PERSONĀLS

Valdība 22. jūnijā izdeva noteikumus "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā". Atgādinām, ka šogad 28. jūnija stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka jaunais Fizisko personu reģistrs apvienos līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti. Noteikumi detalizēti nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas Fizisko personu reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat noteikumi nosaka, kādā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju sniedz Saeimas Administrācija, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, zvērināti notāri un fiziskas personas, lai PMLP aktualizētu ziņas Fizisko personu reģistrā. PMLP un pašvaldības Fizisko personu reģistrā iekļaus ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa...

Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs. Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap 2000 eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments. Pieteikumu ārzemnieka eID kartes izsniegšanai persona varēs iesniegt arī Latvijas pārstāvniecībās, kuras atrodas ārpus Šengenas zonas un kurās šāds pakalpojums būs tehniski iespējams, paredz likumprojekts. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 28.jūnijā.

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, pabalstu periodus pielīdzinās tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 15. jūnija App Store (Apple viedierīcēm) ir pieejama mobilā aplikācija “Covid19Verify” digitālo Covid-19 sertifikātu pārbaudei jeb QR kodu skenēšanai. Mobilo aplikāciju aicināti izmantot pakalpojumu sniedzēji, pasākumu organizatori un ikviena iestāde, kura veic iedzīvotāju digitālo sertifikātu pārbaudi. Vienlaikus mobilā aplikācija “Covid19Verify” tika iesniegta apstiprināšanai arī Google Play Store (Android viedierīcēm) un šobrīd tiek gaidīta tās apstiprināšana un pieejamība lejupielādei. Līdz aplikācijas publicēšanas brīdim Google Play Store NVD aicina Android viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot vietnes www.covid19sertifikats.lv funkcionalitāti “Verificēt sertifikātus”. Mobilās aplikācijas priekšrocība ir sertifikātu QR kodu skenēšana bez aktīva interneta pieslēguma, t.i. mobilās aplikācijas atvēršanai un ielādei viedierīcē ir nepieciešams internets, savukārt turpmāko QR kodu skenēšanu 24 stundas var veikt bez pieslēgšanās internetam. Līdz šim digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv ir izveidoti vairāk nekā 403 tūkst. digitālo sertifikātu, tajā skaitā vairāk nekā 322 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju,...

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", kā arī ar to saistītos vairāku likumu grozījumus. Likumprojekta mērķis ir ļaut trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no 2022. gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro. Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus,...

Saeima 15. jūnijā 1. lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projektu. To izstrādājusi Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jaunais regulējum paredz ieviest vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotāji varētu nekavējoties uzzināt, kādi atvieglojumi viņiem ir pieejami. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus. Patlaban ik gadu tiek izsniegts ap 63 000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām. Regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru saņemšanas brīdī nepieciešams identificēt atvieglojuma saņēmēju vai atvieglojuma saņēmējam izsniegto identifikācijas līdzekli, lai nodrošinātu precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi un izmantotā atvieglojuma datu uzskaiti. Tas netiks piemērots atvieglojumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu, kā arī...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Saeimā 27. maijā pieņemtie Darba likuma grozījumi paredz, ka darba devējam jāsedz darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu (ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi). Grozījumu anotācijā skaidrots, ka par to, tieši kādus izdevumus kompensēt, darba devējam un darbiniekam jāvienojas. "Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās (Darba likuma 76.panta pirmā daļa). Izdevumu pozīcijas un apjomu puses ietver savā vienošanās, piemēram, puses var vienoties par tādu izdevumu segšanu kā telekomunikācijas pakalpojumi, ja tie tieši saistīti ar darba izpildi," skaidrots anotācijā. Tāpat darba devējs ir atbildīgs par darbam nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu, uzstādīšanu un uzturēšanu (ja darbinieks neizmanto savu aprīkojumu). "Darba devējs var nodrošināt darbinieku, piemēram, ar portatīvo datoru, monitoru u.c. ierīcēm darba pienākumu izpildei," teikts anotācijā. Jautājumus, kas regulē attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, darba devējs var reglamentēt savos iekšējos normatīvajos aktos. Darba likuma 76. panta 4. daļā...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmā “Balsts” turpinās pieteikumu pieņemšana mājokļu iegādes vai būvniecības atbalstam daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus vēl līdz šā gada 30.jūnijam subsīdijai var pieteikties tās ģimenes, kuras bankas hipotekāro kredītu saņēmušas laika posmā no 2020.gada 1.jūlija līdz novembra beigām. ALTUM Privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis: “Subsīdiju programma “Balsts” daudzbērnu ģimenēm valdībā tika apstiprināta pagājušā gada jūlijā, savukārt pēc praktiskā sagatavošanas perioda iedzīvotājiem atvērās novembra beigās. Daudzbērnu ģimenes, kuras atbilst nosacījumiem un iegādājās mājokli konkrētajā piecu mēnešu periodā, vēl līdz 30.jūnijam var paspēt pieteikties subsīdijas saņemšanai bankā, kurā saņemts hipotekārais aizdevums. Subsīdija ļaus daļēji dzēst hipotekārā kredīta pamatsummu. Vienlaikus programma darbojas un turpinās darboties, pieņemot pieteikumus jaunu mājokļu iegādei vai būvniecībai. Daudzbērnu ģimenes par subsīdijas saņemšanu aicinām interesēties bankās.” Kopš pagājušā gada novembra subsīdiju “Balsts” saņēmušas jau 300 daudzbērnu ģimenes par kopējo summu 2,5 miljoni eiro. Vidējā subsīdijas summa ir 8300 eiro. Pusei no piešķirtajām subsīdijām piesaistīta arī ALTUM garantija. Viena...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumu Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, noteikts pārcelt darba dienu no piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju, Minētais rīkojums neierobežo darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu Darba likuma 149. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī saņemt atvaļinājuma naudu Darba likuma 75. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. Valsts darba inspekcija skaidro: ja darbiniekam, kuram ir piecu dienu darba nedēļa, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirts no: 2021. gada 21. jūnija uz desmit kalendāra dienām, proti, līdz 2021. gada 2. jūlijam, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 7 darba dienām. Ņemot vērā, ka 2021. gada 25. jūnijs ir pārcelts uz 2021. gada 19. jūniju, 25. jūnijs nav uzskatāms par apmaksātu atvaļinājuma dienu. Atzīmējams, ka darbiniekam nav jāiet uz darbu 2021. gada 19. jūnijā, taču šī...

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

Tiesībsarga birojs norāda, ka saņem daudzus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar jautājumiem par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie var radīt nākotnē. Pieņemtie papildu atvieglojumi varētu pieļaut atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. Sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums par atšķirīgo attieksmi atsevišķās jomās, piemēram, kādēļ citās darbības jomās nav pieļaujams līdzvērtīgs regulējums kā medijiem (mediju jomā testētas personas ar negatīvu rezultātu ir tiesīgas piedalīties raidījumos, taču šādu iespēju nav daudzās citās jomās). Lielai daļai iedzīvotāju ir neskaidrība par vakcinēšanos un darba tiesībām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Tiesībsargs lūdz sniegt nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem. Tiesībsargs lūdz valdībai...

Šā gada 1. jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, informējam, ka dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu. Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1. jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem. Savukārt, atbilstoši 2020. gada 24....