PERSONĀLS

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā līdz 23. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2021. gada vasarā. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norise plānota no 1. jūnija līdz 31. augustam, tomēr pasākuma norises laika grafikā var tikt veiktas izmaiņas, ja epidemioloģiskā situācija valstī būs nelabvēlīga. Pieteikties pasākuma īstenošanai darba devēji aicināti tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā ir plānota darba vietu izveide skolēniem. Pieteikumu, piedāvāto darba vietu sarakstu un darba pienākumu aprakstu darba devēji var iesniegt NVA filiālē klātienē, nogādāt pa pastu vai nosūtīt elektroniski uz NVA filiāles e-pasta adresi, ja dokumenti ir parakstīti ar drošu elektronisku parakstu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”. NVA atgādina, ka skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darba devēju pienākums skolēnu darba vietās nodrošināt valstī noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Īstenojot...

No 2021.gada 1.jūlija tiks dubultots pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu. Turpmāk tas būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu. Pabalsta palielināšanu paredz grozījums Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai””, kas otrdien, 20. aprīlī pieņemts valdības sēdē. Šī gada 1. janvārī valstī bija reģistrēti 3395 aizbildņi, kuru aizbildniecībā atradās 4276 bērni. Saskaņā ar Civillikumu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tāpat aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu paredzēts aizbilstamā pamatvajadzību nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuriem izmaksātais valsts atbalsts ieturēts parādu dzēšanai, aicināti nekavējoties sazināties ar savu tiesu izpildītāju un iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai naudu atgūtu, informē Labklājības ministrija. Radusies situācija, ka daļa cilvēku, kuriem pienākušies pabalsti, savus tiesu izpildītājus par to neinformēja. Līdz ar to viņiem izmaksātā nauda novirzīta parāda dzēšanai. Lai atgūtu tiesu izpildītāja ieturēto valsts atbalstu, jārīkojas nekavējoties – pēc iespējas ātrāk jāiesniedz tiesu izpildītāja pieprasītā informācija, piemēram, bankas konta izdruka, kas apliecina pabalsta saņemšanu. Lemjot par vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnu un vienreizēju 200 eiro atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, tika noteikts, ka no šiem pabalstiem netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī tos neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai. Tomēr, lai atbalstu nenovirzītu parādu dzēšanai, atbalsta saņēmējam par gaidāmo maksājumu bija jāinformē tiesu izpildītājs un jānorāda konts, kurā tas tiks ieskaitīts. Tas bija jādara, jo zvērinātam tiesu izpildītājam nav...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā...

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu. DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas...

Valsts turpinās izmaksāt piemaksas pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Par to vienojās valdība 1. aprīļa sēdē, piešķirot šīm izmaksām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to pagarināts arī periods, par kādu tiks izmaksāta šī piemaksa pie dīkstāves atbalsta. Ievērojot piemaksas saņēmēju dinamiku 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, tiek prognozēts, ka plānotais piemaksu saņēmēju skaits līdz 30. jūnijam varētu būt septiņu tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri mēnesī saņems piemaksu par aptuveni 10 tūkstošiem bērnu.

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods no četriem mēnešiem pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, informē Labklājības ministrija. Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts: 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, VSAA pagarina pabalsta izmaksas periodu bez personas iesnieguma. līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies arī no 9. novembra – līdz 2021. gada 30. jūnijam jāiesniedz VSAA iesniegums, lai izmaksas laiku pagarinātu par diviem mēnešiem. Personām, kurām periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) – bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods paliek iepriekš noteiktais, proti, ne ilgāks par četriem mēnešiem.

Pensionāriem un personām ar invaliditāti vienreizējās 200 eiro pabalsta izmaksas tiks veiktas ceturtdien, 1. aprīlī, informē Labklājības ministrija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksās kopā ar ikmēneša pensiju vai pabalstu. Pirmie maksājumu saņems tie, kuriem izmaksas datums ir svētku diena, 5.aprīlis, jo jau 1.aprīlī ikmēneša maksājums kopā ar 200 eiro pabalstu nonāks saņēmēju kontos. Savukārt Latvijas Pasts nodrošinās piegādi dzīvesvietā. Pārējie maksājumi tiks veikti aprīlī līdz 26.datumam. No cilvēkiem, kuri ikmēneša pensiju, atlīdzību vai pabalstu saņem dzīvesvietā, papildu maksa par 200 eiro pabalsta piegādi netiks ieturēta. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021. gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. VSAA...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīko akciju "Sezonas darbi" un aicina darba devējus reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā vai tuvākajā NVA filiālē. Darba devēju reģistrētās sezonas vakances tiks operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā “Sezonas darbi” NVA mājaslapā. Darba meklētāji šajā sadaļā varēs ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas! NVA direktore Evita Simsone: “Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Lai veicinātu abpusēji ērtu un ātru sezonas darbu devēju un sezonas darbu meklētāju saziņu, mēs jau otro gadu pēc kārtas rīkojam īpašu akciju - “Sezonas darbi”. Pērn akcijā bija iesaistījušies 112 sezonas darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1 843 sezonas vakances. Aicinu arī šogad darba meklētājus aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību. LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai...

Saeima 25. martā, kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem, iepriekš noteikto četru mēnešu vietā, pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, pamatojot likuma grozījumu, likumprojekta anotācijā atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020.gada 9.novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās...

Valdības sēdē 24. martā izskatīts un akceptēts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””. Tas vēl jāizskata un par to jābalso Saeimā. Likumprojekts paredz, ka No 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) piešķiršanas kārtība un apmērs. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, un tas neparedzēs izmaksāt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. No 2022. gada 1.janvāra iecerēts, ka par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems ĢVP 225 eiro apmērā. Pie pašlaik spēkā esošās ĢVP sistēmas viņi saņem 134.28 eiro. Tas nozīmē, ka...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu (2020. gada 9. novembri) un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji. Pabalsta izmaksas perioda pagarinājumu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas ceturtdien, 18. martā, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimā. Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim (ieskaitot) – šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu). Kā darbojas personāla opciju plāns? Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu. Kā jau...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...