PERSONĀLS

Valsts darb inspekcija (VDI) sniegusi skaidrojumu, kā piemērojams regulējums, kas ļauj uz laiku samazināt atalgojumu dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, ja dīkstāvi apmaksā pats uzņēmums, kā arī skaidro, kā iespējams noteikt samazinātu darba laiku. Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām, stājās spēkā 9. maijā. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir...

Gadījumos, ja uzņēmums nekvalificējas dīkstāves pabalstam saskaņā ar kādu no izslēdzošajiem kritērijiem, iesniegums par dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz, jo, saņemot atteikumu, uzņēmuma darbinieki automātiski saņems Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksāto dīkstāves palīdzības pabalstu (180 eiro). Dīkstāves palīdzības pabalstu aprēķinās un izmaksās proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona atrodas dīkstāvē. Piemērs: VID atteicis dīkstāves pabalstu par periodu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 31. martam par 18 dienām. Dīkstāves palīdzības pabalsta apmērs par martu būs 104,52 eiro (aprēķins: 180 eiro:31diena x 18 dienas). Ja dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēja apgādībā pabalsta piešķiršanas dienā ir bērni līdz 24 gadiem, par kuriem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, VSAA izmaksās arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu proporcionāli kalendāra dienām, kurās pabalsta saņēmējs atrodas dīkstāvē. Dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu par bērnu VSAA piešķirs bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID, un pārskaitīs uz...

Vairāki normatīvie akti, kas izskatīti valdības sēdē 14. maijā un stājas spēkā no 16. maija, turpmāk noteiks kārtību, kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" nosaka, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās...

Saeima 14.maijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ar grozījumiem pagarināts termiņš, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts saistībā ar darbnespējas lapām, kas izsniegtas Covid-19 saslimšanas vai atrašanās karantīnā dēļ. Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā līdz 2020.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz 2020.gada 30.jūnijam. Likuma grozījumi paredz arī sniegt atbalstu tām personām, kurām izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumā noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaitīs darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Likumā paredzētais termiņš noteikts kā pagaidu...

Ministru kabineta 14. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos - pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku un pagarinot termiņu iesnieguma iesniegšanai. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka par šā gada aprīli darba devējs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var iesniegt līdz 20. maijam. Vienlaikus noteikts, ja dīkstāves pabalsts par aprīli pieprasīts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, VID to pieņem un izskata atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tāpat MK noteikumos noteikts termiņš, kādā var pieteikties pabalstam par maiju un jūniju: līdz 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam. Ņemot vērā pagarināto ārkārtējo situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījuma samazinājumu, kas ir viens...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”. LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram,...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un visplašāk izskanējušajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to nokavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka nodokļu...

Līdz 31. decembrim paredzēts pagarināt termiņu, kādā valsts turpina sniegt atbalstu darba devējiem, apmaksājot saistībā ar Covid-19 saslimšanu izsniegtās darbnespējas lapas, informē Labklājības ministrija. Līdz šim likums paredzēja, ka cilvēkiem, kuriem uz šāda pamata ir izsniegta darba nespējas lapa laikā no 22. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Minēto paredz 12. maijā valdības sēdē izskatītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Labojumi vēl ir jāpieņem Saeimai. Likumprojekts arī paredz sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumprojektā noteikts, ka līdz 2020.gada 31.decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Termiņš “līdz 2020.gada 31.decembrim”...

Darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā 11. maijā uzsāka diskusiju par priekšlikumu daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem. Vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies, ka tiks nodrošināts atbalsts tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības. Vienlaikus, strādājot pie šī atbalsta instrumenta, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē. Dīkstāves pabalsts ir terminēts (īslaicīgs atbalsts krīzes laikā), un šobrīd tiek attīstīti vairāki scenāriji izejai no šīs krīzes, tai skaitā apsverot iespējas ieviest iepriekš minēto risinājumu. Finanšu, ekonomikas un labklājības ministri ir vienojušies, ka jau šonedēļ ekonomikas ministra vadītajā darba grupā, strādājot pie ekonomikas atbalsta instrumentiem, izskatīs arī šo priekšlikumu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu autoratlīdzību saņēmējiem. Kā vērtējamas personas, kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar krīzes skartu komersantu un pēdējo 6 mēnešu laikā ir saņēmušas gan darba samaksu, gan autoratlīdzību, saimnieciskā darbība VID nav reģistrēta. Pabalsts aprēķināms kā darba ņēmējiem? Autoratlīdzības saņēmējs, kurš ir reģistrēts un sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs un par kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) mēnesī pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas vismaz no minimālās mēneša darba algas apmēra (2020. gadā – 430 eiro), nereģistrējas VID un neveic iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātais. Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī (turpmāk - MK noteikumi Nr.179), attiecas uz tādiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri reģistrējušies VID kā pašnodarbinātas personas un paši no saviem ienākumiem veic VSAOI. Vai personai, kas ir darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu pašnodarbinātajām personām, tostarp individuālajiem komersantiem. Vai par pašnodarbinātu personu Ministru kabineta (MK) noteikumu izpratnē ir uzskatāma tikai tāda persona, kura VID ir reģistrējusi saimniecisko darbību? MK 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī, ir attiecināmi uz tādu fizisko personu, kura VID ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (SDV) un ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants. Vai kā pašnodarbināta persona kvalificējas arī fiziska persona, kura noslēgusi uzņēmuma līgumu? Ja uzņēmumu līguma slēdzējs izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās tiesības nereģistrēties VID kā SDV, tad minētai personai nav piemērojami MK noteikumi Nr.179. Savukārt, ja persona saskaņā ar noslēgto uzņēmumu līgumu ir reģistrējusies...

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" un grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"" pagarināts periods līdz 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Taču turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8.maijam, par maiju – līdz 30.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam. Ministru kabinets 14. maijā rosināja precizēt, ka par aprīli pieteikumus dīkstāves pabalstam varētu iesniegt arī līdz 20. maijam. Tāpat...

Saeima 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas. Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu...

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai “nodokļu brīvdienu” piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu COVID-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža. Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski...

Valdības ārkārtas sēdē 30. aprīlī atbalstītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka, ka tām personām, kas saņem dīkstāves pabalstus, nepiešķirs pašvaldības pabalstus krīzes situācijā. Likumprojekts paredz, ka "pabalstu krīzes situācijā nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par personu ģimenē, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts." Šāds risinājums esot nepieciešams, lai "neizveidotos situācija, ka persona vienlaicīgi var pretendēt uz diviem pabalstiem (pabalstu krīzes situācijā un dīkstāves palīdzības pabalstu)," teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi paredz novērst situācijas, kad divkārt tiek izmaksāts pabalsts 50 eiro apmērā par katru bērnu (pašvaldības to varēs neizmaksāt, ja personai tas būs jau piešķirts kā piemaksa, saņemot dīkstāves palīdzības pabalstu). Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl būs jāpieņem Saeimā.