PERSONĀLS

No 2021.gada 25.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim cilvēkiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuri ir saņēmušas medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid – 19, piešķirs slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu. To paredz grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka, ja vakcinētajiem, pārslimojušiem, vai tiem, kuri ir saņēmuši medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, ir izsniegta darbnespēja lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona atgūs darbspējas. Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas...

Nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim. To paredz Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Par šo likuma normu vēl ir jānobalso Saeimai. Šādas normas atcelšana sekmēs senioru materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt arī pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja pati persona to vēlas un saskata to kā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Turklāt jāņem vērā, ka vecuma gadījumā VSNP piešķir tām pensijas vecumu sasniegušajām personām, kurām nav nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai varētu saņemt vecuma pensiju vismaz minimālajā apmērā – tātad nav vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs. Vienlaikus ir situācijas, kad personai līdz nepieciešamajam minimālajam apdrošināšanas stāžam vecuma pensijas saņemšanai...

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā ikvienam darba devējam ir jānodrošina attālinātā darba iespējas saviem nodarbinātajiem, ja viņu ikdienas pienākumu specifika to pieļauj, norāda Valasts kanceleja. Attālinātais darbs ļauj samazināt ikdienas kontaktus, kas ir viens no ārkārtējās situācijas mērķiem un vienlaikus arī būtisks drošības pasākums saslimstības ierobežošanai. No 11. oktobra darbavietā nodarbinātajiem atļauts atrasties vien ar darba devēja rīkojumu. Savukārt attiecībā uz klātienē veicamiem darbiem institūcijas vadītājs organizē darbu tā, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību. Cilvēkiem, kam darba specifikas dēļ jāstrādā klātienē, obligāti jālieto sejas maska, kas pilnībā aizsedz muti un degunu, cieši pieguļ sejai. Nav pieļaujama nodarbināto pulcēšanās vietās, kas nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu (piemēram, koplietošanas atpūtas telpas, virtuves, kolēģu apsveikšana jubilejās u.tml.). Valsts kanceleja īpaši uzrunā valsts pārvaldes iestādes ievērot pašreiz spēkā esošā tiesiskā regulējuma prasības un lūdz zināmā mērā rādīt priekšzīmi pārējai sabiedrībai. “Attālinātais darbs kā būtisks drošības pasākums jau īstenots iepriekšējo ārkārtējo situāciju laikā pandēmijas...

Pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldību līdzekļiem, no 25. oktobra nepiemēros pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, paredz valdības 12. oktobrī pieņemtais grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Vienlaikus pieņemtais precizējums nenosaka izmaiņas pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Piemēram, I un II grupas invalīdi, politiski represētie, daudzbērnu ģimenes u.c. noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas saņems braukšanas atlaides tāpat kā līdz šim. Joprojām spēkā paliek iepriekš noteiktie drošības pasākumi par regulāru transportlīdzekļa dezinfekciju un salona vēdināšanu, atverot lūkas. Savukārt pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas. Ņemot vērā joprojām augstos epidemioloģiskos riskus, Satiksmes ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – ievērot 2 m distanci, mazgāt rokas, vēdināt telpas un lietot...

Ministru kabinets 12. oktobrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kas sekmēs ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinās ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti. Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecinās tā turētāja identitāti un sekmēs ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā. Valsts nodevas apmērs par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu būs 80 eiro. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs divu darbdienu laikā. Veicot iepriekšēju pierakstu pakalpojuma saņemšanai, ārzemnieka eID karti varēs saņemt visās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Tiek plānota arī ārzemnieka eID kartes noformēšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet jārēķinās ar maksājumiem par konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts e-pakalpojumus, lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts iestādēm,...

Jautājums: Vai darba devējs var ievākt informāciju par amata kandidātu, ja tas nav devis piekrišanu šādai datu apstrādei? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija: Ja personas datu apstrādei ir nodrošināts cits tiesiskais pamats tad var. Nav izslēgti gadījumi kad informācijas iegūšanas pienākumu par jauno darbinieku var noteikt likums (piemēram, attiecībā uz pārbaudi par to, ka inkasatoriem nevar būt iepriekšējas sodāmības), šādu apstrādi var balstīt arī uz pārziņa leģitīmajām interesēm – tomēr šajā gadījumā ir īpaši svarīgi no darba devēja puses veikt rūpīgu līdzsvarošanas testu. Saprotams, ka informācijas par kompānijas finanšu direktoru vākšanai var būt krietni vairāk pamata, kā piemēram, vērtējot kāds ir bijis sētnieka amata kandidāta līdzšinējais dzīvesgājums. Līdzsvarošanas testa veikšana un līdz ar to informācijas izprasīšanas pamatošana būs darba devēja pienākums. Inspekcija vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos būs iespējams pamatot kāpēc ir nepieciešams ievākt informāciju par jaunpieņemamu darbinieku.

2021.gada 28.septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi), kas nosaka virkni epidemioloģiskās drošības pasākumu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Savukārt 2021.gada 8.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Līdz ar to Rīkojums, aizstājot uz laiku Noteikumos paredzēto, noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus, laika posmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, proti, visu ārkārtējās situācijas laiku. Kad jāorganizē attālinātais, kad - klātienes darbs? Attālinātais darbs, kad vien iespējams! ja darbinieks var strādāt attālināti – strādā attālināti darbā klātienē ierodas tikai ar darba devēja pamatotu norīkojumu (tas var būt pa amatiem vai to grupām vai funkcijām) Rīkojums (5.1.1.apakšpunkts) paredz, ka ārkārtējās situācijas...

Ministru kabineta 2021. gada 28. septembrī pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus", ar kuriem jaunā redakcijā izteikti 1. pielikums "Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori", 2. pielikums "Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi" un 3. pielikums "Darbi un nozares, kurās lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi". Pielikumi saskaņoti ar prasībām, ko paredz Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīva 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus un kas Latvijai jāpārņem līdz 2021. gada 20. novembrim. Attiecīgi šai datumā arī grozījumi stāsies spēkā. Kā norādīts grozījumu anotācijā, noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus - ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumus, tai skaitā darba apģērbu un apavus, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no...

Darba devējam privāto tiesību jomā ir tiesības motivēt darbiniekus vakcinēties pret Covid-19, šajā nolūkā īstenojot gan nemateriāla, gan materiāla rakstura pasākumus. Īstenojot minētos pasākumus, ievērojami tādi vispārīgie un darba tiesību principi kā vienlīdzīgu tiesību princips, it īpaši tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips un aizliegums radīt negatīvas sekas. Pie nemateriāla rakstura motivācijas pasākumiem pieder tādas aktivitātes kā darbinieku informēšana un izglītošana, piemēram, organizējot lekcijas un pieaicinot ekspertus un veselības aprūpes speciālistus, nodrošinot iespēju uzdot jautājumus un saņemt ātras un skaidras atbildes par vakcināciju, izplatot dažādus informatīvus materiālus darba vietās. Tāpat ir iespējams organizēt darbinieku vakcināciju darba vietā vai arī organizēt darbinieku nogādāšanu uz vakcinācijas punktiem un nodrošināt ar aktuālo informāciju par vakcīnām un tuvākajiem vakcinācijas punktiem, vai arī piešķirt brīvu laiku vakcinācijas veikšanai. Nemateriāla rakstura motivācijas pasākumi īstenojami, ievērojot brīvprātību un iepriekš minētos tiesību principus. Lemjot par materiāla rakstura motivācijas pasākumiem, būtiski ir ņemt vērā darba samaksas definīciju, kas...

Valdība 28. septembrī apstiprināja jaunus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kurā pamatā ir pārstrādātas un vienkāršotas līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 minētās prasības Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Esošais regulējums ir pilnveidots un uzlabots, lai padarītu to viegli saprotamu ikvienam valsts iedzīvotājam. Arī saistībā ar izglītības un sporta norisēm jaunajos noteikumos atsevišķi izdalītas četras konkrētas sadaļas - Izglītības procesa vispārīgie nosacījumi; Mācību un profesionālās kompetences pilnveides procesa nosacījumi; Izglītības procesa finanšu nosacījumi; Sporta treniņu un sacensību nosacījumi. No 15. novembra izglītības nozarē darbu klātienē varēs turpināt tikai ar derīgu sertifikātu Izglītības jomā noteikumos pamatā pārņemts iepriekšējais regulējums, izņemot jauno nosacījumu, ka izglītības ieguves process notiek epidemioloģiski drošā vidē. Tas nozīmē, ka nodarbinātie un pakalpojuma sniedzēji izglītības procesā un tā nodrošināšanā piedalās tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet izglītojamiem tiek veikts rutīnas skrīninga tests. Noteikumi stāsies spēkā 2021. gada 11. oktobrī, bet regulējums attiecībā uz prasību pakalpojumu sniegšanai klātienē izglītības...

Vēršam uzmanību, ka no 21. septembra stājas spēkā Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz iekļaut komandējuma izdevumu samaksas normas Vatikānā (pēc analoģijas ar komandējuma izdevumu samaksas normām Itālijā), kā arī vairs nav spēkā šo noteikumu 2. pielikums - "Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros", jo noteikumos svītrots arī 30.1 punkts. Kā norādīts Iekšlietu ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumu anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) Nr.2016/1624 (turpmāk - Regula Nr.2019/1896) paredz, ka Frontex aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas saistītas ar dalību kopīgajās operācijās, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot 3. un 4. kategorijas personāla pieejamību nolūkā tos izvietot no Pastāvīgā korpusa kā vienības...

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. septembrī noslēdza darbu pie Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projekta. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likumprojekta autori no Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām, iepriekš komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz, ka regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau piekto gadu veicis nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās “aplokšņu algas” nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Jaunākais VID veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020. gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016. gada. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu, 2020. gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019. gadu (2020. gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019. gadā – 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020. gadā...

Valdības sēdē 31. augustā tika izskatītas un pieņemtas Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas noteic prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas attīstība tiek plānota piecos rīcības virzienos: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tā ietvaros tiks ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu (pabalsti, pensijas, atlīdzības). Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros iecerēts turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām. Vienlaikus plānots pievērsties...

Ministru kabinets 31. augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 ”Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma saglabāt līdzšinējos drošas darbības nosacījumus vairāku saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, neraugoties uz to, ka saslimstība ar Covid-19 sabiedrībā pieaug un jau sasniegusi brīdi, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 120. Arī turpmāk lielākajā daļā saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās (t.sk. skaistumkopšanas, labsajūtas, foto, psihologa u. tml.) vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās telpas platības, savukārt tirdzniecībā – 15 m2 uz vienu apmeklētāju. Pakalpojuma sniegšanas vietās, t.sk. tirdzniecības vietās, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par noteikto m2 apmēru, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Sabiedriskajā ēdināšanā arī turpmāk spēkā būs līdzšinējie nosacījumi - iekštelpās pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 10 pilngadīgas personas (ar vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu), neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk...