PERSONĀLS

Darba devējiem vēl līdz 2023. gadam 31. janvārim ir iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta (ESF) atbalstam, lai bez maksas saņemtu praktisku palīdzību uzņēmējiem darba aizsardzības jomā. ESF projekta de minimis atbalsts tiek piešķirts praktiskai palīdzībai darba aizsardzības jomā – konsultācijas un palīdzība dokumentācijas izstādē (darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde, darba aizsardzības organizatorisko struktūras izveide), iespēja veikt laboratoriskos mērījumus līdz 500 eiro apmērā, piedalīties darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Līdz 2023. gada 31. decembrim ESF projekta atbalstu būs saņēmuši 900 uzņēmumi bīstamajās nozarēs. ESF projekta atbalsts uzņēmumiem tiek segts pilnā apmērā no ESF projekta un valsts budžeta finansējuma līdzekļiem. Papildus informācija rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr: +371 27891465 un +371 25725168.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa: grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. To, cik stundas vai dienas nedēļā, var izvēlēties pats darbinieks. Par nepilnā darba laika noteikšanu jāvienojas rakstveidā, izdarot grozījumus darba līgumā. Pamatojoties uz Darba likuma 134. panta otro daļu, darba devējam iepriekšminēto darbinieku grupām nav tiesību atteikt noteikt nepilnu darba laiku. Jāņem vērā, ka nosakot nepilnu darba laiku, darba alga...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par izmaiņām tās pakalpojumos no jaunā gada. Vecāku pabalsts Paaugstināts izmaksājamā pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem No 2023.gada 1.janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā. Šis nosacījums attiecas gan uz vecākiem, kuriem pabalsts piešķirts 2022.gadā un izmaksa turpinās 2023. gadā, gan uz tiem, kuriem to piešķirs 2023.gadā. Pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība par bērniem, kuri dzimuši 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk Kopējo vecāku pabalsta periodu var izvēlēties 13 mēnešus vai 19 mēnešus no bērna dzimšanas dienas. To veido vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam ir divi mēneši. Kopējā vecāku pabalsta periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. Vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, nenododamās daļas divus mēnešus, ko var dalīt arī posmos, var saņemt jebkurā laikā pēc pamatdaļas līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs vecāks...

Praksē jau daudzu gadu garumā pastāvēja problēma norādīt darbinieka nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka nodarbināšana atkarīga no ārējiem apstākļiem, piemēram, klienta pieprasījuma pēc noteikta pakalpojuma, žurnāla BILANCE janvāra numurā rakstā par pēdējiem Darba likuma grozījumiem norāda raksta autore Karīna Platā. Kopumā sabiedrības locekļiem ikdienā ir nepieciešami dažādi pakalpojumi, taču pieprasījums pēc tiem var būt neregulārs. Līdz ar to uzņēmējs, kas darbojas attiecīgajā jomā, nevar garantēt darbiniekam noteiktu darba stundu skaitu dienā vai nedēļā, jo nevar paredzēt pieprasījuma intensitāti. Noteicošais kritērijs mainīga darba grafika piemērošanai ir darbinieka nodarbināšana uz nepilnu darba laiku. Ja darbinieka nodarbināšana tiek plānota nepilnu darba laiku un darba specifikas (pieprasījuma) dēļ nav iespējams precīzi noteikt nolīgto darba laiku, darba līgumā norādāma samērā plaša informācija: vispārēja norāde, ka darbinieka nodarbināšana būs mainīga atkarībā no viņa amata pakalpojuma pieprasījuma, darba devēja garantētais darbinieka nodarbināšanas stundu skaits. Jāatzīmē, ka nolīgtais (garantētais) darba stundu skaits norādāms mēneša, nevis dienas vai...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (13/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), un iesniegusi darba devēju izvirzītos priekšlikumus likumprojekta papildināšanai: LDDK aicināja Komisiju steidzami Likumprojektā iestrādāt pastāvīgu regulējumu attiecībā uz attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanu, jau sākot ar 2023.gadu, lai darba devējiem radītu tiesisko paļāvību un darbiniekiem varētu tikt turpināta attālināta darba izdevumu kompensēšana, kā arī šādu izdevumu kompensēšanu varētu plānot ilgtermiņā. LDDK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ar 2021.gada 1.augustu spēkā stājās izmaiņas Darba likuma 76.panta ceturtajā daļā: “(4) Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba...

No 2023. gada sākuma paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajos likumos un noteikumos. Iedzīvotājiem būs lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, tāpat noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki. Ikviens varēs ērti, droši un efektīvi sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, kā arī būs iespēja droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Paredzēti jauni pasākumi Pašvaldību likumā, grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, nosakot pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli privātajiem e-pakalpojumu sniedzējiem, kā arī grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot e-adreses lietošanu juridiskām personām par obligātu. Pašvaldību likums no 1. janvāra paredz jaunus pasākumus ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pašvaldības darbības atklātumu. Noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums, ko varēs iesniegt iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu...

Darbnespējas lapu akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām arī turpmāk varēs izrakstīt attālināti, to ieviešot kā pastāvīgu normatīvo regulējumu pie noteiktiem nosacījumiem. To otrdien, 20. decembrī, atbalstīja valdība, apstiprinot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”. Šāda prakse attālināti izsniedzamām darbnespējas lapām augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām ar mērķi ierobežot infekcijas slimību izplatību, jo īpaši ar Covid-19 saslimšanu, kopš ārkārtējās situācijas bija ieviesta uz noteiktu laiku un paredzēta tikai līdz šā gada 31.decembrim. Taču, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ārstu paradumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī to, ka šāda kārtība atvieglo pacientu un ārstu ikdienu, vienlaikus iespējami mazinot augšējo respiratoro saslimšanu, tajā skaitā Covid-19 izplatības riskus, šāda prakse ir turpināma. Tādēļ līdz ar šodienas lēmumu iespēja attālināti izrakstīt darbnespējas lapu bez došanās pie ārsta klātienē par pirmajām trīs darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā tiek noteikta kā pastāvīga norma, vienlaikus...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, par kurām iespējams informēt vēl pirms budžeta pieņemšanas 2023. gadam. No 2023. gada 1. janvāra: Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 620 eiro. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā 2 mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam – tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2023. gada mainās vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumi pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns piedzims 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Par šiem bērniem kopējais vecāku pabalsta saņemšanas laiks būs noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu veidos vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamās daļas. Nenododamā daļa katram vecākam būs divi mēneši. Vecāki varēs izvēlēties: 1. variants Pabalsta kopējo periodu 13 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas, no kuriem: 9 mēnešu pamatdaļa vienam no vecākiem jāizmanto līdz bērna viena gada vecumam. Šajā 9 mēnešu periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. divu mēnešu nenododamo daļu māte var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, Izvēloties 19 mēnešu periodu, vecāku pabalsta apmērs ir 43,75% no pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas. Abos variantos, neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinot strādāt, vecāku pabalsta pamatdaļu var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta...

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā. Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Administratīvais sods par minimālās darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu: darba devējam - fiziskajai personai - no 86 līdz 114 naudas soda vienībām,...

Ņemot vērā vispārējo transporta izdevumu sadārdzinājumu un situāciju dzīvojamo telpu īres tirgū, reģionālās mobilitātes atbalsts Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) klientiem tiek paaugstināts no 7 līdz 10 eiro dienā transporta izdevumu segšanai un no 150 līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Tādējādi tiek plānots veicināt bezdarbnieku mobilitāti uz darba vietām un došanos uz mācību iestādēm apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes. To paredz otrdien, 6. decembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Noteikumi arī nosaka, ka bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām turpmāk būs iespēja apgūt neierobežotu skaitu kursu mācībām tiešsaistes kursu platformās, kas līdz šim bija ne vairāk kā seši kursi divu gadu laikā. Vienlaikus gan tiek saglabāts kopējā finansējuma ierobežojums 500 eiro apmērā kursu apguvei divu gadu laikā. Lai veicinātu elastīgu pieeju, samazināta arī minimālā mācību programmu apguves intensitāte...

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 384 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%. 2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%. Mēneša vidējā neto darba samaksa – 1 013 eiro Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 013 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas. Mēneša vidējās neto...

Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama ikdienas situācijās, tā ir grūti pierādāma vai paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijas tiek diskriminēti. Taču makroekonomikas procesu iespaidā darba devēji šobrīd aktīvi transformē darba tirgu, mazinot gan tiešas, gan slēptas vecuma diskriminācijas izpausmes. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā. Pasākums, kas notika 24. novembrī pulcēja pretdiskriminācijas ekspertus, Saldus tehnikuma audzēkņus un senjorus. Pasākuma laikā dalībnieki runāja par vecuma diskrimināciju, stereotipizāciju, kā rīkoties, ja cilvēks tiek diskriminēts uz vecuma pamata un kā sadarbība starp jauniešiem un senioriem var mazināt vecuma diskrimināciju, tās izpausmes un sekas. Diskriminācija uz vecuma pamata ir atšķirīga attieksme pret cilvēku, ja tikai viņa vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Šajā gadījumā vecums nozīmē noteiktu gadu skaitu vai piederību pie noteiktas vecuma grupas, vai gluži vienkārši to, ka cilvēks ir jauns vai vecs. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas...

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk jauni darba līgumi tiek sagatavoti un parakstīti attālināti, potenciālais darba devējs lūdz topošo darbinieku atsūtīt personu apliecinošu dokumentu (fotoattēlu) elektroniskajā pastā, jo klātienes līguma parakstīšana nenotiks, līdz ar ko arī darbinieka identificēšana klātienē netiks veikta. Līdzīgi ir ar citām attālinātām vienošanām, kur viena puse lūdz otrai atsūtīt personu apliecinoša dokumenta kopiju, lai tādā veidā identificētu personu. Vienīgie personu apliecinošo dokumentu veidi Latvijā ir pase un personas apliecība (ID karte). Personu apliecinošu dokumentu kopēšana, šo kopiju iegūšana un nodošana ir klasificējama kā personas datu apstrāde brīdī, kad informācija no šīm kopijām tiek uzkrāta atlasāmā veidā vai arī, ja šis dokuments tiek uzglabāts tādā veidā, lai to pēc, piemēram, personas vārda un uzvārda varētu atrast informācijas sistēmā vai kartotēkā. Skaidrojumā sniegtā informācija ir attiecināma uz personu apliecinošu dokumentu fotogrāfijām, kopijām, iegūtām ar kopētāju, vai skenēšanas rezultātā iegūtiem failiem. Kādos gadījumos var rīkoties ar personu apliecinošu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pilnveidojot jauno e-pakalpojumu “VSAA informācija un pakalpojumi”, lietotājiem nodod divus kalkulatorus, kas ļauj pašiem veikt slimības pabalsta un vecāku pabalsta aprēķinus. Vecāku pabalsta kalkulatorā pašlaik iespējams veikt pabalsta aprēķinu par bērniem, kuri piedzims līdz 2022. gada 31. decembrim. Divu mēnešu laikā, kopš valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejams jaunā dizaina e-pakalpojums, tas apmeklēts jau 14546 reizes. Jaunajā VSAA e-pakalpojumā ir iespēja pārliecināties, ka darba devējs ir godprātīgi veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzzināt informāciju par savu vecuma pensiju un modelēt iespējamo pensijas apmēru, izmantojot VSAA datus un prognozes par nākotnes algas apmēru. “Līdz gada beigām paredzēts e-pakalpojuma funkcionalitāti papildināt ar diviem kalkulatoriem – lietotāji varēs patstāvīgi aprēķināt prognozējamo bezdarbnieka un maternitātes pabalsta apmēru. Tas ir sevišķi noderīgi situācijās, kad Latvijas iedzīvotāji plāno lielas pārmaiņas savā dzīvē un vēlas apzināt, ar kādu valsts atbalstu var rēķināties,” stāsta VSAA direktores vietniece Ilze Andersone. „Tāpat decembrī...