PERSONĀLS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošana notiek Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. "Uzņēmējiem mēs sniedzam vairākus pakalpojumus un pasākumus nepieciešamā darbaspēka piesaistei, un viens no šiem pasākumiem ir NVA līdzfinansētā vajadzīgo darbinieku praktiskā sagatavošana darba vidē. Tā ir lieliska iespēja darba devējiem ar minimāliem finansiāliem ieguldījumiem iegūt kvalificētus darbiniekus, kuri profesionālās zināšanas un prasmes apguvuši, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma specifiku un vajadzības," norāda NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. NVA darba devējam izmaksā dotāciju mācībās iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi informatīvu apskatu "Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem 2023. gadā". Tajā sniegta informācija par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc bruto darba ienākumiem*. Dati sagatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos datus, ko veido darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; kā arī ziņojumi par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, IIN un VSAOI un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarāciju dati. Apkopotajos datos katrs darba ņēmējs iekļauts vienu reizi, summējot darba ienākumus pie visiem darba devējiem. Grupējot darba ņēmējus pēc darba ienākumiem, nav ņemts vērā nostrādāto stundu skaits. Savukārt apkopojot datus pa saimniecisko darbību veidiem, darba ņēmējs iekļauts tajā nozarē, kurā viņam attiecīgajā mēnesī ir aprēķināti lielākie ienākumi. Darba ņēmēju skaitā nav iekļautas pašnodarbinātās personas, kuras VSAOI kārto patstāvīgi, kā arī iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai. Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. LBAS uzskata, ka ir vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, neignorējot apliekamo bāzes apmēru un vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus. LBAS turpmākai izvērtēšanai atbalsta šādus scenārijus: scenāriju Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu; scenāriju Nr. 3A - diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. LBAS stingri noraida FM ziņojumā par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. - 2027. gadam* 150. punktā piedāvāto scenāriju par koplīgumu ietvara...

No 10. maija spēkā ir Kultūras ministrijas iniciētie Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi". Jaunie noteikumi apvieno tiesisko regulējumu, ko līdz šim noteica trīs dažādi Ministru kabineta noteikumi – tas būtiski atvieglos iesaistīto iestāžu un Latvijas Nacionālā arhīva darbu. Jaunais regulējums turpmāk piemērojams visiem dokumentiem neatkarīgi no to nesējvides – elektroniskās vai fiziskās. Jaunie noteikumi nosaka: publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās; dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību; kārtību institūcijām, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī kā nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem; Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām; tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos; kārtību, kādā institūcijas un privātpersonas nodod dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā un kārtību, kādā institūcija saņem Latvijas Nacionālajā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā. Jaunais regulējums ietekmē...

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi. Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā. Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana". Abu tiesību aktu grozījumi izstrādāti, ievērojot Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas vadītāju 2024. gada 28. marta sanāksmē panākto kopīgo pozīciju. Saskaņā ar to Valsts fondēto pensiju likumā plānots atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma pakāpeniski samazināt maksājuma pastāvīgo...

Viens no darba devējiem interesējošiem jautājumiem par personas datu apstrādi personāla atlases un darba līguma sagatavošanas procesā ir par to, kā veicamas personas datu apstrādes darbības, lai iegūtu informāciju par pretendentu un pārbaudītu sniegto ziņu atbilstību, informē Datu Valsts inspekcija. Pretendenta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti Ja darba pienākumu veikšanai nepieciešamas kādas speciālas zināšanas vai prasmes, darba devējs, sagatavojot darba līgumu, var pieprasīt pretendentam uzrādīt dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. Šādu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt: darba devēja leģitīmās intereses (lai pārliecinātos, ka darbiniekam ir nepieciešamās zināšanas); juridisks pienākums (ja normatīvajos aktos noteikts, ka obligāti nepieciešamas speciālas zināšanas). Apliecinošu dokumentu pieprasīšana būtu jāveic tikai tad, kad jau pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu ar pretendentu, savukārt vērtēšanas posmā darba devējam būtu jāuzticas pretendenta sniegtajai informācijai. Gadījumos, kad tas ir noteikts ar likumu vai pastāv konkrētas darba devēja leģitīmas intereses, noslēdzot darba līgumu, var būt pieļaujama arī šādu dokumentu kopēšana. Piemēram, lai...

Lai veicināt izpratni par dažādības un iekļaušanas nozīmi darba vidē un sabiedrībā, Eiropas Komisija ir pasludinājusi maiju par Dažādības mēnesi. Tā laikā uzņēmumi un organizācijas visā Eiropā tiek aicinātas apvienot spēkus, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei darba vidē un sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina Latvijas darba devējus paust savu nostāju un atbalstu atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai, iesaistoties Eiropas Dažādības mēneša iniciatīvā. Tas iespējams, gan organizējot aktivitātes darbiniekiem, gan plašākai sabiedrībai pieejamus pasākumus, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par dažādību. Tās var būt izglītojošas lekcijas, tiešsaistes tikšanās un darbnīcas, ekspertu diskusijas, pasākumi un aktivitātes sadarbībā ar nevaldības organizācijām vai pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros darba devēji dalās savā pieredzē, kā organizācijā ikdienā veicināt iekļaušanu un dažādību. Šogad Eiropas Dažādības mēneša vadmotīvs ir nākotnes sniegtās iespējas nodarbinātībā un darba devēju spēja pielāgoties pārmaiņām. Būtiskākie šo pārmaiņu virzītājspēki ir digitalizācija un automatizācija, mākslīgā intelekta lomas pieaugums, sabiedrības novecošanās, darbaspēka...

Paternitātes pabalsta saņēmējiem, kuriem vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu piešķirts par atšķirīgiem periodiem, sākot no 2024. gada 1. jūlija, mainās pabalsta piešķiršanas un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība: paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem pie visiem darba devējiem, kuri gūti 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja(-iem), pie kura(-iem) atvaļinājumā neatrodas un turpina gūt ienākumus. Ja paternitātes pabalsts par 10 darba dienām jau ir piešķirts, pabalstu par citu darba devēju piešķirto atvaļinājuma 10 darba dienu periodu nepiešķirs. Piemērs: Pabalsta saņēmējam, kuram ir divi darba devēji (A un B), 2024. gada jūlijā pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai darba devējs A. 12 mēnešu periods, par kuru Valsts sociālās apdroišināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paternitātes pabalstam, ir no 2023....

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto iepriekš spēkā esošo, bet 2003. gadā spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (tā dēvēto Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To 24. aprīlī lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1. maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Kā norāda Ārlietu ministrija, daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrija informējusi Saeimu, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū,...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā. Nodarbinātības statuss Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru. Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības. Regulēta algoritmu pārvaldība Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba devējam, veidojot darba sludinājumu saturu, obligāti jāievēro Darba likuma 32. panta noteikumi, norāda Valsts Darba inspekcija. Darba sludinājumā jānorāda: darba devēja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi; attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Ierobežojumi, kas jāņem vērā gatavojot darba sludinājumu: ● Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (32.panta 1.punkts); ● Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu (32.panta 2.punkts); ● Darba sludinājumā...

Potenciālo darbinieku atlases procesā darba devējam nepieciešams iegūt un izvērtēt plašu informācijas apjomu par pretendentiem, lai atrastu atbilstošu darbinieku. Apkopojot darba devēju biežāk uzdotos jautājumus, Datu Valsts inspekcija publiskojusi apskatu par vispārīgiem noteikumiem, kas jāievēro, plānojot personāla atlasi. Nepieciešamo personas datu noteikšana un ievākšana Ievērojot personas datu apstrādes principus, pretendentu atlasē darba devējam jāizvairās no pārmērīgas datu apstrādes. Tas nozīmē, ka pretendentiem jāpieprasa un, ja nepieciešams, arī no citiem avotiem jāiegūst tikai tāda informācija, kas patiešām nepieciešama pretendenta izvērtēšanai atbilstoši konkrētajai vakancei. Darba sludinājumā, tostarp skaidri norādot pretendentam izvirzāmās prasības, būtu pēc iespējas konkrētāk jānorāda, kādu informāciju sagaida darba devējs. Tas ir būtiski, lai izvairītos no situācijām, kad pretendents iesniedz pārmērīgu un nevajadzīgu personisku informāciju vai netiktu saņemti tādu cilvēku pieteikumi (tātad – šo personu dati), kuri nebūtu pieteikušies, ja būtu zinājuši pilnīgu informāciju par izvirzītajām prasībām un darba pienākumiem. Piemērs. Lai ierobežotu informācijas apjomu, ko iesniedz pretendenti, darba devējs...

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksmē 17. aprīlī sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā regulējuma pārņemšanu Latvijā. Tā notiks ar attiecīgu Ministru kabineta noteikumiem par Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem adekvātu minimālo algu cienīgai dzīvošanai, neatkarīgi no tā, kur tie ir nodarbināti. Minimālajai algai ir jābūt tādai, kas var nodrošināt cienīgu dzīves standartu, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzstāj, ka arī Latvijai ir stingri jāievēro direktīvas rekomendācijās noteiktais, kas rekomendē, ka minimālajai algai būtu jābūt 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī. Labklājības ministrija (LM) ir ierosinājusi kompromisa priekšlikumu – noteikt minimālo mēneša darba algu 45 % apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās mēneša...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem iespēju sagatavot uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, pēc darba devēju pieprasījuma organizējot un finansējot NVA bezdarbnieka statusā reģistrēto klientu mācības jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Lai darba devējs būtu pārliecināts par mācībām izvēlēto kandidātu atbilstību uzņēmuma vajadzībām, pirms mācību sākuma darba devējs pats piedalās atlasē un izvēlas piemērotākos kandidātus. Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta „Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devēja ieguvumi, īstenojot vajadzīgo speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar NVA: NVA finansē visas ar mācībām saistītās izmaksas; darba devējs patstāvīgi vai no NVA piedāvātā saraksta izvēlas izglītības iestādi; mācību laikā darba devējs mācību dalībniekiem var nodrošināt izglītības programmā noteikto kvalifikācijas praksi nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā; tiek sagatavoti uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētie darbinieki. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāsagatavo tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta mācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās izglītības programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki,...