PERSONĀLS

Kā rīkoties, ja ir saņemti vai atrasti kļūdaini nosūtīti personas dati, kā neapdraudēt personu, kuras dati ir tikuši izpausti un kā pašam šo situāciju nepadarīt vēl sliktāku, skaidro Datu Valsts inspekcija. Ievērojot to, ka kļūdaini nosūtītas informācijas saņēmējs var būt gan iedzīvotājs, gan arī organizācija, šajā skaidrojumā norādītais būs attiecināms, gan uz tādiem informācijas saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (iedzīvotājs), gan arī dažādām organizācijām. Minētais skaidrojums attiecināms tikai uz personas datu apstrādes aspektu analīzi. Skaidrojumā apzināti netiek skarti uz korespondences konfidencialitātes nodrošināšanu un, piemēram, uz pasta likuma prasību ievērošanu attiecināmie jautājumi. Skaidrojums ir attiecināms tai skaitā uz gadījumiem, kad: Savā pasta kastītē atrasta vēstule, kas adresēta nepazīstamai personai no kādas organizācijas. Uz aploksnes norādīts saņēmēja vārds, uzvārds un pasta adrese, kā arī sūtītāja informācija; Organizācijas lietvedība atver sūtījumu, maldīgi pieņemot, ka sūtījums adresēts organizācijai un konstatē, ka tajā ir personas dati; Pie atkritumu tvertnes netālu no kāda uzņēmuma...

Vēlētāji, kuri 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, līdz 9. septembrim var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To var izdarīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodrošinātajā e-pakalpojumā “Vēlētāju datu pārvaldība”. E-pakalpojums pieejams PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv vai portālā www.latvija.lv. Šo iespēju var izmantot tie vēlētāji, kuriem ir drošs e-paraksts vai iespēja autentificēties e-pakalpojumam ar kādu no Latvijas interneta banku piedāvātajām autentifikācijas iespējām. Piesakoties balsot pa pastu no ārvalstīm e-pakalpojumā, vēlētājam jānorāda elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļa vietnes adresi, kur būs pieejami balsošanas materiāli, un ārvalsts, no kuras vēlētājs plāno nosūtīt savu balsojumu. Tas nepieciešams, lai varētu noteikt, kurā pasta balsošanas iecirkņa sarakstā vēlētāju reģistrēt balsošanai. Vēlētāji, kuriem nav iespēju pieteikties pasta balsošanai e-pakalpojumā, pasta balsošanai no ārvalstīm var pieteikties arī jebkurā no 22 Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kurās izveidoti pasta balsošanas iecirkņi. Šajā gadījumā nosūtīt pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniegt to klātienē var...

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) septembrī rīko astoņas bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c. Konsultācijas sniedz biedrības “Gaišo domu platforma” un SIA “Sertifikācijas centrs” konsultanti. Viena konsultācija ilgst 3 stundas un norisinās tiešsaistē - videokonferenču platformās Zoom vai Team. 5., 14., 19. un 26. septembrī konsultācijas sāksies plkst. 10.00, bet 8., 13., 15. un 22. septembrī – plkst. 14.00. Pieteikšanās konsultācijām - tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija...

Nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk izglītības, sociālajā un arī veselības aizsardzības jomā strādājošajiem varēs noteikt darba devējs, paredz 23. augustā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Grozījumi 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Kā paredz Veselības ministrijas izstrādātie normatīvā akta grozījumi, aktuāla vakcinācija pret Covid-19 joprojām stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai aktuāli vakcinētas personas. Grozījumi valdības noteikumos pieņemti saskaņā ar jaunākajām Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijām un koordinēti ar veselības aprūpes nozari. Atbalstu grozījumiem paudušas arī slimnīcas, kurās koncentrējas lielākais Covid-19 inficēto skaits. Līdzīga prakse novērojama gan citās Eiropas Savienības valstīs, gan citviet pasaulē - tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts...

Datu aizsardzības speciālists ir persona ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un praktiskas datu aizsardzības piemērošanā. Līdzīgi kā darba drošības speciālists, kam ir speciālas zināšanas darba aizsardzības sistēmas organizācijā un nepieciešamo prasību nodrošināšanā attiecībā uz darba drošību, tā datu aizsardzības speciālists ir eksperts ar speciālām zināšanām savā atbildības jomā, skaidro Datu valsts inspekcija. Lūgums pēc skaidrojuma, ar kuru pie Datu valsts inspekcijas nereti vēršas gan datu aizsardzības speciālisti, gan pati organizācija, tieši par datu aizsardzības speciālista iesaisti iekšējo dokumentu sagatavošanā, pārskatīšanā un tā darba uzdevumiem. Šajā skaidrojumā pievērsīsimies tieši šiem jautājumiem. Datu aizsardzības speciālista funkcijas Šauri skatoties, datu aizsardzības speciālista norīkošana nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulas prasībām. Ja organizācijai, atbilstoši Datu regulai ir pienākums norīkot datu aizsardzības speciālistu, bet tas nav izdarīts, tad tas ir uzskatāms par Datu regulas pārkāpumu. Skatoties plašāk, datu aizsardzības speciālista primārā funkcija ir būt organizācijas vadošajam konsultantam personas datu aizsardzības jautājumos....

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieku apmācību darba vidē pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktiskās apmācības ilgums ir pielāgots apgūstamās profesionālās kvalifikācijas līmenim: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 2 mēneši; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 3 mēneši; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 4 mēneši. Darba devējam, kurš apmāca bezdarbnieku savā uzņēmumā, NVA piešķir dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 300 eiro mēnesī; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 350 eiro mēnesī; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim –350 eiro mēnesī. NVA apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Darba devēji, kuri nodarbina attālāk dzīvojošu darbinieku, nodrošinot viņam nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) finanšu atlīdzību transporta vai īres izdevumu kompensācijai. Atlīdzība tiek izmaksāta darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā. Pieteikties NVA atbalstam reģionālajai mobilitātei aicināti individuālie komersanti un komercsabiedrības, ja darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ar darbinieku, kuram pirms tam bija piešķirts bezdarbnieka statuss un kurš iepriekš nav bijis nodarbināts pie attiecīga darba devēja. Darba līgumam ar nodarbināto jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un darbinieka darba algai jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielākai par triju valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru. Darba devējs, kurš nodrošina attālāk dzīvojoša darbinieka nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, no NVA saņem transporta izdevumu kompensāciju līdz...

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. “Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim,...

Saeima 11. augustā atbalstīja valdības iesniegtos priekšlikumus iedzīvotāju atbalsta pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu. Par rosinātajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var lasīt šeit. Ar likuma grozījumiem papildināti arī nosacījumi par sociālo pabalstu piešķiršanu. Apkures sezonā – no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam - pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts. Pabalstu 30 eiro apmērā katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro. Savukārt, ja personai pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 līdz 603 eiro mēnesī, tad pabalstu katru mēnesi izmaksās 10 eiro apmērā. Personām, kas saņem kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma. ...

Ministru kabineta (MK) sēdē 9. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas paredz atbalstu 60 eiro apmērā mājsaimniecībām, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī. Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu. Abiem atbalsta mērķiem var pieteikties, vēršoties pašvaldībā sākot ar šī gada 1. oktobri. Tāpat likumprojekts paredz, atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi,...

Valdības sēdē 9. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi", kas paplašina tisības Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) lasītavās bez maksas fotografēt dokumentus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Turpmāk šādas tiesības būs ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām un institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Līdz šim bija noteikts, ka fiziskai personai ir atļauts LNA lasītavās bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Pārējās personas, tai skaitā pašvaldības, dokumentu atvasinājumus varēja iegūt par maksu saskaņā ar LNA publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Taču normatīvajos aktos nav noteikts un praksē arhīvā nav iespējams ieviest kontroles mehānismu, lai konstatētu, vai dokumentus lasītavās fotografē lasītājs kā fiziska persona, jeb kā juridiskas personas vai institūcijas pārstāvis darba vajadzībām. Tādēļ, kā arī lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi, Ministru kabineta (MK) noteikumos tiek noteikts plašāks subjektu loks,...

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. 2022.gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas...

Turpinām informēt par grozījumiem Darba likumā, kas stājušies spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumi Darba likuma 149. panta sestajā daļā (“Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”) paredz, ka darbinieks tiek pasargāts no negatīvam sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecināms arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šie grozījumi neietekmē Darba likuma 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu kā tādu un ir uzskatāmi kā šī principa papildinošie elementi īpašās situācijās. Darba likuma 153. pants papildināts ar 1.3 daļu, kura noteic, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu...

Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā. Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā, tās laikā nav nepieciešama VDI atļaujas saņemšana virsstundu darbam (kam ir saistība ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli), kas kādu apstākļu dēļ turpinās ilgāk par sešām dienām. Citi noteikumi par darba un atpūtas laiku, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgu atpūtu, paliek nemainīgi, tajā skaitā, arī par maksimālo virsstundu skaitu....

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, attiecas arī uz darba koplīgumiem, darbinieku informēšanu par komandējumu vai darba braucienu uz citu valsti, kā arī īpašiem atbildības noteikumiem par darba samaksas izmaksu būvniecībā. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Jaunajā redakcijā skaidri paredzēta iespēja darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus nosakot noteikumus šādu atkāpju piemērošanai. Svarīgi, ka šādas atkāpes varēs paredzēt tikai koplīgumos, kas slēgti ar ardbiedrību. Slēdzot darba koplīgumu, konkrētā situācijā būs jāvienojas par attiecīgajiem pasākumiem, lai kopējais darbinieku aizsardzības līmenis netiktu negatīvi ietekmēts. Tas nozīmē, ka, atkāpjoties kādā noteiktā jautājumā no likumā noteiktā minimālā standarta, puses vienojas par līdzsvarotu risinājumu citā jautājumā. Grozījumi precizē darba devēja pienākumu iepazīstināt...