PERSONĀLS

Aizvadītajās nedēļās portālā bijām ievietojuši aptauju, kurā uzdevām jautājumu "Vai darba telpās, kurās strādājat, ir darba aizsardzības prasību noteikumiem atbilstīgs mikroklimats?". Pārsteidzoši, ka trešdaļa (33 %) aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši , un gandrīz tikpat (31 %) atzina, ka nezina, kādas ir darba aizsardzības prasības attiecībā uz mikroklimatu darbavietā. Šai sakarā atgādinām, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumu 1. pielikumā ir definētas darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes: Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s) 1. Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk) I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15 II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3 III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4 2. Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C) I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ceturtdien, 4.jūlijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā kā steidzamus vienbalsīgi atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un astoņos pavadošajos likumprojektos, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Grozījumi paredz 2013.gada 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas - par 3,79 latiem. Indeksācija šī gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā - 30,1 miljonu latu. Šodienas komisijas sēdē deputāti, ņemot vērā Latvijas Politiski represēto apvienības ierosinājumu, vienojās izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā sagatavot priekšlikumu, kas paredz politiski represēto personu pensijas indeksēt neatkarīgi no piešķirtās pensijas apmēra. Tāpat šodien Sociālo un darba lietu komisija, ņemot vērā Satversmes tiesas 2013.gada 31.janvāra...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” ietvaros jūlijā uzsākusi īstenot pilotprojektu „Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs”. Apmācība notiks četrās prioritārajās nozarēs - apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā un informācijas, kā arī komunikācijas tehnoloģijās, kuras valsts un uzņēmēji kopīgi noteica kā perspektīvākās Latvijas darba tirgus attīstībai un eksporta sekmēšanai. Darba devējiem šī pilotprojekta ietvaros ir iespēja apmācīt un nodarbināt sava uzņēmuma specifikai un prasībām atbilstošus darbiniekus, tādējādi nodrošinot sekmīgu sava uzņēmuma darbību un veicinot prioritāro nozaru attīstību. Pilotprojektā aicinātas iesaistīties Latvijas darba devēju organizācijas un nozaru darba devēju organizāciju apvienības, veidojot savstarpēju partnerību un slēdzot sadarbības līgumu ar NVA. NVA jau tagad rosina dalībai pilotprojektā pieteikties komersantus (izņemot ārstniecības iestāde un izglītības iestāde, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas). Pilotprojekta „Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs” īstenošanai darba devēji ir aicināti veidot jaunas darba vietas vai pieņemt...

Vakar, 2.jūlijā, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība"". Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu "Par maksātnespējas procedūrām". Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas apliecina priekšnoteikumus...

Atgādinām, ka no 1. jūlija tiek samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms – tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz 2012. gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.883 "" Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos"", kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā. No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Vienlaikus profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību varēs izsniegt cilvēkam, kurš akreditētā izglītības iestādē būs apguvis licencētu izglītības programmu mazākā apjomā nekā šobrīd noteiktās 160 stundas. Speciālisti, kas apguvuši pamatlīmeņa apmācību 160 stundu...

Lai palīdzētu jaunajiem komersantiem veidot drošus darba apstākļus sev un darbiniekiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atkārtoti ir atjaunojusi informatīvo materiālu „Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”, kas bezmaksas ir pieejams ikvienam uzņēmējam gan elektroniskā, gan iespiestā formātā. Materiāls satur aktualizētu un papildinātu informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos darba tiesību un darba risku novēršanas jomās. Rokasgrāmata ietver plašu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Daudziem uzņēmējiem, īpaši tiem, kas tikai uzsāk darbību, normatīvajos aktos noteiktās darba aizsardzības prasības var šķist pārāk sarežģītas, apgrūtinošas un varbūt pat lieks pienākums. Tomēr katram darba devējam ir jāuzņemas atbildība par drošas darba vides izveidi. Tāpēc, lai palīdzētu uzņēmējiem orientēties normatīvo aktu jūrā un skaidrotu to piemērošanu praksē, esam atkārtoti izdevuši šo materiālu, iekļaujot jaunākās prasības.” Visiem komersantiem jaunais, aktualizētais materiāls „Darba aizsardzība uzņēmumā....

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp...

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, to paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam. Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 milj. latu. Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām. Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt Ls 58,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - Ls 54 mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu Ls 97,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums...

Tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei 27.jūnijā un 28.jūnijā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola izplatījusi paziņojumu, kurā asi iestājas pret Eiropas līderu nevēlēšanos steidzami risināt sociālās problēmas Eiropā. Savā paziņojumā viņa norāda, ka, klausoties dažu Eiropas vadītāju izteikumos, varētu domāt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, tomēr tas ir tālu no patiesības, jo miljoni eiropiešu joprojām dzīvo smagos apstākļos un cieš no dzīves līmeņa pasliktināšanās. Lai gan politikas veidotāji runā par Eiropas sociālās dimensijas svarīgumu, viņu īstenotās politikas tikai pastiprina taupības režīmus. Vienkāršie iedzīvotāji joprojām maksā par krīzi - pieaug sociālā spriedze, pastiprinās nelīdztiesība, nabadzība un bezdarbs, kā arī ksenofobija un tolerances zudums, kas ietekmēs jauno eiropiešu dzīves vēl daudzus turpmākos gadus. Tas dramatiski mazina atbalstu Eiropas Savienībai, jo tikai 30% eiropiešu par ES atsaucas pozitīvi. Tomēr Eiropas līderi neko vai tikpat kā neko nav izdarījuši, lai stiprinātu sociālo Eiropu. Pirms gada ETUC publicēja un sāka virzīt Eiropas Sociālo paktu, norādot nepieciešamos pasākumus,...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Šonedēļ Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas. Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību - atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas. Sākotnējā informācija liecina, ka mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū....

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 13.jūnijā, kā steidzami galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā. Darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs - jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem - pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu. Vienlaikus par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā....

Lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu. Bezdarbnieku profilēšanu plānots sākt no 2013.gada 1.septembra. Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus tiek ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības jeb darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Tie paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" otrā lasījuma redakcijas. Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu. Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju...

Latvijas Galvassāpju biedrības veiktā aptauja liecina, ka 4,8 % respondentu vairākas reizes nedēļā cieš no spēcīgām galvas sāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka gandrīz 5% ir mazs skaitlis, tomēr eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, kas liecina par nepieciešamību veikt dažāda veida pasākumus, lai cilvēkus izglītotu. Īpaši jāizglīto ir darba devēji, lai veicinātu viņu izpratni par migrēnas kā slimības nopietnību. Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja, profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā. "Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku," komentē Logina. Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netiktos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda, ka,...

Otrdien, 11. jūnijā, valdības sēdē tiks skatīts Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā", kurā ministrija rosina palielināt minimālās algas apmēru ar nākamo gadu no pašreizējiem 200 līdz 225 latiem mēnesī. Ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā minimālā neto alga ir 146,08 Ls, un 2013.gada martā tā sastāda 82,6% no iztikas minimuma. Ziņojumā arī minēts, ka Ekonomikas ministrija par labāku atzīst mazliet lēnāku minimālās algas celšanu - līdz 220 latiem mēnesī, kas sākotnēji bija arī LM piedāvājums, bet vēlāk Finanšu ministrija ar LM vienojusies, ka var pielikt klāt vēl piecus latus. Ziņojums informē arī par plāniem mainīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma apjomu, kā arī turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. No 2014.gada tiek piedāvāts ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, neapliekamais minimums ir 84 Ls (120 eiro), bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba...