PERSONĀLS

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos. Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata. Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts. Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2023. gada 1. ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%. Zināms, ka 2023. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880,4 tūkstoši jeb 63,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt attiecīgi bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%. Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā neto darba samaksa pieauga par 12,3 %, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājās par 6,1 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas. Salīdzinot ar 2022. gada 1.ceturksni, šī gada 1. ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā...

Saeima 31. maijā Latvijas Republikas Valsts prezidenta amatā ievēlēja Edgaru Rinkēviču. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, trešajā vēlēšanu kārtā E. Rinkēviča kandidatūru atbalstīja 52, bet pret bija 35 deputāti. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. E. Rinkēvičs kopš 2011.gada ieņem Latvijas ārlietu ministra amatu. Viņš ir arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī valdes loceklis partijā Vienotība. E. Rinkēvičam ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts bakalaura grāds, kā arī maģistra grāds politikas zinātnēs un ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs.

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu. Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.

Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni. Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī. Valsts darba inspekcija vērš uzmanību uz sekojošo: par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 24. maija līdz 30. maijam pieņem darba devēju pieteikumus papildu darba vietu izveidei skolēnu nodarbināšanai jūlijā un augustā vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros. Lai pieteiktos skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai, darba devējam jāaizpilda NVA tīmekļvietnē pieejamā pieteikuma forma un aizpildītais pieteikums kopā ar piedāvāto darba vietu sarakstu un darba pienākumu aprakstu jāiesniedz tai NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā plānots veidot darba vietu. Ja darba devējs vēlas veidot darba vietas skolēniem vairāku NVA filiāļu apkalpošanas teritorijās, tad parakstīts ar drošu elektronisko parakstu pieteikums ir jānosūta uz NVA oficiālo elektronisko adresi. NVA oficiālā e-adrese, kā arī filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to...

Otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas rosinātie grozījumi noteikumos par aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu segšanas atbalsta perioda pagarināšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Grozījumi ierosināti balstoties uz elektroenerģijas un kopējā patēriņa cenu izmaiņām. Grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem noteikt atbalsta pagarinājumu līdz 2023. gada 31. decembrim šādā apjomā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR; personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR; daudzbērnu ģimenei – 20 EUR. Jau ziņots, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu, tika noteikts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka aizsargātajiem lietotājiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, kas būtībā ir no valsts budžeta finansēts elektroenerģijas rēķina maksājuma samazinājums. Atbalstu aizsargātajiem lietotājiem administrē Būvniecības valsts kontroles birojs. 2021. gada 1....

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi vēstules 24 505 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, informējot par darbībām, kas jāveic, lai pēc šī gada 1. septembra varētu turpināt uzturēties Latvijā Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusā. Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tiem KF pilsoņiem, kuri pirms KF pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz PMLP dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Paredzams, ka dokumentu izskatīšanas laiks būs līdz vienam gadam. Kamēr dokumenti tiks izskatīti, personai iepriekš izsniegtā uzturēšanās atļauja būs derīga līdz jaunas atļaujas saņemšanai. “Aicinām dokumentus iesniegt savlaicīgi, lai šis process ritētu raiti un bez liekas kavēšanās. Īpaši svarīgi atcerēties, ka pat tad, ja uz personu attiecas valsts valodas pārbaudes izņēmums, visi pārējie dokumenti tāpat...

Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas. Sabiedrība par atklātību – Delna (turpmāk - Delna), ikdienā konsultējot iedzīvotājus par trauksmes celšanu, ir novērojusi dažādu iestāžu un uzņēmumu praksi, kā tiek vērtēti trauksmes cēlēju ziņojumi. Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tas ir iespējams, ja pēc iespējas biežāk saņemtie ziņojumi tiktu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt, atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādēļ Delna ir izstrādājusi “Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, kurā skaidro, kas atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumus un organizācijās jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus. Krista Asmusa, Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante skaidro: “Diemžēl praksē institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums...

Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm - 77,9 gadi, vīriešiem - 68,2 gadi. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas,...

Saeima 5. aprīlī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt Krievijas Federācijas pilsonim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu tām personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas vai vismaz vienu reizi kārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Grozījumi bija nepieciešami, lai Krievijas Federācijas pilsonim, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Ar grozījumiem paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsonim iepriekš saņemtā PUA ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja līdz minētajam termiņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja līdz 2023. gada...

Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas. Ceturtdien plenārsēdē Parlaments ar 427 balsīm “par”, 79 — “pret” un 76 deputātiem atturoties pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem atalgojuma noteikšanā turpmāk būs jāievēro dzimumneitrāli kritēriji un jāizmanto dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas. Šāda pieeja atvieglos atalgojuma līmeņu salīdzināšanu. Amatu nosaukumos un vakanču paziņojumos būs jāizmanto dzimumneitrāla valoda un, pieņemot cilvēkus darbā, būs jāraugās, lai šis process norisinātos nediskriminējoši. Ja uzņēmuma algu pārskats parādīs, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība sasniedz vai pārsniedz 5 %, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs kopīgi jāizvērtē uzņēmuma algas. Dalībvalstīm būs pienākums darba devējiem, kas noteikumus neievēros, piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, piemēram, naudas sodus. Darba ņēmējam, kam pārkāpuma rezultātā būs nodarīts kaitējums, būs tiesības pieprasīt kompensāciju. Pirmo reizi jaunajos noteikumos ir iekļautas nebināro personu tiesības un...

2023. gada 1. aprīlī stājas spēkā Saeimā 2022. gada 20. oktobrī pieņemtais grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījums paredz, ka pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā. Tāpat pašvaldības domes deputātam būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā (izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai) reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Šādas izmaiņas likumā notikušas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciatīvas. To mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs,...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši pašreizējo dzīves dārdzības krīzi risināt ar jaunu tiesību aktu, kas modernizētu un stiprinātu dalībvalstu minimālā ienākuma shēmas. Eiropas Komisija 2022. gada 28. septembrī ierosināja Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu. Tajā ir izklāstīts, kā ES dalībvalstis var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās padarītu efektīvākas un samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu ES. 21. marta plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, kurā EP deputāti prasa ES direktīvu par adekvātu minimālo ienākumu, lai atbalsta shēmas padarītu pieejamākas un efektīvākas. Direktīvai jāpalīdz nodrošināt, lai darba tirgū tiktu integrēti cilvēki, kas pašlaik atrodas ārpus tā. ES dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē savas minimālā ienākuma shēmas un vajadzības gadījumā tās jāgroza, lai garantētu atbalsta līmeni, kas atbilst vismaz attiecīgās dalībvalsts nabadzības riska sliekšņa rādītājam (AROPE). EP deputāti vēlas arī palielināt informētību par minimālā ienākuma shēmām un padarīt tās pieejamākas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, bezpajumtniekiem....