PERSONĀLS

Satversmes tiesa 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma bija Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Datu valsts inspekcija (DVI) atgādina par personu tiesībām un pienākumiem datu aizsardzības jomā veselības informācijas kontekstā un skaidro, cik tiesīgs ir darba devējs vai pakalpojumu sniedzējs pieprasīt no darbinieka vai klienta informāciju par tā veselības stāvokli un ārvalstu apmeklējumu. DVI norāda, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana). Savukārt īpašu kategoriju (veselības dati) personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai. Līdz ar to personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu paniku, vairojot puspatiesības un pieņēmumus....

Lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā" un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai. “Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, skaidro viena no likumprojekta autorēm Inese Kušķe. ”Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei.” Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem jaunu iespēju - nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus, saņemot subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Atbalstam var pieteikties no šī gada 1. jūlija līdz 31.decembrim. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs trīs mēnešu laikā saņems dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas (līdz 430 eiro mēnesī), kā arī, lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansēs individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi (līdz 50 eiro vienam bezdarbniekam). Subsidētajās darba vietās būs iespēja nodarbināt bezdarbniekus, kuri nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī iepriekš nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja aktīvā nodarbinātības pasākuma “Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros. Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam būs pienākums nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus arī pēc algu subsīdiju atbalsta pasākuma īstenošanas beigām. Pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei var komersanti (izņemot...

Latvijā patlaban ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beidzās 30.jūnijā. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz daudzu ES valstu pieredzi, aicina Latvijā ieviest saīsinātā darba laika shēmu kā īslaicīgās nodarbinātības risinājumu krīzes apstākļiem un seku pārvarēšanai, kas ietver sevī saīsināto darbalaiku (angļu val. short time work) un pagaidu atlaišanu (angļu val. temporary layoff), un paredz darba attiecību uzturēšanu. LDDK aicina izveidot īslaicīgās nodarbinātības risinājumu sistēmu nākotnes krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās grūtībās. Šādi īslaicīgās nodarbinātības atbalsta instrumenti darba devējiem un darba ņēmējiem krīzes apstākļos palīdz vieglāk pārdzīvot ekonomisko lejupslīdi un izvairīties no pārmērīga bezdarba pieauguma valstī. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Krīzes apstākļos vai situācijā, kad samazinās uzņēmuma apgrozījums, šādi atbalsta risinājumi sniedz ieguvumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan visai sabiedrībai. Uzņēmumiem...

Grozījumi Darba likumā, ko 2019. gada 17. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma Saeima, paredzēja papildināt Darba likumu ar E daļu, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Šie grozījumi tika rosināta jau 12. Saeimas laikā saistībā ar jauna Administratīvo pārkāpumu likuma izstrādi, kas nomainīja līdz tam vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Tika nolemts, ka administratīvās atbildības regulējums ir iekļaujams nozari regulējošā likumā, šajā gadījumā – Darba likumā. Pieņemot grozījumus, bija paredzēts, ka likuma E daļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 2020. gada 1. janvārī, taču tā kā tika pagarināts Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiks uz 2020. gada 1. jūliju, tad izmaiņas Darba likumā arī stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Sodu piemēros par pārkāpumu, kurš nav novēršams Līdzīgi, kā jau iepriekš LAPK bija paredzēts, arī jaunajā regulējumā pamatā administratīvie sodi tiek piemēroti gadījumos, kad jāreaģē uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš...

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu, 24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu, 20. novembri). Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnija valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”. Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūnijā izsludināts grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, paredzot minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Kā paskaidrots noteikumu projekta anotācijā, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai (no darbinieku darba algas 500 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) - par 16,86 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 70,00 eiro). Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir minimālā mēneša darba alga (430 eiro mēnesī) vai alga zemāka par plānoto minimālo mēneša darba algu (500 eiro mēnesī). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 430 eiro mēnesī līdz 500 eiro mēnesī (pieaugums 70 eiro jeb 16%), iegūs par 49,84 eiro mēnesī vairāk (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām).

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima 24. aprīlī veica grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka bezdarbnieki, kas bezdarbnieka pabalstu saņēma 2020.gada 12.martā vai vēlāk, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām varēs saņemt arī bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā četrus mēnešus. "No vienas puses tas ir labs valsts žests iedzīvotāju labā, jo nav pārsteigums, ka ārkārtējās situācijas laikā un pēc tam var būt grūtības atrast darbu vai veikt saimniecisko darbību. Bet no otras puses, likumdevējs ir noteicis, kurām personu grupām bezdarbnieka palīdzības pabalsts nepienākas, neskatoties uz to, ka tās ir saņēmušas bezdarbnieka pabalstu. Un viena no šādām grupām ir arī personas ar invaliditāti, kas saņem invaliditātes pensiju," vērtē Tiesībsargs. Tiesībsarga ieskatā šāds ierobežojums saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu nesamērīgi ierobežo personu ar invaliditāti tiesības saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Tā kā bezdarbnieka palīdzības pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu tām personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsākusi pabalstu izmaksu vecākiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem. Vecākiem, kuru regulārais pabalstu izmaksas datums ir 7.vai 8., VSAA līdz 8.jūnijam ir izmaksājusi starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam, lai ikmēneša bērna kopšanas pabalsts sasniegtu 171 eiro. Vecāki, kuriem regulārie bērna kopšanas pabalsta izmaksas datumi ir vēlāk, pabalsta starpību par periodu līdz 31.maijam saņems savos izmaksas datumos. Savukārt, pabalsta apmēra starpība par periodu no 1.jūnija līdz 9. jūnijam tiks aprēķināta un izmaksāta jūlijā. VSAA visiem aizbildņiem par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu līdz 8.jūnijam izmaksājusi ārkārtējās situācijas laikā palielinātā pabalsta starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam. Palielinātais pabalsta apmērs par aizbildnībā esošu bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir 161,25 eiro mēnesī pabalsta 107,50 eiro mēnesī vietā, par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam –193,50 eiro mēnesī 129 eiro mēnesī vietā. Bet par deviņām jūnija dienām...

Ārkārtējā situācija, kas Latvijā iestājās martā, veicināja ne vien vairāku normatīvo aktu steidzamus grozījumus, bet arī šo grozījumu atkārtotu precizēšanu un paplašināšanu. 2020. gada 22. martā stājās spēkā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) pārejas noteikumu papildināšana ar 41. un 42. punktu, kuros bija noteikta darbnespējas (B) lapas apmaksas kārtība, ja lapa izsniegta sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā. Ja šāda lapa izsniegta, sākot ar 22. martu, tās apmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darbnespējas otrās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākotnēji bija noteikts slimības apmaksas periods līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja darba ņēmējam darbnespēja sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā iestājās līdz 2020. gada 21. martam un tā nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju (lapa A) izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai. Ja darbnespēja turpinās, tiks izsniegta B lapa,...

Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu. Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām. Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz...

Ministru kabineta 2020. gada 4. jūnija noteikumi Nr.353 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz papildināt darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumus slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Precizēti nosacījumi DNL...