PERSONĀLS

Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 20. maijā panākta vienošanās, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023. gada 1. janvāra būs jāveic katru gadu. Tas saskan ar LM jau iepriekšējos gados virzīto iniciatīvu un Satversmes tiesas lemto – būtiski palielināt vairākus minimālo ienākumu sliekšņus gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem, kas ļauj palielināt ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir viszemākie. Sarunu gaitā LPS rosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par šo jautājumu varētu tikt uzsāktas, runājot par iespējamiem nosacījumiem un kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai, piemēram, pašvaldību plānoto ieņēmumu samazinājums un trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums. Abas puses vienojās turpināt sarunas par līdzfinansējumu šā gada septembrī. Tika pārrunāti arī jautājumi par sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgu attīstību un vienādu sociālo pakalpojumu pieejamību valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības. Sanāksmes dalībnieki...

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta arī ārvalstniekiem, kas Latvijā uzturas pastāvīgi, strādā vai mācās. Vakcinācija pienākas ārvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, studējošajiem, personām, kurām ir veselības apdrošināšana vai S1 veidlapa, diplomātisko un starptautisko organizāciju darbiniekiem vai viņu ģimenes locekļiem, bezvalstniekiem, bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, kuru statusu apliecina Latvijā izsniegti dokumenti. Ja ārvalstniekam ir Latvijā izsniegts personas kods un internetbankas pieeja, tad pieteikties var vietnē manavakcina.lv, pārējos gadījumos pa tālruni 8989. Tiesības ārvalstniekiem saņemt vakcināciju pret Covid-19 apliecina dažādi dokumenti atkarībā no personas statusa Latvijā. Vakcinācija pienākas, pirmkārt, personām, kam ir: pastāvīgās vai termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pilna laikā studējošajiem ārvalstu studentiem, ko apliecina studentu apliecība vai izziņa par studijām no mācību iestādes; Latvijā strādājošajiem, par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu apjomu, tās personas, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstī vai Šveicē...

Labklājības ministrija (LM) piekrīt Tiesībsarga viedoklim un rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsta izmaksu plānots uzdot iestādēm, kuras piešķir un izmaksā izdienas pensijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), Aizsardzības ministrijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, kā arī Satversmes aizsardzības birojam. Par šādām plānotajām izmaiņām likumā teikts Ministru kabineta vēstulē Tiesībsargam. Vēstuli otrdien, 18. maijā izskatīja un atbalstīja valdības sēdē. Saeima martā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteica to personu loku, kuriem izmaksā vienreizējo 200 eiro pabalstu. Attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu tika noteikts izmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta. Citiem izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu netika paredzēts izmaksāt, jo izdienas pensija pēc savas būtības jau ir speciāla sociālā garantija. Jāatzīmē, ka izdienas pensiju piešķir un...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai tās izmantotu, var tikai vienu gadu. Savukārt atvaļinājuma dienu uzkrājums, lai par neizmantotajām dienām darba devējam būtu pienākums izmaksāt kompensāciju, var veidoties visu darba attiecību laiku – tātad arī piecus vai desmit gadus. Šāds pienākums darba devējam nebūs vien tad, ja iespēja atvaļinājumu izmantot dota, bet darbinieks to nav apzināti darījis....

Valsts darba inspekcija ziņo, ka tā 10. maijā uzsāk ikgadējās tematiskās pārbaudes būvniecības nozares uzņēmumos. Pārbaužu mērķis ir novērst smagus un letālus nelaimes gadījumus darbā, kā arī veicināt darba aizsardzības prasību ievērošanu būvobjektos. Valsts darba inspekcijas inspektori īpaši pievērsīs uzmanību darbam augstumā, tai skaitā darbiem uz jumtiem, uz sastatnēm, bīstamu vietu norobežošanai, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai, u.c. būtiskām darba aizsardzības prasībām. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības apturēt bīstamus objektus. Valsts darba inspekcijas mājaslapā ir pieejama paškontroles veidlapa, kas ļauj pārliecināties, vai būvobjektā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā: https://www.vdi.gov.lv/lv/paskontroles-riki Tāpat atgādinām, ka būvniecības uzņēmumi darba vides riska novērtēšanai var izmantot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA (https://www.vdi.gov.lv/lv/oira), kas ir piemērots trīs dažādu veidu būvdarbiem: darbiem telpās – https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-telpas; darbiem ārpus telpām - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-arpus-telpam; zemes darbiem - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-zemes-darbi. Valsts darba inspekcija aicina – negaidi inspektoru, pārliecinies pats, ka darba aizsardzības prasības būvobjektā tiek ievērotas!

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina. Kā norādījusi likumprojekta rosinātāja - Saeimas Sociālo un darba lietu komisija - likumprojekta mērķis ir izstrādāt, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam un veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Visasākās diskusijas raisījušās par sagaidāmajām izmaiņām personām ar invaliditāti nodarbināšanā. Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: “Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.” Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma,...

Saeima 6. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita...

Uzņēmumi, kas vēlas veikt savu uzņēmumu darbinieku organizētu vakcināciju pret Covid-19, var sagatavot informāciju par vakcinējamo darbinieku skaitu, izvēlēties vakcinācijas veicēju, vakcinācijas veidu – vai nu doties uz vakcinācijas iestādi, vai aicināt vakcinācijas veicēju uz uzņēmuma telpām, vienojoties par laiku, informē Veselības ministrija. Uzņēmumi un iestādes var izvēlēties vienu no savu darba kolektīvu vakcinācijas veidiem: Veikt darba kolektīva vakcināciju kādā no tuvākajiem vakcinācijas iestādes kabinetiem, rezervējot dienu vai vairākas un laiku kolektīva vakcinācijai (saraksts pieejams šeit); Izvēlētā uzņēmuma adresē, ja darbinieku skaits ir lielāks par 25, izvēloties kādu no izbraukuma pakalpojumu sniedzējiem konkrētā administratīvā teritorijā (saraksts pieejams šeit). Uzņēmumi un iestādes savus darbiniekus, kuri ir izteikuši vēlmi vakcinēties, vakcinācijai piesaka, aizpildot veidlapu, kas publicēta Nacionālā veselības dienesta māja lapā. Pēc tam šī informācija jānodod izvēlētajam vakcinācijas veicējam. Veidojot vakcinējamo personu sarakstu, tajā iekļaujamas tikai tās personas, kuras: pieteikušās vakcinācijai pret Covid-19 brīvprātīgi; devušas piekrišanu savu personas datu apstrādei šīs vakcinācijas, kā arī...

Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija. No šā gada 1. janvāra ir paaugstināti minimālo valsts pensiju un nodrošinājuma pabalsta apmēri, tādējādi nosakot augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Kopumā izmaņas ietekmē aptuveni 115 000 cilvēku. Tāpēc, lai sagatavotos jauno apmēru izmaksai un veiktu pielāgojumus IT sistēmās, no šā gada janvāra līdz aprīlim bija noteikts pārejas periods – minimālo pensiju un nodrošinājuma pabalstu izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam, kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim. Minimālās valsts pensijas vecuma invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā, sākot ar 2021. gada maiju tiks izmaksātas jaunajā minimālajā apmērā. Vienlaikus kopā ar maija pensiju iedzīvotāji saņems pensijas starpību par periodu no janvāra līdz aprīlim. Tāpat pārrēķins tiks veikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, un...

Gan darba devējiem, gan darbiniekiem nereti rodas jautājumi par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Darba devēju vidū esot vērojams nepareizs pieņēmums, ka darbinieku personas datus uzņēmuma mērķu sasniegšanai var apstrādāt tikai ar darbinieka sniegtu rakstveida piekrišanu, informē Datu valsts inspekcija. Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz sešus tiesiskos pamatus personas datu apstrādei, lai tā tiktu atzīta par likumīgu – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai. Lai skaidrotu personas datu apstrādes un aizsardzības aspektus darba tiesiskajās attiecībās Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi rakstu sēriju iniciatīvas #DVIskaidro ietvaros – “Tiesiskie pamati personas datu apstrādei darba vietā”. Piekrišana Lai “piekrišana” būtu likumīga, tai jāatbilst noteiktiem būtiskiem nosacījumiem, elementiem, kuriem jāpastāv, lai “piekrišana” būtu derīga, un kuru mērķis ir garantēt, lai darbinieks paustu savu gribu par personas datu izmantošanu. Darba tiesisko attiecību kontekstā: uz darbinieku, viņam dodot “piekrišanu”, nedrīkst būt izdarīts tiešs vai netiešs...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā līdz 23. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2021. gada vasarā. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norise plānota no 1. jūnija līdz 31. augustam, tomēr pasākuma norises laika grafikā var tikt veiktas izmaiņas, ja epidemioloģiskā situācija valstī būs nelabvēlīga. Pieteikties pasākuma īstenošanai darba devēji aicināti tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā ir plānota darba vietu izveide skolēniem. Pieteikumu, piedāvāto darba vietu sarakstu un darba pienākumu aprakstu darba devēji var iesniegt NVA filiālē klātienē, nogādāt pa pastu vai nosūtīt elektroniski uz NVA filiāles e-pasta adresi, ja dokumenti ir parakstīti ar drošu elektronisku parakstu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”. NVA atgādina, ka skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darba devēju pienākums skolēnu darba vietās nodrošināt valstī noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Īstenojot...

No 2021.gada 1.jūlija tiks dubultots pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu. Turpmāk tas būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu. Pabalsta palielināšanu paredz grozījums Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai””, kas otrdien, 20. aprīlī pieņemts valdības sēdē. Šī gada 1. janvārī valstī bija reģistrēti 3395 aizbildņi, kuru aizbildniecībā atradās 4276 bērni. Saskaņā ar Civillikumu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tāpat aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu paredzēts aizbilstamā pamatvajadzību nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuriem izmaksātais valsts atbalsts ieturēts parādu dzēšanai, aicināti nekavējoties sazināties ar savu tiesu izpildītāju un iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai naudu atgūtu, informē Labklājības ministrija. Radusies situācija, ka daļa cilvēku, kuriem pienākušies pabalsti, savus tiesu izpildītājus par to neinformēja. Līdz ar to viņiem izmaksātā nauda novirzīta parāda dzēšanai. Lai atgūtu tiesu izpildītāja ieturēto valsts atbalstu, jārīkojas nekavējoties – pēc iespējas ātrāk jāiesniedz tiesu izpildītāja pieprasītā informācija, piemēram, bankas konta izdruka, kas apliecina pabalsta saņemšanu. Lemjot par vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnu un vienreizēju 200 eiro atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, tika noteikts, ka no šiem pabalstiem netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī tos neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai. Tomēr, lai atbalstu nenovirzītu parādu dzēšanai, atbalsta saņēmējam par gaidāmo maksājumu bija jāinformē tiesu izpildītājs un jānorāda konts, kurā tas tiks ieskaitīts. Tas bija jādara, jo zvērinātam tiesu izpildītājam nav...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā...

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu. DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas...