PERSONĀLS

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju. Rīks ir pieejams šeit. Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit. Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties? Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt,...

Turpmāk, ja Covid-19 pacientam nebūs saslimšanas simptomu, viņš ar ārsta lēmumu varēs ātrāk atgriezties ikdienas gaitās. Veselības ministrija ir pārskatījusi kārtību, pēc kuras ārsts pieņem lēmumu par Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja personai jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt 7., nevis 14. dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas. Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no 14. dienas, ja pēc simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz 3 dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt. Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk. Ja nav...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2020. gada 1. septembra tiesības saņemt maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu būs personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) maternitātes, paternitātes vai vecāku apdrošināšanai: ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. Minētajiem pabalstiem, kuri tiks piešķirti, sākot no 1.septembra, saglabājas arī visi līdzšinējie nosacījumi tiesību noteikšanai. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena maternitātes pabalstam ir pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena, paternitātes pabalstam – bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma pirmā diena, bet vecāku pabalstam – datums, no kura tiek piešķirts vecāku pabalsts. Piemēram: grūtniecības atvaļinājums sākas 2020. gada 3. septembrī. Tiesības saņemt maternitātes pabalstu būs, ja sešu mēnešu periodā no 2020. gada marta līdz 2020. gada augustam iemaksas veiktas vismaz trīs mēnešos vai arī 24 mēnešu periodā no 2018. gada septembra līdz...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 2020.gada 1.oktobrī indeksēs pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 454 eiro mēnesī. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020.gada 30.septembrim. Vecuma pensijām tiks piemēroti šādi indeksi: 1,0380, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0446, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba apstākļos (arī, ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem); 1,0512, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem; 1,0578, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi. Indeksēta tiks visa piešķirtā pensija, kas nepārsniedz 454 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 454 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas...

Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībām no 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību. Tās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu....

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augusta izsludināts likumprojekts "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā", kas veicinās trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas (ES direktīvas) pārņemšanu, informē Valsts kanceleja. Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no sabiedrības puses, kas tika izskatīti, un atsevišķi priekšlikumi tika ņemti vērā. Tā kā Trauksmes celšanas likums tapa gandrīz vienā laikā ar direktīvu, Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa sagatavoto grozījumu kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļauti vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai, ko papildina vairāk nekā gada laikā uzkrātie novērojumi par nepieciešamajiem pilnveidojumiem regulējumā. Pārņemot direktīvas prasības Trauksmes celšanas likumā, iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

Atgādinām, ka no 1. augusta visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu jaunā koronavīrusa saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā obligāti jāveic Covid-19 laboratoriskie izmeklējumi. Par veiktās analīzes rezultātu ir jāiesniedz dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrādot arī oriģinālu) komersantam, kas organizē ārvalstnieka ierašanos Latvijas Republikā darba pienākumu veikšanai vai kultūras pasākuma organizatoram, vai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijas Republikā. To noteic Ministru kabineta 28. jūlijā izdotie noteikumi Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Līdz šim saskaņā ar noteikumu 59. punktu ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota prasība par pašizolāciju, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Turpmāk šis nosacījums papildināts ar piebildi, ka personai pēc ierašanās Latvijas Republikā ir veikta laboratoriska izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un izmeklējuma...

Labklājības ministrija (LM) savos aprēķinos piedāvājusi divus iespējamos garantētā minimālā ienākuma (GMI) nākotnes apmērus: 109 eiro un trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā, vai 164 eiro un un noteikt vienādus trūcīgo un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus – katru 270 eiro apmērā. LM norādījusi, ka GMI pabalstā iekļauti izdevumi par pārtiku un apģērbu, savukārt papildus dzīvokļa pabalsts paredz mājokļa nodrošināšanas izdevumu segšanu, tādējādi GMI celšana ir kontekstā ar vienotas mājokļa pabalsta sistēmas ieviešanu. Kopumā pirmā varianta īstenošanai 2021. gadam papildus nepieciešami 25 milj. eiro, bet otrajam variantam - 40 milj. eiro. Piedāvātās GMI summas atbilst attiecīgi 20% un 30% no ienākumu mediānas. Tāpat ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem minimālās vecuma un invaliditātes pensijas sliekšņiem. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzskata, ka ir nepieciešams piedāvāt sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības, ne tikai veikt grāmatvediskus aprēķinus. Kā uzsvēra komisijas vadītājs Andris Skride, naudas pabalsti nebūt nav vienīgais atbalsta mehānisms....

Valdība 28. jūlijā apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem". Noteikumos iekļauta vesela virkne ar profesijām, kurām privāto pensiju fondu pensiju plānā noteiktais pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Papildus līdzšinējam sarakstam tagad starp šīm profesijām iekļauti arī vairākas sociālās jomas, izglītības nozares, kultūras nozares, probācijas un pašvaldības policijas darbinieku profesijas (ar pilnu profesiju sarakstu var iepazīties noteikumu pielikumā). Tāpat noteikumi paredz, ka, lai darbinieks no agrāka vecuma saņemtu izmaksas atbilstoši privāto pensiju fondu pensiju plāna noteikumiem, minimāli nepieciešamajam nodarbinātības ilgumam attiecīgajā profesijā kopumā ir jābūt vismaz 10 gadiem. Savukārt šo nodarbinātības ilgumu darbinieks var apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Tāpat noteikumi paredz, ka personai, kura līgumu ar privāto pensiju fondu par dalību...

Labklājības ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest jaunus pagaidu nodarbinātības pasākumus - algotus pagaidu sabiedriskos darbus ar atlīdzību 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par nodarbinātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šādi pagaidu sabiedriskie darbi sniegtu atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajos paredzēts iesaistīt bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Ministrija arī informē, ka ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. Pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanu noteic 28. jūlijā valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 27. jūlijā plkst. 18.00 savā sociālās vietnes Facebook kontā rīko tiešsaistes darba dienu darba meklētājiem, kuri vēlas strādāt valsts pārvaldes vai aizsardzības jomā. Tiešsaistes darba dienas sākumā Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule stāstīs par karjeras iespējām valsts pārvaldē. Savas iestādes prezentēs un ar aktuālajiem darba piedāvājumiem iepazīstinās NVA Personāla nodaļas vadītāja Kristīne Jarmakoviča, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Aleksandrs Mārtiņš Blūms, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes rekrutēšanas atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums, Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas priekšnieks, pulkvežleitnants Andris Boriss un sabiedrisko attiecību speciāliste Ksenija Vītola, Valsts policijas koledžas direktora vietnieks, direktora pienākumu izpildītājs, pulkvedis Andris Sudārs. Darba iespējas tiks piedāvātas tādās profesijās kā karjeras...

Satversmes tiesa 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma bija Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...