PERSONĀLS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā nodarbinātajiem bez maksas apgūt jaunas zināšanas vai pilnveidot jau esošās, mācoties starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur ir pieejams vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijās. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14. decembrim, bet pabeidzis līdz 2021. gada 15. februārim. Elektroniskā pieteikšanās bezmaksas mācībām platformā “Coursera” notiek NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera. Nenokavējiet! “Coursera” mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes. Kas var pieteikties bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” Pieteikties var nodarbinātais vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam,...

Valdība 17. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Turpmāk mājas karantīna ir jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona. Valdība arī lēma, ka būs aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājusies spēkā no 19. novembra. Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku būs: bijis personīgs kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm; bijis fizisks kontakts (piemēram, sarokošanās,...

Otrdien, 17.novembrī, valdība apstiprinājusi izmaiņas Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu (DNL) Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājusies spēkā 19.novembrī. Izmaiņas DNL izsniegšanas kārtībā veiktas saistībā ar Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, kā rezultātā nepieciešams papildināt līdzšinējo kārtību. Šobrīd SPKC epidemiologs epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz DNL. Statistika liecina, ka epidemiologiem vidēji dienā jāstrādā ar vairāk nekā 1000 kontaktpersonām. Pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī DNL izsniegšana. Lai novērstu šādas situācijas, turpmāk konkrētās inficētās personas kontaktpersonas varēs noteikt: Slimību profilakses un kontroles centrs (kā līdz šim); ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi,...

Saeima 12.novembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri paredz līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem gadījumos, kad personai konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz š2020. gada 31.decembrim. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2020. gada 16. novembrī. Vienlaikus paredzēts, ka saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā slimības pabalstu no valsts budžeta līdzekļiem izmaksās jau no darbnespējas pirmās dienās. Šī likuma norma būs spēkā no 2020.gada 16.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam. Līdz šim šādos gadījumos darba nespējas lapa B tika apmaksāta no otrās dienas. Tāpat likumā noteikts, ka personai, kurai ir izsniegta darbnespēja lapa akūtas augšējo elpceļu infekcijas dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai attālināti izsniedzama darbnespējas lapa B (bez personas personīgas apskates) un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas...

Valdība 10. novembrī apstiprināja atbalsta mehānismus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem kultūras nozarē. To paredz akceptētie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos". Atbalstam varēs pieteikties gan juridiskas personas – uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, gan fiziskas personas – pašnodarbinātie, individuālie komersanti, autoratlīdzības saņēmēji un patentmaksas maksātāji, kuru darbība cietusi pandēmijas izplatībai noteikto ierobežojumu rezultātā. Atbalsta pasākumu termiņš noteikts no 9. novembra līdz 31. decembrim. Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), aizpildot atbalsta pieteikšanai prasīto informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Pašnodarbinātās personas - gan tās, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, gan autoratlīdzību saņēmēji, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, gan individuālie komersanti, kā arī patentmaksas maksātāji – varēs pieteikties atbalstam, ja noteikto ierobežojumu rezultātā ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir kritušies par vismaz 20% salīdzinot ar šā gada augusta, septembra un oktobra mēnešiem,...

Personām, kurām no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam būs izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā kā kontaktpersonai, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā. Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē...

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure. Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un samaksu, uzskatāms, ka darbinieks nodarbināts jau trīs mēnešus, viņam noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga, paredz Darba likuma 41. pants. "Te ir runa par gadījumiem, kad no darba devēja puses netiek parakstīti darba līgumi. Piemēram, skolēnu vasaras darbs, kurā līgums tiek parakstīts tikai no jaunieša puses. Uzņēmumam, kurš...

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 6. novembrī ir izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem COVID-19 radīto ekonomisko seku novēršanai. MK lēma, ka līdz 10. novembrim jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam. Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos – pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā. Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts. Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri COVID-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz COVID-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem. Ja COVID-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību, un uzskata, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: "Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos." Tāpat, tā kā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK...

Lai apspriestu aktuālos darba tiesību jautājumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu 5. novembrī organizē ikgadējo Darba tiesību forumu. Forums sāksies plkst. 9.30 un būs skatāms tiešraidē: https://www.youtube.com/watch?v=KtnGqjFqPrY&feature=youtu.be LBAS Darba tiesību forumā šogad īpaša uzmanība tiks veltīta Darba likuma piemērošanas problēmjautājumiem un izmaiņām COVID-19 pandēmijas izplatības laikā, attālinātā darba juridiskiem un darba drošības aspektiem, darba devēja jaunajiem pienākumiem, norīkojot darbiniekus darbam ārvalstīs, kā arī sociālo partneru priekšlikumiem nākamajiem Darba likuma grozījumiem. Neizpaliks jautājumi, kas skar emocionālās vardarbības regulēšanu darba tiesību aktos un darba un privātās dzīves saskaņošanu. Forumu atklās Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, un Pērs Krumrejs, Fridriha Eberta fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs direktors. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darba tiesību joma līdztekus darba samaksas jautājumam ir arodbiedrību darba prioritāte. Šīs pandēmijas laikā ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai likumus ievērot, bet tos arī piemērot. Un, lai šis process notiktu līdzsvaroti, ir ļoti svarīgi nepieklusināt sociālo dialogu, bet, izmantojot šī brīža...

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar COVID-19, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, vispirms sazināties ar ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi telefoniski vai elektroniski. Uz ārstniecības iestādi vai pie ģimenes ārsta bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst, tostarp gadījumos, ja ir ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālista! Sazinoties ar ārstniecības iestādi, jānorāda nepieciešamais pakalpojums, pieejamais nosūtījumus (papīra formātā vai E-veselības portālā) un jāinformē par savām sūdzībām. Ārstniecības iestāde, izvērtējot pacienta stāvokli, pieņems lēmumu vai sniegt pakalpojumu klātienē, vai nodrošināt attālinātu konsultāciju. Ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram, uzgaidāmajās telpās. Kārtību, kādā tiek nodrošinātas attālinātas konsultācijas, nosaka ārstniecības iestāde atkarībā no pieejamajiem tehniskajiem resursiem. Konsultācijas var tikt nodrošinātas gan telefoniski, gan video formātā. Par attālinātām konsultācijām pacienta līdzmaksājums nav jāveic. Lēmumu par attālinātas konsultāciju sniegšanu pieņem speciālists, tās laiku...

Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tas ir zemākais iespējamais ienākumu slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. To paredz 28.oktobrī Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālo drošību”. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jālemj Saeimai. Likumprojekts paredz noteikt, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro...

Saeima 29. oktobrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām (līdz 50 eiro) par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Attiecīgā norma stāsies spēkā šī gada 20.novembrī. Savukārt pašvaldībām jānodrošina, ka sākot ar šī gada 20.novembri trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka personas pilda pienākumu noteiktos gadījumos lietot mutes un deguna aizsegus. Šobrīd Ministru kabinets noteicis prasību lietot mutes un deguna aizsegus pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī (izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam), noteiktās pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietās, kā arī atsevišķu administratīvo teritoriju publiskajās telpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci, norādīts anotācijā. Vienlaikus ar likuma izmaiņām noteikts, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri...

(LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK ieskatā šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams arī šobrīd. Iepriekš noteiktās ārkārtas situācijas laikā pieņemtais regulējums darba nespējas lapu apmaksai būtiski veicināja vīrusa zemāku izplatību, kā arī bija viens no atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēja ar vīrusu izraisīto ekonomisko seku mazināšanā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valsts komepensētas darba nespējas lapas vismaz daļēji risinātu uzņēmēju izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai.” Vienlaikus LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz darba spēka nodokļu Latvijā nekonkrētspēju starp Baltijas valstīm. Attiecībā par darba nespējas...

No piektdienas, 30. oktobra, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 647 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” Veselības ministrija uzsver, ka patlaban galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Tāpēc privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska. Valdība arī lēma līdz 13. novembrim pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt...