PERSONĀLS

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Piemērs. Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu! Piemērs. 2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas...

Ministru kabineta 14. jūlija sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai. Likumprojektu vēl būs jāskata Saeimā. Likumprojekts paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra sabiedrības locekļa veselības aizsardzībai. Tas nosaka pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošināt to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba pienākumus var tikai tādi darbinieki, kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju. Lai nepakļautu citas personas inficēšanās riskam, darba devējam gan publiskajā, gan privātajā sektorā būs tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Darba devējam būs pienākums vērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Likumprojekts paredz, ka no 1. oktobra valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pakalpojumus ārstniecības, sociālās aprūpes centros un izglītības jomā klātienē varēs sniegt un...

Ministru kabinetā 14. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz publisko pasākumu norisi. Precizēts vispārējais pulcēšanās regulējums laikā, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, nosakot, ka, neveicot Covid-19 sertifikātu pārbaudi, tikai privātos pasākumos telpās var pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārtelpās – ne vairāk kā 50 personas. Šīs normas nav attiecināmas uz publiskiem pasākumiem. Publiskos organizētos pasākumus, atbilstoši iepriekš noteiktajai kārtībai, var apmeklēt vienīgi ar derīgiem sertifikātiem, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai pirms pasākuma veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu. Par sertifikātu pārbaudi atbildīgs pasākuma organizators. Normatīvais regulējums papildināts arī nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi. Tādējādi arī...

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī: Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi; dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ; darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks; laiks, kurā darbinieki piedalās streikā; atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs. Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā...

Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Piemērs. Ja darbinieks dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darba alga par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma nauda, darbiniekam ir jāizmaksā 24.05.2021. Tomēr likums paredz, ka pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Piemērs. Ja darbiniekam līgumā ir noteikts, ka darba algu par iepriekšējo mēnesi izmaksā līdz nākamā mēneša 4. datumam un viņš dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darbinieks var prasīt, lai darba algu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma naudu izmaksā nevis 24.05.2021, bet gan parastajā algas izmaksas dienā – 04.06.2021. Kā tiek rēķināta atvaļinājuma nauda? Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai...

Daudzi Eiropas Savienības (ES) valstu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli nodarbina cilvēkus gan no citām ES valstīm, gan trešajām valstīm. Sezonas darbinieki bieži vien pārceļas uz noteiktu laiku, bet saglabā pastāvīgo dzīvesvietu savā mītnes zemē. Lai uzlabotu zināšanas par sezonas darbinieku tiesībām, Eiropas darba iestāde (ELA) sadarbībā ar ES dalībvalstīm uzsāk informatīvo kampaņu “Tiesības visās sezonās”. Šīs kampaņas ietvaros piedāvājam vispārīgu ieskatu dažādos sezonas darbiniekiem nozīmīgos jautājumos. Tiesības uzturēties un strādāt citās ES valstīs Darba ņēmēji, kas ir ES pilsoņi, saskaņā ar “Līguma par Eiropas Savienības darbību” 45. pantu var brīvi pārvietoties un nedrīkst tikt diskriminēti pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu, darba apstākļiem un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. ES pilsoņi drīkst uzsākt darba attiecības un uzturēties valstī darba nolūkos bez ierobežojuma. Trešo valstu pilsoņu tiesības strādāt un uzturēties ES dalībvalstī regulē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/36/ES kā arī katras dalībvalsts imigrācijas un nodarbinātības politika....

Līdz gada beigām saglabās esošo darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību Covid-19 kontaktpersonām un iedzīvotājiem ar augšējo elpceļu infekcijas saslimšanas pazīmēm, paredz 29. jūnijā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Darbnespējas lapu ārsts varēs izsniegt attālināti: sākot no pirmās saslimšanas dienas gadījumos, kad bērnam vai pieaugušajam parādījušās augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Šādā gadījumā darbnespējas lapa tiek izsniegta līdz trīs dienām un ārstējošais ārsts lemj par nepieciešamību veikt Covid-19 testu un tālāko ārstēšanās procesu; Covid-19 inficēto cilvēku kontaktpersonas, pamatojoties uz Slimību profilakses kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju. Šāda kārtība novērš potenciālo Covid-19 vīrusa izplatību jau agrīnā stadijā, kad cilvēkam ir parādījušies simptomi, taču vēl nav noteikta inficēšanās ar Covid-19.

Valdība 22. jūnijā izdeva noteikumus "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā". Atgādinām, ka šogad 28. jūnija stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka jaunais Fizisko personu reģistrs apvienos līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti. Noteikumi detalizēti nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas Fizisko personu reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat noteikumi nosaka, kādā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju sniedz Saeimas Administrācija, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, zvērināti notāri un fiziskas personas, lai PMLP aktualizētu ziņas Fizisko personu reģistrā. PMLP un pašvaldības Fizisko personu reģistrā iekļaus ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa...

Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs. Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap 2000 eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments. Pieteikumu ārzemnieka eID kartes izsniegšanai persona varēs iesniegt arī Latvijas pārstāvniecībās, kuras atrodas ārpus Šengenas zonas un kurās šāds pakalpojums būs tehniski iespējams, paredz likumprojekts. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 28.jūnijā.

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, pabalstu periodus pielīdzinās tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 15. jūnija App Store (Apple viedierīcēm) ir pieejama mobilā aplikācija “Covid19Verify” digitālo Covid-19 sertifikātu pārbaudei jeb QR kodu skenēšanai. Mobilo aplikāciju aicināti izmantot pakalpojumu sniedzēji, pasākumu organizatori un ikviena iestāde, kura veic iedzīvotāju digitālo sertifikātu pārbaudi. Vienlaikus mobilā aplikācija “Covid19Verify” tika iesniegta apstiprināšanai arī Google Play Store (Android viedierīcēm) un šobrīd tiek gaidīta tās apstiprināšana un pieejamība lejupielādei. Līdz aplikācijas publicēšanas brīdim Google Play Store NVD aicina Android viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot vietnes www.covid19sertifikats.lv funkcionalitāti “Verificēt sertifikātus”. Mobilās aplikācijas priekšrocība ir sertifikātu QR kodu skenēšana bez aktīva interneta pieslēguma, t.i. mobilās aplikācijas atvēršanai un ielādei viedierīcē ir nepieciešams internets, savukārt turpmāko QR kodu skenēšanu 24 stundas var veikt bez pieslēgšanās internetam. Līdz šim digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv ir izveidoti vairāk nekā 403 tūkst. digitālo sertifikātu, tajā skaitā vairāk nekā 322 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju,...

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", kā arī ar to saistītos vairāku likumu grozījumus. Likumprojekta mērķis ir ļaut trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no 2022. gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro. Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus,...

Saeima 15. jūnijā 1. lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projektu. To izstrādājusi Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jaunais regulējum paredz ieviest vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotāji varētu nekavējoties uzzināt, kādi atvieglojumi viņiem ir pieejami. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus. Patlaban ik gadu tiek izsniegts ap 63 000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām. Regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru saņemšanas brīdī nepieciešams identificēt atvieglojuma saņēmēju vai atvieglojuma saņēmējam izsniegto identifikācijas līdzekli, lai nodrošinātu precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi un izmantotā atvieglojuma datu uzskaiti. Tas netiks piemērots atvieglojumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu, kā arī...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...