PERSONĀLS

Risku izvērtēšana ir viens no būtiskākajiem sākuma punktiem drošas un ilgtspējīgas darba vides izveidē, taču daudziem uzņēmumiem - jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - trūkst zināšanu un resursu kvalitatīva izvērtējuma veikšanai. Ņemot vērā uzņēmēju interesi, Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) šogad piedāvā papildu seminārus uzņēmējiem reģionos, kuros iepazīstinās ar bezmaksas darba vides risku vērtēšanas programmu, ko patlaban izmanto jau vairāk nekā 800 Latvijas uzņēmumu. Pirmdien, 10.maijā, bezmaksas seminārs norisinājās Mārupē, savukārt otrdien uzņēmēji un darba aizsardzības speciālisti ar bezmaksas programmu www.darbariski.lv tiks iepazīstināti Rēzeknē. Līdzīgi pasākumi šogad notikuši Smiltenē un Dobelē LDDK reģionālo vizīšu ietvaros. Projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" vadītāja Marija Simonova: "Elektroniskā risku vērtēšanas programmatūra ir veids, kā veicināt gan darba devēju, gan par darba aizsardzības jautājumiem atbildīgo personu izpratni par situāciju konkrētajā uzņēmumā. Esam gandarīti, ka arvien vairāk uzņēmēju reģionos apzinās nepieciešamību rūpēties par darba vides risku apzināšanu un nodarbināto...

Neraugoties uz to, ka kopējā situācija nodarbinātības jomā Latvijā uzlabojas, ik gadu reģistrēto darba tiesību un darba drošības noteikumu pārkāpumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sestdien, 8. jūnijā, ar dalību Madonas pilsētas svētkos uzsāks informatīvu izstāžu ciklu Latvijas reģionos, kura laikā skaidros iedzīvotājiem viņu darba tiesības un darba drošības noteikumus. „Kaut arī vecā labā patiesība vēsta, ka likumi ir rakstīti, lai tos ievērotu, ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad tas netiek darīts. Īpaši bieži pārkāpumi tiek fiksēti darba tiesību jomā – darba ņēmēji nepārzina savas tiesības, bet darba devēji mēdz neievērot šīs tiesības,” skaidro LBAS projektu vadītāja Inga Svirska. „Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ir ļoti svarīgi, lai ikviens no mums savā darba vietā justos droši – novērtēts un aizsargāts. Tāpēc mūsu ekspertu komanda šogad dosies nelielā tūrē pa Latvijas reģioniem,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij. Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju.” Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties...

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit. Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā, tad, zūdot darbinieka tiesībām uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd arī tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Šāda interpretācija neatbilst neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanas mērķim un būtībai. Saistībā ar darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējo ierakstu skatīt šeit. Asins un asins komponentu donori Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 74.pantā, ierobežojot apmaksāto atpūtas dienu skaitu, kas darbiniekam, kurš ir asins donors, pienākas pēc katras asins nodošanas reizes. Lai veicinātu sabiedrībai nepieciešamo asins donoru kustību, Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis, un piešķirt apmaksātu atpūtas dienu pēc katras šādas asins nodošanas reizes. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā (piemēram, pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam). Asinis vīriešiem atļauts nodot ne vairāk kā 5 reizes gadā, bet sievietēm – ne vairāk kā 3 - 4 reizes gadā. Asins donoriem pielīdzināti ir arī asins komponentu (plazma, trombocīti un eritrocīti) donori. Asins komponentus ir atļauts nodot līdz pat 24 reizēm gadā (trombocītaferēze). Rezultātā darbinieks, kurš...

Ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināts starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". VSS nolemts atbalstīt iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumprojekta 69.panta ceturtās daļas redakciju, paredzot, ka pēc darbinieka pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā. Tāpat lemts, ka nepieciešams atkārtoti kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību izvērtēt likumprojekta 90.panta trešās daļas normatīvo regulējumu, kas paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Atgādinām, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru (darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo) organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses un doktrīnas atziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Darba likums kā nozīmīgākais darba tiesību avots ir spēkā jau vairāk kā desmit gadus (spēkā no 2002.gada 1.jūnija). Darba tiesības attīstās pietiekami dinamiski (jo īpaši starptautiskā kontekstā) gan attiecībā uz...

Bezdarbnieki, kuri vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes programmā „Darbs Latvijā”, varēs to veikt ātrāk, negaidot sešu mēnešu termiņu bezdarbnieka statusā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2013.gada 23.maijā. Šīs izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pašlaik cilvēki, kuri vēlas iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, to var darīt tikai tad, ja viņiem vismaz sešus mēnešus ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piešķirts bezdarbnieka statuss. Plānots, ka turpmāk viņi varēs strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus arī tad, ja bezdarbnieka statuss būs īsāks par 6 mēnešiem, ja vien viņi nav iepriekš strādājuši vismaz gadu. Līdzīgi atvieglojumi noteikti cilvēkiem, kas vēlēsies strādāt citā pašvaldībā reģionālās mobilitātes programmas „Darbs Latvijā”...

Puse darbinieku Eiropā atzīst, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība - tā noskaidrots Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pasūtītajā pētījumā. Turklāt četri no katriem desmit respondentiem uzskata, ka stress viņu darbavietā netiek pietiekami labi pārvaldīts. Savukārt galvenie ar darbu saistītā stresa cēloņi visā Eiropā ir nedrošība par darbavietu un organizatoriskas pārmaiņas darbavietā. Pētījumā arī noskaidrots, ka darbinieki ir slikti informēti par pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt, lai darbinieki turpinātu strādāt līdz pensijas vecumam un ilgāk, taču vienlaikus vairākums respondentu atbalsta šādu pasākumu ieviešanu. Ar darbu saistīts stress Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni puse darbinieku (51 %) Eiropā uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība viņu darbavietā, savukārt 16 % respondentu norādīja, ka tas ir pat ļoti bieži sastopams. Pētījumā arī konstatēts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība (attiecīgi 54 % un 49 %). Biežāk...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iepazinās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu slēdzieniem par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm un finanšu stabilitāti un secina, ka daudzas ekspertu ieteiktās lietas ir arodbiedrību uzmanības lokā jau vairākus gadus, tās neskaitāmas reizes ir rosinātas valdībai, kā arī izteiktas tiem pašiem SVF ekspertiem. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana nevar būt pašmērķis, tā samazina pašvaldību ienākumus, liedzot iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz dažādiem pabalstiem. Kamēr valdība ar pašvaldībām nav vienojusies par kompensācijas mehānismu, pie tam, apstākļos, kad daļu iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek plānots novirzīt veselības aprūpei, runāt par IIN samazināšanu ir neapdomīgi." LBAS vienmēr ir prasījusi celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām ar mērķi tuvā nākotnē sasniegt iztikas minimumu, un vienlaikus samazināt IIN likmi. Tas būtu arī veids, kā ieinteresēt darba devējus darbiniekiem maksāt lielākas algas un valstij lielākus nodokļus. Eiropas Komisijas eksperti savukārt ir norādījuši, ka Latvijā cilvēki kļuvuši vienlīdzīgāki, bet nabadzīgāki. LBAS...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīļa beigās bija 10,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada martu samazinājies par 0,4% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kuras uzskaitē 2013.gada aprīļa sākumā bija 107 063, bet aprīļa beigās - 102 760 bezdarbnieki. Bez darba palikušo skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 303 cilvēkiem. Aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 419 personām, tas ir par 94 cilvēkiem jeb 1,1% vairāk nekā martā. 6 905 bezdarbnieki aprīlī iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA, bet 4 810 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c. Aprīlī darba devēji pieteica 4001 brīvo darba vietu (par 48,7% vairāk nekā martā). Kopumā aprīļa beigās NVA datu bāzē bija...

Trešdien, 15.maijā,Pasaules Banka (PB) Labklājības ministrijai (LM) nodos zinātnisko pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?", kā to paredz PB un LM 2012. gada 25.maijā parakstītais sadarbības līgums. Prese konferencē, kas tiek rīkota saistībā ar šo notikumu, piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele un Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors . Ieskatu zinātniskā pētījuma saturā prezentēs Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota , bet LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme klātesošos iepazīstinās ar šogad ministrijā izstrādātajām iniciatīvām 2014. gada budžeta projektam, kuras tagad būs jāvērtē arī pētījuma kontekstā. Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda: "Tāda mēroga pētījums, kurā gandrīz gada garumā analizēti Latvijas ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības un nevienlīdzības tendences ekonomiskās un sociālās krīzes periodā, pabalstu un darbaspēka nodokļu mijiedarbība un pašlaik īstenotie atbalsta pasākumi, Latvijā veikts pirmo reizi. Šobrīd, kad valstī saskaramies ar demogrāfiskiem un nodarbinātības izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi, lai izšķiroši lēmumi netiktu balstīti uz pieņēmumiem, bet...

Darba devēji - komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas) vēl var pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Gulbenē, Krāslavā, Talsos, Valkā un Valmierā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem. Darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ņemot vērā, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas (ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbnieku asistenta personām ar invaliditāti vai pavadoņa, surdotulka, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulka, interešu pulciņa audzinātāja personām ar invaliditāti, speciālā pedagoga profesijā). Piedaloties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Pasākumi noteiktām personu grupām", darba devējiem valsts līdzfinansētajās darba vietās jānodarbina...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairāku gadu garumā aicinājusi valdību konceptuāli risināt jautājumu par darbinieku tiesībām uz izdienas pensijām par darbu, kas saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, sociālo bīstamību un paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim. 29. aprīlī sanāksmē Labklājības ministrijā (LM) tikās ministrijas, LBAS un 10 LBAS dalīborganizāciju pārstāvji, lai apspriestu turpmāko rīcību un sadarbību izdienas pensiju jautājumā. Valstī līdz šim brīdim neesot vienotas pieejas, nosakot tiesības uz izdienas pensijām. LBAS uzskata, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu personu kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām - aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa nozarē strādājošajiem, jūrniekiem, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbiniekiem. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un tam, ka ir jūtama valdības nevēlēšanās meklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskām spējām tieši valsts izvirza īpašas prasības. LBAS uztur prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu darbinieku kategorijām citās profesijās vai...

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk. Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu. Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks,...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...