PERSONĀLS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devējiem tā ir iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu apmācību darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. NVA darba devējam izmaksā dotāciju praktiskajā apmācībā iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai pasākuma dalībniekam ar invaliditāti (līdz 1000 eiro). NVA piešķir dotāciju arī darba vadītāja algai. Ja praktiskās apmācības īstenošanas vieta atrodas vismaz 15 kilometru attālumā no pasākuma dalībnieka deklarētās dzīves vietas, viņš var...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, ir noteikta par svētku dienu. Ja tā iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2024. gadā 4. maijs iekrīt sestdienā, 2024. gada 6. maijs ir brīvdiena. Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā, tā kā 2024. gada 6. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2024. gada 6. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2024. gada 6. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas...

Lai nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku mājokļu pieejamību ģimenēm reģionos, Ministru kabinets 26. marta sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai". “Mēs vēlamies panākt garantiju programmas vienmērīgu darbību visā Latvijā, tādēļ ir nepieciešams palielināt pieejamo garantiju apmēru ģimenēm ar bērniem tieši reģionos, lai ģimenes spētu iegādāties vai būvēt kvalitatīvākus un plašākus mājokļus. Kā zināms, komercbankas kredītu izsniegšanai reģionos piemēro daudz stingrākus kritērijus nekā Rīgā vai Pierīgā, vai vispār atsakās tos izsniegt. Palielinot garantiju apmēru reģionos, veicināsim mājokļu pieejamību ģimenēm, kurām komercbankas pieprasa augstāku pašu dalību, lai saņemtu hipotekāro aizdevumu. Turklāt, ar šīm izmaiņām veicināsim jauna dzīvojamā fonda būvniecību reģionos, ņemot vērā, ka pēdējo 13 gadu laikā 84% no visiem jaunajiem mājokļiem ir uzbūvēti Rīgā un tai pieguļošo novadu teritorijās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Lai veicinātu garantiju programmas efektīvāku darbību reģionos (ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 25. marta līdz 19. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2024. gada vasarā. Šogad pieteikumi pasākuma īstenošanai darba devējiem jāiesniedz digitāli – pieteikuma anketu ar skolēniem piedāvāto vakanču aktuālo informāciju aizpildot un iesniedzot NVA CV un vakanču portālā. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu vasarā nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 700 eiro...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus padomus veiksmīgai finanšu pārvaldīšanai situācijās, kad ir lēna saistību dzēšana un grūtības veikt kredīta maksājumus. Iespējams, ar šiem padomiem vērts iepazīstināt uzņēmumu darbiniekus. Ja šķiet, ka jau ilgāku laiku tiek maksāts par kredītu, taču pamatsumma dzēšas pavisam maz un rodas priekšstats, ka kaut kas nav pareizi, ņem vērā, ka lēna saistību dzēšana var notikt vairāku iemeslu dēļ: garš atmaksas termiņš – jo garāks termiņš, jo vairāk pārmaksāsi (anuitātes maksājumu grafikā pamatsumma sākumā dzēšas minimāli); maksājumu kavējumi (papildus jāmaksā soda sankcijas); katru mēnesi atmaksā tikai minimālo maksājumu kredītlīnijas gadījumā un ne vairāk; tiek palielināta aizdevuma summa. Uzņemoties kredītsaistības, ikviens parasti plāno aizdevumus atmaksāt laikā, taču dažkārt notiek dažādas ārkārtējas situācijas. Finansiālo situāciju var ietekmēt dažādi negaidīti notikumi, piemēram, ekonomiskā krīze, cenu pieaugums, ģimenes pieaugums, darba zaudējums, negadījumi un citi neplānoti pēkšņi izdevumi. Situāciju var sarežģīt arī komunālo maksājumu pieaugums ziemas periodā. Pirmkārt,...

No 15. februāra līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām ik gadu jāiesniedz kārtējā gada deklarācija, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Deklarācijas aizpildīšanas, iesniegšanas kārtība, biežāk uzdotie jautājumi". VID atgādina, ka deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), abas deklarācijas daļas aizpildās vienlaikus. Ja kādā deklarācijas punktā nav ziņu, ko sniegt, attiecīgo punktu neaizpilda. EDS nodrošina, ka deklarācijas iesniedzējam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt. Deklarācijas iesniedzējs apliecina deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Katram deklarācijas veidam informācija deklarācijā norādāma par atšķirīgu laika periodu, uz atšķirīgu datumu vai dienu. Tā, piemēram, kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31. decembrī, bet Ministru kabineta (MK) 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un...

Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023”, Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%. Eiropas dzimumu līdztiesības institūta veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības indekss 2023” Latvija ieguva 61,5 punktus no 100, ar to ierindojoties 19. vietā ES. Pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgi vērtējumi – Lietuvā 64,1 punkts, Igaunijā – 60,2 punkti, bet augstākos rādītājus šajā pētījumā uzrādījušas Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Spānija. “Sieviešu solidaritātes diena ir kā pietura, kad apstāties un nopietnāk palūkoties uz dzimumu līdztiesības situāciju. Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē tikai atalgojumu vai augstāko amatu ieņemšanas statistiku. Manuprāt, patiesai līdztiesībai ir jābūt visās dzīves jomās –...

Saskaņā ar Eurostat datiem atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu 2021. gadā Igaunijā bija 20,5%, Latvijā - 14,6% bet Lietuvā - 12,0%. Vadītāju - sieviešu trūkums un dzimumu atalgojuma atšķirība nav unikālas Baltijas valstu problēmas, taču ir valstis, kurās situācija uzlabojas daudz straujāk. Kāpēc? Izšķirošas pārmaiņas tiek panāktas gadījumos, kad likumdevēji, valsts sektora un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji ir risinājuši šo jautājumu sistemātiski un ilgtermiņā. Tas tiek darīts, jo sabiedrība apzinās problēmu un to, ka uz vīriešiem orientēta sabiedrība attīstās lēnāk un ietver zināmu netaisnības netaisnības daļu. Ja mēs kā darba ņēmēji, darba devēji, vēlētāji un iedzīvotāji sapratīsim, ka ir svarīgi risināt šo jautājumu, arī progress neizpaliks, norāda Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory vecākā konsultante, un Irja Rae, Figure Baltic Advisory partnere. Jauna ES direktīva - pārredzama, taisnīga un skaidra algu politika Eiropas Savienībā aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiks izmaksātas Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem. Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuru Latvijā ir piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Šis apmērs tiks pārskatīts katru gadu vienlaicīgi ar pensiju indeksāciju. Pensiju saņēmējiem, kuriem pēc piemaksas piešķiršanas pensijas un piemaksas kopējā mēneša summa pārsniegs pensionāra neapliekamo minimumu – 500 eiro, VSAA ieturēs iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no summas, kas pārsniedz neapliekamo minimumu. Lasiet arī: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs Tiesa konstatē apdrošināšanas stāža aprēķināšanas metodē neatbilstības Pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri...

Kopš 17. februāra spēkā stājušies Rīgas domes 2024. gada 24. janvāra saistošie noteikumi Nr. RD-24-254-sn "Grozījumi Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošajos noteikumos Nr. RD-23-220-sn "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā"", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pašvaldībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080. Iesniegt dokumentus var arī attālināti atbilstoši "Elektronisko dokumentu likuma" prasībām...

Valdība 6. februārī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kuri apstiprina jaunus paraugus Latvijas pilsoņu pasēm, Latvijas nepilsoņu pasēm, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentiem. Tāpat valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kuri nosaka personu apliecinošā dokumenta – pases – jauno valsts nodevu, kas būs 34 eiro. Jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu sāks izsniegt no šī gada 12. februāra. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā. Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Jaunajos pasu paraugos...

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums,...

Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu...

Sabiedrībā ir sastopami dažādi mīti un aizspriedumi par datu aizsardzību, kas visbiežāk nav patiesi. Šādi mīti, klīstot no “mutes mutē”, veicina ne tikai nepatiesas informācijas izplatīšanos, bet arī rada nepareizu izpratni par to, kā dati tiek apstrādāti un aizsargāti. Datu Valsts inspekcija atspēko desmit populārākos mītus, kuri bieži dzirdēti sabiedrībā. Videonovērošana, kas veikta ar novērošanas kameru vai videoreģistratoru, jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Nē, nekāda veida datu apstrādes nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai jāsaskaņo ar to. Bet jebkurā gadījumā pārziņiem (personām, organizācijām, kas veic datu apstrādi) datu apstrāde jāveic atbilstoši Datu regulas un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Potenciālais darba devējs var zvanīt bijušajam darba devējam, lai iegūtu atsauksmi par darbinieku. Lai arī visbiežāk tieši darba devēju vidū šāda prakse joprojām tiek īstenota, tomēr pirms bijušo darba devēju aptaujāšanas ir jāiegūst darbinieka piekrišana šādai datu apstrādei. Informācijas iegūšana oficiālā veidā (pamatoti rakstot bijušajam uzņēmumam, ne zvanot un apvaicājoties) par...

Ar mērķi mazināt darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī, lai atvieglotu prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību, Ministru kabinets š.g. 30. janvāra sēdē apstiprināja izmaiņas regulējumā par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu. Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs. Attiecīgi, ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša...