Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Kopējais ieņēmumu pieaugums – 717 miljoni eiro.

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāks nekā iepriekš valdības plānotais bilances mērķis (0,4%), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī.

Nākamgad tiks nedaudz palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumu, mazliet palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumam gan ir jābūt krietni augstākam, uzskata Tiesībsargs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu “Eiropas Budžeta paraugu tīkls” (2015.gadā), konstatēts, ka tikai veselīgai pārtikai nepieciešamais mēneša budžets ir 153 eiro vienai personai un 574 eiro ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni. “Tas nozīmē, ka pabalsts nesedz pat visas veselīgai pārtikai nepieciešamās izmaksas, par pārējo pamatvajadzību izdevumu segšanu nemaz nerunājot,” konstatē Tiesībsargs, kurš Satversmes tiesā oktobrī iesniedzis pieteikumu par pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei.

No nākamā gada nedaudz lielāka būs minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas nozīmē, ka šie pabalsti vairs nepieaugs automātiski, palielinoties minimālajai darba algai (kuras pieaugums līdz 500 eiro tātad paredzēts 2021. gadā), bet tiks palielināti vienīgi tad, ja tiks pieņemtas atbilstošas normatīvo aktu izmaiņas. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets.

Samazinās bezdarbnieka pabalsts

No 2020.gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā, turklāt samazināsies arī pabalsta apjoms. To paredz Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien, 14.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.

Līdz šim bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums bija deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksāja pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Jauno kārtību piemēros, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020.gada 1.janvāra.

Mediķiem piešķir pusi no likumā paredzētā algu pieauguma

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, kas gan ir tikai puse no Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētā algu pieauguma par 20%, kam kopumā bija nepieciešami 120 miljoni eiro. Minētā norma Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām ir spēkā.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni – reto slimību pacientu ārstēšanai. Vienlaikus Saeimas budžeta komisija atteikusies atbalstīt opozīcijas deputātu priekšlikumu par valsts līdzekļiem nodrošināt enterālo un parenterālo barību smagi slimajiem pacientiem pēc izrakstīšanās no slimnīcas.

VID informēs par darījumu partneru riskiem PVN jomā

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots pastiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai bez maksas.

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.