PERSONĀLS

Latvijas Republikas Senātā izskatīšanā nonākuši vairāki strīdi, kuros Senāts novērojis darbinieku arodbiedrību nepienācīgu tiesību izmantošanu, nodrošinot darbinieku interešu pārstāvību darba strīdos. Vienā no izskatāmām lietām Senātam izlemjamais tiesību jautājums bija saistīts ar Darba likumā noteikto pienākumu darba devējam pirms arodbiedrības biedra atlaišanas prasīt arodbiedrības piekrišanu uzteikumam un arodbiedrības lomu dialogā ar darba devēju minētās normas kontekstā. Šī pienākuma izpildi Senāts vērtēja kontekstā ar sociālā dialoga procesu, kas pastāv starp valsti, darba devējiem, darbiniekiem un arodbiedrībām un kas ietver visu veidu sarunas un konsultācijas vai vienkāršu informācijas apmaiņu starp dialoga partneriem par kopējā interešu lokā esošiem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Senāts secināja, ka patiesas un pilnīgas informācijas sniegšana šādā situācijā ir darbinieka interesēs. Turklāt tieši pašai personai un attiecīgajai arodbiedrībai vislabāk zināms, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs un cik ilgi, kā arī kādas ziņas to var pierādīt. Tāpēc darba devēja vēršas pie darbinieka un/vai attiecīgās arodbiedrības, savukārt to pienākums ir savlaicīgi sniegt...

Ministru kabinets 2. novembrī atbalstīja grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz, ka turpmāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, veicot ugunsdrošības uzraudzību, varēs pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja atbildīgā persona trīs reizes nebūs nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Pastāv atsevišķi gadījumi, kad atbildīgā persona nenodrošina iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām (piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā). Likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl būs jāizskata Saeimā.

Saeima 27. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, ar kuriem minimālā mēnešalga no nākamā gada noteikta 620 eiro apmērā, bet no 2024. gada - 700 eiro apmērā. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošās inflācijas ietekmes mazināšanai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir...

Saeima 20. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”(IKNL). Grozījumi paredz valsts amatpersonām – pašvaldību domju deputātiem – papildu ierobežojumus ienākumu gūšanai. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu un novērst situācijas, kad pašvaldības budžeta līdzekļi tiek izlietoti negodprātīgi un lēmumi tiek pieņemti atsevišķu personu interesēs. Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Pašvaldību domju deputātiem turpmāk būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus organizācija ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības. Šis ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Tāpat atbalstītie grozījumi nosaka, ka šīm valsts amatpersonām divus gadus pēc lēmuma vai dalības lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai būs aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā vai reliģiskajā organizācijā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “KNAB praksē ir konstatēti...

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021.gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā. Grozījumi Darba likumā Saeimai jāpieņem vēl galīgajā lasījumā. Tāpat Saeima 13.oktobrī konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 7. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Plānots, ka vecāku pabalsts līdzšinējo 30% vietā tiks palielināts līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, paredz likumprojekts. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Strādājošo vecāku skaits 2023. gadā vidēji mēnesī tiek prognozēts ap nepilniem 3000, kas ir aptuveni 14% no vecāku pabalstu prognozētā kopskaita, bet ienākumu palielinājums ik mēnesi tādējādi šiem vecākiem varētu palielināties vidēji par nepilniem 170 eiro. Likuma izmaiņas rosinātas, ņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) ieteikumus, jo tā tiktu mazinātu ēnu ekonomika, darba tirgū aizpildītos vairāk brīvo vakanču, kā arī palielinātos sociālais nodrošinājums ģimenēm ar bērniem. Deputāti lūgs Saeimu grozījumiem noteikt steidzamību un skatīt divos...

Valsts Datu inspekcija publicējusi skaidrojumu par biežāk pieļautajām kļūdām attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi lietvedības un personālvadības (un līdzīgās) sistēmās un tam, ar kādu informāciju var dalīties, bet kādai ir jāpiemēro augstāks drošības un piekļuves līmenis. Skaidrojums ir attiecināms uz dažādām darbībām ar datiem, tai skaitā informāciju par darbinieka atalgojumu, piemērotajiem atvieglojumiem, privāto informāciju (piemēram, laulības noslēgšanu vai darbnespējas lapas esamību), kas publicēta uzņēmuma iekšējā tīklā. Ievērojot to, ka darba devēja lietvedībā var nonākt dažāda informācija, kas uzskatāma par darbinieka personas datiem, nepieciešams jau sākotnēji nodalīt dažādus nolūkus, kuru sasniegšanai organizācijā būtu nepieciešama datu apstrāde, pretējā gadījumā pastāv risks informāciju apstrādāt tādu mērķu sasniegšanai, kam šī informācija nav paredzēta, kas savukārt rezultējas nelikumīgā datu apstrādē. Biežāk piemērojamie nolūki datu apstrādei iekšējās organizācijas sistēmās ir: Personāla jautājumu organizācijas ietvaros veikta datu apstrāde; Datu subjekta (darbinieku) informācijas pieprasījumu izskatīšana; Pamatdarbības ietvaros veikta darbinieku datu apstrāde; Ar tiešiem darba pienākumiem...

Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28.septembī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā...

Valdība 27. septembra sēdē izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par pakalpojuma “Iesniegums iestādei” elektroniskā kanāla un EKONS/IDDV informācijas sistēmas darbības turpināšanas lietderību"), kurā noteikts, ka no 2023. gada 1.janvāra iedzīvotāju priekšlikumu, jautājumu un sūdzību iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm primāri ir izmantojams drošas saziņas pakalpojums – e-adrese, kas Oficiālās elektroniskās adreses likumā jau ir noteikta kā primārais saziņas kanāls ar e-adreses lietotājiem. Izvērtējot Latvija.lv platformā esošā e-pakalpojuma "Priekšlikuma, sūdzības, jautājuma vai lūguma iesniegšana" e-pakalpojuma turpmākās darbības lietderību, VARAM secināja, ka tā funkcijas dublē jau esošo e-adreses risinājumu. Līdz ar to resursu ieguldīšana turpmākajā e-pakalpojuma un tā atbalsta informācijas sistēmas attīstībā nebūtu lietderīga. Tādējādi tiks ietaupīti finanšu resursi aptuveni 370 tūkst. eiro apmērā. VARAM aicina iedzīvotājus saziņai jau tagad lietot e-adresi, kas ir digitālā pastkastīte portālā Latvija.lv. Tā ir domāta saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm, lai no jebkuras vietas, jebkurā laikā droši sūtītu un saņemtu iesniegumus,...

Latvijā 1. oktobrī notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. Iesniegtie deputātu kandidātu saraksti ir apskatāmi vietnē sv2022.cvk.lv. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Ārzemēs esošie vēlētāji balso par Rīgas apgabala kandidātu sarakstiem. Tāpat kā līdz šim vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vairāk par balsošanas kārtību vēlēšanu iecirkņos uzzini šeit. Vēlētāji, kam nebūs iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, varēs nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, taču ir iespējams arī 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā ceturtdien, 29. septembrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 30. septembrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Tāpat ir iespēja balsot savā atrašanās...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā bezdarbnieka un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams. NVA piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai, ja darba devējs darba vietu veidos bezdarbniekam ar invaliditāti. ESF projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti bezdarbnieki ar invaliditāti; bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus; bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu; bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Darba devēju izveidotajās un NVA līdzfinansētajās darbavietās 2022. gada 8...

Darba vietās var tikt izmantoti dažādi darbinieku pienākumu izpildes kontroles un pārbaudes mehānismi - darba uzskaites tabeles, regulāras pārrunas, novērtēšanas, tomēr viens no šādiem rīkiem, kas darba devējiem ir īpaši kārdinošs, ir videonovērošana, kuras izmantošana ir sarežģīta un pretrunīgi vērtējama, tāpēc tās izmantošanai nepieciešams atsevišķs skaidrojums, kuru sniegusi Valsts Darba inspekcija. Pamata prasības, kas darba devējam ir jāņem vērā pirms videonovērošanas kameru uzstādīšanas, ir: precīza videonovērošanas mērķa noteikšana, atbilstoša tiesiskā pamata piemērošana darbinieku informēšana par plānoto videonovērošanu, tai skaitā informējot par to tiesībām un to kā tās aizstāvēt. Precīza videonovērošanas mērķa noteikšana un tā mijiedarbība ar personas datu apstrādes tiesisko pamatu Pēc būtības var izšķirt trīs galvenās situācijas, kad darba devējam varētu būt nepieciešams veikt darbinieku videonovērošanu veicot darba pienākumus klātienē: 1. Videonovērošana, veicot darba pienākumus klātienē, ir nepieciešama normatīvajā aktā noteikta pienākuma izpildei Mērķim, kad datu apstrāde tiek veikta kāda normatīvā akta izpildei, ir jābūt noteiktam...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam; 2) 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar...

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei. Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos...

Ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» (likums), kas stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā, papildināti pārejas noteikumi ar 15.2 punktu: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Secinājumi 1. Noteikti pārlasiet likuma «Par valsts pensijām» 26. pantu. Tas dos jums informāciju par lietas būtību un ļaus izveidot savu...