PERSONĀLS

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Valdība 12. martā apstiprināja vairākus uzlabojumus epidemioloģiskās drošības pasākumos, lai līdz Lieldienām mērķtiecīgi nostiprinātu pašreizējo Covid-19 saslimstības krituma tendenci. Valdības apstiprinātais scenārijs primāri balstās attālinātā darba principos. Pārejot uz attālinātā darba režīmu, tie darbinieki, kuriem iespējams to apvienot ar bērna pieskatīšanu, tiek aicināti savas atvases nelaist uz bērnudārziem. Kā liecina SPKC apkopotie dati, arvien biežāk konstatēta saslimstība ar jauno, daudz lipīgāko Covid-19 paveidu, kas skar arī bērnus. Tādēļ, lai nevairotu Covid-19 izplatību arī bērnudārzos, uz turieni tiek rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu mājās. Attālinātais darbs No 16. marta klātienē strādāt drīkstēs tikai tie darbinieki, kuru darba specifikas dēļ pienākumus nav iespējams veikt attālināti un iestādes vai uzņēmuma vadītājs ir devis atļauju. Darba devēja pienākums ir noteikt tos darbiniekus, kuriem tiešām ir nepieciešams veikt pienākumus klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību. Lai sniegtu atbalstu pārejā uz attālināto darbu, Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju...

Datu valsts inspekcija (DVI), atbildot uz iedzīvotāju uzdoto jautājumu “Vai pastāv tiesiskais pamats personas datu apstrādei, kuru veic darba devējs, lai noskaidrotu darbinieku attieksmi par gatavību vakcinēties pret Covid-19?”1, sniedza skaidrojumu, norādot, ka pēc saņemtajiem jautājumiem ir identificēti un nodalīti divi savstarpēji saistīti, bet dažādi informācijas apstrādes nolūki (mērķi) darbinieku aptaujas veikšanai – 1) darbinieku attieksmes noskaidrošana par gatavību vakcinēties pret Covid-19 un 2) darbinieku saraksta veidošana, lai iesniegtu atbildīgajām iestādēm vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Kopš 2021. gada 5. februāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja uzsākt pieteikšanos, lai saņemtu vakcīnu pret Covid-19. Vakcinācija pret Covid-19 ir katras personas brīva izvēle. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas iedzīvotāji var reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos un viens no tiem – darba devēja veidots un iesniegts darbinieku saraksts2 , tomēr, atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus pieteikties individuāli – negaidot darba devēja rīcību. Ņemot vērā darba devēju izrādīto iniciatīvu, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus, veicot darbinieku aptaujas,...

Saeima 11.martā kā steidzamus pieņēma likuma grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas Covid-19 krīzes laikā paredz visiem pensionāriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām izmaksāt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā. Pabalstu saņems vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kā arī personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atlīdzību par darbspēju vai apgādnieka zaudējumu. Vienreizējo pabalstu izmaksās arī par bērniem ar invaliditāti, kā arī bērniem un pilngadīgām personām, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu saņems personas, kurām attiecīgo pensiju vai pabalstu ir tiesības saņemt laika posmā no 1. marta līdz izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējā pabalsta izmaksa notiks automātiski, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) visām mērķgrupām to izmaksās aprīlī. Pabalstu piegādās saņēmēja dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Ja tiesības uz vienreizējo pabalstu personai radušās no 1.marta, VSAA bez personas iesnieguma to piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 9. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam. Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu, atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts...

Eiropas Komisija 4. martā nākusi klajā ar priekšlikumu jaunai direktīvai par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši ES par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu. Tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Ar priekšlikumu arī stiprina rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmē tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā. Jaunie pasākumi, kuros ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme gan uz darba devējiem, gan arī uz...

2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro). Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %. Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no...

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām. Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela...

Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu, kurai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021. gada 10. februāra lēmumu ir ticis atteikts apgrozāmo līdzekļu atbalsts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas nosaka, ka: “Atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.” Persona pauž uzskatu, ka minētā norma ir netaisnīga, jo paredz vērtēt uzņēmumu peļņu un nomaksātos nodokļus pirmās ārkārtas situācijas apstākļos, kad uzņēmējiem objektīvi kritās apgrozījums un nodokļu nomaksas apmērs, kas attiecīgi arī ietekmē vidējo nodokļa apmēru mēnesī pirms otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī. Konkrētajā gadījumā IK pirmās ārkārtējās situācijas laikā saņēma dīkstāves pabalstu - nomaksātais nodokļu apmērs 0, bet 2020. gada 3.ceturksnī nodokļos samaksāts 988 eiro, kas vidēji 6 mēnešu griezumā nozīmē, ka nodokļu nomaksa budžetā ir zem 200...

Saeima lēmusi izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu ģimenēm par katru bērnu. To šī gada 31. martam veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šāds atbalsts par katru bērnu pienākas tam vecākam, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu, vai arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Minētais lēmums par šāda finansiāla atbalsta piešķiršanu ir radījis daudz dažādu jautājumu, kas skar šī atbalsta saņemšanas nianses. Svarīgākās skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane: “Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tādējādi, gadījumos, kad vecākiem rodas domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vecākam, kurš bērnu neaudzina. VSAA neizšķir vecāku strīdus un nav tiesīga pārtraukt...

Valdība 18. februārī atbalstījusi grozījumu projektu likumā "Par Valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz sociālās apdrošināšanas stāžā iekļaut arī dīkstāves un cita veida ar "Covid-19" krīzi saistīto pabalstu izmaksas periodus. Lai izmaiņas stātos spēkā, likums vēl būs jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka valsts ir noteikusi ierobežojumus komercdarbībai un noteikto ierobežojumu dēļ gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie negūst ienākumus no nodarbinātības, tad, lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, un, lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, t.i., bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnuizmaksās: līdz 31.martam personām, kuras piešķirto pabalstu saņem laika posmā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim: bērna kopšanas pabalstspar bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Atbalsta saņemšanai iesniegums nav nepieciešams. 500 eiro par katru bērnu VSAA ieskaitīs automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu. Atbalsta maksājumi nenotiks vienlaikus ar ikmēneša pabalstu un par katru bērnu VSAA veiks atsevišķu maksājumu, tāpēc saņemšanas datumi par katru bērnu var atšķirties. 30 dienu laikā pēc bērna kopšanas pabalsta vai ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas, ja periodā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim personai piešķirts maternitātes pabalsts un bērns piedzims līdz 6.aprīlim. Piemērs. Sievietei piešķirts maternitātes pabalsts no 2021.gada 15.februāra līdz 2021.gada 12.aprīlim. Bērns piedzimis 2021.gada...

Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” noteikts: Pamatojoties uz Darba likuma 133 panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no: pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju; piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju; piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šo rīkojumu. Valsts Darba inspekcija norāda: 2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirms svētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Līdz ar to darba laiks ir saīsināms un 2021. gada 8. maijā jāstrādā saīsināto pirms svētku dienas...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...

Finanšu ministra vadības darba grupā atbalstīts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums par slimības palīdzības pabalsta plašāku pieejamību, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies, un ir pagarināti iepriekš noteiktie ierobežojumi. LM aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī iespēju veikt savus darba pienākumus. Darba devēji un darbinieki savstarpēji vienojoties varētu pielāgot darba laika organizēšanas jautājumus, vai arī pārskatīt darba procesus. Ja šādi pielāgojumi objektīvu apstākļu dēļ nav iespējami, tad LM aicina izvērtēt iespēju savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu. LM atgādina, ka atbilstoši Darba likumam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu...