PERSONĀLS

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsākusi pabalstu izmaksu vecākiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem. Vecākiem, kuru regulārais pabalstu izmaksas datums ir 7.vai 8., VSAA līdz 8.jūnijam ir izmaksājusi starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam, lai ikmēneša bērna kopšanas pabalsts sasniegtu 171 eiro. Vecāki, kuriem regulārie bērna kopšanas pabalsta izmaksas datumi ir vēlāk, pabalsta starpību par periodu līdz 31.maijam saņems savos izmaksas datumos. Savukārt, pabalsta apmēra starpība par periodu no 1.jūnija līdz 9. jūnijam tiks aprēķināta un izmaksāta jūlijā. VSAA visiem aizbildņiem par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu līdz 8.jūnijam izmaksājusi ārkārtējās situācijas laikā palielinātā pabalsta starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam. Palielinātais pabalsta apmērs par aizbildnībā esošu bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir 161,25 eiro mēnesī pabalsta 107,50 eiro mēnesī vietā, par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam –193,50 eiro mēnesī 129 eiro mēnesī vietā. Bet par deviņām jūnija dienām...

Ārkārtējā situācija, kas Latvijā iestājās martā, veicināja ne vien vairāku normatīvo aktu steidzamus grozījumus, bet arī šo grozījumu atkārtotu precizēšanu un paplašināšanu. 2020. gada 22. martā stājās spēkā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) pārejas noteikumu papildināšana ar 41. un 42. punktu, kuros bija noteikta darbnespējas (B) lapas apmaksas kārtība, ja lapa izsniegta sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā. Ja šāda lapa izsniegta, sākot ar 22. martu, tās apmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darbnespējas otrās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākotnēji bija noteikts slimības apmaksas periods līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja darba ņēmējam darbnespēja sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā iestājās līdz 2020. gada 21. martam un tā nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju (lapa A) izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai. Ja darbnespēja turpinās, tiks izsniegta B lapa,...

Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu. Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām. Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz...

Ministru kabineta 2020. gada 4. jūnija noteikumi Nr.353 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz papildināt darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumus slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Precizēti nosacījumi DNL...

Atgādinām, ka 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, šogad ir pārcelta uz sestdienu, 13. jūniju. Jāņos attiecīgi valstī būs piecas oficiālās brīvdienas. Par to, kā aprēķināt darba samaksu par pārceltajām dienām (dažādās situācijās) ne reizi vien rakstīts portālā, skat., piemēram: Pārceltās darba dienas apmaksa Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Vai summētā darba laika gadījumā jāapmaksā svētku diena, ja darbinieks tajā nav strādājis? Cik atvaļinājuma dienu jāapmaksā, ja tā laikā iekrīt svētki? Vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Kā veicama darba apmaksa par pirmssvētku dienu? Savukārt 2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam ir laicīgi jāinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs par paredzamo darbinieka nosūtīšanu, lai tas zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī, lai varētu izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā - piemēram, iesniegt ziņas šīs valsts atbildīgajās iestādēs par darbinieka nosūtīšanas faktu. Tāpat darbinieka saņēmējam ir jāinformē darbaspēka nodrošinātājs (ja tas ir no citas valsts) par darba apstākļiem un...

Nākamgad plānots pārcelt trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdienu, 3. maiju (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdienu, 25.jūniju (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdienu, 19. novembri (iekrīt starp svētku dienu - 18. novembri, un sestdienu - 20. novembri). Šīs darba dienas ir paredzēts pārcelt attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To nosaka valdības rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 28. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un vēl ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam ir jāpieņem valdības sēdē. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena...

Valdība Covid-19 krīzes laikā pieņēmusi vairākus lēmumus, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tādēļ īslaicīgus darbus, tostarp sezonas darbus lauksaimniecībā, drīkst strādāt, nezaudējot trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu un pabalstus, jo 7. maijā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to tiek motivētas personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu. Tāpat no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu - to paredz 16. aprīļa grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019....

Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā: Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju. Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) paziņojusi, ka skolēni divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam tomēr varēs iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos. Līdz 3. jūnijam NVA veiks darba devēju aptauju, kuri jau iesniedza pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumu pasākuma īstenošanai un apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Līdz 8. jūnijam tiks sākta pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās. Līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā nedēļu pirms skolēna nodarbinātības. Skolēni pasākumam varēs reģistrēties elektroniski. No 10. jūnija reģistrācija sāksies Latgales reģionam, no 11. jūnija - Vidzemes reģionam. Darbam Rīgas reģionā varēs pieteikties no 12. jūnija, savukārt Kurzemes un Zemgales reģionos reģistrēšanās sāksies 13. jūnijā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Reģistrēties...

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Labklājības ministrija (LM) pagaidām nav vienojušās par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. LM piedāvājusi paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. LPS pagaidām nav sniegusi atbildi, jo neesot iepriekš informēta par šādu priekšlikumu un vēl nav vērtējusi to valdes sēdē. Sarunu gaitā LPS rosinājusi atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM paudusi atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalstam varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem...

Ja darbinieku atlaišana ir pamatota ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, tad uzteikuma tiesiskais pamats būs Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts – darbinieku skaita samazināšana, informē KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos, skaidrojot, kad darba devējam ir objektīvs pamats veikt darbinieku skaita samazināšanu un kā to izdarīt korekti, ievērojot darba tiesisko attiecību regulējumu. Darbinieku skaita samazināšanu darba devējs varētu veikt, ja, piemēram: uzņēmumam strauji samazinās apgrozījums (piem., restorānos, kafejnīcās nav klienti, viesnīcas tukšas); tiek veiktas organizatoriskas izmaiņas vai ieviestas jaunas tehnoloģijas, iekārtas (piem., vairs nevajag uzņēmuma pagalmā apsargus, jo tiek ieviesta video novērošana un automātiskie vārti vai uzkopšanas pakalpojumus turpmāk nodrošinās ārpakalpojuma sniedzēji). Kā norādīts tiesu praksē, šiem pasākumiem ir jābūt ar neatliekamības raksturu. Ja darba devējs ir konstatējis, ka ir objektīva nepieciešamība veikt darbinieku skaita samazināšanu, tad ir jāsagatavo lēmums vai rīkojums par neatliekamiem saimnieciska, organizatoriska, tehnoloģiska vai...

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai(LVSADA), no kura izriet, ka inficēšanos ar COVID-19, ja tā notikusi darba pienākumu pildīšanas laikā, var atzīt par arodslimību. Iepriekš valdība bija pieņēmusi lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēmis 7. aprīlī ar rīkojumu Nr. 161, par ko LVSADA pauda neizpratni un sašutumu. Vairākas neskaidras normas saistītos tiesību aktos radīja risku, ka, ja reiz inficēšanās ar COVID-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, tad līdz ar to pašu infekciju vairs nav pamata atzīt par arodslimību, un visas tālākās iespējamās nelabvēlīgās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem. Ņemot vērā to, ka šāda valdības nostāja būtu pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā, LVSADA vērsās pie valdības ar aicinājumu minēto risku novērst. Atbildē, kas saņemta no Labklājības ministrijas,...

Valsts darb inspekcija (VDI) sniegusi skaidrojumu, kā piemērojams regulējums, kas ļauj uz laiku samazināt atalgojumu dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, ja dīkstāvi apmaksā pats uzņēmums, kā arī skaidro, kā iespējams noteikt samazinātu darba laiku. Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām, stājās spēkā 9. maijā. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir...