PERSONĀLS

Dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu pagarinās līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, lēma valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē 12. janvārī. Tāpat valdība lēma paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 EUR. Attiecīgi komersantiem līdz 15. janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15. februārim – par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem. Tāpat abu atbalsta programmu Ministru kabineta (MK) noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai. MK atbalstīja, ka no šā gada 1. janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz...

2020. gada 28. novembrī stājās spēkā regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai, kuru Ministru kabinets apstiprināja 24. novembrī. Abi atbalsta veidi ir pieejami visu nozaru Covid–19 ierobežojošo pasākumu skartajiem nodokļu maksātājiem. Atbalsts ir pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim. Dīkstāves atbalsts ir iespēja uzņēmumam paturēt darbiniekus, kuri Covid–19 izraisītās pandēmijas dēļ nestrādā, lai, krīzei beidzoties, varētu ātri atsākt uzņēmuma darbu ar tiem pašiem cilvēkiem. Savukārt atbalsts algu subsīdijām ir paredzēts darbiniekiem, kas krīzes dēļ ir spiesti strādāt nepilnu darba laiku. Šādi ir iespēja saņemt pilnu darba algu, kādu viņi ir saņēmuši pirms Covid–19 sākšanās. Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid–19 krīzes apstākļos", valdība būtiski paplašināja atbalsta saņēmēju loku algu subsīdijām, kā arī izslēdza no tiem normas par dīkstāves atbalstu — tam paredzēti jauni noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par...

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 8.janvārī, neatbalstīja valdības sagatavoto pozīciju par priekšlikumiem direktīvai saistībā ar minimālās algas kritēriju noteikšanu Eiropas Savienībā (ES), liekot atbildīgajiem Labklājības ministrijas (LM) ierēdņiem to pārstrādāt un iesniegt jaunu. Deputāti nepiekrita ministrijas vērtējumam, ka, iespējams, ar šādu direktīvu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips. “Eiropas Savienība grib rast vienotu pieeju kritērijiem un procesiem minimālās algas veidošanai katrā dalībvalstī. Runa ir par minimālās algas sistēmu kopumā, nevis par konkrētu atalgojuma ciparu, tādēļ šajā gadījumā subsidiaritātes princips nebūtu apšaubāms. Aicinām valdību nevis sēt šaubas, bet būt atvērtiem Eiropas līmeņa diskusijai par minimālās algas veidošanas kritērijiem,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, piebilstot, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā un vienota pieeja kritērijiem minimālās algas veidošanā varētu palīdzēt arī Latvijā risināt gadu desmitiem ilgušo nevienlīdzības jautājumu. Subsidiaritātes princips noteic, ka ES regulē kaut ko tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt...

Tā kā raksts sagatavots decembrī, skatīt arī jaunāko regulējumu. Saeima 10. decembrī pieņēma likuma grozījumus "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kuri stājās spēkā 18. decembrī un paredz piešķirt vecāku pabalstus ārkārtējās situācijas laikā. Ja piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā — 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, bet krīzes radīto apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura dēļ nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās vecāku pabalsta izmaksu iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Šo pabalstu varēs turpināt saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām, ja vecāki nevar atgriezties darbā vai negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Pašreiz ārkārtējā situācija ir noteikta no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim. Šāda norma likumā...

Slimības palīdzības pabalstu par bērna vecumā līdz 10 gadiem pieskatīšanu vecāki var pieprasīt arī par Covid-19 infekcijas radītās situācijas dēļ pagarinātā brīvlaika periodu. Šajā gadījumā, pieprasot pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), nav nepieciešama izglītības iestādes izziņa, ka bērns nedrīkst apmeklēt skolu. VSAA atgādina, ka no 2020.gada 30.novembra ir iespēja pieteikties slimības palīdzības pabalstam bērna pieskatīšanai, ja ar Covid–19 infekciju saistīto apstākļu dēļ bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti. VSAA piešķir pabalstu par kalendārajām dienām, aprēķinot to 60 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas periods, par kuru piešķir pabalstu. Slimības palīdzības pabalsta saņemšanai no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots. Pabalstu piešķir par periodu, par kuru ir izglītības iestādes izziņa un darba devēja apliecinājums vai aprūpes centra izziņa. Pabalstu var saņemt viens...

Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, kuri līdz 2020.gada 31.decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē un turpina to darīt, un kuriem ir izpildījušies nosacījumi Latvijas pensijas piešķiršanai (sasniegts nepieciešamais pensionēšanās vecums, uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u.c.), arī pēc 2021.gada 1.janvāra, t.i., kad beidzas Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) pārejas periods, var pieprasīt Latvijas pensiju par Latvijas apdrošināšanas periodiem. Šādu iespēju paredz AK izstāšanās līgums no ES. AK dzīvojošie pieprasījumu Latvijas pensijai var iesniegt ar AK kompetentās iestādes (International Pension Centre, The Pension Service 11) starpniecību, nosūtīt pieprasījumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) elektroniski ar drošu elektronisku parakstu, izmantot www.latvija.lv pieejamos iesnieguma veidus. Pensijas saņemšanai jānorāda kredītiestādes konts Apvienotajā Karalistē. Savukārt Latvijā dzīvojošie AK pilsoņi, kuriem līdz 2020.gada 31.decembrim ir uzkrāti apdrošināšanas periodi AK, ar pieprasījumu AK pensijas piešķiršanai var vērsties VSAA vai AK kompetentajā iestādē. Lai nodrošinātu pensiju piešķiršanu, VSAA un AK kompetentā iestāde...

No 2021. gada 1. janvāra mainās vairāku valsts izmaksājamo pabalstu apmērs, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš ieguvis traumu saistībā ar kaulu lūzumu un nav sasniedzis 14 gadu vecumu, varēs saņemt ilgāk – līdz darba nespējas 30. dienai. Mainās nosacījumi ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai par bērnu ar invaliditāti. Ja bērnam noteikta invaliditāte, tad par šo bērnu ģimenes valsts pabalstu ir tiesības saņemt: no invaliditātes noteikšanas dienas, ja tā noteikta pirms bērns sasniedzis viena gada vecumu, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, vai bērns mācās. Pabalstu pēc šiem nosacījumiem VSAA piešķirs par periodu no 2021. gada 1. janvāra, bet no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam pienākošos summu izmaksās līdz 2021. gada 1. aprīlim. Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir, nenogaidot līdz bērna astotajai dzīves dienai, kā tas bija līdz šim. Atgādinām, ka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2021. gadā pensijas vecums ir 64 gadi, bet priekšlaicīgi pensionējoties – 62 gadi. Paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs, kas atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža: ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi, minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 149,60 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 179,30 eiro: ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir 16 un vairāk gadi, minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, palielinot to par 2,72 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, personām ar invaliditāti kopš bērnības – par 3,26 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu. Minimālās vecuma pensijas par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.aprīlim VSAA izmaksās apmērā, kāds bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021.gada maijam VSAA veiks minimālo pensiju pārskatīšanu, un starpību par periodu no 1.janvāra līdz 30.aprīlim izmaksās vienlaikus ar 2021.gada maija pensiju. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām 2021.gadā ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-109/2020; A420132016), ar kuru bija noraidīts prasījums par vecuma pensijas piešķiršanu personai, kura dzīvo ASV un kurai ir ASV pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Senāts atzina, ka tiesai no jauna ir jāvērtē lietas apstākļi un 1992. gada 5. novembra Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu (turpmāk – Divpusējais līgums). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts atzina, ka tiesai, izlemjot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sociālo tiesību jomā, procesuālās ekonomijas nolūkā ir pašai jāizvērtē tādi apstākļi, kas nepastāvēja laikā, kad iestāde lēma par administratīvā akta izdošanu. Izskatāmajā gadījumā Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā to, ka pieteicēja bija lūgusi piešķirt vecuma pensiju no konkrēta datuma – no tā brīža, kad iestājas tiesību normā noteiktais priekšnoteikums prasītā labuma piešķiršanai. Tāpat Senāts atzina,...

Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. Grozījumiem paredz papildināt Darba likuma 14. pantu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu. Šis pants tiek papildināts ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu Tāpat jaunā redakcijā tiek izteikts 14.1 un 14.2 pants. Izmaiņas pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, norāda grozījumu rosinātāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku...

Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar tiem līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarināts termiņš, kādā piešķir un izmaksā bezdarbnieka palīdzības pabalstu personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt četrus mēnešus. Tāpat līdz 2021.gada 30.jūnijam plānots pagarināt termiņu, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, ja persona par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata. Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, iespēju saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tāpat Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts par steidzamu atzītais grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz bezdarbniekiem iespēju strādāt īslaicīgu darbu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Šāda...

Ja cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, bet atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, tad viņam atlīdzību izmaksā avansā, kura apmērs nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība"”, kas ceturtdien, 17. decembrī, pieņemti valdības sēdē precizē to, ka apdrošināšanas atlīdzības avansa apmēra noteikšanā tiek izmantots tas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem tie, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem nav tiesību uz valsts pensiju. Šis pabalsts no 2021.gada 1.janvāra noteikts 109 eiro (līdz šim 64,03 eiro). Noteikumi arī paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir aktualizējis informāciju par Covid-19 inficēto personu izolācijas izbeigšanu, kontaktpersonu noteikšanu un mājas karantīnas izbeigšanu, t. sk. personām, kuras iepriekš pārslimoja Covid-19. Tas lasāms ārstiem sagatavotajā skaidrojošajā materiālā par kārtību, kādā ārsts izbeidz izolāciju Covid-19 pacientiem. Izolācijas izbeigšana inficētajiem Lai gan Covid-19 pacienti ar vieglu slimības gaitu var būt infekciozi līdz 10 dienām pēc simptomu paradīšanās, pierādījumi liecina, ka vīrusa pārnešana jau ir ierobežota pēc piecām dienām kopš saslimšanas dienas. Ja Covid-19 saslimšana pacientam norit ar smagu klīnisko gaitu vai pacientam ir imūnsupresija, vīruss var izdalīties ilgāk - līdz 20 dienām. Lai lemtu par Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanu, ārsts izvērtē laiku kopš simptomu parādīšanās, slimības gaitu un laiku kopš simptomu izzušanas. Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem: ja cilvēkam, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā...

No 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods. Attiecībā uz minimālo vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pārejas perioda noteikumi nosaka, ka par laiku no 1.janvāra līdz 30. aprīlim šīs pensijas, kas nosakāmas minimālās pensijas apmērā, izmaksās pēc aprēķiniem, kādi bija noteikti līdz 2020. gada 31. decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam tiks veikts šo minimālo pensiju pārrēķins, un starpību (naudu par iepriekšējiem mēnešiem kopš janvāra) izmaksās vienlaikus ar 2021. gada maija pensiju. Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pārejas noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no...

Līdz 2021. gada 31. decembrim tiek “iesaldēta” parādniekam saglabājamā naudas summa, pret kuru nevar vērst piedziņu - to paredz 10.decembrī Saeimā galīgajā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Saglabājamā summa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz nākamā gada 31.decembrim netiks mainīta - tāpat kā līdz šim tā būs 64,03 eiro. Ar grozījumiem paredzēts dot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos likumu grozījumus, kas skar visus minimālos pabalstus, kā arī to, ka no nākamā gada tiek celta minimālā alga. Tāpat grozījumi regulē jautājumus, kas saistīti ar tiesu pieejamību uzturlīdzekļu prasībās, kā arī tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši patlaban spēkā esošajam regulējumam ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai likumā fiksētā procentuālā izteiksmē, taču parādniekam...