PERSONĀLS

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. decembrī pirms otrā – galīgajā - lasījuma atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Plānots, ka deputāti galīgajā lasījumā grozījumus skatīs Saeimas ārkārtas sēdē 10. decembrī. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī,...

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī, paredz likumprojekts. Vecāku pabalstu neizmaksās, ja persona veiks saimniecisko darbību un gūs ienākumus vai tai būs piešķirts dīkstāves pabalsts, teikts likumprojekta anotācijā. Deputāti likumprojektu...

Iepriekšējos rakstos (Sk. Bilance Nr. 8 (464), 9 (465), 10 (466) 2020. gads) soli pa solim izpētījām, kā darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieks sadarbībā ar grāmatvedi vai patstāvīgi var sagatavot un iesniegt maksātnespējas procesa administratoram kreditora pieteikumu par neizmaksāto darba samaksu, nesaņemto atvaļinājuma naudas kompensāciju u.tml. Šajā rakstā par to, ka nelielā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju. Aktuālās situācijas novērtējums Sākot ar 2020. gada 2. septembri, kreditoriem ir atcelts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāds aizliegums bija noteikts Covid–19 pandēmijas laikā un arī pēc tās beigām, lai iespējami pasargātu uzņēmumus no maksātnespējas procesiem un valstī kopumā nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti. Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) datiem 30.09.2020.: Ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamika Avots: Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas procesu skaits nav būtiski mainījies MKD...

Saeimā 26.novembrī steidzamajā otrajā un gala lasījumā pieņemtais grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka COVID-19 izplatības laikā sociāli apdrošinātai personai būs terminētas tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, informē Labklājības ministrija. Slimības palīdzības pabalstu izmaksās tiem, kam jākavē darbs, pieskatot bērnu. Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam. Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas....

Saeima 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā ”Par sociālo drošību”. Tie definē minimālo ienākumu sliekšņus, noteic to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likuma grozījumi saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro.Tie ir iespējami zemākie ienākumi, pie kura iedzīvotājiem ir sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no 2021. gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai...

Valdības sēdē 24. novembra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” , kas paredz atbalsta piešķiršanu Covid-19 ierobežojošo pasākumu skarto visu nozaru nodokļu maksātājiem. Atbalsts būs pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Atbalsts paredzēts ierobežojošo pasākumu ietekmētiem uzņēmumiem: algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem. Grozījumi nosaka kritērijus un atbalsta piešķiršanas kārtību atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Šim atbalstam varēs pieteikties jebkuras nozares darba devēji, kuriem vērojams apgrozījuma kritums 20% apmērā pret vidējo apgrozījumu š.g. augustā, septembrī un oktobrī. Plānots, ka dokumentu iesniegšana valsts atbalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sāksies decembrī. Atbalsts algu subsīdijai uzņēmējiem būs pieejams 50% apmērā no deklarētās mēneša...

Ministru kabineta sēdē 24. novembrī pieņemtie grozījumi valdības rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz papildu drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska mazināšanai izglītības iestādēs un sporta centros, kā arī finanšu atbalsta pasākumus nodokļu maksātājiem un bērnu vecākiem, kuru bērni karantīnas dēļ nevar apmeklēt izglītības iestādi. Īpaši stingri nosacījumi būs jāievēro pašvaldībās, kurās infekcijas izplatība ir divas reizes lielāka nekā vidēji Latvijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir apstiprinājis plašus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un strādājošajiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. No 30. novembra noteikts, ka skolās katram bērnam jānodrošina vismaz trīs kvadrātmetru platība no mācību telpas. Pedagogiem mutes un deguna aizsegs jālieto gan mācību procesa laikā, gan starpbrīžos. Savukārt augstākās izglītības un profesionālās izglītības praktiskajās nodarbībās, kuras nav iespējams īstenot attālināti, nedrīkst pārsniegt 10 cilvēku skaitu vienā grupā. No 27. novembra sporta centros jāsamazina cilvēku skaits telpās. 10 kvadrātmetru vietā vienam apmeklētājam jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri un kopējais cilvēku skaits...

Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga no 2021. gada 1. janvāra tiek paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro, paredz 24. novembrī valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””. Attiecīgi darbinieks, kuram nākamgad darba alga palielināsies no 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī, iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojama datiem, 2020. gada 3. ceturksnī valstī darba ņēmēju skaits bija 793,1 tūkst. un darba devēju skaits – 36,5 tūkstoši. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gada jūniju liecina, ka darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 430 eiro un mazāk, bija 138,1 tūkstoši, tai skaitā privātajā sektorā – 112,7 tūkstoši, bet sabiedriskajā sektorā – 22,6 tūkstoši. Savukārt, darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi...

Nododot darbiniekam lietošanā vērtīgu mantu, reizēm tiek noslēgts līgums par materiālo atbildību. Kādos gadījumos tas var palīdzēt kompensēt zaudējumus, un kādos materiālo atbildību nevarēs piemērot, pat tad, ja noslēgts šāds līgums? "Bilances Akadēmijas" kursos skaidrojusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. "Darba devēji nereti iedomājas - ja materiālās atbildības līgumā iekļaus atrunu, ka dalībnieks uzņemas "pilnīgu materiālo atbildību", tad darbinieks arī par visu atbildēs un no savas kabatas par visu maksās. Tik vienkārši gan nebūs," brīdina I. Pumpure. "Jebkurā gadījumā būs jāpierāda, ka tiešām darbinieks ir vainīgs. Otrkārt, kā jūs varat prasīt no darbinieka pilnīgu materiālo atbildību, ja viņš nav vienīgais, kas pie šīs mantas tiek klāt? Piemēram, noliktavas pārzinim tiek uzlikta pilnīga materiālā atbildība par noliktavu, bet šo noliktavu izmanto visi pēc kārtas. Pat ja tur netiek neviens cits no kolēģiem, tad apkopēja tur noteikti tiek. Ja nav iespējams...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā nodarbinātajiem bez maksas apgūt jaunas zināšanas vai pilnveidot jau esošās, mācoties starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur ir pieejams vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijās. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14. decembrim, bet pabeidzis līdz 2021. gada 15. februārim. Elektroniskā pieteikšanās bezmaksas mācībām platformā “Coursera” notiek NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera. Nenokavējiet! “Coursera” mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes. Kas var pieteikties bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” Pieteikties var nodarbinātais vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam,...

Valdība 17. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Turpmāk mājas karantīna ir jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona. Valdība arī lēma, ka būs aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājusies spēkā no 19. novembra. Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku būs: bijis personīgs kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm; bijis fizisks kontakts (piemēram, sarokošanās,...

Otrdien, 17.novembrī, valdība apstiprinājusi izmaiņas Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu (DNL) Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājusies spēkā 19.novembrī. Izmaiņas DNL izsniegšanas kārtībā veiktas saistībā ar Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, kā rezultātā nepieciešams papildināt līdzšinējo kārtību. Šobrīd SPKC epidemiologs epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz DNL. Statistika liecina, ka epidemiologiem vidēji dienā jāstrādā ar vairāk nekā 1000 kontaktpersonām. Pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī DNL izsniegšana. Lai novērstu šādas situācijas, turpmāk konkrētās inficētās personas kontaktpersonas varēs noteikt: Slimību profilakses un kontroles centrs (kā līdz šim); ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi,...

Saeima 12.novembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri paredz līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem gadījumos, kad personai konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz š2020. gada 31.decembrim. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2020. gada 16. novembrī. Vienlaikus paredzēts, ka saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā slimības pabalstu no valsts budžeta līdzekļiem izmaksās jau no darbnespējas pirmās dienās. Šī likuma norma būs spēkā no 2020.gada 16.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam. Līdz šim šādos gadījumos darba nespējas lapa B tika apmaksāta no otrās dienas. Tāpat likumā noteikts, ka personai, kurai ir izsniegta darbnespēja lapa akūtas augšējo elpceļu infekcijas dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai attālināti izsniedzama darbnespējas lapa B (bez personas personīgas apskates) un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas...

Valdība 10. novembrī apstiprināja atbalsta mehānismus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem kultūras nozarē. To paredz akceptētie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos". Atbalstam varēs pieteikties gan juridiskas personas – uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, gan fiziskas personas – pašnodarbinātie, individuālie komersanti, autoratlīdzības saņēmēji un patentmaksas maksātāji, kuru darbība cietusi pandēmijas izplatībai noteikto ierobežojumu rezultātā. Atbalsta pasākumu termiņš noteikts no 9. novembra līdz 31. decembrim. Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), aizpildot atbalsta pieteikšanai prasīto informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Pašnodarbinātās personas - gan tās, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, gan autoratlīdzību saņēmēji, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, gan individuālie komersanti, kā arī patentmaksas maksātāji – varēs pieteikties atbalstam, ja noteikto ierobežojumu rezultātā ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir kritušies par vismaz 20% salīdzinot ar šā gada augusta, septembra un oktobra mēnešiem,...

Personām, kurām no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam būs izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā kā kontaktpersonai, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā. Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē...