0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPlāno ļaut remigrējušiem diasporas locekļiem pensijas aprēķinā izmantot ārvalsts noteikto neapliekamo minimumu

Plāno ļaut remigrējušiem diasporas locekļiem pensijas aprēķinā izmantot ārvalsts noteikto neapliekamo minimumu

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī. Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds: 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī); 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī); no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī). Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektuGrozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds:

  • 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī);
  • 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī);
  • no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī).

Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un šī persona ir sasniegusi Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, arī šajā gadījumā šai personai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tomēr, ja ārvalsts vecuma pensija nav apliekama ar nodokli (piemēram, saskaņā ar nodokļu

konvenciju Latvijai nav tiesību pensiju aplikt ar nodokli, bet otrā valstī pensija faktiski ar nodokli aplikta netiek), maksātājs ir tiesīgs piemērot pensionāra neapliekamo minimumu tikai tādā apmērā, kāds rodas, no pensionāra neapliekamā minimuma atņemot no nodokļa atbrīvoto ārvalsts pensiju.

Ja persona saņem pensiju no ārvalsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi  līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, uzliekot iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām, kuru izcelsme ir attiecīgā ārvalsts, ir jāņem  vērā šajos  līgumos  noteiktos ierobežojumus.

Kā norāda likumprojekta sagatavotāji, lielā daļā ES dalībvalstu neapliekamais minimums, t.sk. neapliekamais minimums pensionāriem, ir augstāks nekā Latvijā (piemēram, Lielbritānijā neapliekamais minimums 2018./2019.gadā ir 11 850 GBP (13 739,13 eiro ) gadā jeb 987,5 GBP (1144,93 eiro) mēnesī), Spānijā – 5500 eiro gadā (458,33 eiro mēnesī), taču personām, kas vecākas par 65 gadiem – 6700 eiro gadā (558,33 eiro mēnesī), bet personām, kas vecākas par 75 gadiem – 8100 eiro gadā (675 eiro mēnesī)) u.tml.

Saeimai 2018.gada 1.novembrī pieņemot Diasporas likumu, tā 15.panta astotajā daļā tika noteikts, ka remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Ar diasporu likuma izpratnē saprot ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošos Latvijas pilsoņus, latviešus un citus, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļus.

Līdz ar to Finanšu ministrija, izstrādājot minēto likumprojektu, paredz likuma 12.pantā noteikt īpašu neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta vecuma pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem.

Likumprojekts paredz, ka, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam vecuma pensijas ienākumam var piemērot ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību, tikai tad, ja izpildās visi turpmāk minētie nosacījumi:

  • pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu, pēdējo 60 mēnešu laikā persona nav bijusi Latvijas rezidents;
  • persona ir pieteikusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ka tā vēlas izmantot remigrējuša diasporas locekļa ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu (turpmāk – ārvalsts pensijas neapliekamais minimums);
  • persona VID ir iesniegusi dokumentu, kas apliecina ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma apmēru attiecīgajā taksācijas gadā;
  • persona, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniegusi likuma “Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu.

Remigrējošs diasporas loceklis VID var pieteikties jebkurā laikā (piemēram, taksācijas gada laikā, iesniedzot taksācijas gada deklarāciju, periodā, kurā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punktu ir atļauts precizēt taksācijas gada deklarāciju).

Dokumentu, kas apliecina ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma apmēru par attiecīgo taksācijas gadu, VID ir jāiesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu.

Ja taksācijas gada laikā maksātājam ir jau piemērots kāds cits likuma 12.pantā noteiktais neapliekamais minimums, bet taksācijas gada laikā tas izvēlas ienākumam piemērot ārvalsts neapliekamo minimumu, VID, pēc maksātāja iesnieguma saņemšanas, pārtrauc piemērot taksācijas gada laikā jau iepriekš piemērotos neapliekamos minimumus, kā arī rezumējošā kārtībā veic maksātājam piemērotā neapliekamā minimuma pārrēķinu un piemēro ārvalsts neapliekamo minimumu. Pārrēķina rezultātā varētu būt iespējamas situācijas, kurās maksātājam var veidoties nodokļa piemaksa. Līdz ar to, likumprojekts nosaka, ka, piemērojot ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu, vienlaikus šajā periodā nedrīkst nepiemērot likuma 12.panta pirmajā daļā un piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu, un šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto nodokļa papildu atvieglojumu.

Likumprojekts paredz, ka vispārīgā gadījumā remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu, kuram piešķirta vecuma pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam tiek piemērots ārvalsts pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas ir noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī.

Ja remigrējuša diasporas locekļa ārvalsts vecuma pensijas ienākums vai tam piemērojamais ārvalsts neapliekamais minimums ir mazāks par Latvijā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu, tas var nepieteikties VID uz tiesībām izmantot ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu, tam tiek piemērots Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, kā arī tam ir tiesības atlikušo (neizmantoto) Latvijas pensionāra neapliekamā minimuma daļu piemērot citiem ienākumiem.

Savukārt maksātājam, kuram tiek piemērots ārvalstu pensijas neapliekamais minimums,  atlikušo (neizmantoto) ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma daļu nevar piemērot citiem Latvijā gūtajiem ienākumiem.