas ministrija izstrādā arī pastiprinātas kontroles mehānismu negodprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, tādiem, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, sniedz nepilnīgu informāciju, u.tml. Tāpat ministrija gatavo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027.gadam. Apakškomisija...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka 2024. gada 3. janvārī Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja Krievijas Federācijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas TIKAI uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsver nepieciešamību līdz šī gada 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga. PMLP īpaši uzsver, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024. gada 3. janvāra arī tad, ja Krievijas Federācijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā,...

Ņemot vērā darbaspēka trūkumu tādās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, Ministru kabinets š.g. 19. decembra sēdē apstiprināja grozījumus Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā. Ar grozījumiem tiks atvieglotas prasības saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas. Šobrīd spēkā esošais regulējums jau paredz, ka prasība iesniegt izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju netiek prasīta gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupā - vienkāršās profesijas. Līdz ar to uzaicinātāji (darba devēji) bieži vien mākslīgi pazemināja amatu grupas, lai izvairītos no šīs prasības. Vienlaikus jānorāda, ka iesniedzamajā pieprasījumā ielūguma apstiprināšanai uzaicinātājs jau tāpat norāda ziņas par ārzemnieka izglītību. Turpmāk uzaicinātājam – darba devējam nevajadzēs vairs iesniegt ārzemnieka izglītību apliecinoša dokumenta kopiju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt profesijā, kas Latvijā nav reglamentēta. Šo dokumentu aizstās ar pašapliecinājumu, ka ar ārzemnieku ir notikusi darba intervija par nepieciešamo...

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī, vēstī Labklājības ministrija. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana", kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti Tāpat no 1. janvāra tiks palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu...

Saeima 14. decembrī konceptuāli atbalstīja ieplānotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Paredzēts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas. Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori. Lai grozījumi...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2024. gadā. No 2024. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro). Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro). Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro). Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārrēķinātās minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma, kuras maksā par tekošo mēnesi) un minimālās apdrošināšanas atlīdzības klienti saņems jau janvārī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras maksā par iepriekšējo mēnesi – par janvāri VSAA izmaksās februārī. Ievērībai: par tekošo mēnesi izmaksā apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās;apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 171 eiro, no septiņu gadu vecuma – 206 eiro. VSNP apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no nodarbinātības – nestrādājošiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķir piemaksu. Personai noteiktā invaliditāte Strādājošiem Nestrādājošiem 1.grupa 191,80 eiro 249,34 eiro 1.grupa no bērnības 239,40 eiro 311,22 eiro 2.grupa 164,40 eiro 197,28 eiro 2.grupa no bērnības 205,20 eiro 246,24 eiro 3.grupa 137 eiro neatkarīgi no nodarbinātības 3.grupa no bērnības 171 eiro neatkarīgi no nodarbinātības VSNP apmēra...

Tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012.gada. Piemaksas sāks izmaksāt no nākamā gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksu piešķirs no nākamā gada 1.janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam paredzēts atjaunot pakāpeniski līdz 2029.gadam. Sākot ar 2029.gadu, pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2025.gadā piemaksu pie pensijas izmaksās tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā...

Trešdien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, aicinot neizsludināt šīs dienas Saeimas sēdē skatāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas paredz kompensēt 30 procentus no hipotekāro kredītu līgumu procentu maksājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk - Likums). Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās...

Profesiju klasifikators ir papildināts ar vairākām Latvijas darba tirgū nepieciešamām profesijām, informē Labklājības ministrija. Piemēram, lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšanā, klasifikatorā iekļauta profesija “Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs (ārstniecības atbalsta persona)”, jo operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji, apgūstot speciāli izstrādātu mācību programmu, būs tiesīgi asistēt NMP dienesta brigādes ārstniecības personai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Minēto nosaka grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas 5. decembrī pieņemti valdības sēdē. Vienlaikus, ņemot vērā situāciju darba tirgū, uzņēmumu un darba devēju organizāciju priekšlikumus, kā arī jau pieņemtos grozījumus citos normatīvajos aktos, Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādām profesijām kā: izmēģinājuma lidojumu inženieris, aerokosmiskais inženieris, medicīnas fizikas eksperts (radiācijas drošībā), būvju informācijas modelēšanas (BIM) vadītājs, BIM koordinators, BIM tehniķis, inženiersistēmu būvuzraugs, būvuzrauga palīgs, ministra biedrs, programmatūras risinājumu vadītājs, lietotāju saskarnes dizainers, lietotāju pieredzes dizainers, dūla.

Kopš Covid-19 izraisītās pandēmijas sākuma šī ir pirmā ziema, kad pilnībā atcelta obligātā sejas masku lietošana, mājas karantīna kontaktpersonām, kontaktpersonu apzināšana un ziņošana, kā arī nav vairs īpašu priekšrocību darba nespējas lapu jautājumos, ja saslimst ar Covid-19. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesaka, kā rīkoties situācijā, kad darba kolēģis paziņo par pozitīvu mājās veikta Covid-19 paštesta rezultātu, bet vakar vēl bijis darbā; kā rīkoties situācijā, ja kāds ģimenē slimo ar šo vīrusu; kas darāms, ja pašam parādās saslimšanas simptomi un tests uz Covid-19 ir pozitīvs. Latvijā katras epidēmiskās sezonas laikā plaši izplatās ne tikai SARS-CoV-2 vīruss, bet arī citi akūtu augšējo elpceļu infekciju izraisītāji: gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss u.c., kuru profilakse arī ir svarīga darba vietās. Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pantā ir noteikts personu pienākums nepakļaut citu cilvēku inficēšanās riskam, un šo SPKC ieteikumu mērķis ir palīdzēt darba devējiem un nodarbinātajiem īstenot šo pienākumu un mazināt infekcijas izplatīšanās risku darba...

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu. Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās,...