0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIPolitiķiem radusies ideja veidot nodaļu, kas plānos mediju politiku

Politiķiem radusies ideja veidot nodaļu, kas plānos mediju politiku

Ņemot vērā, ka mediju nozares jautājumi sistēmiski netiek risināti nevienā izpildvaras institūcijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 30.aprīlī, vienojās lūgt Kultūras ministriju (KM) vērtēt iespēju tās paspārnē izveidot jaunu struktūrvienību, kas būtu atbildīga par mediju nozari. Pirms šo ieceri virzīt tālāk, svarīgi noskaidrot un saprast nozares vēlmes, un tas ietver arī mediju jomas pārstāvju uzticības mandātu politiķiem, izvirzot jautājumu par šādas nodaļas veidošanu, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Mediju nodaļa vai departaments spēs sekmīgi strādāt vienīgi tad, ja mediju nozare to uzskatīs par atbalsta institūciju…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Komisijas sēde otrdien, 30. aprīlī. Foto: Saeimas kanceleja
Ņemot vērā, ka mediju nozares jautājumi sistēmiski netiek risināti nevienā izpildvaras institūcijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 30.aprīlī, vienojās lūgt Kultūras ministriju (KM) vērtēt iespēju tās paspārnē izveidot jaunu struktūrvienību, kas būtu atbildīga par mediju nozari. Pirms šo ieceri virzīt tālāk, svarīgi noskaidrot un saprast nozares vēlmes, un tas ietver arī mediju jomas pārstāvju uzticības mandātu politiķiem, izvirzot jautājumu par šādas nodaļas veidošanu, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Mediju nodaļa vai departaments spēs sekmīgi strādāt vienīgi tad, ja mediju nozare to uzskatīs par atbalsta institūciju mediju jautājumu risināšanā, nevis par birokrātisku šķērsli. Komisijas priekšsēdētāja aicināja Kultūras ministriju šo jautājumu vispusīgi apspriest gan ar žurnālistu asociāciju pārstāvjiem, gan nozares apvienībām, gan mediju ekspertiem. Pašlaik mediju politikas jautājumus risina KM Sabiedrības integrācijas departaments, taču tas mediju jautājumus uzlūko vienīgi caur integrācijas prizmu, un nepieciešama struktūrvienība, kas tos risinātu plānveidīgi, sacīja departamenta direktore Solvita Vēvere. Komisijas priekšsēdētājs biedrs Boriss Cilevičs vērsa uzmanību uz noteiktām mediju problēmām, tostarp, ka arvien vairāk mediju atrodas ārpus mūsu valsts jurisdikcijas un valsts atbalsts medijiem vairāk nepieciešams satura veidošanā, nodrošinot tiem pietiekamu finansējumu. Tāpat deputāts pauda bažas, vai, neskatoties uz vārda brīvības nozīmi, tās aizsardzībai nepieciešama atsevišķa institūcija. Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants sacīja, ka padome atbalsta jaunas – par mediju nozari atbildīgas – struktūrvienības izveidi, taču vienlaikus pauda bažas, ka jauna birokrātiskā aparāta izveide vien mediju nozares problēmas neatrisinās - visupirms jāparedz lielāks finansējums mediju monitoringam un izpētei, uz kā pamata strādāt pie likumu grozījumiem. Konceptuālu atbalstu mediju nozares atbildīgās institūcijas izveidei pauda arī Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Žurnālistu asociācija, akcentējot, ka tas palīdzēs sakārtot mediju vidi. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis uzsvēra, ka ar lūgumu KM izveidot šādu nodaļu vai departamentu, kurš strādātu ar mediju politikas jautājumiem, asociācija vērsusies pie trim iepriekšējiem kultūras ministriem, tomēr līdz šim tas neesot izdarīts. Komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja ieceri lūgt KM uzsākt izpēti par mediju nozares politikas struktūrvienības veidošanu. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende apliecināja, ka ministrija līdz septembra beigām būs pabeigusi izvērtējumu par jaunas struktūrvienības izveides iespējām un par rezultātiem informēs komisijas deputātus.