PERSONĀLS

Valdības sēdē 15. septembrī Ministru kabinets, ņemot vērā epidemiologu norādes un jaunāko pētījumu datus, lēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārvalstīm uz 10 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 Covid-19 infekcijas ierobežošanai, valdība ir radījusi iespēju iedzīvotājiem ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 izplatības līmenis rada nopietnu sabiedrības apdraudējumu. Grozījumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad jāievēro mājas karantīna – tās periods joprojām saglabājas 14 dienas. Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā dēvētās "sarkanās valsts" pašizolāciju varēs ievērot tikai desmit dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas. Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 17. septembra un attieksies arī uz cilvēkiem,...

Ir īstais brīdis Latvijā radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, veicinot produktivitāti un eksportu, jo īpaši šai laikā, kad citas valstis rada dažādus instrumentus, lai atbalstītu esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt, kļūt pievilcīgākiem investoriem. “Kad tad, ja ne tagad Latvijā īstenot konkurētspējīgu nodokļu politiku?” tā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura intervijā retoriski vaicā Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente. Viņasprāt, darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sekmīgi celtu valsts konkurētu pasaules tirgos. Tā kā patlaban atkal ir aktuāls jautājums par nodokļu politikas turpmāko virzību, publicējam intervijas fragmentus. Kādas kļūdas ir pašreizējā nodokļu politikā? Kas uzņēmējus neapmierina un būtu jāmaina? Būtiskākā – darbaspēka nodokļi un darbaspēka izmaksas. Kāpēc? Bieži izskan mīts, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Pat tiek pretnostatīti viedokļi – Latvijā ir augsts nodokļu slogs, sevišķi darbaspēka nodokļu ziņā, vai Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem. Tādēļ vispirms ir jāvienojas...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...

Esam sagaidījuši jauno 2020./2021. mācību gadu, kad zināšanas uzkrāt aicina ne tikai bērnus un jauniešus. Lai veicinātu iedzīvotāju un darba devēju izpratni par mūžizglītības nozīmi, kā arī motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, Ekonomikas ministrija īstenos nacionāla līmeņa sabiedrības informēšanas kampaņu. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021. gadā plānoti līdzekļi 300 000 eiro apmērā, lai saprotami, saistoši un motivējoši izglītotu un skaidrotu mūžizglītības nozīmi, piedāvājumu un ieguvumus kā ikvienam iedzīvotājam, tā uzņēmumam. Informēšanas kampaņas ietvaros plānots veikt auditorijas analīzi, izstrādāt stratēģiju sabiedrības efektīvākai uzrunāšanai un atbilstoši tai īstenot pasākumus iedzīvotāju un darba devēju izpratnes veicināšanai par izglītību kā pastāvīgu procesu visas dzīves garumā un pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā. Jaunu prasmju un zināšanu apguve ir īpaši aktuāla šobrīd, ekonomikai pārorientējoties pēc Covid-19 krīzes, lai nodrošinātu eksportspējīgās nozares un uzņēmumus ar atbilstošu darbaspēku. Kā norādījusi ministrija, Latvijā pieaugušo iesaiste izglītības aktivitātēs...

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju. Rīks ir pieejams šeit. Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit. Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties? Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt,...

Turpmāk, ja Covid-19 pacientam nebūs saslimšanas simptomu, viņš ar ārsta lēmumu varēs ātrāk atgriezties ikdienas gaitās. Veselības ministrija ir pārskatījusi kārtību, pēc kuras ārsts pieņem lēmumu par Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja personai jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt 7., nevis 14. dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas. Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no 14. dienas, ja pēc simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz 3 dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt. Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk. Ja nav...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2020. gada 1. septembra tiesības saņemt maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu būs personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) maternitātes, paternitātes vai vecāku apdrošināšanai: ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. Minētajiem pabalstiem, kuri tiks piešķirti, sākot no 1.septembra, saglabājas arī visi līdzšinējie nosacījumi tiesību noteikšanai. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena maternitātes pabalstam ir pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena, paternitātes pabalstam – bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma pirmā diena, bet vecāku pabalstam – datums, no kura tiek piešķirts vecāku pabalsts. Piemēram: grūtniecības atvaļinājums sākas 2020. gada 3. septembrī. Tiesības saņemt maternitātes pabalstu būs, ja sešu mēnešu periodā no 2020. gada marta līdz 2020. gada augustam iemaksas veiktas vismaz trīs mēnešos vai arī 24 mēnešu periodā no 2018. gada septembra līdz...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 2020.gada 1.oktobrī indeksēs pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 454 eiro mēnesī. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020.gada 30.septembrim. Vecuma pensijām tiks piemēroti šādi indeksi: 1,0380, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0446, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba apstākļos (arī, ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem); 1,0512, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem; 1,0578, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi. Indeksēta tiks visa piešķirtā pensija, kas nepārsniedz 454 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 454 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas...

Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībām no 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību. Tās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu....

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augusta izsludināts likumprojekts "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā", kas veicinās trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas (ES direktīvas) pārņemšanu, informē Valsts kanceleja. Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no sabiedrības puses, kas tika izskatīti, un atsevišķi priekšlikumi tika ņemti vērā. Tā kā Trauksmes celšanas likums tapa gandrīz vienā laikā ar direktīvu, Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa sagatavoto grozījumu kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļauti vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai, ko papildina vairāk nekā gada laikā uzkrātie novērojumi par nepieciešamajiem pilnveidojumiem regulējumā. Pārņemot direktīvas prasības Trauksmes celšanas likumā, iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

Atgādinām, ka no 1. augusta visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu jaunā koronavīrusa saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā obligāti jāveic Covid-19 laboratoriskie izmeklējumi. Par veiktās analīzes rezultātu ir jāiesniedz dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrādot arī oriģinālu) komersantam, kas organizē ārvalstnieka ierašanos Latvijas Republikā darba pienākumu veikšanai vai kultūras pasākuma organizatoram, vai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijas Republikā. To noteic Ministru kabineta 28. jūlijā izdotie noteikumi Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Līdz šim saskaņā ar noteikumu 59. punktu ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota prasība par pašizolāciju, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Turpmāk šis nosacījums papildināts ar piebildi, ka personai pēc ierašanās Latvijas Republikā ir veikta laboratoriska izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un izmeklējuma...