PERSONĀLS

No 15. februāra līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām ik gadu jāiesniedz kārtējā gada deklarācija, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Deklarācijas aizpildīšanas, iesniegšanas kārtība, biežāk uzdotie jautājumi". VID atgādina, ka deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), abas deklarācijas daļas aizpildās vienlaikus. Ja kādā deklarācijas punktā nav ziņu, ko sniegt, attiecīgo punktu neaizpilda. EDS nodrošina, ka deklarācijas iesniedzējam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt. Deklarācijas iesniedzējs apliecina deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Katram deklarācijas veidam informācija deklarācijā norādāma par atšķirīgu laika periodu, uz atšķirīgu datumu vai dienu. Tā, piemēram, kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31. decembrī, bet Ministru kabineta (MK) 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un...

Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023”, Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%. Eiropas dzimumu līdztiesības institūta veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības indekss 2023” Latvija ieguva 61,5 punktus no 100, ar to ierindojoties 19. vietā ES. Pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgi vērtējumi – Lietuvā 64,1 punkts, Igaunijā – 60,2 punkti, bet augstākos rādītājus šajā pētījumā uzrādījušas Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Spānija. “Sieviešu solidaritātes diena ir kā pietura, kad apstāties un nopietnāk palūkoties uz dzimumu līdztiesības situāciju. Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē tikai atalgojumu vai augstāko amatu ieņemšanas statistiku. Manuprāt, patiesai līdztiesībai ir jābūt visās dzīves jomās –...

Saskaņā ar Eurostat datiem atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu 2021. gadā Igaunijā bija 20,5%, Latvijā - 14,6% bet Lietuvā - 12,0%. Vadītāju - sieviešu trūkums un dzimumu atalgojuma atšķirība nav unikālas Baltijas valstu problēmas, taču ir valstis, kurās situācija uzlabojas daudz straujāk. Kāpēc? Izšķirošas pārmaiņas tiek panāktas gadījumos, kad likumdevēji, valsts sektora un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji ir risinājuši šo jautājumu sistemātiski un ilgtermiņā. Tas tiek darīts, jo sabiedrība apzinās problēmu un to, ka uz vīriešiem orientēta sabiedrība attīstās lēnāk un ietver zināmu netaisnības netaisnības daļu. Ja mēs kā darba ņēmēji, darba devēji, vēlētāji un iedzīvotāji sapratīsim, ka ir svarīgi risināt šo jautājumu, arī progress neizpaliks, norāda Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory vecākā konsultante, un Irja Rae, Figure Baltic Advisory partnere. Jauna ES direktīva - pārredzama, taisnīga un skaidra algu politika Eiropas Savienībā aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiks izmaksātas Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem. Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuru Latvijā ir piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Šis apmērs tiks pārskatīts katru gadu vienlaicīgi ar pensiju indeksāciju. Pensiju saņēmējiem, kuriem pēc piemaksas piešķiršanas pensijas un piemaksas kopējā mēneša summa pārsniegs pensionāra neapliekamo minimumu – 500 eiro, VSAA ieturēs iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no summas, kas pārsniedz neapliekamo minimumu. Lasiet arī: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs Tiesa konstatē apdrošināšanas stāža aprēķināšanas metodē neatbilstības Pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri...

Kopš 17. februāra spēkā stājušies Rīgas domes 2024. gada 24. janvāra saistošie noteikumi Nr. RD-24-254-sn "Grozījumi Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošajos noteikumos Nr. RD-23-220-sn "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā"", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pašvaldībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080. Iesniegt dokumentus var arī attālināti atbilstoši "Elektronisko dokumentu likuma" prasībām...

Valdība 6. februārī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kuri apstiprina jaunus paraugus Latvijas pilsoņu pasēm, Latvijas nepilsoņu pasēm, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentiem. Tāpat valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kuri nosaka personu apliecinošā dokumenta – pases – jauno valsts nodevu, kas būs 34 eiro. Jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu sāks izsniegt no šī gada 12. februāra. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā. Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Jaunajos pasu paraugos...

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums,...

Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu...

Sabiedrībā ir sastopami dažādi mīti un aizspriedumi par datu aizsardzību, kas visbiežāk nav patiesi. Šādi mīti, klīstot no “mutes mutē”, veicina ne tikai nepatiesas informācijas izplatīšanos, bet arī rada nepareizu izpratni par to, kā dati tiek apstrādāti un aizsargāti. Datu Valsts inspekcija atspēko desmit populārākos mītus, kuri bieži dzirdēti sabiedrībā. Videonovērošana, kas veikta ar novērošanas kameru vai videoreģistratoru, jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Nē, nekāda veida datu apstrādes nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai jāsaskaņo ar to. Bet jebkurā gadījumā pārziņiem (personām, organizācijām, kas veic datu apstrādi) datu apstrāde jāveic atbilstoši Datu regulas un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Potenciālais darba devējs var zvanīt bijušajam darba devējam, lai iegūtu atsauksmi par darbinieku. Lai arī visbiežāk tieši darba devēju vidū šāda prakse joprojām tiek īstenota, tomēr pirms bijušo darba devēju aptaujāšanas ir jāiegūst darbinieka piekrišana šādai datu apstrādei. Informācijas iegūšana oficiālā veidā (pamatoti rakstot bijušajam uzņēmumam, ne zvanot un apvaicājoties) par...

Ar mērķi mazināt darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī, lai atvieglotu prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību, Ministru kabinets š.g. 30. janvāra sēdē apstiprināja izmaiņas regulējumā par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu. Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs. Attiecīgi, ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” ar ko plānots ieviest kārtību, kādā valdes locekļi izmanto tiesības doties atvaļinājumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos, atvaļinājumos bērna tēvam un citai personai, atvaļinājumos adoptētājam. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, tāpēc Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Tieslietu ministrija aicina ikvienu interesentu, kurš ir ieinteresēts valdes locekļu atvaļinājumu regulējuma izstrādē vai vēlas iesaistīties likumprojekta pilnveidošanā, līdz šī gada 2. februārim dalīties ar viedokli un ieteikumiem par likumprojektā paredzētajiem risinājumiem, sniedzot to Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai iesaistoties publiskajā apspriešanā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem. ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu: klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; personas ar invaliditāti; klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē otrdien, 16.janvārī, sprieda, kā uzņēmējiem atvieglot darbaspēka piesaisti no ārvalstīm. Pēc deputātu aicinājuma Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja apakškomisiju par plānotajiem pasākumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei. Galvenās jomas, kur patlaban tiek piesaistīts ārvalstu darbaspēks, ir transporta un būvniecības nozare, kā arī darbaspēka meklēšana. Pārsvarā tiek piesaistīts mazkvalificētais darbaspēks. Izstrādāti vairāki grozījumi regulējumā, kas būtiski uzlabos un atvieglos uzņēmējiem darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, tostarp atalgojuma ziņā – iecerēts, ka uzaicinātajam darbiniekam būs jānodrošina vidējais atalgojums nozarē, apakškomisijai pauda Ekonomikas ministrija. Plānots ieviest “zaļā koridora” principu investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem. Tas paredzētu vairākas priekšrocības godprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, samazinot administratīvo slogu un paātrinot administratīvos saskaņošanas procesus. Šobrīd formalitāšu sakārtošana var aizņemt 160 un vairāk dienas, deputātiem norādīja ministrija. Ekonomikas ministrija izstrādā arī pastiprinātas kontroles mehānismu negodprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, tādiem, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, sniedz nepilnīgu informāciju, u.tml. Tāpat ministrija gatavo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027.gadam. Apakškomisija...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka 2024. gada 3. janvārī Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja Krievijas Federācijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas TIKAI uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsver nepieciešamību līdz šī gada 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga. PMLP īpaši uzsver, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024. gada 3. janvāra arī tad, ja Krievijas Federācijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā,...