Plāno mazināt administratīvo slogu ES fondu apguvē

Atbilstoši Ministru prezidenta uzdevumam Valsts kanceleja izveidojusi augsta līmeņa ekspertu darba grupu, lai panāktu būtisku birokrātijas mazināšanu struktūrfondu apguves procesā, nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principu izmantošanu projektu uzraudzības procesā, kā arī vienkāršotu uzraudzības sistēmu kopumā atbilstoši citu ES valstu praksei.

„Izveidotās darba grupas uzdevums ir sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai par likumu un noteikumu saturu, kas regulēs Eiropas Savienības fondu apguves procesu 2014.-2020.gadā. Darba grupā līdz ar valsts pārvaldes ekspertiem strādās arī sociālo partnerorganizāciju pārstāvji. Kopīgi tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi Finanšu ministrijai, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības fondu vadībā un vienkāršotu projektu īstenošanas procesu,” skaidro Solvita Gulbe, Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja un darba grupas vadītāja.

Valsts kanceleja jau iepriekš paudusi, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, tādēļ sadarbībā ar valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju, sociālo partnerorganizāciju un pašvaldību ekspertiem vērtēs administratīvā sloga cēloņus normatīvajā bāzē, projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai novērstu tā pārņemšanu turpmāko ES fondu projektu īstenošanā 2014.-2020.gadā un veicinātu valsts attīstībai būtisku projektu īstenošanu un nodrošinot samērīgu uzraudzību. Valsts kanceleja aicina ikvienu, kuram ir pieredze ES fondu projektu īstenošanā, dalīties ar pieredzi un idejām birokrātijas mazināšanā, priekšlikumus un vērtējumus izveidotajā interneta vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/mazinamslogukopa/

LTRK valdes priekšsēdētājs Jāņa Endziņš pauž, ka „lai sasniegtu Nacionālā Attīstības plāna 2014.-2020. definēto virsmērķi – „ekonomikas izrāviens”, ir jāmazina administratīvie šķēršļi uzņēmējdarbības veicējiem arī ES fondu projektu iesniegšanā, izvērtēšanā, ieviešanā un uzraudzībā. Uzņēmēji nereti pauž neizpratni par sadarbības iestāžu pārmērīgajām prasībām projektu sagatavošanas, pēcāk ieviešanas uzraudzības fāzē, kas nereti rada nesamērīgu slogu. Nepieciešams mazināt drukātu dokumentu apriti, ieviešot „e-kohēziju” un vispārīgi veicināt e-pakalpojumu attīstību un to pielietošanu valsts, pašvaldību sadarbībā ar uzņēmējiem. LTRK ir gatava aktīvi iesaistīties un sniegt konkrētus piemērus administratīvā sloga uzņēmējiem samazināšanā - iespēju robežās piedāvāt visām pusēm akceptējamus risinājumus.”

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers savukārt informē, ka „LBAS jau otro plānošanas periodu īsteno ES struktūrfondu projektus. Šajā laika periodā mums ir izveidojusies konstruktīva sadarbība ar dažādām fondu uzraudzības iestādēm - to var nosaukt par labu partnerību. Neskatoties uz to, praksē aizvien vairāk rodas problēmu starp projektu īstenotājiem un uzraudzības iestādēm. Atskaišu dažādība, daudzās pārbaudes, kompetences trūkums no pārbaudītāju puses, kad tiek piesauktas ES prasības, mūsu laiku un resursus novirza no galvenā uzdevuma - godprātīgi un pilnā apjomā realizēt apstiprināto projektu. Mēs apņemamies atbildīgi izlietot projektā paredzētos naudas līdzekļus, bet no otras puses sagaidām arī uzticēšanos. Mēs pilnībā piekrītam, ka uzraudzībai ir jāveicina un jāpalīdz projektu realizācijai, tāpēc atbalstām jebkuras darbības, kas atvieglos projektu mērķu sasniegšanu. Arodbiedrību savienībai, kā sociālajam partnerim, ir priekšlikumi kā mazināt birokrātijas ietekmi struktūrfondu apguvē turpmāk. Mēs redzam, ka samērīgu uzraudzību var veiksmīgi savienot ar atbildīgu darbību projektu īstenošanā.”

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: „Gatavojot daudzgadu finanšu ietvaru, arī Eiropas Komisija ir solījusi nākamajā plānošanas periodā mazināt administratīvo slogu ES fondu projektu īstenotājiem, kas būtu ļoti svarīgi Latvijai. Ļoti ceram, ka šīs Valsts kancelejas iniciatīvas rezultātā, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, tiešām tiks uzlabota ES fondu apguves efektivitāte, padarīta tā ērtāka un pieejamāka plašākam projektu īstenotāju lokam. Pārmērīgi lielā uzraudzība, kontrole, nebeidzama birokrātija un apguves mehānismu smagnējums ir tikai dažas no problēmām, kuras ar šo darba grupas izveidošanu ir jāatrisina. Nereti netiek realizētas ļoti labas projektu idejas dēļ pārlieku smagnējiem noteikumiem pirmā līmeņa kontrolē. Arī pašvaldībās varētu vairāk laika veltīt paša projekta iedzīvināšanā, veiksmīgā ieviešanā un ilgtspējībā nevis, kā tas ir šobrīd, zaudē laiku smagnējā projektu birokrātijas procesā. Nevar noliegt, ka ļoti daudz veiksmīgu projektu ir īstenoti visā Latvijā, un paldies visiem, kas to ir paveikuši, taču nākamajā plānošanas periodā ES fondu apguvē vēlamies redzēt vēl vairāk veiksmīgus projektus, kuri tiks realizēti Latvijā. ”