PERSONĀLS

Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Pašvaldību likums", kas paredzēs tiesības pašvaldībai pārcelt darbinieku citā amatā nesaņemot darbinieka piekrišanu. Kā savā atzinumā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ja pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja saņemt darbinieka piekrišanu pārcelšanai, tad otrajā lasījumā atbalstītā redakcija fundamentāli un būtiski samazina darbinieku aizsardzību un rada darbiniekiem negatīvas sekas. Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 20. panta sestajā daļā ir noteikts, ka “lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi pašvaldības uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību konkrētās pašvaldības darbam, kā arī veicinātu darbinieka kvalifikācijas izaugsmi, darbinieku, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt pašvaldības jebkurā citā amatā, ņemot vērā darbinieka kvalifikāciju un darba pieredzi, uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot darbinieka viedokli. Pārcelšanas pamatojums var būt arī darbinieka motivēts lūgums.” Pret šādu redakciju kategoriski iebilda LBAS un arī Tiesībsargs, lūdzot nodrošināt, ka darbinieku pārcelšanai ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Komisija neņēma vērā Tiesībsarga un...

Vēl tikai līdz 27. jūnijam uzņēmumi tiek aicināti pieteikties darbinieku apmācību programmai “Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai”. Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā. Katrs uzņēmums šīs programmas ietvaros var pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro. “Viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas ir viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam raduši iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu. Šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei kā, piemēram, Agile vai Scrum,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. Aktivitātes mērķis ir veicināt komersantu produktivitāti, eksportspēju un darba...

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Pēc š.g. 7. jūnija paziņojuma par politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par minimālās algas direktīvas projektu, tā tuvākajā laikā tiks apstiprināta Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas "Oficiālajā Vēstnesī" un divu gadu laikā ES dalībvalstīm direktīvas nosacījumi būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikta minimālā alga, būs jāievieš minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pārvaldības sistēma. Tiesību aktos būs jāietver kritēriji minimālās algas noteikšanai, piemēram, kāda no direktīvā sniegtajām atsauces vērtībām, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu. Tāpat direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas pārskatīšana, jāizveido konsultatīvās struktūras ar sociālo partneru dalību. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka jau tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē kopā ar sociālajiem partneriem tiks diskutēts par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām 2023. gadā. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Vienlaikus...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Tāpat ar likuma grozījumiem iecerētas izmaiņas saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Ar likumprojektu plānots arī pagarināt laika...

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā bezmaksas tiešsaistes konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas tiek rīkotas, lai pilnveidotu darba devēju izpratni par darbinieku ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku un vajadzībām, atbalstu iekļaušanai darba vidē un darba kolektīvā. Konsultācijas laikā speciālists sniedz informāciju par šādiem jautājumiem: valsts normatīvie akti, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; invaliditātes grupas un veidi; gadījumi, kad ir jāveic darba vietas pielāgojums; personas ar invaliditāti nodarbināšanas specifika, ņemot vērā invaliditātes veidu; iespējamo komunikācijas grūtību pārvarēšana; problēmu situāciju risināšana u.c. Vienas konsultācijas ilgums ir 3 stundas. Konsultācijas norisinās videokonferenču platformās Zoom un Team. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas ar mikrofonu un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus konsultantam un piedalīties diskusijā. Pieteikšanās konsultācijām - darba devējam tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā ”Kontakti”. Konsultācijas...

Katrs trešais strādājošais, kurš ir piedzīvojis atšķirīgu attieksmi darba vidē, izjūt ikdienā emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību, liecina pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati*. Pētījumā secināts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā nejūtas droši, un o sajūtu nereti veicina diskriminācija darba vidē. Piemēram, pēdējā gada laikā diskrimināciju darba vidē ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie. Ekspertu vērtējumā šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai diskriminācijai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī biznesa vides attīstību, valsts sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus. Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka tā veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu: viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem u.tml. Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam...

Lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā, Saeima 2. jūnijā trešajā gala lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas. Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izveidojusi informatīvu video ceļvedi Latvijas uzņēmējiem par to, kā jārīkojas, lai uzaicinātu viesstrādniekus darbam Latvijā. Nepieciešamība noalgot darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir aktuāla daudziem Latvijas komersantiem, kuru uzņēmumiem attīstoties, rodas grūtības atrast papildu darbarokas vietējā darba tirgū. Imigrācijas likumā ir noteikti viesstrādnieku nodarbināšanas pamati, vīzas un uzturēšanās atļaujas noformēšanas procedūra un citi ar viesstrādnieku uzaicināšanu saistīti jautājumi, bet uzņēmumiem, kas iepriekš ar šo jautājumu risināšanu nav saskārušies, šīs procedūras var būt sarežģītas un grūti uztveramas. Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par viesstrādnieku uzaicināšanu, ir izveidots video ceļvedis, kur soli pa solim paskaidrots, kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu viesstrādnieku nodarbināšanu uz uzturēšanās atļaujas vai vīzas pamata, un kur šos dokumentus iesniegt. Lakoniski paskaidrota uzaicināšanas procedūra un sniegta informācija gan par darba samaksu (tostarp darba samaksu augstas kvalifikācijas nodarbinātajiem), gan arī par valsts nodevām un dokumentu izskatīšanas termiņiem. 

Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma Pārejas noteikumu 7. punktā noteikto, no 2021.gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību (eID karti). Savukārt no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem paredzēts pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Lai apkalpotu pēc iespējas vairāk klientu, kuriem nepieciešams jauns personu apliecinošs dokuments, un uzlabotu pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošinātu, ka balsstiesīgie pilsoņi var sekmīgi piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veikusi virkni uzlabojumu klientu apkalpošanas kārtībā. PMLP 28 teritoriālajās nodaļās katru darba dienu var noformēt un saņemt personu apliecinošus dokumentus pirms pandēmijas pieņemšanas kārtībā. Tas nozīmē, ka klienti galvenokārt tiek apkalpoti rindas kārtībā, tiem neveicot iepriekšēju pierakstu. Vairumā gadījumu aptuvenais rindā gaidīšanas laiks...

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" izstrādāts, lai izpildītu valdības rīcības plāna pasākumu: pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīt priekšnoteikumus abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Likumprojekts pārņem 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta (direktīva 2019/1152) un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 (direktīva 2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tāpat bija nepieciešams precizēt Darba likuma (DL) 14.1 un 75.2 pantu, lai nodrošinātu Direktīvas 96/71/EK izpildi par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un par administratīvajām prasībām, kontroles pasākumiem un par atbildību apakšuzņēmuma līguma slēgšanas gadījumos. Papildus bija jāprecizē DL 155. panta norma, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, jo iepriekšējais pirmās daļas formulējums Satversmes tiesā tika atzīts par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija, jo neatbilst...

Līdz ar Eiropas Savienības trauksmes cēlēju direktīvas (turpmāk - Direktīva) pārņemšanu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi jaunu Trauksmes celšanas likumu. Valsts kanceleja informē, ka ir precizētas abas likumā nosauktās vadlīnijas: trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un trauksmes celšanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likums nosaka pienākumu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot visām publiskā sektora institūcijām, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem un citām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Turklāt ikviena publiskā sektora institūcija var būt arī kompetentā institūcija un saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus ne tikai no savu darbinieku vidus. Vadlīnijas ir būtisks palīgs tiem, kuri vēl tikai pilnveido savu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī tiem, kuri konsultē potenciālos trauksmes cēlējus un izskata ziņojumus. Trauksmes celšanas likuma mērķis līdz ar atjaunoto regulējumu nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Būtiskākās izmaiņas...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 24.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā. Likumprojekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumprojektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus...

Bērns Darba likuma izpratnē(Darba likuma 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši Darba likuma 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis irpersona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (Darba likuma 37. panta ceturtā daļa). Tā kā Darba likuma 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 788 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību"", kas otrdien, 17. maijā, pieņemti valdības sēdē. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts...