PERSONĀLS

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu. DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas...

Valsts turpinās izmaksāt piemaksas pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Par to vienojās valdība 1. aprīļa sēdē, piešķirot šīm izmaksām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to pagarināts arī periods, par kādu tiks izmaksāta šī piemaksa pie dīkstāves atbalsta. Ievērojot piemaksas saņēmēju dinamiku 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, tiek prognozēts, ka plānotais piemaksu saņēmēju skaits līdz 30. jūnijam varētu būt septiņu tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri mēnesī saņems piemaksu par aptuveni 10 tūkstošiem bērnu.

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods no četriem mēnešiem pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, informē Labklājības ministrija. Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts: 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, VSAA pagarina pabalsta izmaksas periodu bez personas iesnieguma. līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies arī no 9. novembra – līdz 2021. gada 30. jūnijam jāiesniedz VSAA iesniegums, lai izmaksas laiku pagarinātu par diviem mēnešiem. Personām, kurām periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) – bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods paliek iepriekš noteiktais, proti, ne ilgāks par četriem mēnešiem.

Pensionāriem un personām ar invaliditāti vienreizējās 200 eiro pabalsta izmaksas tiks veiktas ceturtdien, 1. aprīlī, informē Labklājības ministrija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksās kopā ar ikmēneša pensiju vai pabalstu. Pirmie maksājumu saņems tie, kuriem izmaksas datums ir svētku diena, 5.aprīlis, jo jau 1.aprīlī ikmēneša maksājums kopā ar 200 eiro pabalstu nonāks saņēmēju kontos. Savukārt Latvijas Pasts nodrošinās piegādi dzīvesvietā. Pārējie maksājumi tiks veikti aprīlī līdz 26.datumam. No cilvēkiem, kuri ikmēneša pensiju, atlīdzību vai pabalstu saņem dzīvesvietā, papildu maksa par 200 eiro pabalsta piegādi netiks ieturēta. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021. gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. VSAA...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīko akciju "Sezonas darbi" un aicina darba devējus reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā vai tuvākajā NVA filiālē. Darba devēju reģistrētās sezonas vakances tiks operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā “Sezonas darbi” NVA mājaslapā. Darba meklētāji šajā sadaļā varēs ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas! NVA direktore Evita Simsone: “Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Lai veicinātu abpusēji ērtu un ātru sezonas darbu devēju un sezonas darbu meklētāju saziņu, mēs jau otro gadu pēc kārtas rīkojam īpašu akciju - “Sezonas darbi”. Pērn akcijā bija iesaistījušies 112 sezonas darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1 843 sezonas vakances. Aicinu arī šogad darba meklētājus aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību. LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai...

Saeima 25. martā, kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem, iepriekš noteikto četru mēnešu vietā, pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, pamatojot likuma grozījumu, likumprojekta anotācijā atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020.gada 9.novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās...

Valdības sēdē 24. martā izskatīts un akceptēts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””. Tas vēl jāizskata un par to jābalso Saeimā. Likumprojekts paredz, ka No 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) piešķiršanas kārtība un apmērs. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, un tas neparedzēs izmaksāt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. No 2022. gada 1.janvāra iecerēts, ka par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems ĢVP 225 eiro apmērā. Pie pašlaik spēkā esošās ĢVP sistēmas viņi saņem 134.28 eiro. Tas nozīmē, ka...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu (2020. gada 9. novembri) un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji. Pabalsta izmaksas perioda pagarinājumu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas ceturtdien, 18. martā, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimā. Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim (ieskaitot) – šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu). Kā darbojas personāla opciju plāns? Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu. Kā jau...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Valdība 12. martā apstiprināja vairākus uzlabojumus epidemioloģiskās drošības pasākumos, lai līdz Lieldienām mērķtiecīgi nostiprinātu pašreizējo Covid-19 saslimstības krituma tendenci. Valdības apstiprinātais scenārijs primāri balstās attālinātā darba principos. Pārejot uz attālinātā darba režīmu, tie darbinieki, kuriem iespējams to apvienot ar bērna pieskatīšanu, tiek aicināti savas atvases nelaist uz bērnudārziem. Kā liecina SPKC apkopotie dati, arvien biežāk konstatēta saslimstība ar jauno, daudz lipīgāko Covid-19 paveidu, kas skar arī bērnus. Tādēļ, lai nevairotu Covid-19 izplatību arī bērnudārzos, uz turieni tiek rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu mājās. Attālinātais darbs No 16. marta klātienē strādāt drīkstēs tikai tie darbinieki, kuru darba specifikas dēļ pienākumus nav iespējams veikt attālināti un iestādes vai uzņēmuma vadītājs ir devis atļauju. Darba devēja pienākums ir noteikt tos darbiniekus, kuriem tiešām ir nepieciešams veikt pienākumus klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību. Lai sniegtu atbalstu pārejā uz attālināto darbu, Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju...

Datu valsts inspekcija (DVI), atbildot uz iedzīvotāju uzdoto jautājumu “Vai pastāv tiesiskais pamats personas datu apstrādei, kuru veic darba devējs, lai noskaidrotu darbinieku attieksmi par gatavību vakcinēties pret Covid-19?”1, sniedza skaidrojumu, norādot, ka pēc saņemtajiem jautājumiem ir identificēti un nodalīti divi savstarpēji saistīti, bet dažādi informācijas apstrādes nolūki (mērķi) darbinieku aptaujas veikšanai – 1) darbinieku attieksmes noskaidrošana par gatavību vakcinēties pret Covid-19 un 2) darbinieku saraksta veidošana, lai iesniegtu atbildīgajām iestādēm vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Kopš 2021. gada 5. februāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja uzsākt pieteikšanos, lai saņemtu vakcīnu pret Covid-19. Vakcinācija pret Covid-19 ir katras personas brīva izvēle. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas iedzīvotāji var reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos un viens no tiem – darba devēja veidots un iesniegts darbinieku saraksts2 , tomēr, atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus pieteikties individuāli – negaidot darba devēja rīcību. Ņemot vērā darba devēju izrādīto iniciatīvu, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus, veicot darbinieku aptaujas,...

Saeima 11.martā kā steidzamus pieņēma likuma grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas Covid-19 krīzes laikā paredz visiem pensionāriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām izmaksāt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā. Pabalstu saņems vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kā arī personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atlīdzību par darbspēju vai apgādnieka zaudējumu. Vienreizējo pabalstu izmaksās arī par bērniem ar invaliditāti, kā arī bērniem un pilngadīgām personām, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu saņems personas, kurām attiecīgo pensiju vai pabalstu ir tiesības saņemt laika posmā no 1. marta līdz izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējā pabalsta izmaksa notiks automātiski, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) visām mērķgrupām to izmaksās aprīlī. Pabalstu piegādās saņēmēja dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Ja tiesības uz vienreizējo pabalstu personai radušās no 1.marta, VSAA bez personas iesnieguma to piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums...