PERSONĀLS

Datu valsts inspekcijā regulāri vēršas gan darba devēji, gan darba ņēmēji, lūdzot skaidrojumu par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Lai datu apstrāde tiktu atzīta par likumīgu konkrēta mērķa sasniegšanai, Datu regula paredz sešus tiesiskos pamatus – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana, atgādina Datu Valsts inspekcija. Piemērs: Liene darbinieku sapulces laikā noģība. Kolēģi sniedza pirmo palīdzību un izsauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Mediķi, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka sievietei ir nepieciešama hospitalizācija. Uzņēmuma personāla speciāliste sazinājās ar Lienes vīru, lai paziņotu par negadījumu un informētu, kurā medicīnas iestādē viņa ir nogādāta. Tātad – lai šādā situācijā darba devējs varētu sazināties ar darbinieka radinieku, darba devējs, pamatojoties uz savu leģitīmo interešu nodrošināšanu, var iegūt un apstrādāt savu darbinieka radinieku datus (vārds, uzvārds, telefona numurs). Leģitīmās intereses var uzskatīt par likumīgām, ja pārzinis tās īsteno, pamatojoties uz datu aizsardzības un citiem tiesību...

Lai novērstu interešu konflikta veidošanos risku un īstenotu labas pārvaldības principus publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja rosina ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus vadošus amatus kapitālsabiedrībās, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un pašlaik tie ir pieejami ikvienam interesentam Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā), lai izteiktu par tiem savu viedokli. Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt, ka valsts amatpersona varēs savu pilnas slodzes amatu savienot tikai ar vienu citu nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu amatu ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu. Savukārt, ja ierēdnis tiktu ievēlēts pilnas slodzes valdes locekļa amatā publiskas personas kapitālsabiedrībā, viņa slodze ierēdņa pienākumu izpildē būtu jānosaka tikai 25% apjomā. Pirms atkārtotas iecelšanas esošajā amatā, vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība. Papildus šim izstrādātajam grozījuma punktam, ierosināts, ka valsts amatpersona...

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, norāda Valsts darba inspekcija (VDI). Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildat­vaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu,...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams...

Vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas varētu ļaut cilvēkam izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta. Šādu priekšlikumu piedāvā Labklājības ministrija (LM), kas ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. “Mēs arī aicināsim bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. Saeimas rudens sesijā ir plānots diskutēt par šīm izmaiņām, jo iepriekšējās pārmaiņas pārvaldnieku komisijas maksās bija pirms pieciem gadiem. Taču kopš tā laika situācija pasaulē ir mainījusies un līdz ar to ietekmējusi valsts fondēto pensiju otrā līmeņa darbību, kas nav labvēlīga nākamajiem pensiju saņēmējiem,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre. Piedāvātais risinājums būtu pastāvīgs, kas dotu...

Turpinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā, kas joprojām rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, Ministru kabinets 2023. gada 27. jūnijā lēma pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā līdz 2024. gada 4. martam. To paredz valdības sēdē akceptētais grozījums Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr. 599 "Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā". Līdzšinējie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem paliek nemainīgi. Ieceļot Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, varēs Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļauja, Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīza vai kuriem ir Šengenas līguma dalībvalsts īstermiņa vīza un kuri ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki u.c. gadījumos. Ieceļošanas ierobežojumi joprojām attieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. 2022. gada septembrī...

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir piešķirts finansējums, kas ļaus veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (turpmāk – mērķa grupa) konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Šī investīcija ir neatņemama mūžizglītības procesa sastāvdaļa, un ir vērsta uz mērķa grupas personu prasmju un kompetenču uzlabošanu un to sagatavošanu darba tirgum, īpašu atbalstu paredzot personām ar zemu izglītību vai novecojušām prasmēm, gados vecākām personām, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. “Darba tirgū strauji ir audzis pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar digitālajām prasmēm. Pašreizējais bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,5%, un darba meklējumos atrodas nedaudz mazāk par 50 000 cilvēku. Vienlaikus darba tirgū vēl arvien ir arī darbaspēka rezerves, tajā skaitā cilvēki ar nepietiekamu izglītības un novecojušu prasmju līmeni. Ieguldījumi bezdarba situācijā nonākušo cilvēku pārkvalificēšanai notiek nepārtraukti un šis finansējums, kas Latvijas cilvēkiem un ekonomikai ir ļoti būtisks, būs pieejams divus gadus, lai tupinātu mērķtiecīgi ieguldīt cilvēku prasmju paaugstināšanai, pārkvalificēšanai,...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru,...

2022. gadā ieguldījumi 2. pensiju līmenī ir nesuši zaudējumus 879,9 miljonu apmērā. Ar šādu problēmas uzstādījumu un piedāvāto risinājumu platformā ManaBalss.lv nesen ir publicēta iniciatīva "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem". Šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, valsts obligātā kārtā ietur 6% no algas un atdod šo naudu privātiem pensiju fondiem, lai tie rūpētos par šīs naudas saglabāšanu un apsaimniekošanu nākotnes pensijām. Diemžēl valsts nav noteikusi pienākumu bankām un privātajiem pensiju fondiem nedz vairot šo naudu, nedz pat nomināli to saglabāt, tāpēc tas arī nenotiek, argumentē iniciatīvas autors Jānis Ronis. Bankas gan gūst peļņu, taču iedzīvotāji savu naudu zaudē. Kopš 2018. gada neto aktīvi uz vienu ieguldījuma plāna daļu ir samazinājušies par 22%. Cilvēkiem tiek ieturēta viņu nopelnītā nauda, un daļa no tās tiek pazaudēta neveiksmīgos ieguldījuma plānos. Vēlāk potenciālās pensijas veidā cilvēkiem tiks atdots atpakaļ mazāk nekā viņi ir ieguldījuši. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto,...

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos. Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata. Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts. Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2023. gada 1. ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%. Zināms, ka 2023. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880,4 tūkstoši jeb 63,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt attiecīgi bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%. Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā neto darba samaksa pieauga par 12,3 %, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājās par 6,1 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas. Salīdzinot ar 2022. gada 1.ceturksni, šī gada 1. ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā...

Saeima 31. maijā Latvijas Republikas Valsts prezidenta amatā ievēlēja Edgaru Rinkēviču. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, trešajā vēlēšanu kārtā E. Rinkēviča kandidatūru atbalstīja 52, bet pret bija 35 deputāti. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. E. Rinkēvičs kopš 2011.gada ieņem Latvijas ārlietu ministra amatu. Viņš ir arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī valdes loceklis partijā Vienotība. E. Rinkēvičam ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts bakalaura grāds, kā arī maģistra grāds politikas zinātnēs un ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs.

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu. Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.

Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni. Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī. Valsts darba inspekcija vērš uzmanību uz sekojošo: par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz...