PERSONĀLS

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par...

Uzturlīdzekļu parāda lietas turpmāk varētu nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem - to paredz Ministru kabineta 13. oktobra sēdē valdības atbalstītais Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Ministrija rosina noteikt arī papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu nemaksātājiem - liegt spēlēt azartspēles. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. UGF apkopotā statistika liecina, ka 2020. gada septembrī UGF administrācija izmaksāja uzturlīdzekļus 28 518 iesniedzējiem un ar fonda izmaksātajiem uzturlīdzekļiem nodrošināja 38 988 bērnus, izmaksājot uzturlīdzekļus 4 639 972 eiro apmērā. Regresa kārtībā UGF administrācijai septembrī izdevās atgūt iepriekš izmaksātos uzturlīdzekļus 1 087 948 eiro apmērā. Septembrī UGF administrācijā tika saņemti vēl 1 158 jauni iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu. Kad var pieprasīt uzturlīdzekļus no UGF? Atgādinām, ka ar UGF līdzekļiem tiek nodrošināti bērni līdz...

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda. "Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA KIF Biznesa komplekss direktore. Darba līgums ir pamats darba attiecību veidošanai - Latvijā tam nepietiek ar mutisku vienošanos kā dažās citās valstīs, uzsver eksperte. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad abas puses līgumu parakstījušas. Darba līgumā noteikti jānorāda darba tiesisko attiecību sākuma datumu (tas var būtiski atšķirties no līguma noslēgšanas datuma, piemēram, gadījumos, kad darbinieks tiek...

Katru gadu no 1.oktobra līdz 15.decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu nākamajā gadā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Ņemot vērā ar epidemioloģisko situāciju saistītos ierobežojumus un to, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm, ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, VSAA iesaka pensijas izmaksas turpināšanu pieprasīt attālināti: Iesniegumu var nosūtīt elektroniskajā pastā [email protected], parakstītu ar drošu elektronisko parakstu (derīgs arī ārvalstī izsniegts), vai autentificējoties portālā latvija.lv, izvēloties “Iesniegums iestādei”. Šajā gadījumā iesniegumam var nepievienot notariālo apliecinājumu, ka persona ir dzīva. Iesniegumu var nosūtīt pa pastu. Pa pastu nosūtītam iesniegumam obligāti nepieciešams pievienot notariālā apliecinājuma oriģinālu. Iesniegumu var iesniegt arī pilnvarota persona, uzrādot pilnvaru. Arī šajā gadījumā iesniegumam obligāti jāpievieno notariālā apliecinājuma oriģināls. Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, persona par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties...

Labklājības ministrija (LM) informē, ka tā 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi jaunu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu, tostarp arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju paaugstināšanai. Valdības sēdē 30. septembrī izskatīta un akceptēta grozījumu 11 likumprojektos pakete. Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību. Tai jāgarantē, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība. Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes. Valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas,...

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Veicot pensiju indeksāciju, arī šogad 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Ar pensiju indeksāciju nodrošina piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas kritumu, lai netiktu zaudēta tās vērtība. Ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu. Kā šogad tiks indeksētas pensijas? Šoruden tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 454 eiro. Piemēram, ja cilvēks saņem 500 eiro lielu pensiju, viņam 1. oktobrī indeksēs 454 eiro, bet atlikušos 46 eiro – nē. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas? Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...

Tēmas sākumu skatīt Bilances 2020. gada jūlija (Nr. 7 (463)) un augusta (Nr. 8 (464)) numuros. Turpinot iesākto tematu, šoreiz pievērsīsimies mākslīgā intelekta ienākšanai grāmatvedībā. Robežas starp grāmatvedību un tehnoloģijām mūsdienās ir saplūdušas, tāpēc nav pārsteigums, ka organizācijas meklē ne tikai grāmatvedībā prasmīgus cilvēkus, bet darbiniekus, kuriem ir arī tehniskas prasmes vai vismaz noteikts zināšanu līmenis tehnoloģijās. Mūsdienu grāmatvežiem vairs nepietiek tikai ar kvalifikāciju grāmatvedībā un jomas pārzināšanu. Grāmatvedim nemitīgi jābūt gatavam mācīties, apgūt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un strādāt ar tiem. Tehnoloģiju uzvaras gājiens Domājot par grāmatveža profesijas nākotni, jau tagad redzama tendence grāmatveža rutīnas darbus uzticēt tehnoloģijām, ieviešot dažādus automatizācijas procesus: dokumentu digitalizāciju, datu ievades automatizāciju u.c., un tas nozīmē aizvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu grāmatvedības uzskaites programmās. Tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēdes un mākoņdatošana turpinās mainīt klasisko grāmatvedību, bet tām nevajadzētu aizstāt grāmatvežus. Visticamāk, mainīsies grāmatveža darbs — viņš kļūs par biznesa stratēģisko konsultantu un vairs nenodarbosies...

No 22. septembrī sāksies pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" 5. kārtā, kurā strādājošie iedzīvotāji varēs izvēlēties mācības 12 dažādās nozarēs. Pieteikšanās piektajā mācību kārtā - līdz 22. oktobrim, aizpildot pieteikumu tiešsaistē www.macibaspieaugusajiem.lv. Arī piektajā kārtā mācībām varēs pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 25 gadiem ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Katrs strādājošais projekta laikā mācīties var divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Ja mācības uzsāktas un kādu iemeslu dēļ pārtrauktas, atkārtoti var pieteikties ne ātrāk kā 6 mēnešus pēc mācību pārtraukšanas dienas. Sākot ar 5. kārtu mācību izmaksas 95% apmērā profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas dod iespēju iegūt profesiju, sedz ES fondi un valsts. Mācoties kādā no tālākizglītības programmām, iedzīvotājs var saņemt...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Valdības sēdē 15. septembrī Ministru kabinets, ņemot vērā epidemiologu norādes un jaunāko pētījumu datus, lēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārvalstīm uz 10 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 Covid-19 infekcijas ierobežošanai, valdība ir radījusi iespēju iedzīvotājiem ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 izplatības līmenis rada nopietnu sabiedrības apdraudējumu. Grozījumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad jāievēro mājas karantīna – tās periods joprojām saglabājas 14 dienas. Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā dēvētās "sarkanās valsts" pašizolāciju varēs ievērot tikai desmit dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas. Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 17. septembra un attieksies arī uz cilvēkiem,...

Ir īstais brīdis Latvijā radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, veicinot produktivitāti un eksportu, jo īpaši šai laikā, kad citas valstis rada dažādus instrumentus, lai atbalstītu esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt, kļūt pievilcīgākiem investoriem. “Kad tad, ja ne tagad Latvijā īstenot konkurētspējīgu nodokļu politiku?” tā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura intervijā retoriski vaicā Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente. Viņasprāt, darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sekmīgi celtu valsts konkurētu pasaules tirgos. Tā kā patlaban atkal ir aktuāls jautājums par nodokļu politikas turpmāko virzību, publicējam intervijas fragmentus. Kādas kļūdas ir pašreizējā nodokļu politikā? Kas uzņēmējus neapmierina un būtu jāmaina? Būtiskākā – darbaspēka nodokļi un darbaspēka izmaksas. Kāpēc? Bieži izskan mīts, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Pat tiek pretnostatīti viedokļi – Latvijā ir augsts nodokļu slogs, sevišķi darbaspēka nodokļu ziņā, vai Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem. Tādēļ vispirms ir jāvienojas...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...