PERSONĀLS

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un valdības sēdē 21. februārī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos", kuri nosaka kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde novērtē cilvēka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci, lai vēlākos posmos uzņemtu viņu profesionālās izglītības programmā izglītības turpināšanai. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Jaunā kārtība dos iespēju cilvēkam turpināt mācības vēlākos posmos un iespējami īsā laikā apgūt jaunas kompetences. Tāpat tiks nodrošināta vienota pieeja, cilvēkam pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu, kā arī pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu tajā pašā profesionālās izglītības iestādē. Tādējādi cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ savulaik pametuši mācības, varēs atgriezties profesionālās izglītības sistēmā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, varētu strādāt augstāk kvalificētu darbu un sekmīgi iekļauties darba tirgū. Jaunie noteikumi paredz,...

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...

Saeima 9. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu. Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu. Uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa slieksnis – viena tonna sašķidrinātās gāzes. Patlaban Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāktajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta, norādīts likumprojekta anotācijā. Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,69 eiro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Vienai mājsaimniecībai izmaksu pieaugumu kompensēs 4000 litru apmērā. Salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām....

Ministru kabinets 7. februārī pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 676 "Vīzu noteikumi"", kuru mērķis ir optimizēt ar vīzu pieteikumu uzglabāšanu saistītās procedūras un izmaksas, samazināt administratīvo slogu personām, nodrošinot iespēju vīzu pieteikumus iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) elektroniski vai pa pastu, kā arī precizēt vīzu uzlīmēs iekļaujamās piezīmes atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Strauji pieaugot PMLP uzglabājamam arhīvam, normatīvajā aktā noteiktais vīzas pieteikuma anketu un tām pievienoto dokumentu uzglabāšanas piecu gadu termiņš līdz šim radījis papildu izmaksas un nepieciešamību īrēt papildu telpas arhīva dokumentu novietošanai. 2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir sevišķi būtisks - 2022. gada pirmajos četros mēnešos izsniegti aptuveni 24 000 vīzu. Izvērtējot lielo vīzu pieteikumu lietu apjomu un salīdzinoši nelielo nepieciešamību izmantot šos arhīvā glabājamos dokumentus, grozījumi noteikumos lietderīgi paredz dokumentu glabāšanai noteikt divu gadu termiņu, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Informācija par...

Tiesībsarga ieskatā pilnīgi nav pieņemama situācija, kurā iedzīvotājiem jāgaida garās rindās salā un sniegā vairākas stundas, lai nokārtotu personu apliecinoša dokumenta noformēšanu. Tādēļ tiesībsargs aicina Iekšlietu ministriju steidzami risināt situāciju, lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pamatpakalpojumu pieejamību. Līdzīgu aicinājumu tiesībsargs pauda jau pagājušā gada vasarā. Iedzīvotāji tiesībsargam šobrīd sūdzas arī par to, ka garās rindās ziemai raksturīgos laikapstākļos gaida ģimenes ar bērniem. Īpaši noslogota situācija ir Rīgā. Tāpat novērojamas nepilnības ar kārtas numuru izņemšanu Qticket mobilajā lietotnē – brīžiem nav iespējams tos izņemt, bet citos gadījumos – prognozētais gaidīšanas laiks rindā ievērojami atšķiras no faktiskā. “Iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas, tāpat sekojam līdzi informācijai publiskajā telpā, un ir pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem. Mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai. Tāpat gaidām izvērtējumu, kuri no vasarā ieviestajiem risinājumiem bijuši efektīvi, un vai ir vērts tos turpināt,”...

Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas*, paredz valdības sēdē izskatītie vairāku likumu grozījumu projekti. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Tiesību aktos paredzēts nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Grozījumi likumos paredz noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, un tas ir atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem attiecībā uz nepieciešamību minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam. Valdības atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālos drošību” paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti...

Valdībā 24. janvārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību". Tie nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Šobrīd plānots, ka kopējais kārtotāju skaits, lai nodrošinātu pārbaudes Krievijas Federācijas pilsoņiem Imigrācijas likuma noteiktajā termiņā, ir 17 865 cilvēki. Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas Federācijas pilsoņiem plānota laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. No 2023. gada 1. februāra līdz 24. martam personas varēs reģistrēties (iesniegt iesniegumu): elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko...

Pārzinim (organizācijai), veicot datu apstrādi, ir jāievēro Datu regulā iekļautie nosacījumi, lai datu apstrāde būtu droša, pārskatāma un neierobežotu fizisku personu tiesības uz datu aizsardzību. Par datu apstrādi organizācijā ir atbildīga pati organizācija, tai ir jāspēj nodrošināt, ka tās darbinieki tiek pienācīgi apmācīti un tādējādi neapdraudētu organizācijas rīcībā nonākušus personas datus – gan iekšējos, gan ārējos. Jāņem vērā, ka nodarbinātie, kas darbojas organizācijas (pārziņa) pakļautībā un kam ir piekļuve organizācijas rīcībā esošajiem personas datiem, neapstrādā minētos datus citādi, kā vien saskaņā ar šīs organizācijas norādījumiem. Datu regulā ir noteikts, ka organizācijai, papildus datu apstrādes principiem, lai datu apstrāde būtu uzskatāma par drošu, ir jāīsteno arī atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi. Šādi pasākumi ir nepieciešami ne tikai, lai izvairītos no sistēmu ievainojamības un nedrošas datu uzglabāšanas, tāpat arī novērstu trešo personu neatļautu piekļuvi organizācijas rīcībā esošiem personas datiem, bet arī lai organizācija var būt droša, ka ikdienas un nestandarta situāciju gadījumā,...

Darba devējiem vēl līdz 2023. gadam 31. janvārim ir iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta (ESF) atbalstam, lai bez maksas saņemtu praktisku palīdzību uzņēmējiem darba aizsardzības jomā. ESF projekta de minimis atbalsts tiek piešķirts praktiskai palīdzībai darba aizsardzības jomā – konsultācijas un palīdzība dokumentācijas izstādē (darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde, darba aizsardzības organizatorisko struktūras izveide), iespēja veikt laboratoriskos mērījumus līdz 500 eiro apmērā, piedalīties darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Līdz 2023. gada 31. decembrim ESF projekta atbalstu būs saņēmuši 900 uzņēmumi bīstamajās nozarēs. ESF projekta atbalsts uzņēmumiem tiek segts pilnā apmērā no ESF projekta un valsts budžeta finansējuma līdzekļiem. Papildus informācija rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr: +371 27891465 un +371 25725168.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa: grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. To, cik stundas vai dienas nedēļā, var izvēlēties pats darbinieks. Par nepilnā darba laika noteikšanu jāvienojas rakstveidā, izdarot grozījumus darba līgumā. Pamatojoties uz Darba likuma 134. panta otro daļu, darba devējam iepriekšminēto darbinieku grupām nav tiesību atteikt noteikt nepilnu darba laiku. Jāņem vērā, ka nosakot nepilnu darba laiku, darba alga...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par izmaiņām tās pakalpojumos no jaunā gada. Vecāku pabalsts Paaugstināts izmaksājamā pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem No 2023.gada 1.janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā. Šis nosacījums attiecas gan uz vecākiem, kuriem pabalsts piešķirts 2022.gadā un izmaksa turpinās 2023. gadā, gan uz tiem, kuriem to piešķirs 2023.gadā. Pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība par bērniem, kuri dzimuši 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk Kopējo vecāku pabalsta periodu var izvēlēties 13 mēnešus vai 19 mēnešus no bērna dzimšanas dienas. To veido vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam ir divi mēneši. Kopējā vecāku pabalsta periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. Vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, nenododamās daļas divus mēnešus, ko var dalīt arī posmos, var saņemt jebkurā laikā pēc pamatdaļas līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs vecāks...

Praksē jau daudzu gadu garumā pastāvēja problēma norādīt darbinieka nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka nodarbināšana atkarīga no ārējiem apstākļiem, piemēram, klienta pieprasījuma pēc noteikta pakalpojuma, žurnāla BILANCE janvāra numurā rakstā par pēdējiem Darba likuma grozījumiem norāda raksta autore Karīna Platā. Kopumā sabiedrības locekļiem ikdienā ir nepieciešami dažādi pakalpojumi, taču pieprasījums pēc tiem var būt neregulārs. Līdz ar to uzņēmējs, kas darbojas attiecīgajā jomā, nevar garantēt darbiniekam noteiktu darba stundu skaitu dienā vai nedēļā, jo nevar paredzēt pieprasījuma intensitāti. Noteicošais kritērijs mainīga darba grafika piemērošanai ir darbinieka nodarbināšana uz nepilnu darba laiku. Ja darbinieka nodarbināšana tiek plānota nepilnu darba laiku un darba specifikas (pieprasījuma) dēļ nav iespējams precīzi noteikt nolīgto darba laiku, darba līgumā norādāma samērā plaša informācija: vispārēja norāde, ka darbinieka nodarbināšana būs mainīga atkarībā no viņa amata pakalpojuma pieprasījuma, darba devēja garantētais darbinieka nodarbināšanas stundu skaits. Jāatzīmē, ka nolīgtais (garantētais) darba stundu skaits norādāms mēneša, nevis dienas vai...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (13/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), un iesniegusi darba devēju izvirzītos priekšlikumus likumprojekta papildināšanai: LDDK aicināja Komisiju steidzami Likumprojektā iestrādāt pastāvīgu regulējumu attiecībā uz attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanu, jau sākot ar 2023.gadu, lai darba devējiem radītu tiesisko paļāvību un darbiniekiem varētu tikt turpināta attālināta darba izdevumu kompensēšana, kā arī šādu izdevumu kompensēšanu varētu plānot ilgtermiņā. LDDK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ar 2021.gada 1.augustu spēkā stājās izmaiņas Darba likuma 76.panta ceturtajā daļā: “(4) Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba...

No 2023. gada sākuma paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajos likumos un noteikumos. Iedzīvotājiem būs lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, tāpat noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki. Ikviens varēs ērti, droši un efektīvi sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, kā arī būs iespēja droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Paredzēti jauni pasākumi Pašvaldību likumā, grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, nosakot pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli privātajiem e-pakalpojumu sniedzējiem, kā arī grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot e-adreses lietošanu juridiskām personām par obligātu. Pašvaldību likums no 1. janvāra paredz jaunus pasākumus ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pašvaldības darbības atklātumu. Noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums, ko varēs iesniegt iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu...

Darbnespējas lapu akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām arī turpmāk varēs izrakstīt attālināti, to ieviešot kā pastāvīgu normatīvo regulējumu pie noteiktiem nosacījumiem. To otrdien, 20. decembrī, atbalstīja valdība, apstiprinot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”. Šāda prakse attālināti izsniedzamām darbnespējas lapām augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām ar mērķi ierobežot infekcijas slimību izplatību, jo īpaši ar Covid-19 saslimšanu, kopš ārkārtējās situācijas bija ieviesta uz noteiktu laiku un paredzēta tikai līdz šā gada 31.decembrim. Taču, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ārstu paradumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī to, ka šāda kārtība atvieglo pacientu un ārstu ikdienu, vienlaikus iespējami mazinot augšējo respiratoro saslimšanu, tajā skaitā Covid-19 izplatības riskus, šāda prakse ir turpināma. Tādēļ līdz ar šodienas lēmumu iespēja attālināti izrakstīt darbnespējas lapu bez došanās pie ārsta klātienē par pirmajām trīs darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā tiek noteikta kā pastāvīga norma, vienlaikus...