PERSONĀLS

Ja cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, bet atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, tad viņam atlīdzību izmaksā avansā, kura apmērs nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība"”, kas ceturtdien, 17. decembrī, pieņemti valdības sēdē precizē to, ka apdrošināšanas atlīdzības avansa apmēra noteikšanā tiek izmantots tas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem tie, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem nav tiesību uz valsts pensiju. Šis pabalsts no 2021.gada 1.janvāra noteikts 109 eiro (līdz šim 64,03 eiro). Noteikumi arī paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir aktualizējis informāciju par Covid-19 inficēto personu izolācijas izbeigšanu, kontaktpersonu noteikšanu un mājas karantīnas izbeigšanu, t. sk. personām, kuras iepriekš pārslimoja Covid-19. Tas lasāms ārstiem sagatavotajā skaidrojošajā materiālā par kārtību, kādā ārsts izbeidz izolāciju Covid-19 pacientiem. Izolācijas izbeigšana inficētajiem Lai gan Covid-19 pacienti ar vieglu slimības gaitu var būt infekciozi līdz 10 dienām pēc simptomu paradīšanās, pierādījumi liecina, ka vīrusa pārnešana jau ir ierobežota pēc piecām dienām kopš saslimšanas dienas. Ja Covid-19 saslimšana pacientam norit ar smagu klīnisko gaitu vai pacientam ir imūnsupresija, vīruss var izdalīties ilgāk - līdz 20 dienām. Lai lemtu par Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanu, ārsts izvērtē laiku kopš simptomu parādīšanās, slimības gaitu un laiku kopš simptomu izzušanas. Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem: ja cilvēkam, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā...

No 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods. Attiecībā uz minimālo vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pārejas perioda noteikumi nosaka, ka par laiku no 1.janvāra līdz 30. aprīlim šīs pensijas, kas nosakāmas minimālās pensijas apmērā, izmaksās pēc aprēķiniem, kādi bija noteikti līdz 2020. gada 31. decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam tiks veikts šo minimālo pensiju pārrēķins, un starpību (naudu par iepriekšējiem mēnešiem kopš janvāra) izmaksās vienlaikus ar 2021. gada maija pensiju. Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pārejas noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no...

Līdz 2021. gada 31. decembrim tiek “iesaldēta” parādniekam saglabājamā naudas summa, pret kuru nevar vērst piedziņu - to paredz 10.decembrī Saeimā galīgajā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Saglabājamā summa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz nākamā gada 31.decembrim netiks mainīta - tāpat kā līdz šim tā būs 64,03 eiro. Ar grozījumiem paredzēts dot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos likumu grozījumus, kas skar visus minimālos pabalstus, kā arī to, ka no nākamā gada tiek celta minimālā alga. Tāpat grozījumi regulē jautājumus, kas saistīti ar tiesu pieejamību uzturlīdzekļu prasībās, kā arī tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši patlaban spēkā esošajam regulējumam ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai likumā fiksētā procentuālā izteiksmē, taču parādniekam...

Jautājums: Nodarbinātais, pildot amata pienākumus, ir nonācis kontaktā ar personu, kurai vēlāk konstatēts Covid-19. Kāds pamatojums ir rakstāms rīkojumā par piespiedu dīkstāves (pašizolācijas) piemērošanu un kāda darba samaksa nodarbinātajam pienākas par šo periodu? Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavotās Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās covid-19 pandēmijas laikā, kuras var izmantot arī privātajā sektorā strādājošie. Par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā), ja kontakts bijis darba pienākumu pildīšanas laikā, tiek izdots darba devēja rīkojums un darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa pilnā apmērā, kāda tā bija līdz brīdim, kad tika izdots rīkojums par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā). Rīkojums par piespiedu dīkstāves piemērošanu saistībā ar pašizolāciju pamatojams ar: attiecībā uz darbiniekiem: Darba likuma 74. panta otro daļu.attiecībā uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta piektās daļas 5. punkta...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. decembrī pirms otrā – galīgajā - lasījuma atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Plānots, ka deputāti galīgajā lasījumā grozījumus skatīs Saeimas ārkārtas sēdē 10. decembrī. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī,...

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī, paredz likumprojekts. Vecāku pabalstu neizmaksās, ja persona veiks saimniecisko darbību un gūs ienākumus vai tai būs piešķirts dīkstāves pabalsts, teikts likumprojekta anotācijā. Deputāti likumprojektu...

Iepriekšējos rakstos (Sk. Bilance Nr. 8 (464), 9 (465), 10 (466) 2020. gads) soli pa solim izpētījām, kā darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieks sadarbībā ar grāmatvedi vai patstāvīgi var sagatavot un iesniegt maksātnespējas procesa administratoram kreditora pieteikumu par neizmaksāto darba samaksu, nesaņemto atvaļinājuma naudas kompensāciju u.tml. Šajā rakstā par to, ka nelielā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju. Aktuālās situācijas novērtējums Sākot ar 2020. gada 2. septembri, kreditoriem ir atcelts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāds aizliegums bija noteikts Covid–19 pandēmijas laikā un arī pēc tās beigām, lai iespējami pasargātu uzņēmumus no maksātnespējas procesiem un valstī kopumā nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti. Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) datiem 30.09.2020.: Ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamika Avots: Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas procesu skaits nav būtiski mainījies MKD...

Saeimā 26.novembrī steidzamajā otrajā un gala lasījumā pieņemtais grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka COVID-19 izplatības laikā sociāli apdrošinātai personai būs terminētas tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, informē Labklājības ministrija. Slimības palīdzības pabalstu izmaksās tiem, kam jākavē darbs, pieskatot bērnu. Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam. Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas....

Saeima 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā ”Par sociālo drošību”. Tie definē minimālo ienākumu sliekšņus, noteic to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likuma grozījumi saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro.Tie ir iespējami zemākie ienākumi, pie kura iedzīvotājiem ir sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no 2021. gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai...

Valdības sēdē 24. novembra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” , kas paredz atbalsta piešķiršanu Covid-19 ierobežojošo pasākumu skarto visu nozaru nodokļu maksātājiem. Atbalsts būs pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Atbalsts paredzēts ierobežojošo pasākumu ietekmētiem uzņēmumiem: algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem. Grozījumi nosaka kritērijus un atbalsta piešķiršanas kārtību atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Šim atbalstam varēs pieteikties jebkuras nozares darba devēji, kuriem vērojams apgrozījuma kritums 20% apmērā pret vidējo apgrozījumu š.g. augustā, septembrī un oktobrī. Plānots, ka dokumentu iesniegšana valsts atbalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sāksies decembrī. Atbalsts algu subsīdijai uzņēmējiem būs pieejams 50% apmērā no deklarētās mēneša...

Ministru kabineta sēdē 24. novembrī pieņemtie grozījumi valdības rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz papildu drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska mazināšanai izglītības iestādēs un sporta centros, kā arī finanšu atbalsta pasākumus nodokļu maksātājiem un bērnu vecākiem, kuru bērni karantīnas dēļ nevar apmeklēt izglītības iestādi. Īpaši stingri nosacījumi būs jāievēro pašvaldībās, kurās infekcijas izplatība ir divas reizes lielāka nekā vidēji Latvijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir apstiprinājis plašus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un strādājošajiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. No 30. novembra noteikts, ka skolās katram bērnam jānodrošina vismaz trīs kvadrātmetru platība no mācību telpas. Pedagogiem mutes un deguna aizsegs jālieto gan mācību procesa laikā, gan starpbrīžos. Savukārt augstākās izglītības un profesionālās izglītības praktiskajās nodarbībās, kuras nav iespējams īstenot attālināti, nedrīkst pārsniegt 10 cilvēku skaitu vienā grupā. No 27. novembra sporta centros jāsamazina cilvēku skaits telpās. 10 kvadrātmetru vietā vienam apmeklētājam jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri un kopējais cilvēku skaits...

Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga no 2021. gada 1. janvāra tiek paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro, paredz 24. novembrī valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””. Attiecīgi darbinieks, kuram nākamgad darba alga palielināsies no 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī, iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojama datiem, 2020. gada 3. ceturksnī valstī darba ņēmēju skaits bija 793,1 tūkst. un darba devēju skaits – 36,5 tūkstoši. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gada jūniju liecina, ka darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 430 eiro un mazāk, bija 138,1 tūkstoši, tai skaitā privātajā sektorā – 112,7 tūkstoši, bet sabiedriskajā sektorā – 22,6 tūkstoši. Savukārt, darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi...

Nododot darbiniekam lietošanā vērtīgu mantu, reizēm tiek noslēgts līgums par materiālo atbildību. Kādos gadījumos tas var palīdzēt kompensēt zaudējumus, un kādos materiālo atbildību nevarēs piemērot, pat tad, ja noslēgts šāds līgums? "Bilances Akadēmijas" kursos skaidrojusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. "Darba devēji nereti iedomājas - ja materiālās atbildības līgumā iekļaus atrunu, ka dalībnieks uzņemas "pilnīgu materiālo atbildību", tad darbinieks arī par visu atbildēs un no savas kabatas par visu maksās. Tik vienkārši gan nebūs," brīdina I. Pumpure. "Jebkurā gadījumā būs jāpierāda, ka tiešām darbinieks ir vainīgs. Otrkārt, kā jūs varat prasīt no darbinieka pilnīgu materiālo atbildību, ja viņš nav vienīgais, kas pie šīs mantas tiek klāt? Piemēram, noliktavas pārzinim tiek uzlikta pilnīga materiālā atbildība par noliktavu, bet šo noliktavu izmanto visi pēc kārtas. Pat ja tur netiek neviens cits no kolēģiem, tad apkopēja tur noteikti tiek. Ja nav iespējams...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā nodarbinātajiem bez maksas apgūt jaunas zināšanas vai pilnveidot jau esošās, mācoties starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur ir pieejams vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijās. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14. decembrim, bet pabeidzis līdz 2021. gada 15. februārim. Elektroniskā pieteikšanās bezmaksas mācībām platformā “Coursera” notiek NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera. Nenokavējiet! “Coursera” mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes. Kas var pieteikties bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” Pieteikties var nodarbinātais vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam,...