PERSONĀLS

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Valsts darba inspekcija norāda, ka ar Darba likuma grozījumiem izslēgta likuma 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības jeb nebūs likumā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti paredzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir noteikti garāki uzteikuma termiņi atkarībā no tā vai darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, “ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb tādu ģenerālvienošanos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Šāda vispārsaistoša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Lai paaugstinātu darbinieku aizsardzību un Valsts darba inspekcija varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvienošanās izpildi, tika veikti grozījumi Darba likuma 61. un 159. pantā. Darba likuma 61. pants tiek papildināts ar ceturto daļu nosakot, ka “minimālajai darba algai, kas noteikta ar Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto ģenerālvienošanos, darba tiesisko attiecību ietvaros ir tādas pašas tiesiskās sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai.” Piemēram, būvniecības nozarē...

Līdz šī gada 31.decembrim no valsts budžeta turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, paredz 4. augustā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pie šī pabalsta papildus var saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā. Tāpat izmaiņas likumā noteic, ka paliatīvā aprūpē esošo bērnu un viņu ģimenes locekļu valsts apmaksātais psihosociālās rehabilitācijas...

Rīgas dome informē, ka jebkurš iedzīvotājs var saņemt vakcīnu pret Covid-19 infekciju Rīgas lielākajos tirdzniecības centros katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00: T/C “Galleria Riga” (Dzirnavu ielā 67), T/C “Galerija Centrs” (Audēju ielā 16), T/C “Akropole” (Maskavas ielā 257), T/C “Alfa” (Brīvības gatvē 372), T/C “Domina” (Ieriķu ielā 3), T/C “Riga Plaza” (Mūkusalas ielā 71), T/C “Origo” (Stacijas laukumā 4), T/C “Dole” (Maskavas ielā 357), T/C “Sāga” (Biķeru ielā 2) , veikalā “IKEA” (Biķeru ielā 2). Tirdzniecības centros uz vakcināciju var ierasties, gan iepriekš reģistrējoties uz konkrētu laiku vietnē manavakcina.lv vai zvanot pa tālruni 8989, gan arī bez iepriekšējā pieraksta. Laikā no plkst. 10.00 līdz 11.00 seniori tiek apkalpoti prioritāri. Vakcinācija notiek ar “Pfizer/Biontech” vakcīnu. Turpinās vakcinācija arī Rīgas Centrāltirgū, Rīgas Kongresu namā turpinās iedzīvotāju vakcinācija pēc “brīvās rindas” principa laikā no plkst. 13.00 līdz 17.30, kad var nākt bez iepriekšēja pieraksta. Vakcinācija notiek ar “Pfizer/Biontech” vakcīnu. Senioru vakcinācija bez...

Jautājums Ar sezonas laukstrādnieku noslēgts darba līgums uz 65 kalendāra dienām (summētais darba laiks). Vai sezonas laukstrādniekam jāmaksā atvaļinājuma kompensācija? Ar 1. aprīli lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, kuru darba samaksai piemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nodokļa piemērošanai ir noteikta likuma "'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 11.12 pantā, kā arī MK 25.03.2014. noteikumi Nr. 166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" pielikumā. Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, veicot sezonas darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sejā vai stādīšanā. Kā sezonas laukstrādnieks drīkst būt nodarbināts ne vairāk kā 65 dienas. Speciālie normatīvie akti, kuri regulē sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas jautājumus, paredz, ka pirms darbu uzsākšanas katrs nodarbinātais laukstrādnieks ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma veidu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist - šādi sabiedriskajā telpā izskanējis "īsais kopsavilkums" valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši - ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar "Sorainen" vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu. Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos: 1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka. "Šajā gadījumā piemērs varētu...

Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) paredz, ka darbavietā darba telpā var pulcēties, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 infekciju. Kā arī, darba devējam, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ilgtspēju vai publisko pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam, ko apliecina sadarbspējīgs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Noteikumi atvieglotos darbinieku pulcēšanās nosacījumus paredz attiecībā uz personām, kurām ir sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju, vai sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju, atbilstoši Noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajiem kritērijiem. Informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir bijis inficēts ar Covid-19 vai nav, kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju, SPKC, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju izstrādājusi Drošas darba vides vadlīnijas birojiem. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt biroju un attālinātā darba procesu nepārtrauktību, samazināt Covid-19 inficēšanās riskus un saglabāt nodarbināto un apmeklētāju veselību. Drošas darba vides vadlīnijas biroja darbam, kas var noderēt arī par paraugu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un citu uzņēmumu darbības sakārtošanai, ir sagatavots kā ieteicamais materiāls uzņēmuma vadītājiem, biroja darbības uzsākšanai un turpināšanai, kas saistīti ar darba organizēšanu pandēmijas Covid-19 apstākļos. Vadlīnijās norādīti iestādes/uzņēmuma vadītāja pienākumi, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasībai, norīkot atbildīgās personas, kas pieņem lēmumus situācijās, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un kontrolē to izpildi. Atsevišķas vadlīniju sadaļas veltītas darba aizsardzības prasībām birojam, tostarp riska novērtēšanai darba vidē un attiecīgi veicamajiem pasākumiem, kā arī sagatavots paraugs uzņēmuma pašvērtējuma anketai darba aizsardzībā”...

Vakcinācija ir vienīgais veids, kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un atgriezties normālā dzīvē, ļaujot darba devējiem pilnvērtīgi strādāt un sociāli atbildīgi sabalansēt indivīda, sabiedrības un uzņēmēja vajadzības, vairākos paziņojumos uzsvērusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ieskatā nepieciešama ātra un visaptveroša vakcinācijas nodrošināšana, lai sasniegtu pūļa imunitāti, kas pavērtu iespēju atsākt attīstīties tautsaimniecībai kopumā. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šajos apstākļos ir kritiski svarīgi sekmēt izpratni par to, ka visas sabiedrības veselība ir tiešā veidā saistīta ar ekonomikas atveseļošanu. Ministru kabineta izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" redakcija darba devēju skatījumā varētu nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai publiskajā un privātajā sektorā turpinātu saimniecisko darbību, nodrošinot prasību pēc epidemioloģiski drošas darba vietas, un ļautu darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību. (Vairāk par likumprojektu lasiet ŠEIT). LDDK konceptuāli atbalsta Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un aicina LR Saeimu to izskatīt tuvākajā laikā. Vienlaikus darba devēju organizācija aicina ņemt vērā LDDK sagatavotos priekšlikumus, lai...

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Piemērs. Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu! Piemērs. 2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas...

Ministru kabineta 14. jūlija sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai. Likumprojektu vēl būs jāskata Saeimā. Likumprojekts paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra sabiedrības locekļa veselības aizsardzībai. Tas nosaka pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošināt to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba pienākumus var tikai tādi darbinieki, kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju. Lai nepakļautu citas personas inficēšanās riskam, darba devējam gan publiskajā, gan privātajā sektorā būs tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Darba devējam būs pienākums vērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Likumprojekts paredz, ka no 1. oktobra valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pakalpojumus ārstniecības, sociālās aprūpes centros un izglītības jomā klātienē varēs sniegt un...

Ministru kabinetā 14. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz publisko pasākumu norisi. Precizēts vispārējais pulcēšanās regulējums laikā, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, nosakot, ka, neveicot Covid-19 sertifikātu pārbaudi, tikai privātos pasākumos telpās var pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārtelpās – ne vairāk kā 50 personas. Šīs normas nav attiecināmas uz publiskiem pasākumiem. Publiskos organizētos pasākumus, atbilstoši iepriekš noteiktajai kārtībai, var apmeklēt vienīgi ar derīgiem sertifikātiem, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai pirms pasākuma veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu. Par sertifikātu pārbaudi atbildīgs pasākuma organizators. Normatīvais regulējums papildināts arī nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi. Tādējādi arī...

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī: Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi; dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ; darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks; laiks, kurā darbinieki piedalās streikā; atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs. Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā...

Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Piemērs. Ja darbinieks dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darba alga par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma nauda, darbiniekam ir jāizmaksā 24.05.2021. Tomēr likums paredz, ka pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Piemērs. Ja darbiniekam līgumā ir noteikts, ka darba algu par iepriekšējo mēnesi izmaksā līdz nākamā mēneša 4. datumam un viņš dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darbinieks var prasīt, lai darba algu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma naudu izmaksā nevis 24.05.2021, bet gan parastajā algas izmaksas dienā – 04.06.2021. Kā tiek rēķināta atvaļinājuma nauda? Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai...