PERSONĀLS

Labklājības ministrijas sagatavotā koncepcija "Par izdienas pensiju piešķiršanu"tiks tālāk skatīts Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka pašreizējā redakcijā koncepcija ir nepieņemama. Nepieciešamībai uzlabot koncepciju "Par izdienas pensiju piešķiršanu" piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji. LBAS uzskata, ka koncepcijā "Par izdienas pensiju piešķiršanu" kārtējo reizi tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu darbinieku kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām, tās ir - aviācijas darbinieki, dzelzceļa nozarē strādājošie, jūrnieki, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbinieki. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un vēlmei nemeklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskajām spējām pati valsts izvirza īpašas prasības. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Nedrīkst būt tāda situācija, kad valsts nosaka paaugstinātas prasības veselībai noteiktu profesiju pārstāvjiem, kontrolē to, bet tajā pašā laikā nedod nekādus aizsargmehānismus." LBAS uztur savu prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu...

Regus Globālais ekonomikas pētījums 2013 (The 2013 Regus Global Economic Indicator) atklāj, ka biroja darbavietai piesaistīti speciālisti drīz vien būs mazākumā. Regus pētījumā aptaujāti vairāk nekā 26 000 uzņēmumu vadītāji 90 valstīs un ir atklājies, ka 48% nodarbināto jau tagad strādā attālināti vismaz pusi darba nedēļas. Latvijā vairāk nekā puse kompāniju vadītāju (55%) strādā attālināti vismaz pusi nedēļas. Daži kompāniju vadītāji ir izrādījuši satraukumu par personāla motivēšanu un biroju darba vadīšanu no attāluma. Tomēr Regus pētījumā 55% Latvijas respondentu (55% arī globāli) apgalvo, ka attālināta darbinieku vadība ir efektīva un pieļaujama, un, ka daudzi uzņēmumi ievieš papildus pasākumus attālināta personāla veiksmīgai pārvaldīšanai. Komentējot pētījuma rezultātus, Regus izpilddirektors Marks Diksons (Mark Dixon) saka: "Elastīgi darba apstākļi būs izdevīgi visām iesaistītajām pusēm, ja vien vadības komanda uzņemsies vadības lomu. Uzrunātie uzņēmēji stāsta, ka attālinātā darba vadībā uzticībai un brīvībai ir izšķiroša nozīme. Ja tas tiek īstenots, ieguvumi kompānijai ir acīmredzami - augstāka produktivitāte, mazāka...

Projekta "Nodarbinātība Plus" sanāksmē Briselē, Beļģijā, septembra sākumā Latvijas Universitātes (LU) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem piedalījās jaunu mazāk aizsargāto sociālo grupu iekļaušanas modeļa principu izstrādē, kurus varētu izmantot dažādu Eiropas Savienības valstu pašvaldības. Projekta galvenais uzsvars likts uz imigrantu integrēšanas pieredžu apmaiņu un politiku attīstību, īpaši romu tautības migrantu integrāciju darba tirgū un izglītības sistēmā. Projekta partneru intereses attiecībā uz sabiedrības mazāk aizsargātajām sociālajām grupām ir atšķirīgas - daļai partneru galvenā uzmanība vērsta uz romu tautības migrantu iekļaušanu sabiedrībā (Nīderlande, Beļģija, Bulgārija, Ungārija), citiem - imigrantu nodarbinātību kopumā (Itālija, Spānija, Ziemeļīrija), bet Spānijas, Beļģijas, Ungārijas un Latvijas partneru interese šajā projektā ir jauniešu integrācijas prakses darba tirgū. Viens no projekta apakšmērķiem ir atsevišķu integrācijas prakšu vai to elementu pārņemšana no partneriem un pārbaudīšana savā valstī. Projekta līdzšinējā gaitā katrā dalībvalstī ir identificētas labākas sociālās integrācijas prakses, kas apkopotas vienotā ziņojumā. Veiksmīgo prakšu piemēri jau...

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Arodbiedrību likuma redakciju. Kā komisijas sēdē norādīja par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai otrdien pauda gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā likuma...

Darba tiesību un darba drošības jautājumi ir aktuāli ne vien lielajās pilsētās, bet arī tādās mazpilsētās kā Saldus, kur visbiežāk sastopamie darba tiesību pārkāpumi saistīti ar darba līgumiem - tie tiek sastādīti nekorekti, ierobežojot darba ņēmēju tiesības. Ar šādu secinājumu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperti sestdien, 14.septembrī, noslēdza reģionālo izstādi Saldus pilsētas bibliotēkā. Izstāde par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem, kas Saldus pilsētas bibliotēkā norisinājās no 12. līdz 14.septembrim, tika īstenota LBAS reģionālā izstāžu cikla ietvaros ar mērķi palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem nostiprināt zināšanas darba tiesību un darba drošības jautājumos. Izvērtējot jautājumus, ko Saldus izstādes apmeklētāji uzdeva visbiežāk, LBAS eksperti norāda, ka šajā pilsētā, līdzīgi kā visā Kurzemes reģionā, lielākās problēmas ir ar darba līgumiem. Pirmkārt, darba līgumos nereti tiek iekļauti punkti, kas ir pretrunā pastāvošajai darba likumdošanai. Otrkārt, strādājošie darba līgumus mēdz parakstīt, neiedziļinoties to saturā. "Pēdējo gadu pieredze liecina, ka darba devēju izdomai nav robežu - viņi atrod aizvien oriģinālākus veidus, kā...

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas "Jauniešu garantija" ieviešanai. Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014.gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā. Visiem jauniešiem NVA piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē NVA, gan 1 - 1,5...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2013. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies par vidēji 2,8% un gada kopējā alga - par 3,9%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 227 organizācijām par aptuveni 40 000 darbinieku, rezultātiem, pamatalgas nav mainītas 78% darbinieku, ir samazinātas 1,5% darbinieku, bet tiem 20,5% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 11,1% apjomā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši kvalificēti speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Tas sasaucas ar jau ilgu laiku vērojamo tendenci, ka darba tirgū trūkst augstas kvalifikācijas strādnieku, inženieru, IT speciālistu un pārdošanas speciālistu. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgā daļa (šogad saņēmuši 51% darbinieku), bet arvien izteiktāka tendence ir pusgada vai gada prēmiju nopelnīšana par iepriekšējā gada rezultātiem - tās šogad izmaksātas 49% darbinieku, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2012.gadu, kad tās tika izmaksātas 32% darbinieku. Mēneša kopējā alga (ieļaujot prēmijas...

Trešā daļa (36%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā min valsts nespēju nodrošināt jaunas darbavietas. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir cittautieši, Latgales reģiona iedzīvotāji, nepilsoņi, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums. 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā nosauc bezdarbnieku nevēlēšanos strādāt, 15% – nespēju atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu, 11% - izveidojušos atkarību no valsts pabalstiem, 8% - bezdarbnieku pārāk augstās prasības darba devējiem, 7% - bezdarbnieku nepiemērotu kvalifikāciju mūsdienu darba prasībām. Salīdzinoši retāk kā galvenos iemeslus ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā iedzīvotāji minējuši zemu atalgojumu, nesamērīgas atalgojuma un darba slodzes attiecības. 2% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien, 3.septembrī, diskutēja par demogrāfisko situāciju Latvijā, uzsverot valsts finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem ietekmi uz ģimenes budžetu un dzimstības veicināšanu. Kā vienu no dzimstību veicinošiem pasākumiem Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks min minimālā bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta palielināšanu par bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, rosinot to noteikt 70 procentu apmērā no pašreizējās valstī noteiktās minimālās darba algas. „Tas ļautu jau nākamajā gadā līdzšinējo 100 latu vietā vecākiem pabalstu saņemt 140 latu apmērā. Šāds solis būtu nozīmīgs valsts atbalsts, jo patlaban 40 procenti jauno māmiņu saņem minimālo pabalstu,” uzsver apakškomisijas vadītājs. Tāpat apakškomisija rosina pagarināt vecāku pabalsta izmaksas termiņu līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, nenosakot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, bet gan ierobežojumu šī pabalsta izmaksai. Kā vēl viens atbalsta pasākums jaunajiem vecākiem iecerēts saglabāt daļēju vecāku pabalstu, ja, piemēram, māmiņa ātrāk atgriežas darbā. „Šādam pabalstam būtu jānosaka izmaksas griesti...

Labklājības ministrija informē, ka Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tiesisko instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanai tiek piemērota Padomes 1997.gada 17.jūnija regula (EK) Nr.1103/97. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams grozīt darba līgumus vai arī noslēgt papildus vienošanās pie darba līguma, izsakot darba samaksas apmēru euro. Tomēr, ja darba devējs un darbinieks vēlas, tad var izdarīt grozījumus darba līgumā un norādīt darba samaksu euro. Pārrēķins veicams, ievērojot noteikto kursu: 1 EUR = 0.702804 LVL un noapaļojot līdz veseliem euro centiem (divas zīmes aiz komata) pēc vispārējiem matemātikas principiem (līdz 5 - uz leju, no 5 (ieskaitot) - uz augšu). Grozījumi darba līgumā šādā gadījumā izdarāmi...

Saeimā iesniegti Darba likuma grozījumi, par kuriem ir vienojušies gan darba devēji, gan arodbiedrības, atgādina Labklājības ministrija (LM). Likumprojekta izstrādes gaitā darba devējus pārstāvošā organizācija izteica priekšlikumu izslēgt no Darba likuma 110.pantu. Tas nosaka darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram. Tomēr apspriešanas laikā šis priekšlikums neguva atbalstu. Līdz ar to Darba likuma grozījumos ir saglabāts spēkā esošais regulējums. Tas nozīmē, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tiek atņemtas arodbiedrības biedra tiesības uz aizsardzību darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā. Tas pats attiecas arī uz Darba likuma 68.pantu, jo tajā grozījumi nav veikti. Minētais pants nosaka piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. Atgādinām, ka valdība 6.augustā, apstiprināja LM izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu...

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā. Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatēja vairākas problēmas. Pirmkārt, šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus. Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju. Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38-45 gadu vecumā. Otrkārt, ir nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Taču šobrīd atšķiras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties vēstuļu akcijā pret darba devēju iecerētajām izmaiņām Darba likumā, kas, LBAS uzskatā plānotas kā būtisks darbinieku tiesību pasliktinājums. Šīs izmaiņas plānots skatīt Saeimas rudens sesijā no 3.septembra. Parakstīties elektroniski iespējams LBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lv. LBAS ir iebildumi pret izmaiņām Darba likuma 68. un 110.pantā. LBAS neatbalsta LDDK priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. panta 1. daļu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu no 100% uz ne mazāku kā 50%. Veicot šādas izmaiņas, tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa. Tāpat LBAS uzskata, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu ir nepareizas darba organizācijas rezultāts. Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Vairāk nekā 46% darbinieku mēnesī saņem bruto darba ienākumus līdz 300 Ls (27,6% līdz 200 Ls). ES - 27 Latvijai pieder absolūtā čempiona gods Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) apmērā 35,2%. Arī Latvijas valsts izdevumu...