PERSONĀLS

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...

Labklājības ministrija (LM) plāno samazināt strauji pieaugošo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, novirzot finansējumu, kas paredzēts tā nodrošināšanai strādājošiem pensionāriem ar funkcionāliem traucējumiem, arī citām pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām. Tādējādi 2014.gadā pakalpojuma rindu varētu samazināt par 7.33%, 2015.gadā – 12.23%, 2016.gadā – 15.74%, 2017.gadā – 18.37% un 2018.gadā – 20.43%. Līdz ar to pakalpojumu būs iespējams nodrošināt savlaicīgāk tiem cilvēkiem, kuriem pakalpojuma saņēmēju rindā jāgaida vairāk par diviem gadiem. Izmaiņas ir nepieciešamas, jo visām saņēmēju mērķa grupām, izņemot strādājošus pensionārus, ir pieaudzis rindā gaidīšanas laiks. Piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā 2013.gada beigās rindā nācās gaidīt aptuveni divus gadus, bet šobrīd tie jau ir divi gadi un divi mēneši. Salīdzinot cilvēku skaitu kopējā rindā 2013.gada 7.martā un 2014.gada 1.aprīlī, tā ir palielinājusies par 22% jeb 1674 cilvēkiem. Kopējā pakalpojuma saņēmēju rindā 2014.gada 1.aprīlī bija 7695 cilvēki. Iepriekšminēto paredz informatīvais...

Valsts darba inspekcija (VDI) ievietojusi internetā darba aizsardzībai veltītā filmu konkursa laikā izveidoto filmu "Pirmā darba diena - ar vai bez darba līgumu, ar vai bez darba aizsardzības!". Filmas autors ir Latvijas celtnieku arodbiedrība. Sižets uzņemts 2013.gadā. Iesakām noskatīties un izvērtēt. Attiecīgi Valsts darba inspekcija publicējusi arī informatīvus video materiālus par: par darba aizsardzību būvniecībā (skatīt šeit - http://youtu.be/AC-tu8u1pg4, darba aizsardzību skaistumkopšanas salonos (skatīt šeit - http://youtu.be/KRNY3vyrod8), darba aizsardzību noliktavās (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=rQaD_SS1oIM), darba aizsardzību veselības aprūpes iestādēs (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=PrWCJyl5Ud0), darba aizsardzību - birojos (skatīt šeit - http://youtu.be/euJjb-3aTjI.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 7.maijā, nolēma aicināt Labklājības ministriju veikt nepieciešamos aprēķinus un nākt klajā ar priekšlikumiem, lai mainītu līdzšinējo kārtību, kā pensiju apmērs tiek sasaistīts ar apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām. Deputāti uzsāka skatīt tiesībsarga sagatavoto atzinumu, kurā norādīts uz pensijas kapitāla indeksa piemērošanas sistēmas radīto nevienlīdzību starp pensionāriem. Personām, kuras pensionējušās krīzes laikā, kad pensiju aprēķinā piemērots negatīvs kapitāla indekss, aprēķināta pat par piekto daļu mazāka pensija, nekā pensionāriem, kuri pensijā devušies pirmskrīzes laikā, kad algas valstī strauji pieauga, šodienas sēdē deputātiem norādīja tiesībsarga biroja pārstāvji. „Problēma jāvērtē ļoti nopietni, analizējot ne tikai to cilvēku situāciju, kuri pensijā devušies krīzes laikā, bet visu kapitāla indeksa piemērošanas sistēmu kopumā. Sociālās politikas plānotājiem būs jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē. Piemēram, vai šī indeksa svārstību koridors nav pārāk liels un tā ietekme uz pensijas apmēru neadekvāti liela? Vai un kā vislabāk kompensēt neiegūto pensiju tiem cilvēkiem, kuriem aprēķināta...

Sākot no 2014.gada maija, personām, kurām no 2012.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uz invaliditātes laiku piešķirs piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim no vecuma pensijas piešķiršanas dienas. To paredz likuma "Par valsts pensijām" grozījumi, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Piemaksu piešķirs tikai tad, ja ir izpildījušies visi šie nosacījumi: vecuma pensija ir piešķirta invaliditātes pensijas vietā;personai noteikta invaliditāte arī pēc vecuma pensijas piešķiršanas. Piemaksu VSAA aprēķinās par apdrošināšanas stāža pilniem gadiem, kas ņemti vērā vecuma pensijas aprēķinā par periodu līdz 1995.gada 31.decembrim, viena eiro apmērā par katru gadu. Ja tiesības uz piemaksu pie vecuma pensijas radušās laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim, piemaksu par šo periodu piešķirs no vecuma pensijas piešķiršanas dienas un izmaksās vienlaikus ar 2014.gada maija vecuma pensiju. Piemērs:...

Pirmdien, 28.aprīlī visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai. Šī tēma šobrīd ir aktuāla arī Latvijā, jo katru gadu darbavietās iet bojā vidēji 30 darbinieku, uzsver Labklājības ministrija (LM). Atzīmējot Starptautisko darba aizsardzības dienu LM aicina gan darba devējus, gan darbiniekus vērīgāk paraudzīties uz savu darbavietu, un kopīgi meklēt risinājumus, lai uzlabotu gan fizisko darba vidi, gan arī psiholoģisko klimatu uzņēmumos, tādejādi paaugstinot arī darba un dzīves kvalitāti. Ņemot vērā, ka iepriekšējā politikas dokumenta - Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam darbības termiņš beidzās pagājušajā gadā, LM līdz 2014.gada 1.jūlijam veiks izvērtējumu, lai analizētu sasniegtos mērķus un īstenotos pasākumus darba vides uzlabošanā. Tomēr jau šobrīd varot secināt, ka līdz šim īstenotie pasākumi pamatā esot bijuši efektīvi un kopš 2007.gada nelaimes gadījumos bojā gājušo un smagi cietušo skaits ir samazinājies. Pamatojoties uz šī izvērtējuma rezultātiem, LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem šogad...

Vidējā bruto darba samaksa Baltijas valstīs uzrādījusi pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas. Pērn straujākā algu izaugsme bijusi Igaunijā, kur darba samaksa gada pēdējā ceturksnī sasniedza 7.6%, savukārt otrajā un trešajā ceturksnī gada pieauguma temps pārsniedza pat 8%, palielinoties par 8.8% un 8.5%. Lietuvā un Latvijā vidējā bruto darba alga pērn palielinājusies par attiecīgi 4.7% un 4.6%. Pateicoties algu kāpumam un zemai inflācijai, strādājošo pirktspēja turpināja palielināties, turklāt pieauguma temps pērn palielinājās visās Baltijas valstīs, liecina apkopotā informācija jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā. Vidējā neto darba samaksa visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Darba samaksas statistika uzrāda pietiekami lielu starpību (gandrīz 50%) vidējai algai Igaunijā salīdzinājumā ar vidējo samaksu Latvijā un Lietuvā, turklāt šī atšķirība pēdējo gadu laikā pat ir pieaugusi. Igaunijā vidējā neto darba samaksa 2013.gada pēdējā ceturksnī bija 785 eiro, par apmēram 14% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Latvijā neto darba samaksa palielinājusies līdz 530 eiro, Lietuvā līdz 524 eiro. Abās...

Otrdien, 29.aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 14.00 Daugavpils Olimpiskā centra daudzfunkcionālajā sporta kompleksā (Stadiona ielā 1, Daugavpilī) norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kuru ikviens aicināts apmeklēt bez maksas. Dalībai Daugavpils Vakanču gadatirgū jau ir pieteikušies vairāk nekā 40 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvā teju 300 vakances. Darbiniekus meklēs tādi uzņēmumi kā AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca", AS "Latvijas maiznieks", SIA "RIMI LATVIA", SIA "Aurora Baltika", SIA "Šafrans", SIA "Kover", SIA "Antaris", SIA "Lattex D", SIA "Axon cable", "ARD Būvserviss", SIA "VAV textile group", SIA "Latgales sakaru serviss", biedrība "Integrum Plus", SIA "Sadzīves pakalpojumi", SIA "Modes formula", SIA "Latgales priede M.", biedrība "Asmu Latgalīts" un citi. Darba devēji meklēs darbiniekus darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās. Darbu piedāvās būvniekiem, namdariem, apdares darbu strādniekiem, apmetējiem, pārdevējiem, šuvējiem, adītājiem, telemārketinga speciālistiem, inženieriem, tulkotājiem, sabiedrisko...

Ar aicinājumu turpmāk katru pusdienu pārtraukumu vingrot kopā ar kolēģiem, priekšniekiem un klientiem - ikviens rīdzinieks tiek gaidīts uz kopīgu vingrošanu parkā Esplanādē trešdien, 30.aprīlī, plkst.14.00, 15.00 un 16.00. Profesionāli treneri demonstrēs vingrojumus, kas īpaši nepieciešami pie datora sēdošajiem darbiniekiem. Bet fizioterapeiti skaidros "pasmasāžas" un "kolēģu masāžas" pamatprincipus. Dienu pirms Maija svētku brīvdienām izvingroties Esplanādē biedrības BodyArt treneru vadībā, iepazīties ar visām digitālajām veselības uzturēšanas iespējām modernu cilvēku kabatās, nolikt velobraucēja tiesības un daudzas citas lielpilsētas iedzīvotāju veselību veicinošas aktivitātes Rīga2014 Esplanādes paviljonā aicina Rīgas Domes Labklājības departamenta iniciētā kampaņa "Lielpilsētas ritms pret cilvēka ritmu". Profesionālu treneru sagatavoti īpašie "Biroja vingrojumu piemēri un atbilstoša mūzika" tiks ievietota www.bodyartschool.lv mājas lapā, kur turpmāk ikviens jebkurā brīdī ar, vai bez kolēģiem varēs izvingroties darba dienas vidū. Organizatori cer, ka "īsās darba dienas" beigās pirms Maija svētku brīvdienām daudzi priekšnieki ļausies savu darbinieku vēlmei kopīgi izvingroties pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. Rīgas 1.Slimnīcas masieru komanda apņēmusies...

2015.gadā plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, plānots pārcelt uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM). Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā", kas ceturtdien, 17.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā...

ES darba ņēmēji, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti, varēs saglabāt pilnas pensiju tiesības, pateicoties otrdien EP pieņemtajiem noteikumiem. Direktīva vēl oficiāli jāpieņem arī ES ministru Padomei. "Jaunais likums reāli uzlabos daudzu darba ņēmēju stāvokli. Tas ir nozīmīgs solis, kas veicinās darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un Eiropas sociālā modeļa īstenošanu," teica ziņotāja Ria Oomen-Ruijten (EPP, Nīderlande), norādot, ka "pienācīga pensija ir nepieciešamība laikos, kad eiropiešu dzīves ilgums arvien palielinās". Pilnas pensiju tiesības ES tiesību akti pašlaik jau nodrošina "pamatpensijas", t.i., valsts pensijas, saglabāšanu iedzīvotājiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti. Tomēr līdz šim nebija nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība papildpensijām, ko finansē vai līdzfinansē darba devējs. Tādējādi iedzīvotāji riskēja zaudēt pensiju uzkrājumus, ja dalībvalstī, uz kuru viņi pārcēlās, pensijas uzkrājuma periods netika uzskatīts par pietiekamu. Trīs gadu uzkrājuma periods Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, "tiesību iegūšanas periodu", t.i., periodu, kurā iedzīvotājam aktīvi jāveic iemaksas pensiju fondā, lai viņš varētu to saglabāt arī citā dalībvalstī, nedrīkstēs noteikt ilgāku...

Darba ņēmēji, kurus uz laiku norīko darbā ārzemēs, būs vairāk aizsargāti, saskaņā ar trešdien Eiropas Parlamentā pieņemto jauno direktīvu. Pēc EP prasības noteikumi uzlaboti, lai mazinātu iespēju fiktīvi norīkot darbiniekus uz ārzemēm, lai apietu attiecīgās dalībvalsts prasības par nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Noteikumi arī paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas un paredz, ka būvniecības nozarē līgumu un apakšlīgumu slēdzēji būs solidāri atbildīgi par darba likumu pārkāpumiem. Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 474 balsīm par, 158 pret un 39 atturoties. "Šodien pieņemtie noteikumi nodrošina līdzsvaru starp brīvību sniegt pakalpojumus un vajadzību aizsargāt norīkotos darbiniekus. Tie arī sniedz lielāku juridisko noteiktību un uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli. ES ir vairāk nekā miljons šādu darbinieku," uzsvēra par ziņojumu atbildīgā deputāte Danuta Jazlowiecka (EPP, Polija). Īsta un fiktīva norīkošana Noteikumi iekļauj kritērijus, kas palīdz dalībvalstīm izvērtēt, vai uzņēmums patiešām norīko darbiniekus, vai arī tas ir mēģinājums apiet darba likumdošanas prasības ar "pastkastīšu" uzņēmumiem, kas faktiski darbojas vienā...

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un tiesībsargs Juris Jansons trešdien vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas. Tāpat nolemts veikt likuma izmaiņas, lai nepieļautu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz nākotnes pensionāriem, proti, ja šis indekss būs mazāks par skaitli viens, tad personas pensijas kapitāls tiks aktualizēts ar indeksu viens. Kā skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāvis, pensionējoties gadā, kad kapitāla indekss ir negatīvs, neatgriezeniski uz visu atlikušo mūžu pensijas apmērs tiek samazināts, bez iespējas to kompensēt vai izlīdzināt nākotnē. Kā norādīja labklājības ministrs, pirms lemt par konkrētiem mehānismiem un to ieviešanas gadu, ir jāsagaida Finanšu ministrijas atzinums par budžeta iespējām. Tomēr Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka kompensācijai 2015.gadā būtu nepieciešami 44 miljoni eiro, bet 2016.gadā...

Trešdien, 16.aprīlī, tiesībsargs Juris Jansons tiksies ar labklājības ministru Uldi Auguli. Tikšanās mērķis ir pārrunāt tiesībsarga atzinumā konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus un rast iespējamos risinājumus. Personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Valsts ir atzinusi, ka katram cilvēkam ir tiesības saņemt tādu pensiju, kādu tas ir nopelnījis ar savām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Atzinumā tiesībsargs konstatējis, ka realitātē pensija tiek aprēķināta mazāka nekā cilvēks to nopelnījis. Pārbaudes lieta ierosināta pēc vairāku personu iesnieguma, kas pie tiesībsarga vērsušies par vienu problēmsituāciju - par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto vecuma pensijas mazo apmēru piemērotā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa rezultātā. Plašāku sabiedrību un mediju pārstāvjus ar atzinumā konstatēto un sarunas gaitā pārrunāto tiesībsargs iepazīstinās uzreiz pēc tikšanās ar labklājības ministru.

Vakar, 7. aprīlī, sākas Eiropas Savienības darba aizsardzības kampaņa "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Z.Antapsons. Stress ir otra biežākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā, un domājams, ka vairāk nekā puse - līdz 60% - no visiem darba dienu kavējumiem rodas stresa un psihosociālo risku rezultātā. Nelabvēlīgai psihosociālajai darba videi ir ievērojama negatīva ietekme uz darbinieku veselību. Psihosociālie riski ir raksturīgi visām darbavietām, bet pat ar ierobežotiem resursiem šos riskus var veiksmīgi novērtēt un pārvaldīt. Šajā kampaņā darba devējiem un darba ņēmējiem tiek sniegta informācija un padomi ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku pārvaldību, lai veicinātu to novēršanu. Darba devējiem - šīs kampaņas mērķis ir pārliecināt viņus, ka viņu juridiskās saistības ir saglabāt motivētu un veselīgu darbaspēku, un pārvaldīt uzņēmumā stresu un psihosociālos riskus. Tas prasa īstenot organizatoriskos pasākumus darbavietās. Darba ņēmējiem - mērķis ir pārliecināt viņus, ka ar darbu saistīts stress nav viņu...