PERSONĀLS

Paternitātes pabalsta saņēmējiem, kuriem vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu piešķirts par atšķirīgiem periodiem, sākot no 2024. gada 1. jūlija, mainās pabalsta piešķiršanas un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība: paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem pie visiem darba devējiem, kuri gūti 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja(-iem), pie kura(-iem) atvaļinājumā neatrodas un turpina gūt ienākumus. Ja paternitātes pabalsts par 10 darba dienām jau ir piešķirts, pabalstu par citu darba devēju piešķirto atvaļinājuma 10 darba dienu periodu nepiešķirs. Piemērs: Pabalsta saņēmējam, kuram ir divi darba devēji (A un B), 2024. gada jūlijā pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai darba devējs A. 12 mēnešu periods, par kuru Valsts sociālās apdroišināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paternitātes pabalstam, ir no 2023....

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto iepriekš spēkā esošo, bet 2003. gadā spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (tā dēvēto Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To 24. aprīlī lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1. maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Kā norāda Ārlietu ministrija, daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrija informējusi Saeimu, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū,...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā. Nodarbinātības statuss Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru. Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības. Regulēta algoritmu pārvaldība Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba devējam, veidojot darba sludinājumu saturu, obligāti jāievēro Darba likuma 32. panta noteikumi, norāda Valsts Darba inspekcija. Darba sludinājumā jānorāda: darba devēja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi; attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Ierobežojumi, kas jāņem vērā gatavojot darba sludinājumu: ● Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (32.panta 1.punkts); ● Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu (32.panta 2.punkts); ● Darba sludinājumā...

Potenciālo darbinieku atlases procesā darba devējam nepieciešams iegūt un izvērtēt plašu informācijas apjomu par pretendentiem, lai atrastu atbilstošu darbinieku. Apkopojot darba devēju biežāk uzdotos jautājumus, Datu Valsts inspekcija publiskojusi apskatu par vispārīgiem noteikumiem, kas jāievēro, plānojot personāla atlasi. Nepieciešamo personas datu noteikšana un ievākšana Ievērojot personas datu apstrādes principus, pretendentu atlasē darba devējam jāizvairās no pārmērīgas datu apstrādes. Tas nozīmē, ka pretendentiem jāpieprasa un, ja nepieciešams, arī no citiem avotiem jāiegūst tikai tāda informācija, kas patiešām nepieciešama pretendenta izvērtēšanai atbilstoši konkrētajai vakancei. Darba sludinājumā, tostarp skaidri norādot pretendentam izvirzāmās prasības, būtu pēc iespējas konkrētāk jānorāda, kādu informāciju sagaida darba devējs. Tas ir būtiski, lai izvairītos no situācijām, kad pretendents iesniedz pārmērīgu un nevajadzīgu personisku informāciju vai netiktu saņemti tādu cilvēku pieteikumi (tātad – šo personu dati), kuri nebūtu pieteikušies, ja būtu zinājuši pilnīgu informāciju par izvirzītajām prasībām un darba pienākumiem. Piemērs. Lai ierobežotu informācijas apjomu, ko iesniedz pretendenti, darba devējs...

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksmē 17. aprīlī sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā regulējuma pārņemšanu Latvijā. Tā notiks ar attiecīgu Ministru kabineta noteikumiem par Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem adekvātu minimālo algu cienīgai dzīvošanai, neatkarīgi no tā, kur tie ir nodarbināti. Minimālajai algai ir jābūt tādai, kas var nodrošināt cienīgu dzīves standartu, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzstāj, ka arī Latvijai ir stingri jāievēro direktīvas rekomendācijās noteiktais, kas rekomendē, ka minimālajai algai būtu jābūt 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī. Labklājības ministrija (LM) ir ierosinājusi kompromisa priekšlikumu – noteikt minimālo mēneša darba algu 45 % apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās mēneša...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem iespēju sagatavot uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, pēc darba devēju pieprasījuma organizējot un finansējot NVA bezdarbnieka statusā reģistrēto klientu mācības jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Lai darba devējs būtu pārliecināts par mācībām izvēlēto kandidātu atbilstību uzņēmuma vajadzībām, pirms mācību sākuma darba devējs pats piedalās atlasē un izvēlas piemērotākos kandidātus. Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta „Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devēja ieguvumi, īstenojot vajadzīgo speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar NVA: NVA finansē visas ar mācībām saistītās izmaksas; darba devējs patstāvīgi vai no NVA piedāvātā saraksta izvēlas izglītības iestādi; mācību laikā darba devējs mācību dalībniekiem var nodrošināt izglītības programmā noteikto kvalifikācijas praksi nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā; tiek sagatavoti uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētie darbinieki. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāsagatavo tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta mācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās izglītības programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki,...

Sabiedriskai apspriešanai nodots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā". Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Rīkojuma projekts paredz: 2025. gada 2. maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcelt uz sestdienu - 10. maiju, kā arī 2025. gada 17. novembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 16. novembri, un svētku dienu otrdienu – 18. novembri, pārcelt uz sestdienu - 8. novembri. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tas ieteikts arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devējiem tā ir iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu apmācību darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. NVA darba devējam izmaksā dotāciju praktiskajā apmācībā iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai pasākuma dalībniekam ar invaliditāti (līdz 1000 eiro). NVA piešķir dotāciju arī darba vadītāja algai. Ja praktiskās apmācības īstenošanas vieta atrodas vismaz 15 kilometru attālumā no pasākuma dalībnieka deklarētās dzīves vietas, viņš var...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, ir noteikta par svētku dienu. Ja tā iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2024. gadā 4. maijs iekrīt sestdienā, 2024. gada 6. maijs ir brīvdiena. Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā, tā kā 2024. gada 6. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2024. gada 6. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2024. gada 6. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas...

Lai nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku mājokļu pieejamību ģimenēm reģionos, Ministru kabinets 26. marta sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai". “Mēs vēlamies panākt garantiju programmas vienmērīgu darbību visā Latvijā, tādēļ ir nepieciešams palielināt pieejamo garantiju apmēru ģimenēm ar bērniem tieši reģionos, lai ģimenes spētu iegādāties vai būvēt kvalitatīvākus un plašākus mājokļus. Kā zināms, komercbankas kredītu izsniegšanai reģionos piemēro daudz stingrākus kritērijus nekā Rīgā vai Pierīgā, vai vispār atsakās tos izsniegt. Palielinot garantiju apmēru reģionos, veicināsim mājokļu pieejamību ģimenēm, kurām komercbankas pieprasa augstāku pašu dalību, lai saņemtu hipotekāro aizdevumu. Turklāt, ar šīm izmaiņām veicināsim jauna dzīvojamā fonda būvniecību reģionos, ņemot vērā, ka pēdējo 13 gadu laikā 84% no visiem jaunajiem mājokļiem ir uzbūvēti Rīgā un tai pieguļošo novadu teritorijās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Lai veicinātu garantiju programmas efektīvāku darbību reģionos (ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 25. marta līdz 19. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2024. gada vasarā. Šogad pieteikumi pasākuma īstenošanai darba devējiem jāiesniedz digitāli – pieteikuma anketu ar skolēniem piedāvāto vakanču aktuālo informāciju aizpildot un iesniedzot NVA CV un vakanču portālā. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu vasarā nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 700 eiro...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus padomus veiksmīgai finanšu pārvaldīšanai situācijās, kad ir lēna saistību dzēšana un grūtības veikt kredīta maksājumus. Iespējams, ar šiem padomiem vērts iepazīstināt uzņēmumu darbiniekus. Ja šķiet, ka jau ilgāku laiku tiek maksāts par kredītu, taču pamatsumma dzēšas pavisam maz un rodas priekšstats, ka kaut kas nav pareizi, ņem vērā, ka lēna saistību dzēšana var notikt vairāku iemeslu dēļ: garš atmaksas termiņš – jo garāks termiņš, jo vairāk pārmaksāsi (anuitātes maksājumu grafikā pamatsumma sākumā dzēšas minimāli); maksājumu kavējumi (papildus jāmaksā soda sankcijas); katru mēnesi atmaksā tikai minimālo maksājumu kredītlīnijas gadījumā un ne vairāk; tiek palielināta aizdevuma summa. Uzņemoties kredītsaistības, ikviens parasti plāno aizdevumus atmaksāt laikā, taču dažkārt notiek dažādas ārkārtējas situācijas. Finansiālo situāciju var ietekmēt dažādi negaidīti notikumi, piemēram, ekonomiskā krīze, cenu pieaugums, ģimenes pieaugums, darba zaudējums, negadījumi un citi neplānoti pēkšņi izdevumi. Situāciju var sarežģīt arī komunālo maksājumu pieaugums ziemas periodā. Pirmkārt,...

No 15. februāra līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām ik gadu jāiesniedz kārtējā gada deklarācija, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Deklarācijas aizpildīšanas, iesniegšanas kārtība, biežāk uzdotie jautājumi". VID atgādina, ka deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), abas deklarācijas daļas aizpildās vienlaikus. Ja kādā deklarācijas punktā nav ziņu, ko sniegt, attiecīgo punktu neaizpilda. EDS nodrošina, ka deklarācijas iesniedzējam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt. Deklarācijas iesniedzējs apliecina deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Katram deklarācijas veidam informācija deklarācijā norādāma par atšķirīgu laika periodu, uz atšķirīgu datumu vai dienu. Tā, piemēram, kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31. decembrī, bet Ministru kabineta (MK) 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un...

Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023”, Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%. Eiropas dzimumu līdztiesības institūta veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības indekss 2023” Latvija ieguva 61,5 punktus no 100, ar to ierindojoties 19. vietā ES. Pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgi vērtējumi – Lietuvā 64,1 punkts, Igaunijā – 60,2 punkti, bet augstākos rādītājus šajā pētījumā uzrādījušas Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Spānija. “Sieviešu solidaritātes diena ir kā pietura, kad apstāties un nopietnāk palūkoties uz dzimumu līdztiesības situāciju. Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē tikai atalgojumu vai augstāko amatu ieņemšanas statistiku. Manuprāt, patiesai līdztiesībai ir jābūt visās dzīves jomās –...