Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma.

Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa.

Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma?

Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro:

• 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa;
• 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem);
• 3) videi kaitīgām precēm.

Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8.¹ pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību).

Kādas izmaksas jāsedz ražotājam?

Likumprojekts arī nosaka, kādas izmaksas ražotājam jāsedz par precēm un iepakojumu, ko tas laiž Latvijas tirgū (vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka šīs izmaksas esot noteiktas zemākas par Dabas resursu nodokļa izmaksām, lai stimulētu ražotājus piedalīties paplašinātās atbildības sistēmās):

• 1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas izmantošanas, nošķiroto, reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecības;
• 2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu;
• 3) izmaksas par Dabas resursu nodokļa likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5. punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā un 9. panta otrās daļas 4. un 5. punktā noteiktā pārskata par tirgū novietoto preču un preču iepakojuma apsaimniekošanu, sagatavošanu un iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē.

Lielajiem iepakojuma radītājiem - apsaimniekošana vai divkāršs nodoklis

Tāpat grozījumu projekts nosaka iespēju tiem uzņēmumiem, kuru gada laikā radītais izlietotā iepakojuma apjoms sasniedz 300 kilogramus, paplašinātās atbildības sistēmā iesaistīties, vai nu slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju, vai arī pašam izveidojot un piemērojot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu. Savukārt par šī pienākuma nepildīšanu šādam uzņēmumam būs jāmaksā Dabas resursu nodokli divkāršā apmērā.

Lai plānotās izmaiņas stātos spēkā, tās vēl būs jāpieņem Saeimai.