PERSONĀLS

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām (turpmāk – izmitināšanas atbalsta programma). Kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA). Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, sekojošām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus: personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu un kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā; personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija, pēc ārstēšanās stacionārā, ja ārstniecības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par izolācijas pārtraukšanu; personām, kuras noteiktas par kontaktpersonām; no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai kuras noteiktas par kontaktpersonu, ja tām nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna. Turklāt, ja 1.-3. grupā minētā persona ir...

Valdība 27. maijā apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību", kas paredz noteikt jaunu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas metodiku invaliditātes pensijas piešķiršanai, kas stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja personai piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir bijusi 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas formulas: Vi = (A1+ A2 + .. +A36) : 36, kur Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2 .. – 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga. Savukārt gadījumā, ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga ir reģistrēta mazāk par 36 mēnešiem (iemesli - bērnu kopšanas atvaļinājums, dīkstāve, slimība, bezdarbs u.c.), bet vismaz vienu mēnesi ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas...

Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas 27. maijā iesniegti izskatīšanai starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā. Grozījumu mērķis ir atcelt tās epidemioloģiskās drošības prasības, ko nav nepieciešams attiecināt uz personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19. Paredzēts, ka pilnībā vakcinētas personas var ceļot uz Latviju no ES, EEZ, Apvienotās Karalistes, Šveices un trešajām valstīm, uzrādot pārvadātājam vienīgi apliecinājumu par vakcīnas saņemšanu. Sagatavotie grozījumi paredz atcelt arī nebūtisku ceļojumu aizliegumu uz Latviju. Ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas, Satiksmes ministrija rosina precizēt MK noteikumu redakciju, nosakot, ka, ieceļojot no trešajām valstīm, pilnībā vakcinētas personas būtu atbrīvotas no pienākuma veikt atkārtotu testu un būtu tiesīgas neievērot pašizolāciju. Pašizolācijas prasība vairs neattiektos uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieku un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuri atgriežas no darba brauciena vai komandējuma, un jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuri ir atgriezušies no...

Valdība 27. maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu ,,Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kas paredz ārzemnieku reģistrēšanu Fizisko personu reģistrā un jaunā personas apliecības tipa – ārzemnieka personas apliecības jeb ārzemnieka eID kartes izsniegšanu, kas sekmēs ārzemnieku identificēšanu Latvijā digitālajā vidē. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tos vēl ir jāapstiprina Saeimai. Atgādinām, ka 2017. gada 14. decembrī pieņemtais Fizisko personu reģistra likums stājas spēkā no 2021. gada 28. jūnija, un likuma mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu — Fizisko personu reģistru. Tas aizstās pašreizējo Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Fizisko personu reģistrā tiks iekļauti arī dati par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā un, kuri vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību....

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopš Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās (01.05.2019.) ir saņemti 67 iesniegumi, kas atbilst likumā noteiktajiem trauksmes cēlēju ziņojumu kritērijiem. 36% no šiem iesniegumiem ziņots par aplokšņu algu izmaksu, savukārt lielākā daļa ziņojumu, kas neatbilda Trauksmes celšanas likuma prasībām, bija par neizsniegtu čeku, iegādājoties preces un pakalpojumus. Visbiežāk ticis ziņots par pārkāpumiem būvniecības, apsardzes, tirdzniecības nozarēs. Pašlaik VID ir pabeidzis 55 trauksmes cēlēju ziņojumos sniegtās informācijas izvērtēšanu un veicis atbilstošākos nodokļu administrēšanas pasākumus, lai novērstu pārkāpumus trauksmes cēlēju darba vietās. 12 trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšana ir procesā. Kopumā ir VID saņemts 231 iesniegums, kas sākotnēji bija noformēts kā trauksmes cēlēju ziņojumi, taču, izvērtējot to atbilstību konkrētajā likumā noteiktajām prasībām, daļa no tiem tika izskatīta vispārīgā kārtībā. Lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēju ziņojumu, fiziskai personai jāziņo par iespējamu pārkāpumu savā darba vietā, turklāt dokumentam jābūt parakstītam pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu. Katrs trauksmes cēlēja ziņojums tiek...

Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 20. maijā panākta vienošanās, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023. gada 1. janvāra būs jāveic katru gadu. Tas saskan ar LM jau iepriekšējos gados virzīto iniciatīvu un Satversmes tiesas lemto – būtiski palielināt vairākus minimālo ienākumu sliekšņus gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem, kas ļauj palielināt ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir viszemākie. Sarunu gaitā LPS rosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par šo jautājumu varētu tikt uzsāktas, runājot par iespējamiem nosacījumiem un kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai, piemēram, pašvaldību plānoto ieņēmumu samazinājums un trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums. Abas puses vienojās turpināt sarunas par līdzfinansējumu šā gada septembrī. Tika pārrunāti arī jautājumi par sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgu attīstību un vienādu sociālo pakalpojumu pieejamību valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības. Sanāksmes dalībnieki...

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta arī ārvalstniekiem, kas Latvijā uzturas pastāvīgi, strādā vai mācās. Vakcinācija pienākas ārvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, studējošajiem, personām, kurām ir veselības apdrošināšana vai S1 veidlapa, diplomātisko un starptautisko organizāciju darbiniekiem vai viņu ģimenes locekļiem, bezvalstniekiem, bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, kuru statusu apliecina Latvijā izsniegti dokumenti. Ja ārvalstniekam ir Latvijā izsniegts personas kods un internetbankas pieeja, tad pieteikties var vietnē manavakcina.lv, pārējos gadījumos pa tālruni 8989. Tiesības ārvalstniekiem saņemt vakcināciju pret Covid-19 apliecina dažādi dokumenti atkarībā no personas statusa Latvijā. Vakcinācija pienākas, pirmkārt, personām, kam ir: pastāvīgās vai termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pilna laikā studējošajiem ārvalstu studentiem, ko apliecina studentu apliecība vai izziņa par studijām no mācību iestādes; Latvijā strādājošajiem, par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu apjomu, tās personas, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstī vai Šveicē...

Labklājības ministrija (LM) piekrīt Tiesībsarga viedoklim un rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsta izmaksu plānots uzdot iestādēm, kuras piešķir un izmaksā izdienas pensijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), Aizsardzības ministrijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, kā arī Satversmes aizsardzības birojam. Par šādām plānotajām izmaiņām likumā teikts Ministru kabineta vēstulē Tiesībsargam. Vēstuli otrdien, 18. maijā izskatīja un atbalstīja valdības sēdē. Saeima martā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteica to personu loku, kuriem izmaksā vienreizējo 200 eiro pabalstu. Attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu tika noteikts izmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta. Citiem izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu netika paredzēts izmaksāt, jo izdienas pensija pēc savas būtības jau ir speciāla sociālā garantija. Jāatzīmē, ka izdienas pensiju piešķir un...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai tās izmantotu, var tikai vienu gadu. Savukārt atvaļinājuma dienu uzkrājums, lai par neizmantotajām dienām darba devējam būtu pienākums izmaksāt kompensāciju, var veidoties visu darba attiecību laiku – tātad arī piecus vai desmit gadus. Šāds pienākums darba devējam nebūs vien tad, ja iespēja atvaļinājumu izmantot dota, bet darbinieks to nav apzināti darījis....

Valsts darba inspekcija ziņo, ka tā 10. maijā uzsāk ikgadējās tematiskās pārbaudes būvniecības nozares uzņēmumos. Pārbaužu mērķis ir novērst smagus un letālus nelaimes gadījumus darbā, kā arī veicināt darba aizsardzības prasību ievērošanu būvobjektos. Valsts darba inspekcijas inspektori īpaši pievērsīs uzmanību darbam augstumā, tai skaitā darbiem uz jumtiem, uz sastatnēm, bīstamu vietu norobežošanai, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai, u.c. būtiskām darba aizsardzības prasībām. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības apturēt bīstamus objektus. Valsts darba inspekcijas mājaslapā ir pieejama paškontroles veidlapa, kas ļauj pārliecināties, vai būvobjektā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā: https://www.vdi.gov.lv/lv/paskontroles-riki Tāpat atgādinām, ka būvniecības uzņēmumi darba vides riska novērtēšanai var izmantot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA (https://www.vdi.gov.lv/lv/oira), kas ir piemērots trīs dažādu veidu būvdarbiem: darbiem telpās – https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-telpas; darbiem ārpus telpām - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-arpus-telpam; zemes darbiem - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-zemes-darbi. Valsts darba inspekcija aicina – negaidi inspektoru, pārliecinies pats, ka darba aizsardzības prasības būvobjektā tiek ievērotas!

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina. Kā norādījusi likumprojekta rosinātāja - Saeimas Sociālo un darba lietu komisija - likumprojekta mērķis ir izstrādāt, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam un veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Visasākās diskusijas raisījušās par sagaidāmajām izmaiņām personām ar invaliditāti nodarbināšanā. Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: “Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.” Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma,...

Saeima 6. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita...

Uzņēmumi, kas vēlas veikt savu uzņēmumu darbinieku organizētu vakcināciju pret Covid-19, var sagatavot informāciju par vakcinējamo darbinieku skaitu, izvēlēties vakcinācijas veicēju, vakcinācijas veidu – vai nu doties uz vakcinācijas iestādi, vai aicināt vakcinācijas veicēju uz uzņēmuma telpām, vienojoties par laiku, informē Veselības ministrija. Uzņēmumi un iestādes var izvēlēties vienu no savu darba kolektīvu vakcinācijas veidiem: Veikt darba kolektīva vakcināciju kādā no tuvākajiem vakcinācijas iestādes kabinetiem, rezervējot dienu vai vairākas un laiku kolektīva vakcinācijai (saraksts pieejams šeit); Izvēlētā uzņēmuma adresē, ja darbinieku skaits ir lielāks par 25, izvēloties kādu no izbraukuma pakalpojumu sniedzējiem konkrētā administratīvā teritorijā (saraksts pieejams šeit). Uzņēmumi un iestādes savus darbiniekus, kuri ir izteikuši vēlmi vakcinēties, vakcinācijai piesaka, aizpildot veidlapu, kas publicēta Nacionālā veselības dienesta māja lapā. Pēc tam šī informācija jānodod izvēlētajam vakcinācijas veicējam. Veidojot vakcinējamo personu sarakstu, tajā iekļaujamas tikai tās personas, kuras: pieteikušās vakcinācijai pret Covid-19 brīvprātīgi; devušas piekrišanu savu personas datu apstrādei šīs vakcinācijas, kā arī...

Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija. No šā gada 1. janvāra ir paaugstināti minimālo valsts pensiju un nodrošinājuma pabalsta apmēri, tādējādi nosakot augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Kopumā izmaņas ietekmē aptuveni 115 000 cilvēku. Tāpēc, lai sagatavotos jauno apmēru izmaksai un veiktu pielāgojumus IT sistēmās, no šā gada janvāra līdz aprīlim bija noteikts pārejas periods – minimālo pensiju un nodrošinājuma pabalstu izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam, kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim. Minimālās valsts pensijas vecuma invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā, sākot ar 2021. gada maiju tiks izmaksātas jaunajā minimālajā apmērā. Vienlaikus kopā ar maija pensiju iedzīvotāji saņems pensijas starpību par periodu no janvāra līdz aprīlim. Tāpat pārrēķins tiks veikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, un...